Uldis DREIBLATS, Ritums ROZENBERGS, 03.10.2018 Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Savukārt Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona pasu galda izziņā lasāms, ka Annas Potapovas (Potapova – pašreizējās politiķes Jutas Strīķes uzvārds pirms laulībām ar Maiguru Strīķi) vārda maiņa uz Jutu notikusi pavisam oficiāli, par ko tā paša 1988. gada 11. augustā izdots dokuments Nr. I – MЮ Nr. 294724.
«Melu sekas»
Šiem dokumentiem mediju rīcībā bija jānonāk agri vai vēlu, jo par to eksistenci kompetentās mediju aprindās bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr publiski apskatāmi tie kļuvuši tikai tagad – dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām Neatkarīgās slejās.
Dokumenti apliecina bijušā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pirms jau vairāk nekā diviem gadiem teikto, ka pašreizējā politiķe Juta Strīķe pati sevi savulaik pat «vairākos dokumentos» saukusi par Annu Potapovu un līdz ar to ir meli tas, ka viņa nekad nav bijusi Anna. «Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinī situācijā viņa ir sabiedrībai melojusi, un te atkal rodas jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija Anna, tad attiecīgi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā – vai tie ir vai nav viltoti,» skaidroja toreizējais KNAB priekšnieks un pat izteica šaubas, vai J. Strīķe ir likumīgi kļuvusi par Latvijas pilsoni.
Cita starpā politiķe Juta Strīķe vēl pavisam nesen priekšvēlēšanu diskusijas laikā TV 24 radījumā Kārtības rullis uz tā vadītāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza: «Mani no pašas dzimšanas sauca par Jutu. Un Potapova es biju, tas bija mans [tēva] uzvārds.»
Tā nav «pārrakstīšanās kļūda»
Savukārt šodien publiskotie dokumenti liecina, ka ir izdomāta pašas J. Strīķes atsevišķiem medijiem klāstītā versija, ka Annas Potapovas vārds viņai radies tikai un vienīgi Maskavas 584. vidusskolas direktores kļūdas dēļ, kura teicamnieces – medaļnieces Potapovas atestātā ierakstījusi nepareizu vārdu. Savukārt pati teicamniece – medaļniece Potapova nav uzskatījusi par būtisku izlabot atestātā nepareizi uzrakstīto vārdu.
Piemēram, 2003. gada 2. novembrī LNT raidījumā Nedēļa toreizējā KNAB priekšnieka vietniece J. Strīķe teica: «Kopš dzimšanas esmu bijusi Juta. Vārds Anna – tā bija vienkārši pārrakstīšanās kļūda, tā kā man šī kļūda nešķita nozīmīga, tad neprasīju to labot.» LNT reportieris toreiz vēl pabrīnījās: «Skaidrojums ir tāds mazliet jocīgs, jo šajā pašā atestātā jau ir izdarīts labojums. Ir labots nepareizi uzrakstīts gada skaitlis, kas noteikti ir mazāk svarīgs par cilvēka vārdu.»
Šeit publicētās autobiogrāfijas un Čerjomušku rajona pasu galda izziņas kopijas liecina, ka vārds Anna mūslaiku politiķei ir bijis pavisam oficiāli, nevis «pārrakstīšanās kļūda»; tas no Annas uz Jutu arī ir nomainīts oficiāli jau pēc dokumentu iesniegšanas P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē – īsi pirms pārcelšanās uz mācībām Rīgā 1988. gada augustā. Cita starpā, pārējā Potapovu ģimene no Maskavas uz Rīgu pārcēlusies tikai 1991. gadā, veicot dzīvokļa apmaiņu, liecina pasu galda izziņa.
Anna milicijā
Līdz šim publiski nezināma un noslēpta ir bijusi informācija, ka pēc Maskavas Brežņeva rajona 584. vidusskolas pabeigšanas no 1987. gada novembra līdz pat mācību uzsākšanai P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē Anna Potapova (tagad – Juta Strīķe) nepilnu gadu strādājusi arī Maskavas Čerjomušku rajona atsevišķā milicijas bataljona patruļdienestā par sekretāri – mašīnrakstītāju (секретарь – машинистка отдельного батальона патрульно – постовой службы милиции Черемушкинского РУВД). Ar šā rajona patruļdienesta komjaunatnes organizācijas rekomendāciju viņa arī iestājusies P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē.
Svarīgāka par sabiedrības interesēm?
Cita starpā Neatkarīgā rakstiski uzdeva vairākus jautājumus Latvijas Universitātes (LU) administrācijas direktoram Ansim Grantiņam par pašreizējo Saeimas deputāta kandidāti, kura turklāt gatavojas kļūt par apvienotās Tieslietu un iekšlietu ministrijas ministri un apvienoto specdienestu pārraudzi. Jautājumi tika uzdoti tikai par viņas identitāti un izglītību – ar kādu vārdu viņa sākusi studijas universitātē, ar kādu vārdu parakstīta viņas autobiogrāfija, kāds vārds minēts viņas raksturojumā u.tml. Jautājumi nebija pretrunā ar Saeimas vēlēšanu likuma prasībām par to, kādām ziņām publiski jābūt norādītām par deputāta kandidātu.
Tomēr LU administrācijas vadītājs Neatkarīgās lūgumu noraidīja, jo, viņaprāt, Saeimas deputāta kandidātes J. Strīķes «tiesības uz privāto dzīvi» ir «svarīgākas par sabiedrības interesēm». Pie šāda secinājuma LU ir nonākusi, «izvērtējot un sabalansējot divas pamattiesības – vārda brīvību un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramību».
Neatkarīgā nepiekrīt LU administrācijas vadītāja izvērtējumam, tāpēc šo informācijas pieprasījuma noraidījumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.
Grūtā komunikācija
Neatkarīgā arī centās iegūt J. Strīķes skaidrojumu par autobiogrāfijas tapšanas apstākļiem. Jautājumi ar autobiogrāfijas kopiju tika nosūtīti uz Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā publiski pieejamo e-pasta adresi prese@konservativie.lv . Kad Neatkarīgā drošības labad piezvanīja uz mājaslapā norādīto partijas kontakttālruni, lai pārliecinātos, vai jautājumi un dokumentu kopijas nodotas politiķei, tur atbildēja, ka jautājumi J. Strīķei jānosūta uz citu e-pasta adresi kanceleja@konservativie.lv . Pēc e-pasta pāradresēšanas Neatkarīgā atkārtoti zvanīja uz kontakttālruni, vēloties pārliecināties, vai sūtījums nonācis drošās rokās, taču partijas mobilo kontakttālruni vairs neviens necēla.
Zīmīgi, ka Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā nav atrodamas tiešās komunikācijas
iespējas ar politiķiem, vien redzama kopējā partijas e-pasta adrese un mobilā kontakttālruņa numurs.
…Info avots: http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2018/10/03/anna-juta-potapova-stradajusi-ari-maskavas-milicija
Bens Latkovskis
Jutas Strīķes konspirāciju pasaule
Saeimas vēlēšanas savā ziņā ir 100 dažādu uzskatu, pārliecības, rakstura cilvēku pieņemšana darbā, kur darba devējs un darbā pieņēmējs ir tauta. Uzdodiet sev jautājumu – kādā darbā jūs personīgi būtu gatavs pieņemt, teiksim, Artusu Kaimiņu, ja jums būtu jāmaksā no savas kabatas?
Vai jūs viņam uzticētu kaut mauriņu nopļaut vai mājas logus nomazgāt? Pat uz savas jubilejas balli negribētos tik nekaunīgu pasākuma vadītāju aicināt. Ka tik vēl kādu no svētku viesiem neapvaino vai priekšlaikus nepiedzeras. Bet daudzi ir gatavi šim subjektam valsti uzticēt. Var jau būt zināma vilšanās par to Latviju, kādu katrs sev apkārt saskata, bet ne jau tāda, lai dēļ vēlmes kādam ieriebt mazohistiski «bombardētu Gulbeni».
Līdzīgi ir ar Jauno Konservatīvo partiju. Tās redzamākā pārstāve ir ilggadējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Ar reāliem panākumiem korupcijas apkarošanā viņa lepoties nevar, taču viņai ir savs izskaidrojums, kāpēc darba rezultāti ir nesamērojami mazāki nekā radītais troksnis. Vienmēr kāds ir traucējis. Sākumā viņas tiešie priekšnieki it kā metuši sprunguļus riteņos. Tiesa, konkrētus faktus, kad viņai reāli traucēts kādas lietas izmeklēšanā, viņa nemin. Kaut vai tāpēc, ka KNAB priekšnieks to pat gribēdams nevar, jo likums strikti nodala KNAB priekšnieka atbildību, kas ir tīri administratīva, no operatīvā darba.
Tā kā vainot tiešo priekšniecību, teiksim, izgāztajā «oligarhu lietā» nevarēja, tad Strīķei nācās paplašināt «sazvērnieku» loku. Nākamais Strīķes konspirācijas teorijas upuris bija ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš neesot piekritis turpināt Šlesera noklausīšanos bezgalīgi. Trīs gadi, ko Strīķe klausījās, bijuši nepietiekami, lai sakasītu jel kaut ko, ko varētu nest uz tiesu. Vajadzējis klausīties tik ilgi, līdz Šlesers beidzot iekristu, jo «visiem taču zināms», ka viņš ir «oligarhs», un gan jau kaut ko nelabu dara.
Tajā pašā laikā pēdējo gadu, ja ne ietekmīgākā, tad noteikti nekaunīgākā «oligarha» Māra Martinsona KNAB noklausītās sarunas atpūtas kompleksā Taureņi ar citu, ārēji klusu, bet ļoti ietekmīgu «oligarhu» – Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču – Strīķe nolika tik dziļā atvilktnē, ka tās tika atklātas tikai veco lietu inventarizācijas rezultātā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume par lietas noklusēšanu bijis šokā. Šo sarunu faktūra (kukuļa izspiešanas no Trasta komercbankas apspriešana) bija tik pārliecinoša, ka nekavējoties tika ierosināts kriminālprocess ar sekojošu abu figurantu aizturēšanu. Kad LTV1 diskusijā Partijas fokusā Strīķei tika izteikti pārmetumi par šajās sarunās fiksētās informācijas slēpšanu, viņa ķērās pie jau pārbaudītās metodes – metās uzbrukumā, stāstot par kārtējo sazvērestību. Tieši tāpēc jau viņa atlaista, lai apturētu šīs lietas virzību.
Iedomāsimies uz mirkli, ka Strīķei taisnība. Vārdos nenosaukti mistiski «ļaunie spēki», lai lietu apturētu, organizē Strīķes «nomelnošanu» un izēšanu no KNAB. Iedomājāties? Vai, zinot Strīķes raksturu un sakarus tajos medijos, kuri labprāt popularizē Strīķes konspirācijas teorijas, varam iedomāties, ka Strīķe par šīm skandalozajām sarunām klusētu? Protams, ka ne. Izņemot vienu gadījumu. Ja pati ir tas «ļaunais spēks», kurš piesedza Martinsonu un Rimšēviču.
Jebkurš psihiatrs var pateikt, kas notiek ar tiem, kuri atsakās ticēt pacienta murgiem (konspirācijas teoriju medicīniskais apzīmējums). Viņi tiek iesaistīti pacienta murgu pasaulē un kļūst par sazvērestības dalībniekiem. Tieši tā arī notika minētajā LTV pārraidē. Tā kā raidījuma vadītāji piekrītoši nemāja ar galvām, tad Strīķe nekavējoties arī LTV ziņu nodaļu ierakstīja to ienaidnieku sarakstā, kas iesaistījušies pret viņu vērstajā sazvērestībā.
Var jau gadīties, ka tiešām kādam kaut kas ir traucējis sekmīgi pildīt uzticētos darba pienākumus, bet, ja tas turpinās vairāk nekā desmit gadu un vienmēr visi citi vainīgi, tikai ne viņš pats, tad atvainojiet, bet tādu darbinieku labāk darbā nepieņemt. Īpaši jau tādā iestādē kā Latvijas Republikas Saeima.
…Info avots: https://nra.lv/viedokli/bens-latkovskis/259188-jutas-strikes-konspiraciju-pasaule.htm
Elita Veidemane
Tukšmuldēšanas maratons
«Ir jāpārtrauc šķelt latviešu tautu atkarībā no tā, kādā dzimtajā valodā mēs runājam,» savā video uzrunā pauž Saskaņas saraksta kandidāte Evija Papule.
Klausos vienreiz, otrreiz, desmito reizi un divdesmit ceturto reizi. Un neko nesaprotu. Kā var šķelt latviešu tautu «atkarībā» no tā, kādā dzimtajā valodā mēs runājam? Vai latvieši runā vairākās «dzimtajās valodās»? Ak, jā, bet tas ir kandidātes emocionālais izrāviens ceļā uz Saeimu, tāpēc var piedot arī pilnīgas aplamības, kuras tiešām nākušas no sirds.
Neviena Holivudas aktrise nespētu izvaikstīties tā, kā to darīja topošā iekšlietu ministre biedrene Strīķe.
Tādi paši emocionāli sirdscilvēki ir arī pārējie «latvieši», kuri, sajutuši politiskā lifta straujo šļūcienu uz Saeimas debesīm, iesaistījušies prokreml…, piedošanu, eiropeiski sociāldemokrātiskajā Saskaņā. Protams, ikvienā eiropeiskajā partijā vajag būt pa kādam īpatnim, kurš strādā par latvieti, un Saskaņa nav izņēmums. Un katrā šādā «saskaņā» jābūt pa kādam kirhenšteinam un pa kādai papulei, kas raudulīgi pielūdzas Kremļa biedrīšiem, lai tie palīdz vienot traki sašķelto latviešu tautu, kas kā tāda sādžas poliglote joprojām runā vairākās dzimtajās valodās…
Emocijas šļakst arī citās partijās. TV24 raidījumā, ko vada žurnālists Armands Puče, Jaunās konservatīvās partijas zvaigznei Jutai Strīķei tika uzdots jautājums – vai viņa pazīst tādu Annu Potapovu? Domāju, neviena Holivudas aktrise nespētu izvaikstīties tā, kā to darīja topošā iekšlietu ministre biedrene Strīķe, uz jautājumu tā arī neatbildot. Ikvienam ar smadzenēm apveltītam indivīdam, to redzot, rodas loģisks jautājums: klau, tā ir jūsu nopietnība – bīdīt uz Saeimu būtni, kuras identitāte joprojām nav līdz galam noskaidrota un kas uzvedas vairāk nekā savādi? Bet «konzervatīvo» līderis Bordāns premjerkandidātu TV debatēs joprojām turas pie savas raganu slotas: «Strīķe visus aizslaucīs!»
Ne mazāk pārsteidzošs savās emocijās ir cits «konzervatīvais» – Juris Jurašs, kurš nesen ekrānā vicināja kaut kādas neidentificētas lapiņas, uz kurām it kā esot pierādījumi NA līderu «kukuļņemšanas» (vai došanas?) gadījumiem. Gadījumi nepierādījās, Jurašs palīda pagaldē. Ne jau aiz kauna, ka melojis, bet meklēt jaunus «pierādījumus».
Nav zināms, uz kādiem amatiem Saeimā pretendēs KPV LV līderis Artuss Kaimiņš, iespējams, uz kino ministra amatu (četrus gadus tomēr filmējis Saeimas darbu!). Patiesību sakot, tas pat nav svarīgi, jo galvenais ir emocijas, kādas Kaimiņa kungs pa tiešo nodod vēlētājiem. Piemēram, reklāmas nolūkos pa sejugrāmatu klīstošais iespaidīgais foto, kurā Artuss un viņa partijniece Linda Liepiņa rāda saviem vēlētājiem vidējā pirksta kombināciju – tiešām jaukas emocijas! Vai arī sirsnīgā atkratīšanās no uzmācīga TV3 žurnālista, kuram Artuss atbild, pār plecu pārmezdams atteikumu atbildēt uz jautājumu, jo «šobrīd es iešu pačurāt». Tāpat nedrīkst nepieminēt Kaimiņa kunga atklāsmi deputāta kandidātu debatēs Lielbritānijā, kur kāpēvē ideoloģijas tēvs savā sirdsšķīstībā deklarēja atbalstu viendzimuma laulībām.
Taču visiespaidīgāko emociju vētru, protams, varēja vērot premjera kandidātu TV debatēs, kur atklājās ne tikai pamatīgas zināšanas ekonomikā, sabiedrības vadībā un politikā, bet arī dvēseliski, netverami dziļumi. Runājot par ārpolitiku un Latvijas ārējiem apdraudējumiem, KPV LV premjerkandidāts Gobzems sirsnīgi norādīja Attīstībai/PAR kandidātam Pabrikam: «Es apdraudu jūsu silto vietu.» Kāda tur vēl, ellē, ārpolitika… Galvenais taču parādīt daiļrunas prasmes. Savu saturīgo uzstāšanos Gobzema kungs beidza ar emocionāli piepildītiem, nākotnes cerības apdvestiem vārdiem: «Es esmu līderis, un es patīku daudziem. Un mēs veidosim koalīciju ar Latvijas tautu.»
Plika muldēšana, nekādas izpratnes par valsts pārvaldi, sacensības daiļrunāšanā – tāds ir priekšvēlēšanu maratons. Lielākā daļa no sarakstos esošajiem Saeimas deputāta kandidātiem spēj tikai emocionālā līmenī deklarēt un izskaidrot savu nepārvaramo tieksmi kalpot tautai un valstij. Kā tāds baltais zvirbulis TV debatēs bija NA premjerkandidāts Roberts Zīle: runāja sakarīgi un pieturoties pie tēmas… Tāpat arī Kučinskis: uz Bordāna un Gobzema murgaino populismu atbildēja ar atturīgu smaidu. Bet ja atmetam emocijas: vai vēlētāji spēs distancēties no mēnešiem ilgušās tukšmuldēšanas, kurā notika mākoņstumšanas sacensības, bet bija tik maz saprātīgu priekšlikumu valsts augšupejai?
…Info avots: https://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/259325-tuksmuldesanas-maratons.htm
Foto: Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency «Es, Anna Potapova Jurjevna…» 1988. gada 29. jūlijā krievu valodā rakstījusi pašreizējā Latvijas politiķe, deputāta amata kandidāte Juta Strīķe savā autobiogrāfijā, kas iesniegta, lai šā dokumenta autore tiktu pielaista pie iestājeksāmeniem P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.
