Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

Rīga, 27.sept., LETA. Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. “PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,” sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.
Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. “Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,” atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.
Pēc Gulbes sacītā, kartupeļi vidēji Rīgas veikalos patlaban maksā 41 centu kilogramā, kamēr Viļņā – 33 centus, bet Tallinā – 29 centus. Tikmēr burkāni Tallinas veikalos vidēji maksā 56 centus kilogramā, Rīgā – 47 centus, bet Viļņā – vidēji 45 centus kilogramā. Galda bietes Igaunijas galvaspilsētas veikalos vidēji maksā 62 centus kilogramā, Latvijas galvaspilsētā – 39 centus, bet Viļņā – 35 centus kilogramā, sīpoli Tallinā vidēji maksā vidēji 43 centus kilogramā, Rīgā – 42 centus kilogramā, bet Viļņā – 37 centus kilogramā.
Pēc Gulbes novērojumiem dārgākie vietējie gurķi ir Rīgas veikalos, kur tie vidēji maksā 1,75 centus kilogramā, kamēr Tallinā to cena ir 1,66 centi kilogramā, bet Viļņā – 1,62 centi. Tikmēr vietējie tomāti vidēji Igaunijas galvaspilsētas veikalos ir dārgākie Baltijas līmenī un maksā 2,24 centus kilogramā, kamēr Rīgas veikalos tie vidēji maksā 1,74 centus kilogramā, bet Viļņā vidēji 1,42 centus kilogramā.
Pēc Gulbes sacītā, cenu atšķirības skaidrojamas ar vairākiem faktoriem, tostarp atšķirīgām Baltijas valstu iedzīvotāju tradīcijām. Piemēram, iedzīvotāji Lietuvā mēdz pirkt kartupeļus vairumā un vairāk skatās uz cenu. Tāpat Lietuvā kartupeļu kvalitāte ir zemāka nekā Latvijā pieejamajiem. Tas apliecina, ka Latvijā varētu būt augstāka pirktspēja nekā Lietuvā. Latvijā kartupeļi arī pieejami arī plašākā izvēlē. Tāpat kartupeļu patēriņam ir tendence sarukt, tāpēc to pārdošanas apmēri ir mazāki un cena augstāka. Lietuvā dārzeņi cenas ietekmē arī lielais īpatsvars poļu un ukraiņu lētākās produkcijas, kamēr Latvijā pamata dārzeņu produkcija ir vietējā.
Vienlaikus Gulbe pastāstīja, ka Latvijas salātlapas Rīgas veikalos maksā mazāk nekā, piemēram, Igaunijas galvaspilsētā pieejamās šajā valstī audzētās salātlapas. Arī kukurūza Latvijā ir labākas kvalitātes un lētāka. Latvijas kukurūza ir pieejama arī vairākās igauņu veikalu ķēdēs, kas ir apliecinājums Latvijas dārzeņu audzētāju konkurētspējai. Latvijas ražotāji esot arī apguvuši nepieciešamās prasmes, lai samazinātu dārzeņu pašizmaksu, taču Latvijas tirgotājiem vēl pastāv izaugsmes iespējas, lai strādātu efektīvāk.
Gulbe arī pastāstīja, šogad Latvijas veikalos krūmmelleņu cenas ir zemākas nekā pērn, kas saistīts ar plašāku piedāvājumu globālajā tirgū. Iepriekš augsto cenu dēļ šīs ogas šogad tagad audzē vairāk nekā iepriekšējos gadus. Tāpat tirgū ienāk arī ukraiņu krūmmellenes, ko uzdod par vietējām, un tas ietekmē vispārējo cenu līmeni.
Pēc viņas teiktā, neraugoties uz sausumu, augļu un dārzeņu cenas šogad būtiski nekāps, jo to ražošanas apmēri ir pieauguši. Konkurence šajā tirgū ir ļoti liela un tiklīdz kāds spēj saražot lētāk, tirdzniecība no šīs valsts pastiprinās. Šogad arī ābolu cenas solās būt zemākas nekā pērn, kad Vācijā, kas ir viena no lielākajām Eiropas tirgus apgādātājām ar āboliem, bija liela neraža. “Šogad Eiropā tiek prognozētas rekordlielas ābolu un bumbieru ražas, kas ir galvenie augļi, ko mēs ēdam, līdz ar to šo augļu cenas kritīsies,” prognozēja Gulbe.
Kā ziņots, Saeima pērn 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D01C019A-3500-4CA1-A2E7-89C64F93B09D/