Tieslietu padome rosina rajona tiesneša atalgojumu pielīdzināt Saeimas deputāta atalgojumam
Rīga, 17.okt., LETA. Tieslietu padome uzskata, ka rajona tiesnešu atalgojumu būtu nepieciešams pielīdzināt Saeimas deputātu atalgojumam.
Šādi secinājumi pirmdien Tieslietu padomes sēdē radās pēc Valsts kancelejas darba grupas sagatavotās jaunās tiesnešu atlīdzības sistēmas uzklausīšanas. Valsts kancelejas projekts tika izstrādāts, pildot ST spriedumu, kas noteica, ka nepieciešams izstrādāt Satversmei atbilstošu tiesnešu atalgojumu sistēmu, kas nodrošinātu tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības līdzsvaru ar likumdevēju un izpildvaru, kā arī finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.
Kopumā Tieslietu padome Valsts kancelejas darba grupas prezentēto tiesnešu darba samaksas modeli novērtēja pozitīvi, vienlaikus rosinot vēlreiz pārskatīt atsevišķus problēmjautājumus.
Tieslietu padome aicināja izvērtēt tiesnešu atalgojuma līdzsvaru gan saistībā ar pārējiem varas atzariem, gan tiesu sistēmas iekšienē. Tieslietu padome uzskata, ka rajona tiesneša atalgojums jau sākotnēji pielīdzināms Saeimas deputāta atalgojumam. Tieslietu padomes rosinājums ir atsaistīt tiesnešu atalgojumu un palielināt starpību starp tiesneša un prokurora atalgojuma apmēru, bet tuvināt Satversmes tiesas (ST) un Augstākās tiesas (AT) tiesnešu atalgojuma apmēru.
Tieslietu padome arī atzina par nepieciešamu tiesnesim visā viņa karjeras laikā noteikt piemaksu par darba stāžu tiesneša amatā, kas nepārsniegtu 21%.
Tāpat Tieslietu padomes sēdē Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta tika ievēlēta par Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci.
Tieslietu padome arī atbalstīja AT iniciētos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kuri paredz AT atjaunot vēsturisko kasācijas instances nosaukumu – Senāts.
Atbalstīts tika arī Tieslietu ministrijas ierosinājums vēl par diviem pagarināt Civilprocesā iekļauto regulējumu, kas nosaka civillietu nodošanu citai tiesai to ātrākai izskatīšanai. Taču Tieslietu padome arī aicināja ministriju rast lietas dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu mazāk ierobežojošus risinājumus tiesas pieejamības aspektā.
Tieslietu padome arī nolēma rosināt tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanu pilnībā nodot padomes kompetencē.
Tieslietu padome neatbalstīja Saeimā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, jo uzskata, ka tie var radīt apdraudējumu zemesgrāmatu publiskajai ticamībai un Latvijas starptautiskajai reputācijai un pienākumiem, īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī palielinātu zemesgrāmatu nodaļu darbinieku slodzi un atbildību, Tieslietu padome neatbalstīja likumprojektu grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, ar kuriem nekustamā īpašuma īpašniekam zemesgrāmatā iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, netiktu obligāti prasīta notāra klātbūtne personu identifikācijas, rīcībspējas un pārstāvības tiesību pārbaudes procesā.
Kā ziņots, ST 2017.gada rudenī atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.
ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.
Tāpat vēstīs, ka Tieslietu ministrija 2019.gada budžetā papildus vēlas 30, 57 miljonus eiro, lai celtu tiesu darbinieku un prokuroru algas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/56861E8E-9D64-4BF1-B7A0-C6C5EFB27E3B/
Izskatīšanai galīgajā lasījumā virza grozījumus tiesu varas neatkarības stiprināšanai
Rīga, 17.okt., LETA. Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas ir patlaban. Tāpat likumprojekts nosaka, ka rajona tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome.
Ar likuma grozījumiem paredzēts turpināt atteikties no izpildvaras iesaistes tiesu varas darba organizācijā un tādējādi stiprināt tiesu varas neatkarību, pēc sēdes sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0193-AF11-D460-5282-201E7CDBA5EE/
