Kučinskis cer uz “bļaušanas” pierimšanu pēc 6.oktobra, reizē pilnībā neizslēdzot ārkārtas vēlēšanas

Lai arī līdz ar Saeimas vēlēšanām politiskajai “bļaušanai” vajadzētu pierimt un partijām vajadzētu spēt konstruktīvi runāt par darāmajiem darbiem, nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka valdību izveidot neizdosies un var nākties rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, esošais Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņš kā tuvākos ZZS sabiedrotos redz esošos koalīcijas partnerus, bet par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem runā atturīgi. Kučinskis uzskata, ka viņa vadītā valdība ir paveikusi daudz nozīmīgu lietu, un arī turpmāk, ja viņam izdosies palikt amatā, viņš sola pakāpeniskas, nevis radiklās pārmaiņas.
Kāds ir ZZS redzējums nodokļu jomā? Vai plānojat turpināt ienākumu nodokļa progresivitātes ieviešanu?
Paliek spēkā apstiprinātais trīs gadu plāns pamatnodokļiem un nav indikācijas, ka būtu nepieciešamība veikt kādas izmaiņas. Progresivitāte nodokļu sistēmā paliks – ja esam to iesākuši, nebūtu pareizi no tās atkāpties. Nepieciešamības gadījumā nodokļu sistēmā varētu kaut ko piekoriģēt – nevis kādu nodokli celt vai pazemināt, bet gan diskutēt, kādus precizējumus veikt gadījumā, ja paši uzņēmēji nāktu ar šādu iniciatīvu. 2019.gadā pirmajā varēs analizēt rezultātus ieviestajai 0% likmei reinvestētajai peļņai. Atcēlām tādu atavismu kā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi, kas iepriekš uzņēmējiem iesaldēja milzīgu apjomu apgrozāmo līdzekļu – tagad jāmaksā pēc fakta. Tāpat ietekmes analīze ik pēc pusgada jāveic, vai gaidāmo efektu ir nesusi pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes ieviešana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Līdz analīzes veikšanai nekādas izmaiņas nodokļu sistēmā nevar veikt.
Vēl viena lieta, par ko jārunā, ir vēlme visiem pirms vēlēšanām parādīt labos darbus, piešķirot papildu līdzekļus, kuru budžetā nav. Pieprasījumi rindā sāk birt kā no “pārpilnības raga”, un Dievs dod noturēties līdz vēlēšanām. Deviņdesmitajos gados pirms Saeimas vēlēšanām tika dāsni palielinātas pensijas un sociālā budžeta sistēmai vajadzēja četrus līdz piecus gadus, lai pēc tam “izietu pa nullēm”. Tāpēc parlamenta jaunajam sasaukumam vajadzētu aizliegt priekšvēlēšanu laikā veikt budžetu ietekmējošas manipulācijas.
Vai varat nosaukt konkrētus skaitļus, kā varētu celt nodokļu progresivitāti?
Skaitļus, nē, bet, augot vidējai algai, progresivitātei ir jāaug līdzi. Ja reiz Latvija ir aizgājusi pa progresivitātes ceļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošanā, tad no tā atteikties nevajadzētu. Progresivitātes ieviešanas sākumā bruto vidējā alga bija attiecīgi mazāka, tagad tā ir 1000 eiro un pēc gada būs vēl lielāka. Tad arī “šķēres” jeb summa, līdz kurai tiek piemērota 20% un pārējās likmes, varētu tikt pakārtota līdzi. To var darīt tikai tad, ja ir straujš ekonomikas pieaugums.
Ko tālāk darīsiet veselības aprūpē? Cilvēkiem bez apdrošināšanas būs jāmaksā?
Medicīnas pakalpojumu grozu dalīt divās daļās nebija Veselības ministrijas piedāvājums, bet nāca no citiem partneriem, no darba devēju puses, un VM to iestrādāja normatīvajos aktos. Savukārt ļoti labi ir vērtējama izveidotā personificētā iemaksu sistēma, jo tā ļauj uzbūvēt e-veselības sistēmu. Tagad notiek zināma manipulācija, piesaucot 206 eiro. Paskatīsimies mēneša maksājumu tiem, kas nemaksā sociālo nodokli, strādājot minimālās algas apmērā, – tie ir 4,30 eiro mēnesī šogad un daļa šo summu jau ir iemaksājusi. 2019.gadā mēnesi tie ir 12,9 eiro. Publiskajā telpā drusciņ notiek manipulācija, lai tīšām iegrieztu, lai mēģinātu pastāstīt, ka kādam kļūšot sliktāk. No maksājuma ir atbrīvotas vairākas grupas, tajā skaitā cilvēki ar invaliditāti, pensionāri un pat apmēram 400 mūķenes. Atliek mazs cilvēku skaits, kam nepienākas atbrīvojums no šī nodokļa maksājuma.
Ko darīt, ja kādam, uz kuru attiecas maksājuma veikšana, ir objektīvi iemesli, kāpēc viņš nevar to atļauties?
Šādiem gadījumiem ir noteiktas izņēmuma grupas, kurām ir paredzēts pilns atbalsta mehānisms, jo arī maznodrošinātie un bezdarbnieki ir apdrošināti. Pozitīvi vērtēju datus, ka gada laikā par 25% ir samazinājušies to cilvēku skaits, kas saņem līdzekļus zem minimālās algas, līdz ar to ir kļuvis mazāks to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešams veikt maksājumu. Mikrouzņēmuma (MUN) režīmā, kurā daļai strādājošo varētu būt jāveic attiecīgais maksājums, strādā zem 50 000 darba ņēmēju, kam tā ir vienīgā darba vieta. Jāatceras, ka MUN nodokļa režīms tika iecerēts, lai uzņēmēji sāktu uzņēmējdarbību. Savukārt tagad tajā joprojām ir vesela “čupa” ar takšiem, un arī citviet šo sistēmu izmanto citādāk, nekā tā bija plānota. Tiks veikta pastiprināta analīze par cilvēkiem, kuri nevar samaksāt šo maksājumu. Es aicinātu šiem cilvēkiem situācijā, kad vairākās profesijās ir milzīgs pieprasījums pēc darba vietām, iet pie sava darba devēja un prasīt, lai tas samaksā šo naudas summu cilvēku vietā. Arī par radinieku ir iespējams iemaksāt nepieciešamos līdzekļus. Vācijā iedzīvotājiem, kuri nemaksā nodokļus, par veselības pakalpojumu minimālo grozu mēnesī jāmaksā 430 eiro.
Vai ZZS nav galvenais politiskais spēks, kas kavē novadu reformu veikšanu?
Prasiet atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kad būs iesniegti attiecīgie priekšlikumi.
Vai nav tā, ka VARAM nav pārāk aktīvi ar piedāvājuma virzīšanu un lobēšanu, jo bažījas no ZZS iebildēm?
Mēs strādājam pēc valdības rīcības plāna, kur pēc brīvprātīgas apvienošanās principa paredzēts veidot sadarbības teritorijas, sākotnēji izstrādājot nepieciešamos kritērijus. Tomēr sarunā ar pašvaldībām VARAM ir tik tālu “aplauzušies”, ka šādu gala dokumentu nevaram pat uz Saeimu virzīt, jo tajā “viss pazudis”, kā tas notiek, ja grib panākt kompromisu ar visiem un visur. ZZS diskutē ar pašvaldībām un to asociācijām. Vai apvienošanās būs vai nē? Galvenais ir kaut vai ziņojumā parādīt, ar ko pašvaldības tiek un ar ko netiek galā. Pašvaldību apvienošanās nav brīnumnūjiņa, tā nav starp pirmajām piecām prioritātēm, lai valsts straujāk attīstītos un augtu labklājība. Jāizvērtē, ar kurām iedzīvotāju interesēs veiktām funkcijām attiecīgā pašvaldība tiek galā un ar kurām netiek. Parādoties, ka kāda mazā pašvaldība netiek galā ar kādu no šiem uzdevumiem, tad ir jautājums, ko darīt. Vai šīs funkcijas nodot lielākām pašvaldībām, piemēram, skolu pārvaldību vai būvvaldi. Šādu informāciju biju sagaidījis no VARAM.
Ir informācija, ka apmēram 50 pašvaldības neizpilda kritērijus par iedzīvotāju skaitu?
Vai iedzīvotāju skaits ir noteicošais kritērijs? Kā ekspertam pašvaldību jautājumos, ar kuriem ir ilglaicīgi strādāts, jāteic, ka subjektīvais faktors, ko cilvēki ir ievēlējuši, dažkārt spēlē nesalīdzināmi lielāku lomu. Mums ir dažas mazas pašvaldības, kas ekselenti ir piesaistījušas darba vietas. Reizē ir lielas pašvaldības, kas ne ar ko netiek galā un vien saka, ka vainīga ir valdība un valsts.
Vai mazo pašvaldību apvienošanās radītu pozitīvu efektu, koncentrējot resursus?
Jāizanalizē funkcijas un tad jāpieņem lēmumi. Tad, kad likvidēja rajonus, to funkcijas tik sadalītas uz visām pašvaldībām, bet vajadzēja jau tolaik izvērtēt šo jautājumu. Veidojot jauno koalīciju, katrai partijai būs savs uzstādījums un būs jāmeklē vidusceļš, kā rīkoties. ZZS atbalsta pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos, nepieciešamību sadarboties un visu funkciju izpildīšanu.
Saeimā apspriešanas laikā bija atsevišķi iebildumi no dažiem ZZS deputātiem par priekšlikumu formulējumu un termiņiem saistībā ar pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību. Kāpēc?
Tie nebija iebildumi pret reformu, bet gan pret to, ka nebija parādīts, kāds turpmāk būs izglītības saturs. Mēs visi piekrītam, ka nav labi skolu beigt 19 gadu vecumā, ka tā ir jābeidz 18 gados, jo pašlaik 12.klasē liela daļa ir ar autovadītāju tiesībām un atsevišķiem audzēkņiem eksāmenu laikā jau ir arī bērni. Tomēr ZZS iestājās pret skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, jo skolu pārstāvjiem prezentētais piedāvājums paredzēja nevis līdzsvarotu risinājumu, bet to, ka tas, ko līdz šim vajadzēja apgūt sešu gadu vecumā, bija paredzēts apgūt piecu gadu vecumā. Arī daļa vecāku nebija apmierināti ar šādu piedāvājumu. Tādās sensitīvās lietās, kas skar bērnus, kas skar vecāku izvēli, sākumā ir jāsagatavo atbilstošs satura piedāvājums un tad ir jānāk ar likuma izmaiņu piedāvājumu. ZZS ir gatava atgriezties pie tā, ka skola tiek pabeigta 18 gados, bet tas nozīmē, ka nepieciešams līdz galam izveidot priekšlikumu par atbilstošu saturu.
Kā koalīcija esam nonākuši pie vienošanās par kvalitāti kā uzstādījumu izglītībā. Valdība septembrī pieņēma kvalitātes kritērijus finansējuma saņemšanai, un tas ir liels solis divos virzienos. Pirmkārt, tā ir latiņa, uz ko tiekties, piedāvājot un stimulējot skolotāju apmācību un ceļot pedagogu algas un profesijas prestižu. Tiks salīdzināti skolu rezultāti, nosakot, ka vidējā atzīme četri ir minimālais kritērijs, pie kā vidusskolas var pastāvēt. Satiksmes ministrijā ir izveidota programma atbilstošu ceļu nodrošināšanai uz skolām, un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) prasa vienkārši uzrādīt tās vietas, kur nepieciešams veikt ceļu remontus. Tātad ir pieejams mehānisms, kā nodrošināt bērnu nokļūšanu tālāk esošā skolā, ja vietējā skola tiek slēgta. Tad, kad pašvaldība redzēs, ka skolā nav kvalitātes un pašiem būs jāmaksā par to, tad arī būs iespējama produktīva diskusija un nonākšana pie risinājuma.
Kā palīdzēsiet cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā? Kā uzlabosiet situāciju cilvēkiem, kas cenšas iekļūt vidusslānī?
Ar ekonomikas attīstību. Paliek spēkā mūsu virzība uz 5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Pirms politiķiem runāt par prioritātēm – kad viens saka, ka viņa prioritāte ir “salikt visus cietumā”, vai darīt ko citu – ekonomika ir jāizdala atsevišķi, vai partijām ir piedāvājums tās attīstībai. Bieži vien ir jāatgādina, ka pieejamie līdzekļi nav nedz mana, nedz kāda abstrakta budžeta nauda, bet tā ir nodokļu maksātāju nauda. Dažs labs to neņem vērā un piedāvā dalīt riņķī apkārt, viens otrs pat kādu pusotru miljardu eiro.
Darbs ekonomikas stimulēšanai ir sākts un ir lietas, kur nepieciešams likt akcentus. Nav jau tā, ka esam vienīgie gudrie, kas māk runāt par izglītības lomu, zinātnes sasaisti ar uzņēmējiem, produktivitāti un eksportu. Tāpat aizvien vairāk ir jārunā par digitālās ekonomikas lomu. Tas viss ir komplekss risinājums, lai būtu pieejamas labas darba vietas. Reizē tas prasa zināšanu līmeni arī no darba ņēmēju puses, veselus cilvēkus un tiesisku vidi – rīcību komplekss ekonomikas attīstībai ir skaidrs. Mums ir, ar ko lepoties mākslīgā intelekta jomā, kur attīstība notiek arī citās valstīs. Mēs ātrāk panāksim rezultātus, veicot koncentrējot resursus atsevišķās lietās. Piemēram, e-jomā jeb informācijas tehnoloģiju sfērā un ne tikai valsts pārvaldes līmenī. Tās ir lietas, ko, ja man būtu jāturpina, kā premjers prasītu koncentrēt pie sevis. Ministriju sadarbība visā pasaulē klibo, tāpēc, ja grib dabūt paātrinājumu, tad ir jāsakoncentrē resursi, jāatrod eksperti, arī no privātās sfēras. Bieži vien nevajag papildus finanses, bet nepieciešams, lai katrs darītu savu darbu un premjers to visu uzraudzītu. Darbā nepieciešams iesaistīt cilvēkus, kas runā un strādā ar uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošina atvērtos datus un valsts pārvaldes sadarbība. Tās ir jau iesāktas lietas, kas ir vairāk jākoncentrē un jāturpina. Nākamais solis ir “atņemt” Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai sadaļas par pētniecības sasaisti ar uzņēmējdarbību un jāsasēdina visi kopā. Jāizveido vadības komanda, kurā kopā ar premjeru ir desmit augsta līmeņa vadītāju, lai dabūtu paātrinājumu.
Vai nabadzīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināts pietiekošs atbalsts?
Tā ir pašvaldību funkcija, kurā valsts tradicionāli ir iejaukusies, nosakot garantēto iztikas minimums. Es būtu gatavs vairāk uzticēties pašvaldībām un dot iespējas palīdzēt saviem cilvēkiem. Pašvaldības man norāda uz regulējuma problēmām, jo “pēc papīriem” nākas dot palīdzību arī cilvēkiem, kuri atbrauc ar “Mercedes”. Reizē ir cilvēki, kam “pēc papīriem par daudz viens eiro”, taču viņiem patiešām nepieciešama palīdzība. Tāpēc jādod pašvaldībām lielāka brīvība un pilnvaras palīdzības sniegšanā.
Kā risināt joprojām vērojamo cilvēku ekonomsiko emigrēšanu, jo darbā viņi nesaņem pienācīgu atalgojumu?
Reizē veidojas absurds, kad ir milzīgs daudzums piedāvājumu darba sludinājumos. Recepte ir vienkārša, tajā skaitā mobilitātes iespēju nodrošināšana, kas nozīmē nodrošināt nokļūšanu no dzīvesvietas uz darbavietu, tajā skaitā ar vilcieniem. Tāpat jāsniedz atbalsts ar mājokli. Valsts gan pati nevar celt mājas, jo ir citur vajadzības, bet ar garantiju instrumentiem jāatbalsta uzņēmējus īres piedāvājuma nodrošināšanā. Tāpat jāpalīdz cilvēkiem veikt pārapmācību – mums ir izcilas profesionālās skolas, kur apgūt profesijas, tāpat ir iespēja iegūt augstāko izglītību. Produktivitāte nozīmē arī augošas prasības darba devējam, tajā skaitā attiecībā uz algām. Tāpēc arī sakām stop un esam pret lēto darba spēku, izņemot sezonas strādniekus vai kampaņveidīgu mazu vietu skaitu uz īsu laiku.
Saucam mājās savējos, kuriem mums ir jānodrošina iespēja pārvietoties un mājokļu atbalsts. Jāatbalsta arī tie, kas atgriežas Latvijā, kuriem svarīga ir pieeja bērnudārziem un skolām. Ja bērni runā citā valodā, tad ir svarīgi palīdzēt viņiem integrēties.
Kā nodrošināsiet, ka beidzot tiksim pie elektrovilcieniem? Līdz šim nav izdevies.
Tur ir nodrošināta pilna uzraudzība. Visi iesaistītie cilvēki, arī ministrs, AS “Pasažieru vilciena” pārstāvji saprot, ka nevar pieļaut šī procesa izgāšanos. Es to arī nepieļauju. Kāpēc iepriekšējo reizi neizdevās – prasiet tā laika satiksmes ministram Anrijam Matīsam (S), kurš tagad “brauc” uz autobusa aizmugures.
Kāda nākotne sagaida “Lattelecom” un LMT?
“Telia Company” pieņēma to ziņu, ka apvienošanās nebūs. Taču atbilstoši akcionāru – gan valsts, gan “Telia Company” – interesēm ir jāattīstās telekomunikāciju jomā. Pie kopsaucēju atrašanas strādā darba grupa.
Ko plānojat darīt tieslietu jomā, piemēram, maksātnespējas nozarē?
Paskatieties situāciju maksātnespējas jomā, kad sāku vadīt valdību, un situāciju tagad. Sākumā uzņēmēji, Ārvalstu investoru padome, vēstniecības norādīja uz kliedzošiem piemēriem par nepieņemamu situāciju šajā sfērā. Tagad, piesaistot tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (VL-TB/LNNK) un uzņēmējus, likumdošana ir izmainīta un lielākie negodprātīgās sistēmas organizatori no “skatuves” ir nost. Sākumā pie manis ieradās kāds cilvēks, kurš vēlējās būt tā kā padomnieks maksātnespējas jomā. Viņš nonāca līdz tādam absurdam, ka piedāvāja ar “premjera pilnvarām” doties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, jo “varbūt kāda banka nāks, varbūt vēl kaut kas”.
Nosauksiet šī cilvēka vārdu?
Esmu jau nosaucis tiesībsargiem. Tā jau ir pagātne, tagad likumdošana ir zināmā mērā sakārtota, un jautājums ir, vai tā ir gana spēcīga, lai izturētu nākamo piemēru. Ja tagad būtu kāds liels maksātnespējas process, tas būtu jautājums Tieslietu ministrijai vai Maksātnespēja kontroles dienestam, vai spēj nomenidžēt situāciju. No savas puses esmu gatavs nodrošināt pilnīgu uzraudzību no Drošības policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja puses.
Kā risināsiet ilgos tiesas procesus?
Tā ir valsts trešā vara, es neiešu tos ceļus, ko pārmet totalitārām valstīm. Mani iepriecināja ziņa par zināma pašattīrīšanās procesa sākšanu tiesu sistēmā, kura turpināšana ir jāatbalsta. Tiesu vara ir neatkarīga un no premjera puses ir nevis jāiejaucas vai jākomandē, bet mans uzdevums ir satikties ar KNAB vadītāju, kur premjeram ir tiešā pārraudzība. Tāpat tiekos ar prokuratūras, Drošības policijas un citu uzraugošo institūciju pārstāvjiem, lai kopā apliecinātu, ka sekojam līdzi, kas tur notiek. Svarīgs ir arī iepirkumu jautājums, kur lietuviešu mums iet mazliet pa priekšu, stingrāk skatās. Ne velti KNAB par prioritāti ir nosaucis šo jomu. Līdz ko ir lielāka naudas summa, tiek izteikti dažādi pieņēmumi, bet pagaidām tas ir bez pamata. Visiem jāsajūt, ka viņiem seko līdzi. Paprasiet ikvienai tiesībsargājošajai iestādei, vai kāds politiski traucē strādāt. Neviens netraucē un šīs institūcijas var darīt savu darbu. Attiecībā uz tiesu procesu vilcināšanu, tiesu reforma uz to bija vērsta, lai nebūtu jāgaida, kad atbrīvosies konkrētā tiesa. Jāatšķir, vai vilcina konkrētu lietu, vai vilcina procesu kopumā. Ar tiesu reformas īstenošanu domāju, ka birokrātija beigusies, ka ir atvieglota ar uzņēmējdarbību saistīto strīdu izskatīšana.
Programmā esat rakstījuši, ka cīnīsieties ar korupciju. Kā tas iet kopā ar Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) izvirzīto apsūdzību?
Tiesvedība ir tiesas jautājums, to es nevaru komentēt. Nevaru atbildēt, kāpēc tā norisinās ilgi vai ātri. Nedomāju, ka pats Lembergs ir laimīgs, ka tiesas process šādi velkas.
Ja bēgļu krīze no jauna uzņems apgriezienus nākamās Saeimas darbības laikā, kāda būs jūsu pozīcija par bēgļu uzņemšanu?
Nav tā, ka nevaram prognozēt, kā attīstīsies situācija, jo Latvija piedalās visās ar šiem jautājumiem saistītajās diskusijās. Pēdējais lēmums ir par atbalstu pagaidu izmitināšanas vietu veidošanai ārpus ES, taču ir jāņem vērā, ka ir vajadzīga, piemēram, attiecīgo Āfrikas valstu piekrišana. Tagad jau saprot, ka bēgļu jautājums ir jārisina tur, kur viņi rodas. Nekad nesaki nekad, bet vairs neesam tik lielā bēgļu krīzē, kā sākumā, kad valdīja apjukums.
Kā rīkosieties, ja no ES vai atsevišķām dalībvalstīm būs spiediens uzņemt bēgļus?
Mēs esam tikai par brīvprātības principu. Ja agrāk izskatījās, ka esam bez maz vai vieni palikuši šajā pozīcijā, tad tagad tā vairs nav. Jāņem vērā, ka Latvijā jau pašlaik ar pavadoņiem nāk iekšā vjetnamieši. Tātad nav tā, ka mēs galīgi neesam nekur iesaistīti. Neiebildīsim, ka ES nākamajā daudzgadu budžeta programmā zināma sadaļa tiek veltīta bēgļu jautājuma risināšanai.
Ja arī pēc vēlēšanām būsiet Ministru prezidents, tad jums būs jācīnās par ES daudzgadu budžetu. Kā vērtējat savas stiprās un vājās puses šajā jautājumā, tajā skaitā aizkulisēs?
Mēs jau tagad to darām un mums jāturpina cīnīties. Bieži vien kaitina, ka tad, kad runā par aizkulisēm, daudziem laikam prātā ir Maskava, kur kaut ko varēja mēģināt panākt, apbruņojoties ar balzamu un šprotēm. Vai arī kāds ar to domā Junkera atsaukšanu uz Latviju, lai aizvestu uz somu pirti. Tādi priekšstati, lai paliek pagātnei. Tagad tā cīnīšanās ir citādāka, tā notiek visos līmeņos, runājot valstij ar valsti un savstarpēji valstu grupām, kurām ir kopīgas intereses un spēks. Mums ir izdevies būt ļoti vienotiem kā Baltijai, tāpat ir ļoti laba polemika ar Skandināvijas valstīm NB6 formātā. Valsts pragmatiska pieeja citos jautājumos tiek pragmatiski novērtēta arī budžeta jautājumos.
Vai ZZS veidos koalīciju ar partiju “Saskaņa” pēc Saeimas vēlēšanām?
Nē un vēlreiz nē. Saistībā ar atsevišķu kandidātu izteikumiem jāsaprot, ka partija nav kāda bez balstiesīgu cilvēku kopa, kur visiem kā robotiem tiek uzspiests viens viedoklis. Bet vēlreiz, pēc Gundara Daudzes izteikumiem, saņemot milzīgu saraksti no ZZS biedriem ar sašutumu, ar pilnu atbildību saku, ka “Saskaņa” nav gatava, lai mēs ar viņiem sadarbotos.
Koalīcijas kodolā redzat ZZS, apvienību “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Jauno Vienotību”? Bet, ja nepietiks balsis vairākumam, ar ko vēl veidosiet koalīciju?
Protams, pamatā tā skatāmies. Ja balsis nepietiks, tad skatīsimies, vai varēs atrast kopsaucējus. Iespējamā situācija pēc vēlēšanām, protams, ir bīstama, un es neesmu starp tiem, kas pilnībā izslēgtu ārkārtas vēlēšanas, ja nevarētu tikt uztaisīta valdība. Jācer, ka 7.oktobrī visa šī “bļaušana” kļūs piezemētāka, lai varētu turpināt runāt par darbu. Ja man būs jāvada valdība, nesākšu ar amatu dalīšanu, bet sākšu ar kritērijiem, kas ir jāizdara un kāpēc vēlaties nākt koalīcijā. Varam runāt, ja nāk ar uzstādījumu, ka varat kaut ko sakārtot tīrākai, labākai Latvijai. Pašlaik ir grūti izprast, kādi ir iemesli iet politikā tiem cilvēkiem, kas pašlaik reklamējas.
• Publicēta: 25.09.2018 01:21
• Ainārs Leijējs, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133EFBC8-5804-C9D1-E2A9-A6CEC284F46D/