Valdība ārkārtas sēdē lems par 2019.gada budžeta plāna projektu
Rīga, 15.okt., LETA. Šodien Ministru kabinets ārkārtas sēdē lems par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.
Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā, veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.
FM atzīmē, ka turpmāk investīciju pieaugums kļūs mērenāks un arī kopējie ekonomikas izaugsmes tempi 2019.-2021.gadā būs lēnāki, stabilizējoties 3% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Gada vidējo inflāciju 2018.gadā un 2019.gadā ministrija prognozē 2,5% līmenī, kas salīdzinot ar gada sākumā prognozēto, ir par 0,3 procentpunktiem mazāka.
Pēc ministrijā vēstītā, līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz straujāks būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018.gadā vidējais bezdarba līmenis prognozēts 7,7% apmērā, bet 2019.gadā – 7,4% apmērā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, 2018.gadā palielinoties par 1,2% un 2019.gadā par 0,1%.
Nedaudz straujāks 2018.gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums – par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018.gadā sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.
Ņemot vērā 2018.gada septembrī aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kā arī budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos, pēc FM vērtējuma, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,8% no IKP, kas ir mazāks nekā likumā “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” noteiktais pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts jeb 1% no IKP, un mazāks nekā tika prognozēts iepriekš, proti, 0,9% no IKP.
FM skaidroja, ka mazāku budžeta deficītu pamatā nosaka lielāki nodokļu ieņēmumi, nekā plānots. Lielākā plāna pārpilde vērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas skaidrojama ar iemaksu straujāku kāpumu pēc deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem. Laba izpilde bija arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo tika pārsniegts plāns alkoholiskajiem dzērieniem un alum, ko ietekmēja šo apritei nodoto preču apmēra pieaugums.
2019.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija prognozēts 0,7% apmērā no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāks, nekā iepriekš plānots.
“Sagatavojot prognozi 2019.gadam, tika ņemts vērā aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde 2018.gada astoņos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019.gadā tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019.gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas,” atzina FM.
Iepriekš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka 2019.gada budžeta ieņēmumi plānoti 9,18 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,2 miljardu eiro apmērā.
2018.gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CF24D9E7-643C-4A30-B33F-77F5930FE743/
Valdība atbalsta 2019.gada budžeta plāna projektu
Rīga, 15.okt., LETA. Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.
Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.
Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējuma pieaugums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.
Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.
2019.gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī Eiropas Savienības fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts no 2018.gada 1.septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019.gadā.
FM atzina, ka budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un daudzas valsts kapitālsabiedrības.
Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019.gadā, gan vidējā termiņā ir nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu pieaugumu vidējā termiņā.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018.gada apstiprinātā tvēruma ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem 51,4 miljonu eiro apmērā. FM piebilda, ka sāktie pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā dos lielāku efektu vidējā termiņā.
Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā, veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.
FM atzīmēja, ka turpmāk investīciju pieaugums kļūs mērenāks un arī kopējie ekonomikas izaugsmes tempi 2019.-2021.gadā būs lēnāki, stabilizējoties 3% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Gada vidējo inflāciju 2018.gadā un 2019.gadā ministrija prognozē 2,5% līmenī, kas salīdzinot ar gada sākumā prognozēto, ir par 0,3 procentpunktiem mazāka.
Pēc ministrijā vēstītā, līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz straujāks būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018.gadā vidējais bezdarba līmenis lēsts 7,7% apmērā, bet 2019.gadā – 7,4% apmērā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, 2018.gadā palielinoties par 1,2% un 2019.gadā par 0,1%.
Nedaudz straujāks 2018.gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums – par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018.gadā sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.
Ņemot vērā 2018.gada septembrī aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kā arī budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos, pēc FM vērtējuma, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,8% no IKP, kas ir mazāks nekā likumā “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” noteiktais pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts jeb 1% no IKP, un mazāks nekā tika prognozēts iepriekš, proti, 0,9% no IKP.
FM skaidroja, ka mazāku budžeta deficītu pamatā nosaka lielāki nodokļu ieņēmumi, nekā plānots. Lielākā plāna pārpilde vērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas skaidrojama ar iemaksu straujāku kāpumu pēc deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem. Laba izpilde bija arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo tika pārsniegts plāns alkoholiskajiem dzērieniem un alum, ko ietekmēja šo apritei nodoto preču apmēra pieaugums.
“Sagatavojot prognozi 2019.gadam, tika ņemts vērā aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde 2018.gada astoņos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019.gadā tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019.gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas,” atzina FM.
Latvija 2019.gada budžeta projektu iesniegs Eiropas Komisijai un Eirogrupai atzinuma sagatavošanai. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.
Eiropas Komisija vērtējumu par Latvijas 2019.gada budžeta plānu sniegs līdz šā gada novembra beigām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C27BC68F-3A00-4398-9AE1-2106BDF9BEDF/
Latvija iesniedz Eiropas Komisijai budžeta plāna projektu 2019.gadam
Pirmdien, 15. oktobrī, Latvija iesniedza Eiropas Komisijai valdības apstiprinātu Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiek iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas. Tas ietver prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.
Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu un 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu un 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā.
Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai pāri par 1 miljardu eiro. Tāpat, budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām 10 miljonu eiro apmērā 2019. gadā, kā arī būtisks pieaugums turpmākajos gados.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam: http://www.fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMInf_11102018_DBP.2106.docx.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/budzets/59036-latvija-iesniedz-eiropas-komisijai-budzeta-plana-projektu-2019gadam.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/52D88F15-8EC5-46CA-B2F0-7E1937D9E14D/
Finanšu ministre: Patlaban 2019.gada budžetā netiek plānots izdevumu samazinājums
Rīga, 15.okt., LETA. Patlaban 2019.gada budžetā netiek plānots izdevumu samazinājums, pirmdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēc valdības sēdes, kurā ministri atbalstīja 2019.gada budžeta plāna projektu, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka nākamajai valdībai tiks nodots sabalansēts un fiskālās disciplīnas principiem atbilstošs 2019.gada budžeta plāns. Pēc viņas teiktā, aizejošā valdība nepiedāvā nedz budžeta izdevumus, nedz pasākumus ieņēmumu nodrošināšanai, jo par tiem lēmums būs jāpieņem jaunajai valdībai.
Šā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) mainīja nosacījumus, kā tiek vērtēti Eiropas Savienības dalībvalstu budžeti, kā rezultātā Latvijai 2019.gada budžets būtu jāsamazina par 300 miljoniem eiro. Šāda summa radusies, jo līdz šim EK vērtēja valstu budžetus, ņemot vērā strukturālo bilanci, tomēr EK Latvijas budžetu skatīja pēc citas metodoloģijas, proti, izdevumu pieauguma nosacījumiem.
Reizniece-Ozola informēja, ka ar EK ir panākta politiska vienošanās, ka gadījumā, ja Latvija ievēros strukturālās bilances deficīta līmeni, Latvijai nebūs jāatbilst izdevumu pieauguma nosacījumam. Vaicāta, vai nepastāv bažas, ka Latvijai būtu jāmazina 2019.gada budžeta izdevumi par 300 miljoniem eiro, finanšu ministre atbildēja noraidoši.
“Ja jaunā valdība nepieņems lēmumus par 2019.gada budžetu, kas iziet ārpus fiskālās disciplīnas rāmjiem, tad vienošanās ar EK būs spēkā,” piebilda ministre.
Tāpat Reizniece-Ozola stāstīja, ka pirmdien 2019.gada budžeta plāna projekts tiks iesniegts EK un Eirogrupai. Oktobra beigās vai novembrī EK nāks klajā ar savu vērtējumu par Latvijas izaugsmes rādītājiem, tādējādi arī iezīmējot 2019.gada budžeta fiskālo telpu.
Ministre piebilda, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasts finansējums 51,5 miljonu eiro apmērā, par kuru izlietojumu – atstāt ministrijām jaunu pasākumu īstenošanai vai arī novirzīt kopējai fiskālajai telpai – lēmums būs jāpieņem jaunajai valdībai.
Jau ziņots, ka pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.
Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.
Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā, veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BA03C767-8C5A-4A96-A07C-C6A40EA230E3/
Fiskālā padome apstiprina FM makroekonomiskās prognozes, taču uzstāj uz stingru fiskālo disciplīnu
Rīga, 15.okt., LETA. Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomiskās prognozes, kuras valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2019.-2021.gadam, taču vienlaikus uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja padomē.
“Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Padome ir apstiprinājusi FM prognozes attiecībā uz reālā un nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019.gadam.
Fiskālās disciplīnas padomē atzīmēja, ka reālā IKP pieauguma prognoze 2018.gadam ir palielināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019.gadam tā samazināta par 0,4 procentpunktiem, salīdzinot ar prognozēm, kuras tika izmantotas Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadiem sagatavošanai. Reālā IKP pieauguma tempa prognoze 2020. un 2021.gadam saglabāta nemainīga.
Tāpat FM ir palielinājusi nominālā IKP pieauguma prognozi 2018. un 2021.gados attiecīgi par 0,2 un 0,1 procentpunktu, 2020.gadā – bez izmaiņām, taču 2019.gadam prognoze samazināta par 0,3 procentpunktiem.
Potenciālā IKP izaugsmes prognozi padome ir apstiprinājusi ar komentāriem. Platais atzīmēja, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas potenciālā IKP pieaugums nav pārskatīts 2018.-2020. un 2023.gadam. Tajā pašā laikā padomei ir bažas, ka pieņēmums par vienreizējiem un bāzes efektiem, kas virza IKP straujāku pieaugumu no 2019.gada uz 2018.gadu, atspoguļo uzsilšanu ekonomiskās aktivitātes ciklā un tādējādi negatīvi ietekmē ilgtermiņa potenciālo izaugsmi. Turklāt padome neuzskata par pamatotu palielināt potenciālo IKP pieaugumu septembra prognozē salīdzinājumā ar februāra prognozi 2022., 2024. un 2025.gadam, kad demogrāfiskā ietekme radīs lejupvērstu spiedienu uz potenciālo izaugsmi.
Padomes 2018.gada februārī apstiprinātā patēriņa cenu pieauguma prognoze šim gadam ir samazināta par 0,3 procentpunktiem, taču tā ir palielināta par 0,1 procentpunktu gan 2019., gan 2020.gadam.
Padome ir apstiprinājusi arī Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara 2019.-2021.gadam prognozēto izlaižu starpību jeb faktisko un potenciālo IKP starpību, taču uzsver, ka spiediens uz algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, bezdarba prognozes kļūst būtiski zemākas, nekā dabiskā bezdarba prognozes, un arī darbaspēka trūkums pieaug.
“Straujāks algu pieaugums ietekmē konkurētspēju un ekonomiskā cikla virzību augšup, tādēļ vidējā termiņā izlaižu starpība varētu pieaugt, salīdzinot ar FM prognozēto,” teica Platais.
Padome arī aicina FM apsvērt iespējas izmantot papildu metodes, lai labāk novērtētu izlaižu starpību, kas arī izslēgtu pieņēmumu, ka nākamo piecu gadu laikā noteikti tiks panākta pozitīvas izlaižu starpības novēršana.
Atbilstoši vienošanās par sadarbību, kas parakstīta 2016.gada 8.februārī, padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu, kas ir pamatā fiskālajām prognozēm.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kura izveidota Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanas uzraudzībai. Padome darbu sāka 2014.gada janvārī. Padome strādā sešu locekļu sastāvā, no kuriem trīs izvirzīti pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra priekšlikuma, bet trīs – pēc vismaz desmit Saeimas deputātu priekšlikuma.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/67C05AC6-733F-495E-86F4-2F4592DD85B4/
