Valsts kontrole: Ne visas “Sadales tīkls” tarifos iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas
Rīga, 19.sept,. LETA. AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai, par Valsts kontroles revīzijā secināto aģentūru LETA informēja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne.
Kā konstatēts revīzijā, lai gan “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Ņemot vērā šos secinājumus, Valsts kontrole aicina SPRK izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu metodiku. Kā norādīja Valsts kontroles pārstāve, revīzijas secinājumi par “Sadales tīkla” sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā “rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses”.
Revīzija tika veikta par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomisko pamatotību un atbilstību ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Jaunie pakalpojumu tarifi ir spēkā no 2016. gada augusta. Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, Valsts kontrole “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot “Sadales tīklā” uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.
Kā uzsver Valsts kontrole, “Sadales tīkla” ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti.
Revīzijā secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas iekšējo procesu uzlabošanā un izmaksu ierobežošanā nav izsmeltas. Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā, kā arī vieglā un speciālā transporta izmantošanā.
“Sabiedrisko pakalpojumu tarifam jānodrošina ne tikai pakalpojuma sniedzēja attīstība un peļņa, bet arī pakalpojuma lietotāju intereses – iespēja ilgtermiņā saņemt nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu. Mūsu ieskatā pakalpojuma sniedzējam, pirms prasīt tarifu palielinājumu, ir jāspēj sniegt pārliecību, ka ir izmantotas visas iespējas samazināt izmaksas un optimizēt resursus,” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole īpaši vērš SPRK uzmanību uz “Sadales tīkla” Darba koplīgumā uzņemto saistību samērīgumu un līguma par speciālās tehnikas nomu ekonomisko izdevīgumu.
Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 miljonu eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process neesot izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības. “Sadales tīkla” vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu, secinājusi Valsts kontrole, vienlaikus piebilstot, ka revīzijas laikā “Sadales tīkls” sācis darbu pie tā uzlabošanas.
Kā norāda Valsts kontrole, elektroenerģijas tarifa būtiska sastāvdaļa ir “Sadales tīkla” darbinieku atlīdzība. Vērtējot darba samaksas sistēmas efektivitāti un darbinieku motivācijas iespējas, Valsts kontrole atzīst, ka “Sadales tīkls” ir sociāli atbildīgs darba devējs un atlīdzības sistēma neapšaubāmi ir konkurētspējīga un darbiniekus motivējoša. Salīdzinājumā ar nozares uzņēmumiem un valsts dienestiem “Sadales tīkla” darba devēja sociālie maksājumi ir virs vidējā līmeņa. Tomēr esot nepieciešams uzlabot atalgojuma un darba izpildes rezultātu sasaisti, jo pašlaik papildu labumi un garantijas nav atkarīgas no darbinieku snieguma.
“Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos “Sadales tīkls” maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma, – atlaišanas pabalsti ir vidēji piecreiz lielāki, nekā to paredz Darba likums,” secināts revīzijā. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 miljonu eiro jeb vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam.
Atgādinot, ka “Sadales tīkls” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumus elektroenerģijas lietotājiem nav iespējams izvēlēties un kura saimnieciskās darbības izmaksas tiek iekļautas tā sniegto pakalpojumu tarifos, ko apmaksā ikviens elektroenerģijas lietotājs, Valsts kontrole pauž viedokli, ka šāda pabalstu politika liek apšaubīt “Sadales tīkla” sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem.
Pārbaudot speciālās tehnikas nomas ekonomisko izdevīgumu un pamatotību, Valsts kontrole vērš uzmanību uz faktu, ka jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas “Sadales tīkls”, uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS “Latvenergo”, kas šo tehniku iznomā “Sadales tīklam”. Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai. Pēc revidentu aplēsēm piecu gadu laikā “Sadales tīkla” negūtā peļņa no šī darījuma ir ap diviem miljoniem eiro. Revidenti norāda arī uz trūkumiem speciālās tehnikas nomaiņas plānošanā un nepietiekamu speciālās tehnikas noslodzi, tāpēc nevar uzskatīt, ka “Sadales tīkla” pieņemtie investīciju lēmumi ir pietiekami pārdomāti un ekonomiski pamatoti.
Vērtējot transporta līdzekļu pakalpojumu, degvielas un remonta izmaksas, revidenti secinājuši, ka “Sadales tīklā” nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem, kā arī transportlīdzekļi, kas nodoti darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu tiek izmantoti nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei. Šādi braucieni divu gadu laikā izmaksājuši 1,14 miljonus eiro. Revidenti uzskata, ka elektroenerģijas sadales sistēmu pakalpojumu tarifā iekļautās transportlīdzekļu vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu izmaksas, kā arī degvielas un remonta izmaksas ir iespējams samazināt.
Valsts kontrole uzsver, ka revīzijas mērķis nebija veikt SPRK apstiprinātās tarifu noteikšanas metodikas analīzi, jo to jau 2016.gadā veikusi OECD, kas norādījusi, ka tarifa aprēķinā izmantotā metode neveicina operatoru efektivitāti un produktivitāti, kā arī sniedza rekomendācijas par metodes pārskatīšanu, lai valsts uzņēmumi tiktu motivēti pēc iespējas labāk izmantot savus resursus. “OECD ieteica regulatoram plašāk izmantot metodi, kas motivētu “Sadales tīklu” pašiem samazināt tarifus, kā rezultātā ieguvēji būtu gan lietotāji, gan efektīvi un produktīvi strādājoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji,” atgādina Valsts kontrole, paužot cerību, ka revīzijā veiktais darbs būs noderīgs arī SPRK, vērtējot izmaiņu nepieciešamību elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5BB9932A-3CE8-4428-B4D0-A85306D1724E/
SPRK: Valsts kontrole nav vērtējusi sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas procesu un tarifu lēmumu
Rīga, 19.sept., LETA. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā par AS “Sadales tīkls” sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomiskumu ir vērtējusi vien daļu izmaksu, kas ir saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, taču revīzijā nav vērtēts ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas process, ne tarifu lēmums, aģentūru LETA informēja SPRK.
Regulators vērš uzmanību, ka ne visas izmaksas, kuras Valsts kontrole ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.
SPRK norāda, ka Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā ir analizējusi 2017.gada faktiskās izmaksas, kas nav iekļautas tarifos, jo SPRK tarifus apstiprināja 2016.gada maijā. Tarifu vērtēšanas procesā SPRK neatzina virkni izmaksu, tajā skaitā, daļu no izmaksām, kas saistītas ar darba koplīgumu.
SPRK panāca arī tādu personāla izmaksu samazinājumu kā atlaišanas pabalsti, atlīdzības amatpersonām, iemaksas pensiju fondā, apmaksātas papildatvaļinājuma dienas un citas. Kopējais izmaksu samazinājums, kas tika iegūts attiecībā uz darba samaksām – 1,4 miljoni eiro. Tika samazinātas arī klientu apkalpošanas izmaksas, degvielas izmaksas un citas. Kopējais izmaksu samazinājums, ko SPRK izdevās panākt visās pozīcijās, ir 3,4 miljoni eiro.
SPRK pēdējo gadu laikā, pārskatot kapitāla atdeves likmes, esot ievērojami samazinājusi arī regulēto uzņēmumu atļautās peļņas apmērus. “Sadales tīkla” tarifu gadījumā atļautās peļņa apmērs samazināts par 12 miljoniem eiro. Vienlaikus SPRK ir ierobežotas iespējas ietekmēt “Sadales tīkla” investīciju plānus. SPRK šāda funkcija nav uzticēta, lai arī jau ilgāku laiku SPRK ir rosinājusi attiecīgu pilnvaru piešķiršanu.
Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole norāda, ka revīzijas mērķis nebija veikt SPRK apstiprinātas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikas analīzi, tomēr secinājumi par to ir izdarīti, norādot, ka metodika neparedz pietiekamus stimulus, kas veicinātu operatora efektivitāti un produktivitāti, skaidro SPRK.
Regulators vērš uzmanību, ka atbilstoši efektivitāti veicinoši stimuli var būt ietverti gan tarifu metodikā, gan pašā tarifu lēmumā. Lēmums par “Sadales tīkla” tarifiem pēc būtības šādus efektivitātes stimulus ietver un jau šobrīd ir redzams, ka “Sadales tīkls” veic pasākumus darbības efektivitātes paaugstināšanai , bet lietotājiem ir radīta iespēja samazināt maksājumus, pārskatot savu pieslēgumu jaudas.
Jaunā sadales tarifu struktūra motivē lietotājus atteikties no neizmantotiem pieslēgumiem un motivē samazināt pieslēgumu jaudas, uzsver SPRK. Tas savukārt dod iespēju arī samazināt nepieciešamos ieguldījumus tīklā, jo nebūs nepieciešams uzturēt infrastruktūru, kas saistīta ar tā sauktajiem “tukšajiem pieslēgumiem”. Samazinoties pieprasītajām jaudām, pavērsies iespēja mazāk investēt apakšstaciju un transformatoru jaudās, kā rezultātā kopējā sistēma kļūs efektīvāka un izmaksas būs iespējams mazināt.
Kopš tarifa ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas, savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies vairāk nekā 20 000 klientu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri patērē elektroenerģiju, vairs nav jāmaksā par neapdzīvotām vasarnīcām, tukšiem industriālajiem objektiem vai pļavām, kur ir tikai elektrības pieslēgums bet elektrība ilgstoši netiek patērēta, skaidro SPRK.
Jau tarifu vērtēšanas gaitā bija paredzēts izmaksu samazinājums noteiktās izmaksu pozīcijās un attiecīgi tika radīti stimuli “Sadales tīkla” izmaksas šajās pozīcijās mazināt un efektivizēt savu darbību. Apstiprinot tarifu, bija arī paredzams, ka vismaz daļa lietotāju samazinās savas pieslēgumu jaudas, kas attiecīgi mazinās “Sadales tīkla” ieņēmumus un motivēs “Sadales tīklu” negūtos ieņēmumus kompensēt ar efektivitātes pasākumiem. “Sadales tīkla” faktiskais ieņēmumu apjoms 2016.gadā bija par 14 miljoniem eiro mazāks, salīdzinot ar tarifu lēmumā aprēķināto ieņēmumu apjomu.
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā aicina SPRK pilnveidot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, ieviešot uz motivēšanu balstītu regulēšanu. Neskatoties uz to, ka OECD rekomendācijas SPRK saņēma sešus mēnešus pēc sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas, SPRK jau pašā tarifu lēmumā šādus stimulus ir ietvēris. Turklāt kopš 2016.gada SPRK ir pilnveidojis četras metodikas enerģētikā, ieviešot uz motivēšanu balstītu regulēšanu. Tā ir daļa no SPRK darbības stratēģijas un šobrīd notiek darbs pie pārējo nozaru metodiku pilnveides.
SPRK pateicas Valsts kontrolei par ieguldīto darbu, jo šis ir pirmais tāda mēroga projekts elektroenerģijas nozarē, ko Valsts kontrole ir vērtējusi. Ja Valsts kontrolei ir priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem SPRK izdotajās metodikās, tad SPRK ir gatava tos uzklausīt un ņemt vērā.
Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā secināts – AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai. Kā konstatēts revīzijā, lai gan “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši SPRK noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Ņemot vērā šos secinājumus, Valsts kontrole aicina SPRK izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu metodiku. Kā norādīja Valsts kontroles pārstāve, revīzijas secinājumi par “Sadales tīkla” sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā “rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses”.
Revīzija tika veikta par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomisko pamatotību un atbilstību ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Jaunie pakalpojumu tarifi ir spēkā no 2016. gada augusta. Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, Valsts kontrole “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot “Sadales tīklā” uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8A2C86C4-48C0-419A-AFF2-9E27BD5055EC/
“Sadales tīkls”: Lielākā daļa no VK revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā
Rīga, 19.sept., LETA. Valsts kontroles (VK) revīzija par AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem tika veikta laikā, kad uzņēmums jau bija sācis darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, līdz ar to patlaban lielākā daļa no revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā, aģentūrai LETA, komentējot VK revīzijā secināto, norādīja “Sadales tīkls” komunikācijas direktore Renāte Meļķe.
Viņa atgādināja, ka “Sadales tīkls” kopš pagājušā gada realizē uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. Tāpēc kompānija ir vērienīgā transformācijas procesā, optimizējot darbam nepieciešamo resursu skaitu – personāla skaitu plānots samazināt par 800 strādājošajiem, darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu – par 400 vienībām, kā arī samazināts tehnisko bāzu skaits, tādējādi līdz 2022. gadam plānots samazināt uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas par aptuveni 70 miljoniem eiro.
Meļķe sacīja – lai samazinātu uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamos resursus un nodrošinātu patērētāju un uzņēmuma interesēm atbilstošāko pakalpojumu arī turpmāk, līdz 1. septembrim uzņēmumā jau ir slēgtas 450 darba vietas, atbrīvotas 10 tehniskās bāzes, kā arī darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits samazinājies par 160 vienībām. Tikmēr nozares uzņēmumu veiktais apkopojums par elektroenerģijas piegādes izmaksām liecina, ka atsevišķās mājsaimniecību grupās, kā arī juridiskajiem klientiem ar energointensīvām ražotnēm maksa par elektroenerģijas piegādi Latvijā ir konkurētspējīga un dažās klientu kategorijās ir zemākā Baltijas valstīs.
Pēc Meļķes teiktā, iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti “Sadales tīklam” deva iepriekšējos gados pārdomāti ieguldītās investīcijas un digitālo tehnoloģiju un risinājumu ieviešana elektrotīklā, kas būtiski samazināja elektrotīkla bojājumu skaitu. Turklāt sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas un fiksētās maksas ieviešana par pieslēguma nodrošināšanu esot bijis rūpīgs un izsvērts solis, kas jau šobrīd pozitīvi ietekmē uzņēmuma izmaksas, kas nepieciešamas elektrotīkla atjaunošanā un jaunu pieslēgumu izbūvei.
“Klienti ir motivēti vērtēt savu pieslēgumu jaudu un vienlaikus optimizēt savas izmaksas. Kopš tarifu ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas, savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies ap 20 000 klientu. Šīs izmaiņas atstāj tiešu iespaidu uz sadales pakalpojumu ieņēmumiem un izmaksām, tādējādi veicinot sadales sistēmas operatoru paaugstināt darbības efektivitāti. Izmaksu ietaupījums, ko nodrošina elektrotīkla optimizācija un digitālo tehnoloģiju, tajā skaitā viedo skaitītāju ieviešana, dos iespēju līdz 2022. gadam saglabāt nemainīgu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu un turpināt darbu atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai,” uzsvēra Meļķe.
Pēc viņas sacītā, viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti, ir investīcijas elektrotīkla atjaunošanā. To mērķis ir klientiem nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un samazināt elektrotīkla bojājumu skaitu. “Ņemot vērā, ka valsts elektrotīkls ir veidojies pakāpeniski, plānojot investīcijas, tiek izvērtēts elektrotīkla tehniskais stāvoklis, vieta, kur tas atrodas, elektroenerģijas patēriņš, klientu skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī konkrētās vietas attīstības perspektīva. Kapitālieguldījumu plānošanas process ir ļoti komplicēts un sarežģīts un tādēļ tā pārskatāmības veicināšanai turpinās uzlabošanas pasākumi,” sacīja “Sadales tīkls” komunikācijas direktore.
Tāpat viņa atgādināja, ka “Sadales tīkls” pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi ikvienam savam klientam, tāpēc kompānija kapitālieguldījumu finansējumu veic mērķtiecīgi un lietderīgi, ko apliecina elektroapgādes kvalitātes rādītāji. Tiecoties sasniegt Eiropas vidējo līmeni, “Sadales tīkls” ir samazinājusi neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgumu (nozares rādītājs – SAIDI) koeficientu vienam klientam teju trīs reizes – no 293 minūtēm 2011.gadā uz 100 minūtēm 2017.gadā, savukārt elektroapgādes pārtraukumu skaits samazināts no 5,6 reizēm uz vienu lietotāju 2011.gadā uz divām reizēm 2017.gadā.
Tieši tāpat investīcijas, kas tiek ieguldītas, lai atjaunotu novecojušo skaitītāju parku ir balstītas uz stratēģisku un plānveidīgu pieeju, kas nodrošina vērā ņemamus ieguvumus un uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātei. “Visā Latvijā ir uzstādīti 500 000 viedie elektroenerģijas skaitītāji un to pārbaudei, rādījumu nolasīšanai, elektroenerģijas pieslēgšanai vai atslēgšanai vairs fiziski nav jādodas uz konkrēto objektu. (..) Ja līdz šim gadā bija jāveic vairāk kā 600 tūkst. darba uzdevumu, kuri ir saistīti ar skaitītāju apkalpošanu, tad šogad darba uzdevumu skaits ir samazinājies par 30%,” viņa sacīja, piebilstot, ka elektroenerģijas skaitītāja cena ir sarukusi līdz elektronisko vai indukcijas skaitītāju līmenim.
Pēc viņas sacītā, uzņēmums ir izvērtējis un iegādājies pamatotu tehnikas vienību skaitu, lai tūlītēji reaģētu uz dabas stihiju radītiem postījumiem. Atsevišķu tehnikas vienību noslodze ikdienā nav liela, taču tāpat kā glābšanas dienestam tehnikas un aprīkojuma esamība krīzes situācijās ir ļoti svarīga, lai operatīvi novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Speciālās tehnikas atrašanās AS “Sadales tīkls” vai AS “Latvenergo” īpašumā neietekmē sadales pakalpojuma izmaksu apmēru. Iznomāto aktīvu īpašnieks AS “Latvenergo” kā akcionārs lemj par AS “Sadales tīkls” peļņas sadali. Ja aktīvi atrastos AS “Sadales tīkls” īpašumā, tad tās peļņas un zaudējumu aprēķinā būtu jāņem vērā kapitāla atdeves likme. Aktīvu nomas darījuma ekonomiskās struktūras radītā naudas plūsma kopumā neietekmē finanšu līdzekļu pārdali starp koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem, viņa uzsvēra.
Viņa piebilda, ka “Sadales tīkls” ir samazinājis arī vieglo transportlīdzekļu skaitu par 160 vienībām un līdz 2022.gadam kopumā vieglo automašīnu skaits tiks samazināts par 40%. Turklāt “Sadales tīkls” seko līdzi un rūpīgi pārbauda transportlīdzekļu lietošanas mērķi, maršrutus un pieturvietas, degvielas patēriņu, nobraukumu. Katram uzņēmuma transportlīdzeklim ir GPS sistēma, kas ļauj sekot uzņēmuma darbinieku gaitai, kā arī katram darbiniekam par saviem dienas braucieniem un pieturvietām ir jāveic uzskaite. Vienlaikus, atbilstoši VK ieteikumiem, kompānija plāno noteikt vēl stingrākus transportlīdzekļu lietošanas kritērijus un pilnveidot atskaites sistēmu.
“VK revīzija apliecina, ka AS “Sadales tīkls” darbības efektivitātes paaugstināšana norit pareizā virzienā. Šā gada sākumā uzņēmums sāka ieviest pārmaiņas uzņēmuma pamatdarbības procesos, izvērtējot procesu efektivitāti, izmaksas un to digitalizācijas iespējas. Ar 1.janvāri mainīta uzņēmuma struktūra, pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība, optimizēts darbam nepieciešamo resursu apjoms, tajā skaitā darbinieku skaits, viņu pienākumi un atbildības. Ņemot vērā ieteikumus, turpināsies darbs pie kapitālieguldījumu plānošanas procesu uzlabošanas, tiks uzlabots transportlīdzekļu kontroles process, noteikti pamatoti transportlīdzekļu noslodzes kritēriji, kā arī darba samaksas jomā tiek pārskatīti darbinieku vērtēšanas process, nosakot skaidrākus, uz rezultātu sasniegšanu orientētus kritērijus,” uzsvēra “Sadales tīkls” komunikācijas direktore.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar VK revīzijā secināto, “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai. VK uzsver, “Sadales tīkla” ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti.
Revīzijā arī secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas iekšējo procesu uzlabošanā un izmaksu ierobežošanā nav izsmeltas. VK vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā un vieglā un speciālā transporta izmantošanā.
Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, VK nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 miljonu eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process neesot izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības.
VK ieskatā jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas “Sadales tīkls”, uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS “Latvenergo”, kas šo tehniku iznomā “Sadales tīklam”. Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai.
VK revidenti arī secinājuši, ka “Sadales tīklā” nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem un transportlīdzekļus, ko nodod darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu izmanto nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei.
Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, VK “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot kompānijā uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/10410A20-11FF-480D-B141-3C7FE7874C0C/
Arodbiedrību izbrīna Valsts kontroles negatīvais atzinums par pabalstiem un kompensācijām “Sadales tīkla” darbiniekiem
Rīga, 19.sept., LETA. Enerģētikas nozarē strādājošos apvienojošo arodbiedrību “Enerģija” izbrīna Valsts kontroles negatīvais atzinums par pabalstiem un kompensācijām AS “Sadales tīkls” darbiniekiem, trešdien preses konferencē sacīja arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.
Valsts kontroles revīzijā “”Sadales tīkla” sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomiskums” norādīts, ka 2017.gadā darba koplīguma saistību izpilde “Sadales tīklam” izmaksājusi vismaz piecus miljonus eiro. Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos uzņēmums papildus Darba likumā noteiktajiem atlaišanas pabalstiem maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas.
Atbilstoši revidentu aplēsēm, 2017.gadā tikai ap 16% no atlaišanas pabalstu kopsummas izmaksāti, ievērojot Darba likuma regulējumu, pārējās ir papildu kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 miljonu eiro apmērā vai vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam. “Sadales tīkls” maksā pabalstu arī darbiniekam aizejot pensijā, piemēram, 2017.gadā šim mērķim izlietoti 411 000 eiro, izmaksājot pabalstus 45 darbiniekiem vidēji 9123 eiro apmērā.
“Lai arī “Sadales tīkls” sevi pozicionē kā sociāli atbildīgu darba devēju, vienlaikus sabiedrība ir arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura sniegtos pakalpojumus elektroenerģijas lietotājiem nav iespējas izvēlēties, tāpēc Valsts kontroles ieskatā atlaišanas pabalstu izmaksa vidēji piecreiz lielākā apmērā, nekā to paredz Darba likums, liek apšaubīt sabiedrības sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem,” atzina Valsts kontrolē.
Tomēr arodbiedrības “Enerģija” vadītājs norādīja, lai darbinieks iegūtu Valsts kontroles revīzijā minēto kompensāciju 40 000 eiro apmērā, ir jāizpildās virknei nosacījumu, no kuriem viens ir darba stāžs uzņēmumā.
“Koplīgums ir veidots, lai nodrošinātu darbinieku materiālās vajadzības, sociālās garantijas. Koplīguma redakcijas vienmēr ir pārdomātas un pušu saskaņotas. Arī esošais koplīgums ir sabalansēts un harmonisks, ar vēstījumu, ka pirmspensijas vecuma grupām ir jābūt sociāli aizsargātām. Mani pārsteidz Valsts kontroles pārmetumi, ka “Sadales tīklā” ir pārāk labs koplīgums, lai gan revīzijas iestādei vajadzētu iestāties pret pārāk zemo sociālo nodrošinājumu,” pauda Āboliņš.
Savukārt “Sadales tīkls” paziņojumā medijiem norādīja, ka, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem Latvijā, “Sadales tīkla” darbinieku darba alga ir 16% zem vidējā atalgojuma līmeņa, tomēr uzņēmums saviem darbiniekiem nodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus, sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu, jo darbs elektroapgādes nozarē ir gan atbildīgs, gan bīstams. Sociālās garantijas ietvertas arī Darba koplīgumā, kas 1997.gadā noslēgts ar arodbiedrību “Enerģija”, un ir kā instruments, kas daļēji līdzsvaro situāciju darba tirgū un piesaista speciālistus darbam uzņēmumā.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar VK revīzijā secināto, “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai. VK uzsver, “Sadales tīkla” ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti.
Revīzijā arī secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas iekšējo procesu uzlabošanā un izmaksu ierobežošanā nav izsmeltas. VK vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā un vieglā un speciālā transporta izmantošanā.
Savukārt “Sadales tīkls” paziņojumā medijiem norādīja, ka VK revīzija par “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem tika veikta laikā, kad uzņēmums jau bija sācis darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, līdz ar to patlaban lielākā daļa no revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā.
Komentējot VK revīzijā secināto, “Sadales tīkls” komunikācijas direktore Renāte Meļķe aģentūrai LETA norādīja, ka “Sadales tīkls” kopš pagājušā gada realizē uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. Tāpēc kompānija ir vērienīgā transformācijas procesā, optimizējot darbam nepieciešamo resursu skaitu – personāla skaitu plānots samazināt par 800 strādājošajiem, darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu – par 400 vienībām, kā arī samazināts tehnisko bāzu skaits, tādējādi līdz 2022. gadam plānots samazināt uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas par aptuveni 70 miljoniem eiro.
Meļķe sacīja – lai samazinātu uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamos resursus un nodrošinātu patērētāju un uzņēmuma interesēm atbilstošāko pakalpojumu arī turpmāk, līdz 1. septembrim uzņēmumā jau ir slēgtas 450 darba vietas, atbrīvotas 10 tehniskās bāzes, kā arī darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits samazinājies par 160 vienībām. Tikmēr nozares uzņēmumu veiktais apkopojums par elektroenerģijas piegādes izmaksām liecina, ka atsevišķās mājsaimniecību grupās, kā arī juridiskajiem klientiem ar energointensīvām ražotnēm maksa par elektroenerģijas piegādi Latvijā ir konkurētspējīga un dažās klientu kategorijās ir zemākā Baltijas valstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C2BD1FEF-FB92-4EBE-8411-A68C2DA3D1D2/
Līga Krapāne, LR VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas Daļas vadītāja
Valsts kontrole aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu metodiku
Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.
Revīzijā Valsts kontrole atzinusi, ka “Sadales tīkla” pakalpojumu tarifi ir aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātajai metodikai. Tomēr, pārbaudot sadales sistēmas tarifos iekļautās faktiskās izmaksas, secināts, ka tās ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas, efektīvas un produktīvas, un “Sadales tīkla” iekšējos procesus ir iespējams uzlabot. Valsts kontrole īpaši vērš Regulatora uzmanību uz “Sadales tīkla” Darba koplīgumā uzņemto saistību samērīgumu un līguma par speciālās tehnikas nomu ekonomisko izdevīgumu.
Valsts kontroles revīzijas mērķis nebija veikt Regulatora apstiprinātās tarifu noteikšanas metodikas analīzi, jo to jau 2016. gadā veikusi OECD. Tā norādījusi, ka tarifa aprēķinā izmantotā metode neveicina operatoru efektivitāti un produktivitāti, kā arī sniedza rekomendācijas par metodes pārskatīšanu, lai valsts uzņēmumi tiktu motivēti pēc iespējas labāk izmantot savus resursus.
OECD ieteica Regulatoram plašāk izmantot metodi, kas motivētu “Sadales tīklu” pašiem samazināt tarifus, kā rezultātā ieguvēji būtu gan lietotāji, gan efektīvi un produktīvi strādājoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.
Valsts kontrole cer, ka šajā revīzijā veiktais darbs būs noderīgs Regulatoram, vērtējot izmaiņu nepieciešamību elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FCE84BEF-38C8-4381-9A69-14DAA2C9A90F/
Līga Krapāne, LR VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifi pakalpojuma lietotāju intereses nenodrošina pilnā apjomā
Lai gan akciju sabiedrības “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses. Tarifos iekļautās izmaksas ne visos gadījumos ir ekonomiski pamatotas un nepieciešamas sadales pakalpojumu sniegšanai.
Pie šāda secinājuma Valsts kontrole nonākusi revīzijā par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomisko pamatotību un atbilstību ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Jaunie pakalpojumu tarifi ir spēkā no 2016. gada augusta. Apkopojot revīzijā gūtos secinājumus, Valsts kontrole “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai un aicina ņemt šos ieteikumus vērā, turpinot “Sadales tīklā” uzsākto izmaksu optimizēšanu un efektivitātes uzlabošanu.
“Sadales tīkla” ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti. Tomēr revīzijā secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas šai ziņā vēl nav izsmeltas. Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā, kā arī vieglā un speciālā transporta izmantošanā.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: “Sabiedrisko pakalpojumu tarifam jānodrošina ne tikai pakalpojuma sniedzēja attīstība un peļņa, bet arī pakalpojuma lietotāju intereses – iespēja ilgtermiņā saņemt nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu. Mūsu ieskatā pakalpojuma sniedzējam, pirms prasīt tarifu palielinājumu, ir jāspēj sniegt pārliecību, ka ir izmantotas visas iespējas samazināt izmaksas un optimizēt resursus.”
Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 milj. eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. Plānošanas process nav izsekojams, nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības. “Sadales tīkla” vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu. Revīzijas laikā “Sadales tīkls” jau uzsācis darbu pie tā uzlabošanas.
Elektroenerģijas tarifa būtiska sastāvdaļa ir “Sadales tīkla” darbinieku atlīdzība. Vērtējot darba samaksas sistēmas efektivitāti un darbinieku motivācijas iespējas, Valsts kontrole atzīst, ka “Sadales tīkls” ir sociāli atbildīgs darba devējs un atlīdzības sistēma neapšaubāmi ir konkurētspējīga un darbiniekus motivējoša. Salīdzinājumā ar nozares uzņēmumiem un valsts dienestiem “Sadales tīkla” darba devēja sociālie maksājumi ir virs vidējā līmeņa. Tomēr ir nepieciešams uzlabot atalgojuma un darba izpildes rezultātu sasaisti, jo pašlaik papildu labumi un garantijas nav atkarīgas no darbinieku snieguma. Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos “Sadales tīkls” maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma, – atlaišanas pabalsti ir vidēji piecreiz lielāki, nekā to paredz Darba likums. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 milj. eiro jeb vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam. “Sadales tīkls” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumus elektroenerģijas lietotājiem nav iespējams izvēlēties un kura saimnieciskās darbības izmaksas tiek iekļautas tā sniegto pakalpojumu tarifos, ko apmaksā ikviens elektroenerģijas lietotājs. Valsts kontrole uzskata, ka šāda pabalstu politika liek apšaubīt “Sadales tīkla” sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem.
Pārbaudot speciālās tehnikas nomas ekonomisko izdevīgumu un pamatotību, Valsts kontrole vērš uzmanību uz faktu, ka jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas “Sadales tīkls”, uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas AS “Latvenergo”, kas šo tehniku iznomā “Sadales tīklam”. Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu mērķu īstenošanai. Pēc revidentu aplēsēm piecu gadu laikā “Sadales tīkla” negūtā peļņa no šī darījuma ir ap 2 milj. eiro. Revidenti norāda arī uz trūkumiem speciālās tehnikas nomaiņas plānošanā un nepietiekamu speciālās tehnikas noslodzi, tāpēc nevar uzskatīt, ka “Sadales tīkla” pieņemtie investīciju lēmumi ir pietiekami pārdomāti un ekonomiski pamatoti.
Vērtējot transporta līdzekļu pakalpojumu, degvielas un remonta izmaksas, revidenti secinājuši, ka “Sadales tīklā” nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem, kā arī transportlīdzekļi, kas nodoti darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu tiek izmantoti nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei. Šādi braucieni divu gadu laikā izmaksājuši 1,14 milj. eiro. Revidenti uzskata, ka elektroenerģijas sadales sistēmu pakalpojumu tarifā iekļautās transportlīdzekļu vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu izmaksas, kā arī degvielas un remonta izmaksas ir iespējams samazināt.
Valsts kontrole cer, ka šajā revīzijā veiktais darbs būs noderīgs arī Regulatoram, vērtējot izmaiņu nepieciešamību elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/1203C4B5-A1C4-4117-920C-1C000F6102E2/
Ieva Bethere, SPRK Sabiedrisko attiecību vadītāja
Valsts kontrole nav vērtējusi sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas procesu un tarifu lēmumu, bet vienlaikus izdara secinājumus par tiem
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales sistēmas pakalpojumu tarifos iekļauto izmaksu ekonomiskums” ir vērtējusi vien daļu izmaksu, kas ir saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu. Revīzijā nav vērtēts ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas process, ne tarifu lēmums, bet secinājumi par tarifu apmēru un ekonomisko pamatojumu ir izdarīti. Regulators vērš uzmanību, ka ne visas izmaksas, kuras Valsts kontrole ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā ir analizējusi 2017.gada faktiskās izmaksas, kas nav iekļautas tarifos, jo Regulators tarifus apstiprināja 2016.gada maijā. Tarifu vērtēšanas procesā Regulators neatzina virkni izmaksu t.sk. daļu no izmaksām, kas saistītas ar darba koplīgumu. Regulators panāca arī tādu personāla izmaksu samazinājumu kā atlaišanas pabalsti, atlīdzības amatpersonām, iemaksas pensiju fondā, apmaksātas papildatvaļinājuma dienas u.c. Kopējais izmaksu samazinājums, kas tika iegūts attiecībā uz darba samaksām – 1,4 miljoni euro. Tika samazinātas arī klientu apkalpošanas izmaksas, degvielas izmaksas u.c. Kopējais izmaksu samazinājums, ko Regulatoram izdevās panākt visās pozīcijās, ir 3,4 miljoni euro.
Regulators pēdējo gadu laikā, pārskatot kapitāla atdeves likmes, ir ievērojami samazinājis arī regulēto uzņēmumu atļautās peļņas apmērus. AS “Sadales tīkls” tarifu gadījumā atļautās peļņa apmērs tika samazināts par 12 miljoniem euro. Vienlaikus Regulatoram ir ierobežotas iespējas ietekmēt AS “Sadales tīkls” investīciju plānus. Regulatoram šāda funkcija nav uzticēta, lai arī jau ilgāku laiku Regulators ir rosinājis attiecīgu pilnvaru piešķiršanu.
Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole norāda, ka revīzijas mērķis nebija veikt Regulatora apstiprinātas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikas analīzi, tomēr secinājumi par to ir izdarīti, norādot, ka metodika neparedz pietiekamus stimulus, kas veicinātu operatora efektivitāti un produktivitāti.
Regulators vērš uzmanību, ka atbilstoši efektivitāti veicinoši stimuli var būt ietverti gan tarifu metodikā, gan pašā tarifu lēmumā. Lēmums par AS “Sadales tīkls” tarifiem pēc būtības šādus efektivitātes stimulus ietver un jau šobrīd ir redzams, ka AS “Sadales tīkls” veic pasākumus darbības efektivitātes paaugstināšanai , bet lietotājiem ir radīta iespēja samazināt maksājumus, pārskatot savu pieslēgumu jaudas.
Jaunā sadales tarifu struktūra motivē lietotājus atteikties no neizmantotiem pieslēgumiem un motivē samazināt pieslēgumu jaudas. Tas savukārt dod iespēju arī samazināt nepieciešamos ieguldījumus tīklā, jo nebūs nepieciešams uzturēt infrastruktūru, kas saistīta ar tā sauktajiem “tukšajiem pieslēgumiem”. Samazinoties pieprasītajām jaudām, pavērsies iespēja mazāk investēt apakšstaciju un transformatoru jaudās. Kā rezultātā kopējā sistēma kļūs efektīvāka un izmaksas būs iespējams mazināt.
Kopš tarifa ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas , savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies vairāk nekā 20 000 klientu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri patērē elektroenerģiju, vairs nav jāmaksā par neapdzīvotām vasarnīcām, tukšiem industriālajiem objektiem vai pļavām, kur ir tikai elektrības pieslēgums bet elektrība ilgstoši netiek patērēta.
Jau tarifu vērtēšanas gaitā bija paredzēts izmaksu samazinājums noteiktās izmaksu pozīcijās un attiecīgi tika radīti stimuli AS “Sadales tīkls” izmaksas šajās pozīcijās mazināt un efektivizēt savu darbību. Apstiprinot tarifu, bija arī paredzams, ka vismaz daļa lietotāju samazinās savas pieslēgumu jaudas, kas attiecīgi mazinās AS “Sadales tīkls” ieņēmumus un motivēs AS “Sadales tīkls” negūtos ieņēmumus kompensēt ar efektivitātes pasākumiem. AS “Sadales tīkls” faktiskais ieņēmumu apjoms 2016.gadā bija par 14 miljoniem euro mazāks, salīdzinot ar tarifu lēmumā aprēķināto ieņēmumu apjomu.
Plašāk par elektrības tarifiem Latvijā – infografikā “Elektrības sadales tarifi Latvijā: kur mēs esam?”
Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā aicina Regulatoru pilnveidot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, balstoties uz OECD rekomendācijām, ieviešot uz motivēšanu balstītu regulēšanu [1]. Neskatoties uz to, ka OECD rekomendācijas Regulators saņēma 6 mēnešus pēc sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas, Regulators jau pašā tarifu lēmumā šādus stimulus ir ietvēris. Turklāt kopš 2016.gada Regulators ir pilnveidojis 4 metodikas enerģētikā, ieviešot uz motivēšanu balstītu regulēšanu. Tā ir daļa no Regulatora darbības stratēģijas un šobrīd notiek darbs pie pārējo nozaru metodiku pilnveides.
Regulators pateicas Valsts kontrolei par ieguldīto darbu, jo šis ir pirmais tāda mēroga projekts elektroenerģijas nozarē, ko Valsts kontrole ir vērtējusi. Ja Valsts kontrolei ir priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem Regulatora izdotajās metodikās, tad Regulators ir gatavs tos uzklausīt un ņemt vērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/38A1AE74-93B1-4404-B059-CB07F94D8861/
Renāte Meļķe, AS “Sadales tīkls” komunikācijas direktore
AS “Sadales tīkls”: Valsts kontroles revīzijas secinājumi – iesāktās efektivitātes programmas turpinājums
AS “Sadales tīkls” kopš 2017.gada realizē uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. AS “Sadales tīkls” ir vērienīgā transformācijas procesā, kura ietvaros tiek optimizēts darbam nepieciešamo resursu skaits – personāla skaits tiks samazināts par 800 strādājošajiem, darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits – par 400 vienībām, kā arī samazināts tehnisko bāzu skaits, tādējādi līdz 2022. gadam plānots samazināt uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas par aptuveni 70 miljoniem eiro.
Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumi ir būtisks devums arī turpmākai AS “Sadales tīkls” darbības uzlabošanai. Valsts Kontroles revīzija tika veikta laikā, kad AS “Sadales tīkls” jau bija uzsākusi darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu. Līdz ar to šobrīd lielākā daļa no revīzijas ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem ir ieviešanas procesā. Lai samazinātu uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamos resursus un nodrošinātu patērētāju un uzņēmuma interesēm atbilstošāko pakalpojumu arī turpmāk, līdz 1. septembrim uzņēmumā jau ir slēgtas 450 darba vietas, atbrīvotas 10 tehniskās bāzes, kā arī darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaits samazinājies par 160 vienībām.
Nozares uzņēmumu veiktais apkopojums par elektroenerģijas piegādes izmaksām liecina, ka atsevišķās mājsaimniecību grupās, kā arī juridiskajiem klientiem ar energointensīvām ražotnēm maksa par elektroenerģijas piegādi Latvijā ir konkurētspējīga un dažās klientu kategorijās ir zemākā Baltijas valstīs.
Iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti deva iepriekšējos gados pārdomāti ieguldītās investīcijas un digitālo tehnoloģiju un risinājumu ieviešana elektrotīklā, kas būtiski samazināja elektrotīkla bojājumu skaitu. Turklāt sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas un fiksētās maksas ieviešana par pieslēguma nodrošināšanu ir bijis rūpīgs un izsvērts solis, kas jau šobrīd pozitīvi ietekmē uzņēmuma izmaksas, kas nepieciešamas elektrotīkla atjaunošanā un jaunu pieslēgumu izbūvei. Klienti ir motivēti vērtēt savu pieslēgumu jaudu un vienlaikus optimizēt savas izmaksas. Kopš tarifu ieviešanas teju 60 000 klientu ir samazinājuši neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas, savukārt no pieslēgumiem, kuri klientiem nav nepieciešami, ir atteikušies ap 20 000 klientu. Šīs izmaiņas atstāj tiešu iespaidu uz sadales pakalpojumu ieņēmumiem un izmaksām, tādējādi veicinot sadales sistēmas operatoru paaugstināt darbības efektivitāti. Izmaksu ietaupījums, ko nodrošina elektrotīkla optimizācija un digitālo tehnoloģiju, tajā skaitā viedo skaitītāju ieviešana, dos iespēju līdz 2022. gadam saglabāt nemainīgu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu un turpināt darbu atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai. Tas ir nozīmīgs ieguvums visai sabiedrībai, ņemot vērā cenu pieauguma inflāciju un vidējo darba algas pieaugumu valstī, savukārt, biznesa klientiem tas ļauj stabili prognozēt izdevumus un plānot saimnieciskās darbības attīstību.
Viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti, ir investīcijas elektrotīkla atjaunošanā, jo to mērķis ir klientiem nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un samazināt elektrotīkla bojājumu skaitu. Ņemot vērā, ka valsts
elektrotīkls ir veidojies pakāpeniski, plānojot investīcijas, tiek izvērtēts elektrotīkla tehniskais stāvoklis, vieta, kur tas atrodas, elektroenerģijas patēriņš, klientu skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī konkrētās vietas attīstības perspektīva. Kapitālieguldījumu plānošanas process ir ļoti komplicēts un sarežģīts un tādēļ tā pārskatāmības veicināšanai turpinās uzlabošanas pasākumi. Būtiski, ka AS “Sadales tīkls” pienākums ir nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi ikvienam savam klientam. Kapitālieguldījumu finansējums ir veikts mērķtiecīgi un lietderīgi, ko apliecina elektroapgādes kvalitātes rādītāji, kas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – neplānoto elektroapgādes pārtraukumu skaits (nozares rādītājs – SAIFI) un ilgums (nozares rādītājs – SAIDI). Tiecoties sasniegt Eiropas vidējo līmeni, AS “Sadales tīkls” ir samazinājusi SAIDI koeficientu vienam klientam teju trīs reizes – no 293 minūtēm 2011.gadā uz 100 minūtēm 2017.gadā, savukārt elektroapgādes pārtraukumu skaits samazināts no 5,6 reizēm uz vienu lietotāju 2011.gadā uz 2 reizēm 2017.gadā.
Tieši tāpat investīcijas, kas tiek ieguldītas, lai atjaunotu novecojušo skaitītāju parku ir balstītas uz stratēģisku un plānveidīgu pieeju, kas nodrošina vērā ņemamus ieguvumus un uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātei. Šobrīd visā Latvijā ir uzstādīti 500 000 viedie elektroenerģijas skaitītāji un to pārbaudei, rādījumu nolasīšanai, elektroenerģijas pieslēgšanai vai atslēgšanai vairs fiziski nav jādodas uz konkrēto objektu, bet visas darbības personāls var veikt attālināti. Ja līdz šim gadā bija jāveic vairāk kā 600 tūkst. darba uzdevumu, kuri ir saistīti ar skaitītāju apkalpošanu, tad šogad darba uzdevumu skaits ir samazinājies par 30%. Turklāt, ņemot vērā, ka elektrotīkla digitalizācija šobrīd ir viena no sadales sistēmas operatoru prioritātēm ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, viedā elektroenerģijas skaitītāja cena ir samazinājusies līdz elektronisko vai indukcijas skaitītāju līmenim, kas savukārt AS “Sadales tīkls” nozīmē vēl mazākas izmaksas tos iegādājoties.
Tā kā elektrotīkls šķērso visu Latvijas teritoriju – tas atrodas gan pilsētās, gan mežos, šķērso purvainus apvidus, specializēts transportlīdzeklis ir neatņemama uzņēmuma darbības sastāvdaļa, Nepieciešamību iegādāties specializēto tehniku pierādīja pieredze 2010./2011.gada laika apstākļu – snieglauzes laikā, kad AS “Sadales tīkls” lūdza tehnisko palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei, slēpošanas trašu un kūdras pārstrādes uzņēmumiem, jo uzņēmuma rīcībā nebija specializētās tehnikas vienības, lai šādā krīzes situācijā operatīvi piekļūtu elektrotīklam. Tādēļ šobrīd uzņēmums ir izvērtējis un iegādājies pamatotu tehnikas vienību skaitu, lai tūlītēji reaģētu uz dabas stihiju radītiem postījumiem. Neviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmējs nevēlas piedzīvot situāciju, kad bez elektroapgādes jāpaliek vairākas nedēļas. Atsevišķu tehnikas vienību noslodze ikdienā nav liela, taču tāpat kā glābšanas dienestam tehnikas un aprīkojuma esamība krīzes situācijās ir ļoti svarīga, lai operatīvi novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Speciālās tehnikas atrašanās AS ,,Sadales tīkls” vai AS ,,Latvenergo” īpašumā neietekmē sadales pakalpojuma izmaksu apmēru. Iznomāto aktīvu īpašnieks AS “Latvenergo” kā akcionārs lemj par AS “Sadales tīkls” peļņas sadali. Ja aktīvi atrastos AS “Sadales tīkls” īpašumā, tad tās peļņas un zaudējumu aprēķinā būtu jāņem vērā kapitāla atdeves likme. Aktīvu nomas darījuma ekonomiskās struktūras radītā naudas plūsma kopumā neietekmē finanšu līdzekļu pārdali starp koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem.
Vienlaicīgi, darbības efektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros AS “Sadales tīkls” ir samazinājis vieglo transportlīdzekļu skaitu par 160 vienībām un līdz 2022.gadam kopumā vieglo automašīnu skaits tiks samazināts par 40%. Turklāt, lai novērstu neefektīvu uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanu, AS “Sadales tīkls” seko līdzi un rūpīgi pārbauda transportlīdzekļu lietošanas mērķi, maršrutus un pieturvietas, degvielas patēriņu, nobraukumu. Katram uzņēmuma transportlīdzeklim ir GPS sistēma, kas ļauj sekot uzņēmuma darbinieku gaitai, kā arī katram darbiniekam par saviem dienas braucieniem un pieturvietām ir jāveic uzskaite. Vienlaikus atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem ir paredzēts noteikt vēl stingrākus transportlīdzekļu lietošanas kritērijus un pilnveidot atskaites sistēmu.
Elektrotīklu nav iespējams uzturēt un klientiem nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģiju bez kompetenta un profesionāla personāla. Ņemot vērā elektrotīkla digitalizācijas tendenci visā pasaulē, iespējams pārskatīt darbinieku skaitu, bet vienlaicīgi palielinās arī konkurence starp uzņēmumiem, lai noturētu augsti kvalificētus speciālistus. Tāpēc arī AS “Sadales tīkls” ir jādomā ilgtermiņā, lai darbinieki, kuri iegulda savu darbu un zināšanas elektrotīkla attīstībā šobrīd, kuru apmācībā ieguldīti līdzekļi un laiks, turpinātu to veikt arī vidējā termiņā. Salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem Latvijā, AS ,,Sadales tīkls” darbinieku darba alga ir 16% zem vidējā atalgojuma līmeņa (Centrālās statistikas pārvaldes dati), tomēr uzņēmums kā sociāli atbildīgs uzņēmums saviem darbiniekiem nodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus, sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu, jo darbs elektroapgādes nozarē ir gan atbildīgs, gan bīstams. Sociālās garantijas ietvertas arī Darba koplīgumā, kas 1997. gadā noslēgts ar arodbiedrību “Enerģija”, un ir kā instruments, kas daļēji līdzsvaro situāciju darba tirgū un piesaista speciālistus darbam uzņēmumā.
Valsts kontroles revīzija apliecina, ka AS “Sadales tīkls” darbības efektivitātes paaugstināšana norit pareizā virzienā. Šā gada sākumā uzņēmums sāka ieviest pārmaiņas uzņēmuma pamatdarbības procesos, izvērtējot procesu efektivitāti, izmaksas un to digitalizācijas iespējas. Ar 1.janvāri mainīta uzņēmuma struktūra, pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība, optimizēts darbam nepieciešamo resursu apjoms, tajā skaitā darbinieku skaits, viņu pienākumi un atbildības. Ņemot vērā ieteikumus, turpināsies darbs pie kapitālieguldījumu plānošanas procesu uzlabošanas, tiks uzlabots transportlīdzekļu kontroles process, noteikti pamatoti transportlīdzekļu noslodzes kritēriji, kā arī darba samaksas jomā tiek pārskatīti darbinieku vērtēšanas process, nosakot skaidrākus, uz rezultātu sasniegšanu orientētus kritērijus.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/F38561DE-539A-4772-815C-E999E6CBBD97/
VK ziņojums par AS “Sadales tīkls” tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju
Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS “Sadales tīkls” (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Vēl šā gada martā tikšanā laikā ar Ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, pēc kuras sekoja demisijas pieprasījums ministram, uzdeva jautājumu attiecībā uz ST tarifiem un revīzijas rezultātiem. Diemžēl Ašeradens nevarēja sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt sadales tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek “nemainīgs un nekustināms” līdz 2022. gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022. gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.
VK ziņojums, kā arī Ekonomikas ministrijas nespēja risināt tik samilzušus un jau ieilgušus jautājumus kā OIK un sadales tarifi, atliek vien secināt, ka Arvils Ašeradens nespēj vadīt viņam uzticēto ministriju, risināt problēmas, kas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, kā arī nespēj vai nevēlas domāt par Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Edvards Smiltēns, 12. Saeimas deputāts, LRA valdes loceklis: “Latvija vairs nevar atļauties būt zemo algu darbaspēka valsts, jo tas novedīs pie vēl lielākas cilvēku emigrācijas. Lai nepieļautu šādu situāciju un lai cilvēki Latvijā varētu pelnīt cienīgas algas, jādomā par uzņēmējiem, kuri rada darbavietas. Viņu konkurētspējai kritisks faktors, īpaši ražošanā, ir elektroenerģijas cenas. OIK ir tikai viena no mūsu problēmām. Otra – elektroenerģijas sadales augstie tarifi. Piemēram, divi uzņēmumi, kas darbojas vienā sfērā un Baltijas tirgū ir konkurenti ? pašmāju uzņēmuma AS “Latvijas Finieris” rūpnīca Furniers un Igaunijas rūpnīca Kohila Vineer. Diemžēl šī konkurence ir nevienlīdzīga tieši elektroenerģijas cenu dēļ. Furniers maksā 40 eiro par MWh, bet Kohila Vineer 28 eiro par MWh. Šādas cenas igauņiem dod iespēju piedāvāt savus ražojumus par daudz izdevīgākām cenām, nekā to var atļauties Furniers. Turklāt šo tarifu sadārdzinājumu veido nevis maksa par izlietoto elektroenerģiju, bet gan sadales tarifs un OIK daļa rēķinā.”
Latvijā kā problēma tiek izcelta OIK, kas viennozīmīgi ir taisnība, jo šīs komponentes pielietošana paaugstina elektroenerģijas cenas, bremzē mūsu tautsaimniecību un konkurētspēju. Taču tikpat liela problēma ir sadales tarifs. LRA jau ilgstoši pieprasījusi rīcību saistībā ar sadales tarifa, kas ir viens no dārgākajiem Eiropā, pārskatīšanu. Jau iepriekš vairākkārt gaismā celti pierādījumi, ka ST tiek izsaimniekota nauda, par ko maksā visi elektroenerģijas patērētāji. Tagad to apliecina arī VK ziņojums.
“Tāpat esam vērsuši uzmanību uz līdzekļu nepamatotu izsaimniekošanu, kas gala rezultātā tikai palielina sadales tarifus. Piemēram, vairākkārt uzpūstie iepirkumi elektrolīniju tīrīšanai mežos. Tāpat nav skaidrs, kāpēc ST uzbūvējuši paši savu elektrības stabu rūpnīcu, tādā veidā kropļojot konkurenci tirgū un radot neizsekojamas izmaksas,” uzsver Edvards Smiltēns.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/54AFEE46-F43E-49FE-9657-7F59F72F5B2E/
