Dzintars Zaļūksnis
Valsts prezidentam Raimondam Vējonim pienākusi zvaigžņu stunda – visa latvju tauta gaida, kad viņš (kā ierasts, pēc svinīgas pauzes) paziņos, kas būs nākamais valdības vadītājs. Iespējams, tā būs Vējoņa vienīgā iespēja kaut mazliet ietekmēt Latvijas tālāko virzību un palikt valsts visjaunāko laiku vēsturē – vai nu ar nopietna politiķa vai āksta zīmogu uz pieres.
Kādu svarīgu iespēju Vējonis gan, rādās, negrasās izmantot – vēlēšanu uzvarētājs (ja vērtējam pēc Rietumeiropas kritērijiem) pie valdības veidošanas netiks. Lai gan, ja Vējonis būtu īsts politiķis un īsts prezidents, viņš saprastu, ka 21 mandāts 100 mandātu parlamentā ir vien piektā daļa, tāpēc “Saskaņas” izredzes izveidot darbotiesspējīgu valdību praktiski ir pielīdzināmas nullei.
“Man jābūt pārliecinātam, ka tajā brīdī, kad kādu nosaukšu, potenciālajam premjera kandidātam un viņa piedāvātajiem ministriem būs Saeimas vairākuma atbalsts,” taisnojas Vējonis, gan neatsaukdamies nedz uz Satversmi, nedz kādu citu likumu, kurš šādu pienākumu uzliktu. Tāda vienkārši nav! Tātad viņš ir iedomājies, ka nominēt valdības vadītāju drīkst tikai vienreiz. Nu, ko, lielisks nevienā likumā nepieminētās “koalīcijas” ideoloģiskā triumfa apliecinājums. BET! Vai tad starp 13. Saeimas vēlēšanu sarakstiem bija arī kāds ar nosaukumu “koalīcija”?
Skaidrs, ka šādos apstākļos Vējonim pat prātā neienāk, ka “Saskaņas”, šīs “politiski spitālīgo” partijas, uzvaras atzīšana reizi par visām reizēm varētu izbeigt visādas spekulācijas par jautājumu kas būtu, ja būtu? “Saskaņai” tiktu dota iespēja: 1) izveidot vairākuma valdību vai 2) izveidot mazākuma valdību, vai 3) izgāzties kā vecai sētai, visai pasaulei parādot savu nespējību.
Trešā iespēja ir pulka ticamāka nekā divas pirmās kopā ņemtas. Mēs te, Latvijā to lieliski zinām. Taču to vēl nezina demokrātiskajās ārvalstīs, kuru pilsoņiem vārdu salikums “labējās latviskās partijas” – gribam mēs to vai nē – skan kā “nacistiskās partijas”.
No kā mēs baidāmies? No tā, ka partija, kura Saeimā ieguvusi vien 21%, grozīs Satversmi un pievienos Latviju Krievijai? Kam mēs to stāstām? Sev? Jebkurā gadījumā, neparādot visai pasaulei, ka mēs esam īsti demokrātijas epigoņi (t.i., tādi, kas gatavi pieņemt arī nepatīkamus risinājumus, ja tie atbilst tautvaldības principiem), nav jābrīnās, ka “Eiropa mūs nesaprot”. Un pēc tam jau ir vienalga, vai valdības priekšgalā nostāsies 16% Jānis Bordāns, 16% Aldis Gobzems vai varbūt 13% Artis Pabriks: viņu nominēšana, apejot vēlēšanu formālos uzvarētājus, ir “Latvijas specifika”, ko mūsu sabiedrotie jebkurā gadījumā tulkos kā revizionismu. Jā, pieļaujamu, tomēr revizionismu.
Taču atgriezīsimies pie nabaga Vējoņa, kurš piedevām vēl ir gatavs nosmērēt savu seju ar totalitārisma mēsliem. Proti, mūsu valsts pirmā persona ir paziņojusi, ka viņam esot svarīgi, “lai nākamā koalīcija turpinātu iesākto eiroatlantisko kursu ārpolitikā”, un šajā ziņā nekas nedrīkstot mainīties: “būtiski, lai turpinātos ieguldījumi Latvijas drošībā, un te, pirmkārt, ir runa par to, ka ieguldījumam aizsardzībā jābūt ne mazākam par 2%. Tāpat svarīga man būs koalīcijas gatavība veikt sabiedrībai nepieciešamās reformas, tajā skaitā izglītībā un veselībā, kā arī, iespējams, kādās citās jomās.” Tā, lūk! Troikas koalīcijas politika, Vējoņaprāt, ir jāturpina, valdības mājā atstājot viņa partijas biedru Māra Kučinska, Danas Reiznieces-Ozolas, Andas Čakšas un Raimonda Bergmaņa garu!
Bet stulbākais ir tas, ka feinais čalis Vējonis visai pasaulei paziņo, cik patiesībā totalitāru sabiedrību viņš formāli vada: potenciālajiem kandidātiem uz Ministru prezidenta amatu un ministra amatiem nākotnē nedrīkstot būt “problēmu ar pielaides valsts noslēpumam saņemšanu”! Tātad skaidrs, ka lāga Raimis negrasās pārtraukt nu jau pilnīgā marasmā ieslīgušo praksi valsts politikā pēdējo vārdu atstāt Jānim Maizītim un citiem slepenpolicistiem. “Ja kādu cilvēku piedāvā par premjera kandidātu, tad partija, pieļauju, zina, vai šim cilvēkam ir kādas potenciālas problēmas šajā jautājumā,” teic Vējonis, apliecinot savu – un acīmredzot arī Latvijas – uzticību totalitārisma principiem.
Un kāds vēl cer, ka Latvijas virzībā kaut kas mainīsies? Vējonis nesatricināmi stāv esošā kursa sardzē.
Latvieši gatavi veidot valdību! Zīmējums: nemo/TVRiga.com
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/no-ka-baidamies-jeb-vejonis-stingri-stav-totalitarisma-sardze
