Aptauja: Latvijas iedzīvotāji vieni no visnoraidošākajiem ES pret palīdzības sniegšanu cilvēkiem jaunattīstības valstīs

Rīga, 16.okt., LETA. Latvijas iedzīvotāju attieksme pret palīdzības sniegšanu cilvēkiem jaunattīstības valstīs ir viena no visnoraidošākajām Eiropas Savienībā (ES), turklāt pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāju nostāja šajā jautājumā kļuvusi negatīvāka, liecina Eirobarometra aptauja par ES valstu iedzīvotāju attieksmi pret attīstības palīdzību.
Aptauja liecina, ka respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka palīdzēt cilvēkiem jaunattīstības valstīs ir svarīgi, Latvijā kopš 2016.gada ir samazinājies par 3 procentpunktiem un pašlaik ir 74%. ES vidēji šādi uzskata 89% respondentu.
Gandrīz puse jeb 49% no visiem Latvijas respondentiem uzskata, ka nabadzības apkarošanai jaunattīstības valstīs būtu jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm. Savukārt ES vidēji tā domā 71% aptaujāto. Vairāk nekā piektdaļa respondentu jeb 23% domā, ka nabadzības apkarošanai jaunattīstības valstīs būtu jābūt vienai no Latvijas valdības galvenajām prioritātēm, un arī tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju, kur šādi domā 54% aptaujāto.
64% no visiem Latvijas respondentiem domā, ka arī privātuzņēmumiem jāuzņemas svarīga loma jaunattīstības valstu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, jo vidēji ES tā uzskata 80% aptaujāto.
Vairāk nekā puse jeb 54% no visiem Latvijas respondentiem uzskata, ka finansiālas palīdzības sniegšana jaunattīstības valstīm ir efektīvs neatbilstīgas migrācijas novēršanas veids, kas ir par 7 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā. Gandrīz tikpat liels īpatsvars – 55% – domā, ka finansiālas palīdzības sniegšana ir efektīvs veids, kā apkarot nabadzību šajās valstīs.
Tikai nedaudz vairāk kā puse respondentu – 51% – Latvijā uzskata, ka palīdzībai būtu jāturpina tērēt tikpat, cik tērējam pašlaik, bet 15% uzskata, ka būtu jātērē vairāk līdzekļu, un 25% domā, ka būtu jātērē mazāk.
Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 74% Latvijas respondentu uzskata, ka ES attīstības politikā būtu jāpievērš uzmanība arī sieviešu un vīriešu līdztiesībai, un šie respondenti domā, ka par prioritārām jomām būtu jāuzskata vardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošana – 69%, diskriminējošas attieksmes pret sievietēm apkarošana – 47%, un ar ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm saistīts atbalsts – 38%. Latvija ir starp tām trim valstīm, pievienojoties Ungārijai un Polijai, kurās ar ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm saistīts atbalsts ir viena no trim biežāk nosauktajām atbildēm.
Tikai nedaudz vairāk kā piektdaļa – 21% – Latvijas respondentu piekrīt domai, ka viņi kā indivīdi var dot ieguldījumu nabadzības apkarošanā jaunattīstības valstīs, bet 46% nemaz nepiekrīt šai domai. Personīga iesaistīšanās palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm arī ir zema, – 15% Latvijas respondentu saka, ka ir personīgi iesaistīti, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kas ir 42%.
Eirobarometra aptaujā secināts, ka informāciju par attīstības politiku Latvijas respondenti visbiežāk iegūst no televīzijas – 72%, interneta sociālajiem tīkliem – 46% vai citām interneta vietnēm – 40%. Viņi ir starp tiem, kas visbiežāk nosauc interneta sociālos tīklus vai citas interneta vietnes, bet visretāk – sludinājumus vai mediju kampaņas, tostarp informācijas stendus – 4%.
Aptauja tika veikta laikposmā no 2018.gada jūnija līdz jūlijam.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/AA28C6C8-433B-44AB-8A93-F6488B773984/