Virza grozījumus par atvieglotām valodas prasībām Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoriem

Rīga, 9.okt., LETA. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien izskatīšanai pirmajā lasījumā piekrita virzīt divus likumprojektus, kas tostarp paredz atvieglotas valsts valodas prasmju prasības Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoriem.
Jautājums par abu augstskolu rektoru valodas prasmēm tika aktualizēts jau pagājušajā gadā, kad izskatīšanai Ministru kabinetā bija jāvirza rīkojuma projekts par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresa Pālzova atkārtotu apstiprināšanu amatā. Pālzovs turpina vadīt augstskolu, lai gan tam nepieciešamo atbalstu valdībā nav saņēmis. Līdzīga situācija radās arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kad no šī amata atteicās Mels Kenijs.
Rīgas Ekonomikas augstskola 1993.gadā dibināta ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā. Savukārt Rīgas Juridiskā augstskolā ir dibināta 1998.gadā, parakstot līgumu starp Latvijas un Zviedrijas valdībām un “Sorosa fondu” Latvijā. 2005.gadā augstskola kļuvusi par neatkarīgu Latvijas Universitātes sastāvdaļu – LU pieder 76% augstskolas daļu, bet pārējās pieder “Sorosa fonds – Latvija”.
Ņemot vērā, ka pēdējos gados Latvijas augstskolās ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ierobežotajām iespējām piesaistīt kvalificētu ārvalstu personālu, ko cita starpā kavē obligātās prasības latviešu valodas zināšanām, piedāvāti likumprojekti, kas varētu risināt radušos situāciju minētajās augstskolās.
Grozījumi likumā par Rīgas Ekonomikas augstskolu paredz, ka, studijām notiekot angļu valodā, bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus drīkstēs izstrādāt un aizstāvēt angļu valodā, kā arī profesionālās kvalifikācijas eksāmenus varēs kārtot angļu valodā.
Tāpat paredzēts noteikt, ka augstskola drīkst piesaistīt vispārējo personālu un akadēmisko personālu no Latvijas un ārvalstīm, vienlaikus nosakot, ka darbinieki, kuri sniedz izglītības pakalpojumu, savus pienākumus var veikt angļu valodā. Taču vienlaikus augstskolai ir jānodrošina dokumentu aprite un saziņa ar iestādēm un privātpersonām valsts valodā.
Grozījumu projektā paredzēts, ka augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam nav piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni.
Plānots, ka augstskolas rektora amatā varēs ievēlēt ārvalstu pilsoni, vienlaikus paredzot, ka vai nu augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Līdzīgu regulējumu paredzēts attiecināt arī uz Rīgas Juridisko augstskolu, tam izstrādājot atsevišķu likumu.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norādīja, ka, neskatoties uz atšķirīgo Rīgas Ekonomikas augstskolas dibināšanas vēsturi, patlaban tā kopā ar otru augstskolu uzskatāma par “normālu privāto augstskolu”? kā rezultātā tām nebūtu jāpiemēro noteikumi, kas netiktu attiecināti uz citām augstskolām.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta likumprojektu virzību, uzsverot, ka šīm divām augstskolām, ņemot vērā to darbības specifiku, ir pieļaujami izņēmumi saistībā ar valodas lietojumu. Šadurskis gan norādīja, ka “jautājums par valodas zināšanām rektoram ir šausmīgi politizējies”.
Rīgas Juridiskās augstskolas rektora vietas izpildītājs Jānis Ikstens pauda, ka, domājot par izņēmumu noteikšanu, ir jāraugās uz abu augstskolu internacionalizāciju. Viņš norādīja, ka augstskola vēlas, lai tās darbībā netiktu likti šķēršļi, “jo rektors ir ļoti svarīga sastāvdaļa zīmola būvniecībai”.
Vairākums komisijas locekļu atbalstīja likumprojektu virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā 11.oktobrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F011E-B202-A0AE-15EE-97D4EE62497E/