Anželika Jurševica
Vai kādā Eiropas valstī vēl ir tāds parodokss kā pie mums Latvijā – vieniem valsts institūciju un uzņēmumu vadītājiem, valsts maizē esot algu rekordi gadā simtos tūkstošos:
? airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss valsts gadā izmaksāja – 844 043 eiro,
? Lattelecom valdes priekšsēdētājs – 503 825 eiro,
?”Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs – 141 412 eiro ,
? Ventspils domes darbiniece, Ventspils brīvostas eksperte Kristīne Lemberga – 94 064 eiro,
? Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs -74 674 eiro,
? Valsts prezidents Raimonds Vējoni – 42 439 eiro.
❗Bet tai pat laikā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām invaliditātes pensija ir no 64 eiro mēnesī.
❗Tostarp Latvijā sociāli aizsargāto un nabadzības līmenis ir sasniedzis 31 %. Tātad Latvijas 606 000 iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.
❗Mazkvalificētā strādnieka alga Latvijā ir 270 eiro mēnesī.
❗Zemākā pensija – 75 eiro.
Tikmēr Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norāda: ” Cenšas panākt uzlabojumus. Pēdējo desmit gadu laikā cilvēkiem ar invaliditāti ir ieviesti jauni pakalpojumi un pabalsti. Progress ir bijis, taču… , ja tā ir persona, piemēram, ar iegūtu invaliditāti dzīves laikā un bez sociālās apdrošināšanas stāža, tad, protams, ka tajā brīdī, kad viņam tiek piešķirts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmērā, viņš varētu teikt, ka VALSTS NAV SOCIĀLI ATBILDĪGA”.
Kādus uzlabojumus sociālā jomā var panākt ar šādu valstisku attieksmi un šādu domāšanu ?
Protams, tāpēc Finanšu ministrijai arvien ir bijušas dažādas citas vajadzības, bet ne jau izstrādātais minimālā ienākuma līmeņa ieviešanas plāns, kurā ir iekļauts punkts par sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas ir bāze arī visām pensijām, palielināšanu. Patlaban tas atrodas saskaņošanas sanāksmē un, protams, ka Finanšu ministrija tam nebūt neaplaudē.
Atsaucoties uz Eiropas Komisijas ziņojuma, Latvijā ir viszemākie maksājumi sociālam atbalstam un pabalstiem visā Eiropā.
…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=2063822373679170&id=100001542822572
Tiesībsargs cer, ja jaunā valdība no pirmās dienas strādās pie nabadzības izskaušanas
Rīga, 21.okt., LETA. Jaunajai valdībai jau no pirmās dienas jāstrādā pie nabadzības izskaušanas, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Atzīmējot Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, tiesībsargs sagatavojis pārskatu par akūtākajiem problēmaspektiem, ar kuriem līdzšinējai valdībai un parlamentam, viņaprāt, nav pilnībā izdevies tikt galā.
“Esmu daudzkārt minējis, ka nabadzība ir mūsu vislielākā problēma un valsts pārāk gausi rīkojas situācijas uzlabošanā. Ceru, ka jaunievēlētie deputāti un ministri kā īstena profesionāļu komanda strādās ar šiem jautājumiem jau no pirmās dienas,” pauda Jansons.
Lai precīzāk iezīmētu problēmu, tiesībsargs norādīja, ka Latvijas valsts iedzīvotāju veselības aprūpei plāno atvēlēt vien 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020. gadā. Veselības ministrija norādījusi, ka finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 % no IKP. Latvijā tas 2016.gadā bija 2,9% no IKP, turklāt tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks par finansējumu veselības aprūpei mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur tas sasniedz 6% no IKP. Šādā situācijā Jansona ieskatā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu.
Kā vēl viens spilgts signāls tam, ka valsts nepilda Satversmē iezīmēto sociāli atbildīgas valsts apņemšanos, ir tas, ka gandrīz visi minimālie pensiju un pabalstu apmēri pamatā ir piesaistīti valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kurš nemainīgi jau kopš 2006.gada 1.janvāra ir 64,03 eiro, sacīja tiesībsargs.
“Manuprāt, ir svarīgi, lai valsts, plānojot ikgadējo budžetu, pievērstu uzmanību pasākumiem, kas dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pamatvajadzības. Saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartu, un minētais ir noteikts arī nacionālajās tiesību normās, pamatvajadzības tiek definētas kā ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība. Valstij ir jāparūpējas par to iedzīvotāju vajadzībām, kuri paši par sevi parūpēties nevar, proti, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem un nepilnām ģimenēm,” piebilda tiesībsargs.
Salīdzinot Eiropas Savienības valstu budžeta izdevumus, Jansons atzīmējis divas galvenās jomas, kur Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem – veselības aprūpe un sociālā drošība. Šīs ir jomas, kas gadiem ir atstātas novārtā un netiek pienācīgi finansētas, lai gan visciešāk saistītas ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2411EE0F-3EA6-4FE3-93EE-61C516CD64A8/
