Katrīna Iļjinska, Saeimas deputātu frakcijas “Saskaņa” konsultante
Draud izgāzties EM sagatavotais OIK afēras piesegšanas plāns
Šī gada 14. augustā valdībā tika izskatīts EM piedāvātais “OIK darba grupas” ziņojums par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu. EM piedāvāja piecus pasākumus – atjaunot Subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), noteikt stingrākas prasības biogāzes stacijām, veikt izmaiņas OIK komersantu iekšējs peļņas normas aprēķinā, un, lai “atceltu” OIK maksājumu, EM piedāvāja noslēpt OIK jaudas maksājumu pārvades tarifā, bet OIK elektrības maksājumu pārvērst “zaļo sertifikātu” maksājumā.
Iepazīstoties ar šajā ziņojumā piedāvātajiem priekšlikumiem ir acīmredzams, ka tas ir ticis sagatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan, lai sagatavotu jaunu piesegu OIK afēras turpināšanai, pamatojot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.
Piemēram, priekšlikums atjaunot SEN nevis samazinās, bet gan palielinās OIK slogu, jo EM izstrādātajā un valdības apstiprinātajā pārkompensācijas novēršanas formulā SEN ir paredzēta kā viena no izdevumu pozīcijām, kura ir jākompensē komersantam, turklāt vēl jānodrošina no tās peļņa, nosakot tam atbilstošu atbalsta apjomu, kurš pienāktos mazāks, ja SEN nebūtu. Savukārt “stingrās prasības” biogāzes stacijām EM piedāvā ieviest tikai no 2030. gada.
Vienīgo priekšlikumu – iekšējās peļņas normas aprēķina izmaiņas, kas varētu vērā ņemami samazināt OIK slogu, EM piedāvā atlikt, pamatojot to ar nepieciešamību vispirms saskaņot to ar Eiropas Komisiju (EK). Šāda EM pozīcija ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi ir aizstāvējusi arī Saeimā, diskutējot par OIK sistēmas ieviešanas likumību -apgalvojot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta saskaņošanu, neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja bez saskaņošanas ieviestais atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu.
“Ja Ekonomikas ministrija nav mainījusi savu Saeimā oficiāli pausto pozīciju, vai tas nozīmē, ka tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo, bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma, ja tas ir izdevīgs OIK saņēmējiem?”- ironizē Zariņš.
Nav īsti saprotams, kādēļ vispār bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lēmums par šādu priekšlikumus tālāku virzību nav ticis pieņemts, vēl jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem.
Arī valdība, izskatot EM piedāvāto ziņojumā “zaļo sertifikātu” priekšlikumu, nav atbalstījusi. Bez šī priekšlikuma EM piedāvātais plāns atteikties no OIK maksājuma nemaz nav realizējams, bet citu priekšlikum tai joprojām nav.
Saistībā ar šiem, EM piedāvātajiem priekšlikumiem, un to pamatotību, Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam šī gada 6. septembrī tika iesniegts Saeimas deputātu pieprasījums.
Ne uz vienu tajā uzdoto jautājumu EM tā arī nav spējusi sniegt savas atbildes pēc būtības. Piemēram, par EM līdzšinējo “pārkompensācijas aprēķina” atbilstību EK lēmumam, vai to kādā veidā EM spēs īstenot plaši apsolīto atteikšanos no OIK maksājuma 3 gadu laikā bez “zaļajiem sertifikātiem”, kuru ieviešana nav guvusi atbalstu pat valdībā.
“Pēc būtības EM ne tikai nepiedāvā pasākumus kā tikt galā ar reālo OIK slogu, tā nav izpildījusi pat valdības doto uzdevumu pat par formālu OIK maksājuma “atcelšanu”, kas paredz to noslēpt citos maksājumos. Ir svarīgi, lai sabiedrība uzzinātu patiesību par šo EM priekšlikumu un spētu to atbilstoši novērtēt vēl līdz Saeimas vēlēšanām.”
Trešdien, 26.septembrī Saeimas Pieprasījumu komisijās sēdē tiks izskatīts Saeimas deputātu Pieprasījums “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai”, kurā EM nāksies atbildēt pēc būtības uz šiem jautājumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/82E84C0E-7396-4AC6-95B1-CBFB4E99E98E/
“Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis atstāj darbu uzņēmumā
Rīga, 25.sept., LETA. AS “Latvenergo” valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis pārtrauks darbu uzņēmumā un atstās valdes locekļa amatu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai “Nasdaq Rīga”.
Savas darba attiecības Kuņickis noslēgs šā gada 5.oktobrī. Viņš karjeru turpinās enerģētikas nozarē ārpus Latvijas.
Strādājot “Latvenergo” valdē kopš 2010.gada novembra, Kuņicka vadībā bija AS “Latvenergo” ražošanas plānošanas, hidroelektrostaciju (HES) tehniskās vadības, termoelektrostaciju (TEC) tehniskās vadības, kā arī izpētes un attīstības, ražošanas projektu, inspekcijas, vides un darba aizsardzības struktūrvienības.
Tāpat “Latvenergo” valdē Kuņickis uzņēmās atbildību koncernam nozīmīgajās ražošanas, izpētes un attīstības, vides un darba aizsardzības jomās. Kuņickis piedalījās Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas pamatu izveidē un tā turpmākajā attīstībā.
Pirms darba “Latvenergo” Kuņickis bija Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” direktors. Kopš 2011.gada viņš ir LEEA valdes loceklis, bet no 2012.gada – “Eurelectric” direktoru padomes locekļa vietnieks.
Jauns “Latvenergo” valdes loceklis tiks izvēlēts konkursa kārtībā.
Darbu “Latvenergo” valdē turpina valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un valdes locekļi Kaspars Cikmačs, Uldis Bariss un Guntars Baļčūns.
Kā ziņots, “Latvenergo” koncerns nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu pārvaldību. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
Tāpat ziņots, ka “Latvenergo” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 925,627 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,5 reizes, sasniedzot 322,021 miljonu eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C0272EE0-C0DF-465D-B4F1-2BA6C1F5B30F/
