Iekšlietu darbinieku arodbiedrības biedri arvien biežāk sūdzas par kolēģu neētisku rīcību
Rīga, 15.okt., LETA. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) arvien biežāk no saviem biedriem saņem informāciju par to, ka dienesta vietās kolēģi pieļauj neētisku rīcību, tāpēc arodbiedrība aicinās dienestu vadību kopīgi sagatavot apmācību programmu par ētikas jautājumiem, aģentūru LETA informēja LIDA valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Šāda rakstura jautājumus LIDA līdz šim ir centusies risināt dienestu iekšienē, taču vērsusies arī pie dienesta vadības, piemēram, Valsts robežsardzes priekšnieka Normunda Garbara.
Šī dienesta priekšnieks arodbiedrībai atbildējis, ka dažkārt arodbiedrības aktualizētās problēmas ir pamatotas un robežsardze uz tām reaģē un novērš.
Garbars gan atzīst, ka robežsardzes iekšējās kontroles sistēma un materiālā stimulēšana dažkārt nesasniedz savu mērķi, tāpēc robežsardze lūdz arodbiedrību vērst robežsargu uzmanību uz nepieciešamību veicināt sabiedrības uzticēšanos robežsardzei un atturēties no darbībām, kas varētu mazināt robežsardzes autoritāti un darbības nozīmi.
Ņemot vērā iepriekšminēto LIDA vēlas atgādināt gan saviem biedriem, gan pārējām dienējošajām amatpersonām par to, ka ētikas normu ievērošana ir ne mazāk svarīgs pienākums par citiem. Ētikas normu ievērošanai ir ļoti svarīga nozīme ne tikai labvēlīga iekšējā mikroklimata uzturēšanā pašu dienestu iekšienē, bet arī paša dienesta, kā Valsts iestādes, ārējā tēla veidošanā un sabiedrības uzticēšanās dienestam veicināšanā.
Lai veicinātu dienējošo izpratni par to, kas ir ētikas normas un kādu iespaidu uz dienestu atstāj šo normu neievērošana, LIDA aicinās gan VRS, gan pārējo dienestu vadību kopīgi sagatavot un īstenot apmācību programmu un veidot informatīvos materiālus par šo tēmu. Tāpat, lai veicinātu taisnīgu attieksmi pret visiem dienējošajiem situācijās, kas saistītas ar ētikas normu pārkāpumiem, LIDA rosinās iekļaut iestādē izveidotās Ētikas komisijas pamatsastāvā arī LIDA pārstāvi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/32EB7269-61DB-46F3-845D-129832256C0A/
Armands Augustāns, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs
Par amatpersonu ētiku
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) aizvien biežāk no saviem biedriem saņem informāciju par to, ka dienesta vietās nākas saskarties ar neētisku rīcību no dienesta biedru, tai skaitā vadītāju un virsnieku, puses. Šāda rakstura jautājumus LIDA līdz šim ir centusies risināt dienestu iekšienē. Tomēr, saņemot vēstuli no Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieka N.Garbara ar lūgumu pievērst šim jautājumam lielāku uzmanību (ar vēstules saturu varat iepazīties ŠEIT ), LIDA vēlas atgādināt gan saviem biedriem, gan pārējām dienējošajām amatpersonām par to, ka ētikas normu ievērošana pildot dienesta pienākumus (un arī ārpus dienesta pienākumu pildīšanas) ir ne mazāk svarīgs pienākums par citiem.
Ētikas normu ievērošanai ir ļoti svarīga nozīme ne tikai labvēlīga iekšējā mikroklimata uzturēšanā pašu dienestu iekšienē, bet arī paša dienesta, kā Valsts iestādes, ārējā tēla veidošanā un sabiedrības uzticēšanās dienestam veicināšanā. Jebkāda amatpersonas uzvedība, kas uzskatāma par neētisku, rada kaitējumu abos šajos aspektos. Neatkarīgi no tā, vai tā būtu citu kolēģu aprunāšana, baumu izplatīšana, nievājoša izturēšanās pret padotajiem vai citiem kolēģiem, vai arī neiecietīga un neētiska attieksme pret citiem cilvēkiem, ar kuriem nākas saskarties pildot dienesta pienākumus. Tas pats attiecināms arī uz amatpersonu uzvedību ārpus dienesta. Neatkarīgi no tā, vai formas tērps ir uzvilkts, vai arī iekārts skapī – amatpersona pārstāv Valsts iestādi, ir tās seja un savā saskarsmē ar citiem cilvēkiem veido Valsts iestādes tēlu un rada sabiedrības viedokli par šo iestādi!
Lai veicinātu dienējošo izpratni par to, kas ir ētikas normas un kādu iespaidu uz dienestu atstāj šo normu neievērošana, LIDA aicinās gan VRS, gan pārējo dienestu vadību kopīgi izstrādāt un īstenot apmācību (informatīvo) programmu un veidot informatīvos materiālus par šo tēmu. Kā arī, lai veicinātu taisnīgu attieksmi pret visiem dienējošajiem situācijās, kas saistītas ar ētikas normu pārkāpumiem, iekļaut iestādē izveidotās Ētikas komisijas pamatsastāvā arī LIDA pārstāvi.
Papildus tam LIDA vēlas atgādināt to, ka ētikas normu ievērošana ir pienākums, ko uzliek Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 6.pants – ievērot amatpersonām noteiktos ētikas principus ir viens no amatpersonas vispārīgajiem pienākumiem. Savukārt katrā dienestā ir izstrādāts savs Ētikas kodekss, ar kuru amatpersonas tiek iepazīstinātas stājoties dienestā. Līdz ar to šo normu neievērošana ir disciplināri sodāma!
Savukārt LIDA biedriem der paturēt prātā, ka LIDA Statūtu 21.3.punkts nosaka, ka arodbiedrības biedram ir pienākums ievērot vispārējās ētikas, morāles un uzvedības normas (ar LIDA Statūtiem varat iepazīties ŠEIT ).
Ņemot vērā visu augstāk minēto LIDA vēlas aicināt visas dienējošās amatpersonas ikdienas dienesta gaitās, un arī ārpus tām, neaizmirst par elementārajām ētikas, pieklājības, uzvedības un savstarpējo attiecību normām! Cienīsim savus dienesta biedrus un pārējos cilvēkus sev apkārt!
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/5255A870-B92C-40BD-A908-FF7400CF9F2B/
Artis Velšs, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks
Jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība – vājais posms sabiedrības drošības uzturēšanā
Kampaņa “Es atbalstu sportu!” aktualizējusi vairākas būtiskas problēmas, kas saistās arī ar sabiedrības vispārējo veselības stāvokli. Runājot no Latvijas iekšlietu struktūru skatu punkta, nepietiekama fiziskā sagatavotība nav tikai profesionālā sporta nākotnes jautājums, bet arī reāls visas sabiedrības drošības apdraudējums. Pavasarī Ministru kabinets grozīja noteikumus, kas paredzēja samazināt iekšlietu dienestu darbinieku fiziskās sagatavotības normatīvus. Iemesls – iekšlietu nozares koledžas secinājušas, ka ar katru gadu aizvien mazāk jauniešu var nokārtot fiziskās pārbaudes, kas rada būtiskas personāla atjaunošanas problēmas.
Absolūti lielākā daļa – 90% – Policijas koledžas reflektantu ir vidusskolu absolventi, jauni, teorētiski spēcīgi un skolā fiziski attīstīti cilvēki. Vismaz tā vajadzētu būt, taču ne velti saku “teorētiski”. Realitātē reflektantu fiziskās sagatavotības līmenis ar katru gadu pasliktinās. Pēdējos piecos gados no 3122 jauniešiem, kuri pieteikušies uzņemšanas pārbaudījumu kārtošanai Policijas koledžā, sporta ieskaitei tika pielaisti 2853, kuru veselības stāvoklis atzīts par pietiekami labu. Galvenā jauno cilvēku veselības problēma, kas liedz iespēju strādāt policijā, ir slikta redze – mūsu speciālisti saka, ka tās ir pārmērīgas datoru un mobilo telefonu lietošanas sekas. No 2853 reflektantiem, kuri tomēr kārtoja fiziskās sagatavotības pārbaudi, 42 % jeb 1335 jauniešiem tā izrādījās pārāk grūta.
Lai iestātos, piemēram, Policijas koledžā, Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības nav nekas ārkārtīgi grūts, tā nav olimpiskā kvalifikācija. Prasības ir vienotas visās iekšlietu struktūrās – policijā, robežsardzē, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Kritēriji atšķiras atkarībā no vecuma, dzimuma un ikdienas profesionālās darbības veida. Mūsu reflektantu lielākajai grupai – jauniem vīriešiem līdz 29 gadu vecumam – jākārto šādas pārbaudes: 100 metru skrējiens vai 10 x 10 metru atspoles skrējiens, pievilkšanās pie stieņa vai roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus jeb “pumpēšanās”, ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana jeb “presīte” un 3000 metru kross. Par katru rezultātu reflektants saņem noteiktu punktu skaitu, piemēram, trīs reizes pievelkoties pie stieņa, var saņemt 1 punktu. Katrā disciplīnā jāsaņem vismaz 1 punkts, lai rezultāts vispār tiktu ieskaitīts. Šķiet neticami, bet teju puse jauniešu, kuri pēdējos gados centušies iestāties Policijas koledžā, to nespēj izdarīt!
Protams, nepietiekama fiziskā sagatavotība nav vienīgais šķērslis, kāpēc jaunieši nespēj iestāties Policijas koledžā – mēs ņemam vērā arī iepriekšēju sodāmību, psiholoģisko raksturojumu, profesionālās piemērotības testa rezultātus, taču nepietiekama fiziskā sagatavotība ir viens no būtiskākajiem aspektiem. Lai risinātu arvien pieaugošo resursu trūkumu iekšlietu struktūrās, Ministru kabinets pavasarī grozīja noteikumus un padarīja tos reflektantiem “draudzīgākus” – tagad, piemēram, Policijas koledžā, uzņemot jaunos audzēkņus, var lemt par uzņemšanu arī tad, ja persona nespēj nokārtot ieskaiti un pārbaudījumu rezultātos pietrūkst ne vairāk par trim punktiem. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka šiem jauniešiem arī mācību un treniņu process ir vieglāks. Šādiem reflektantiem tiek dots sešu mēnešu pārbaudes laiks, kurā viņiem pēc Policijas koledžas Sporta katedras izstrādāta individuāla plāna patstāvīgi jāuzlabo sava fiziskā sagatavotība un jāizpilda likumā noteiktie kritēriji, lai varētu turpināt mācības. Tas jādara papildus lielajai fiziskajai slodzei mācību ietvaros: no 938 kontaktstundām 10 mēnešu laikā 17 % stundu saistītas ar fizisko slodzi – tā ir vispārēja fiziskā sagatavotība, tuvcīņa, uzbrukuma atvairīšanas taktika utt. Visiem kadetiem brīvajā laikā ir pieejama sporta zāle, trenažieru zāle un sporta laukums. Jāpiebilst, ka lielāko daļu jauniešu, kuri izturējuši pārbaudes laiku un pašaizliedzīgi paralēli mācībām koledžā strādājuši pie savas fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanas, pēc 10 mācību mēnešiem vairs nevar pazīt. Viņi ir sportiski, labi sagatavoti, veselīgi, pieraduši pie disciplīnas, jo koledžā neviens nejautā, vai tu gribi nodarboties ar sportu – tas vienkārši ir jādara.
Vēlmei kustēties, manuprāt, jauniem cilvēkiem vajadzētu būt dabiskai, tomēr mūsdienās to nomāc aizraušanās ar tehnoloģijām un pasīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem – datorspēlēm, izklaidi datorā vai viedtālrunī. Manai paaudzei šādu izklaižu nebija, tāpēc mēs gājām spēlēt futbolu vai basketbolu. Sports ir visaptveroša nozare. Tas uzlabo veselību un iekšlietu struktūru gadījumā ir viens no sabiedrības drošības balstiem. Laba fiziskā sagatavotība policijā, tāpat kā ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai robežsardzē, ir ļoti svarīga – šīm struktūrām ir jāķer noziedznieki, jāglābj cilvēki briesmu brīžos un jāaptur robežpārkāpēji. Nereti īstenoto aktivitāšu efektivitāte ir atkarīga tieši no fiziskās sagatavotības un spējas pietiekami ātri skriet, celt, reaģēt. Šo iemeslu dēļ Valsts policijas interesēs ir ne tikai, lai jaunie reflektanti būtu labā fiziskajā formā, bet arī esošie darbinieki būtu atbilstoši fiziski sagatavoti. Tāpēc lielu uzmanību pievēršam darbinieku motivēšanai. Mums ir vajadzīgi fiziski labi sagatavoti cilvēki, tādēļ valsts līmenī ir nopietni jādomā, kā panākt, lai jaunieši Latvijā kļūtu daudz sportiskāki, jo no tā nākotnē būs atkarīga mūsu valsts iekšējā un ārējā drošība.
Ja esošā situācija neuzlabosies, visticamāk, pārskatāmā nākotnē Latvijai iekšlietu struktūrās vajadzēs īstenot citās valstīs praktizētu krīzes pieeju – fiziskās sagatavotības prasības pazemināt tiktāl, ka par kārtībnieku var kļūt jebkurš kandidāts, kurš spēj pārdesmit reizes pietupties vai uzkāpt pa kāpnēm. Tā, protams, var rīkoties, tomēr šāda rīcība ietver zināmu risku, jo mēs nevaram uzlikt par pienākumu zagļiem skriet lēnāk vai ugunsgrēkiem izcelties tikai viegli pieejamās telpās vienstāvu ēkās.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/2791B13B-B4B1-4CC2-856F-A6C3FFA3AC4D/
Velšs pieļauj, ka iekšlietu darbinieku uzņemšanā vajadzēs vēl vairāk pazemināt fiziskās sagatavotības prasības
Rīga, 15.okt., LETA. Pārskatāmā nākotnē iekšlietu struktūrās topošo darbinieku uzņemšanā vajadzēs vēl vairāk samazināt fiziskās sagatavotības prasības, kam par iemeslu kalpo jauniešu zemā sportiskā forma, uzskata Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Gandrīz puse jauniešu nav spējuši nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudi dienestam Valsts policijā, turklāt galvenā veselības problēma, kas liedz iespēju Latvijas jauniešiem veidot karjeru policijā, ir slikta redze, norāda Velšs.
Kampaņa “Es atbalstu sportu!” aktualizējusi vairākas būtiskas problēmas, kas saistās arī ar sabiedrības vispārējo veselības stāvokli.
Pavasarī Ministru kabinets grozīja noteikumus, kas samazināja iekšlietu dienestu darbinieku fiziskās sagatavotības normatīvus. Iekšlietu nozares koledžas secinājušas, ka ar katru gadu aizvien mazāk jauniešu var nokārtot fiziskās pārbaudes, kas rada būtiskas personāla atjaunošanas problēmas.
90% Valsts policijas koledžas reflektantu ir vidusskolu absolventi, taču realitātē reflektantu fiziskās sagatavotības līmenis ar katru gadu pasliktinās. Pēdējos piecos gados no 3122 jauniešiem, kuri pieteikušies uzņemšanas pārbaudījumu kārtošanai VP koledžā, sporta ieskaitei tika pielaisti 2853, kuru veselības stāvoklis atzīts par pietiekami labu. Galvenā jauno cilvēku veselības problēma, kas liedz iespēju strādāt policijā, ir slikta redze un atbilstoši speciālistu secinātajam tam par iemeslu ir pārmērīgas datoru un mobilo telefonu lietošanas sekas.
No 2853 reflektantiem, kuri tomēr kārtoja fiziskās sagatavotības pārbaudi, 42% jauniešu tā izrādījās pārāk grūta.
Lai risinātu arvien pieaugošo resursu trūkumu iekšlietu struktūrās, Ministru kabinets pavasarī grozīja noteikumus un padarīja tos reflektantiem labvēlīgākus, proti, tagad, piemēram, Policijas koledžā, uzņemot jaunos audzēkņus, var lemt par uzņemšanu arī tad, ja persona nespēj nokārtot ieskaiti un pārbaudījumu rezultātos pietrūkst ne vairāk par trim punktiem.
Tas gan nenozīmē, ka šiem jauniešiem arī mācību un treniņu process ir vieglāks. Šādiem reflektantiem tiek dots sešu mēnešu pārbaudes laiks, kurā viņiem pēc koledžas sagatavota individuāla plāna patstāvīgi jāuzlabo sava fiziskā sagatavotība un jāizpilda likumā noteiktie kritēriji, lai varētu turpināt mācības.
“Mums ir vajadzīgi fiziski labi sagatavoti cilvēki, tādēļ valsts līmenī ir nopietni jādomā, kā panākt, lai jaunieši Latvijā kļūtu daudz sportiskāki, jo no tā nākotnē būs atkarīga mūsu valsts iekšējā un ārējā drošība. Ja esošā situācija neuzlabosies, visticamāk, pārskatāmā nākotnē Latvijai iekšlietu struktūrās vajadzēs īstenot citās valstīs praktizētu krīzes pieeju – fiziskās sagatavotības prasības pazemināt tiktāl, ka par kārtībnieku var kļūt jebkurš kandidāts, kurš spēj pārdesmit reizes pietupties vai uzkāpt pa kāpnēm. Tā, protams, var rīkoties, tomēr šāda rīcība ietver zināmu risku, jo mēs nevaram uzlikt par pienākumu zagļiem skriet lēnāk vai ugunsgrēkiem izcelties tikai viegli pieejamās telpās vienstāvu ēkās,” norāda Velšs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/136DD68A-AF62-4143-8203-279C516DD971/
FOTO avots: https://www.facebook.com/237527626896827/photos/a.237537790229144/267478167235106/?type=3&theater
