Rīgā notiek tradicionālie leģionāru piemiņas pasākumi
Rīga, 16.marts, LETA. Šodien Rīgā notiks tradicionālie biedrību “Daugavas Vanagi” un “Nacionālo karavīru atbalstam” rīkotie leģionāru piemiņas pasākumi.
Biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu ar aptuveni 100 dalībniekiem. Gājiens sāksies ap plkst.11 pie Rīgas Sv.Jāņa baznīcas, turpināsies pa Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un noslēgsies pie Brīvības pieminekļa.
Savukārt biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam” ir pieteikusi sapulci Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.7 līdz 13. Plānots, ka tajā piedalīsies 20 cilvēki.
Rīgas domē pieteikts bija vēl viens, biedrības “Latvijas Antinacistiskā komiteja”, plānots pasākums. Taču dome tam piemēroja ierobežojumus, nosakot, ka pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai tika piedāvāti divi varianti – rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, piemēram, Bastejkalnā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē pēc abiem pārējiem pasākumiem.
Biedrību šādi ierobežojumi neapmierināja un tā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību domes noteiktos ierobežojumus atcelt. Tiesa prasību noraidīja, līdz ar to biedrības pārstāvis Josifs Korens aģentūrai LETA apstiprināja, ka biedrība pasākumu atcels pavisam.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C53214F2-9237-4DFC-88A1-EDE5F01F7F67/
Likumsargi pastiprināti uzraudzīs drošību leģionāru piemiņas dienu pasākumos
Rīga, 16.marts, LETA. Tiesībsargājošās iestādes šodien pastiprināti uzraudzības drošību leģionāru atceres dienas publiskajos pasākumos.
Iekšlietu iestādēm nav informācijas par iespējamām provokācijām leģionāru atceres dienā, tomēr tās nevar izslēgt, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos un nedēļas nogalē gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanās, pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes aģentūrai LETA iepriekš atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Kozlovskis Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādījis, ka policija šogad gatavojas nopietnāk nekā iepriekšējos pāris gadus, kas nozīmē, ka tiek vairāk strādāts proaktīvi. Arī skaitliski iesaistīti būšot lielāki policijas spēki.
Ministrs aģentūrai LETA uzsvēra, ka Rīgā ir pieteikti savstarpēji konfrontējoši pasākumi ar dažādiem pasākumu dalībniekiem, tāpēc policijas uzdevums ir nepieļaut fiziskas sadursmes, lai gan vārdu apmaiņa ir prognozējama.
Kozlovskis nenoliedza, ka uz 16.marta publisko pasākumu plāno ierasties ārvalstnieki. Konkrētas valstis viņš neminēja. Tāpat ministrs nekomentēja, vai šajā sakarā jau iekļāvis kādus potenciāli nevēlamus ārzemniekus tā dēvētajā “melnajā” sarakstā.
Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA pastāstīja, ka policija arī šogad leģionāru atceres dienā Brīvības pieminekļa laukumā izvietos norobežojošās barjeras.
Ķuzis skaidroja, ka policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanai iesaistīs pietiekami plašus spēkus. Policisti sabiedrisko kārtību īstenos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur tiks pieminēti leģionāri, piemēram, Lestenē. Konkrēts likumsargu skaits netiek minēts, taču Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs Rīgas domes deputātus informēja, ka RPP pārstāvēs līdz 177 policisti.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B89A5E10-9067-4EAD-B5F8-536C34023A80/
Brīvības piemineklis jau apjozts ar dzeltenajām pūļa norobežošanas barjerām
Rīga, 16.marts, LETA. Brīvības piemineklis, pie kura šodien Rīgā notiks tradicionālais leģionāru piemiņas gājiens, šorīt jau ir apjozts ar dzeltenajām pūļa norobežošanas barjerām.
Kā novēroja aģentūra LETA, barjeras veido divus lokus, ļaujot gājiena dalībniekus norobežot no citiem interesentiem.
Jau agrā rīta stundā pie Brīvības pieminekļa ir izvietoti vairāki policisti, kuri pieskata sabiedrisko kārtību.
Kā ziņots, biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu ar aptuveni 100 dalībniekiem. Gājiens sāksies ap plkst.11 pie Rīgas Sv.Jāņa baznīcas, turpināsies pa Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un noslēgsies pie Brīvības pieminekļa. Savukārt biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam” ir pieteikusi sapulci Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.7 līdz 13. Plānots, ka tajā piedalīsies 20 cilvēki.
Rīgas domē pieteikts bija vēl viens, biedrības “Latvijas Antinacistiskā komiteja”, plānots pasākums. Taču dome tam piemēroja ierobežojumus, nosakot, ka pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai tika piedāvāti divi varianti – rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, piemēram, Bastejkalnā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē pēc abiem pārējiem pasākumiem.
Biedrību šādi ierobežojumi neapmierināja un tā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību domes noteiktos ierobežojumus atcelt. Tiesa prasību noraidīja, līdz ar to biedrības pārstāvis Josifs Korens aģentūrai LETA apstiprināja, ka biedrība pasākumu atcels pavisam.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/202DC90D-940F-44D7-9991-5C0CBF525D0E/
DP: Šogad provokāciju risku leģionāru atceres dienā potenciāli palielina arī Saeimas vēlēšanu tuvošanās
Rīga, 16.marts, LETA. Šogad provokāciju risks leģionāru atceres dienā varētu būt augstāks, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets.
Mežviets norādīja, ka tam ir vairāki iemesli, bet ir arī jāņem vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanās. Tāpat diezgan nozīmīgs faktors ir prokrievisko aktīvistu protesti pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Saeimas vēlēšanu gadā ir redzams, ka šādas organizācijas aktīvi pozicionējas publiskajā telpā, kas ir jāņem vērā, teica Mežviets.
Viņš arī atzina, ka ir informācija, ka tikušas plānotas ārzemnieku ierašanās, lai piedalītos protestos 16.martā.
DP sekojot līdzi situācijas attīstībai. “Līdzīgi kā iepriekšējos gadus pret šo dienu izturamies ar vislielāko atbildību,” uzsvēra DP priekšnieks.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C57B9849-21EE-4B93-A509-98985A1F701D/
Pašvaldības policijas priekšnieks: Arī šogad leģionāru atceres dienā varētu notikt verbāli konflikti
Rīga, 16.marts, LETA. Arī šogad leģionāru atceres dienā varētu notikt verbāli konflikti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pieļāva Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
Viņš pauda cerību, ka šie verbālie konflikti nepāraugs fiziskos.
Lūkass norādīja, ka arī šogad Rīgas Pašvaldības policija darbosies Valsts policijas izstrādāta drošības plāna ietveros. “Es neredzu, kāpēc lai mēs netiktu ar visu galā,” viņš uzsvēra.
Šogad 16.marta pasākumus pieskatīšot vairāk nekā 170 pašvaldības policijas darbinieku, kamēr pērn tika iesaistīti ap 150-160, piebilda Lūkass.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte telekanālam LNT skaidroja, ka Valsts policijas uzdevums būs nepieļaut fizisku kontaktu un vardarbību. Arī viņš neizslēdza, ka pasākumos gaidāmas asas verbālas viedokļu apmaiņas.
Viņaprāt, situācija šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem saistībā ar 16.marta notikumiem, nav mainījusies.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi.
Iekšlietu iestādēm nav informācijas par iespējamām provokācijām leģionāru atceres dienā, tomēr tās nevar izslēgt, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos un nedēļas nogalē gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanās, pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes aģentūrai LETA iepriekš atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B20E55F3-3EF2-4F01-85E0-E91348AC2CF2/
Ap Brīvības pieminekli dežūrē liels skaits likumsargu, arī ierobežojot pieeju piemineklim
Rīga, 16.marts, LETA. Ap Brīvības pieminekli patlaban dežūrē liels skaits likumsargu, no kuriem daļa izveidojuši tā dēvēto “dzīvo ķēdi”, ierobežojot piekļuvi piemineklim no Vecrīgas puses, novēroja aģentūra LETA.
Likumsargi Brīvības pieminekļa laukumā ielaiduši aptuveni 30 cilvēkus, kuri rokās tur Latvijas karogus, veidojot sava veida karogu aleju.
Uz Aspazijas bulvāra stāv pieci SIA “Rīgas satiksmes autobusi” ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Rīgas Pašvaldības policijas, kā arī Valsts policijas transports redzams visapkārt Brīvības piemineklim.
Pagaidām notiekošo vēro vien daži apmeklētāji.
Kāds jaunietis klātesošajiem dala lapiņas ar uzrakstu “Latvieši, kāpēc atbalstām krievus?”, novēroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, Rīgā piektdien notiks tradicionālie biedrību “Daugavas Vanagi” un “Nacionālo karavīru atbalstam” rīkotie leģionāru piemiņas pasākumi.
Biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu ar aptuveni 100 dalībniekiem. Gājiens sāksies ap plkst.11 pie Rīgas Sv.Jāņa baznīcas, turpināsies pa Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un noslēgsies pie Brīvības pieminekļa.
Savukārt biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam” ir pieteikusi sapulci Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.7 līdz 13. Plānots, ka tajā piedalīsies 20 cilvēki.
Rīgas domē pieteikts bija vēl viens, biedrības “Latvijas Antinacistiskā komiteja”, plānots pasākums. Taču dome tam piemēroja ierobežojumus, un vēlāk tas tika atcelts pavisam.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/07D5DD12-62FC-44A3-BBD0-33D9AF603BFB/
Leģionāru piemiņas gājiens Rīgā sākās bez saspīlējuma
Rīga, 16.marts, LETA. Leģionāru piemiņas gājiens šorīt Rīgā no Sv.Jāņa baznīcas sākās bez saspīlējuma un citus gadus redzētie pasākuma pretinieki tur nebija manāmi, novēroja aģentūra LETA.
Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.
Gājiena dalībniekiem ir daudz Latvijas un citu Baltijas valstu karogu, bet no vairākiem plakātiem tika sludināta vēsts: “Nē – nacismam, nē – komunismam, nē – okupācijas varām, jā – brīvai Latvijai!”
Gājiena dalībnieku pretiniekus, pat ja tādi ir atnākuši, īpaši manīt nevarēja. Vietām ir dzirdamas diskusijas par vēstures jautājumiem, bet vairāk starp “vienas nometnes” pārstāvjiem. Pasākuma norises vietā ir ļoti daudz žurnālistu, policistu un gājiena rīkotāju nolīgtās apsardzes firmas darbinieku.
Kopumā gājienā devušies vairāki simti cilvēku.
Pirms gājiena, piemiņas dievkalpojumā Doma baznīcā piedalījās aptuveni 300 cilvēku.
Starp viņiem bija arī daži politiķi, piemēram, Rīgas domes deputāti no “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas Ieva Holma un Jurģis Klotiņš.
Dievkalpojumā piedalījās dažāda gadagājuma cilvēki. Gan pulcēšanās pirms dievkalpojuma, gan dievkalpojums un pulcēšanās gājienam notika bez starpgadījumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BAA7D19E-8132-4684-9822-DFE3A49BB845/
Leģionāru piemiņas pasākumi aizrit ar pretēji domājošo pabļaustīšanos un diviem aizturētajiem
Rīga, 16.marts, LETA. Leģionāru piemiņas gājiens piektdien Rīgā kopumā aizritēja mierīgi, tomēr pie Brīvības pieminekļa izcēlās vairāki tradicionāli novērojami konflikti starp pretēji domājošajiem, tostarp divi cilvēki tika aizturēti.
Kā novēroja aģentūra LETA, leģionāru piemiņas gājiens piektdienas rītā Rīgā no Sv.Jāņa baznīcas sākās bez saspīlējuma un citus gadus redzētie pasākuma pretinieki tur nebija manāmi.
Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.
Gājiena dalībniekiem bija daudz Latvijas un citu Baltijas valstu karogu, bet no vairākiem plakātiem tika sludināta vēsts: “Nē – nacismam, nē – komunismam, nē – okupācijas varām, jā – brīvai Latvijai!”
Gājiena dalībnieku pretiniekus, pat ja tādi bija atnākuši, pasākuma sākumā un gājiena maršrutā īpaši manīt nevarēja. Vietām bija dzirdamas diskusijas par vēstures jautājumiem, bet vairāk starp “vienas nometnes” pārstāvjiem. Pasākuma norises vietā bija ļoti daudz žurnālistu, policistu un gājiena rīkotāju nolīgtās apsardzes firmas darbinieku.
Pēc policijas aplēsēm, gājienā devās ap 1500 cilvēki, kurus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja padsmit cilvēku liela grupiņa Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā. Šajā cilvēku grupā atradās arī prokrieviskais aktīvists Vladimirs Buzajevs un sevi par antifašistu dēvējošais Josifs Korens.
Korena pārstāvētā biedrība “Latvijas Antinacistiskā komiteja” 16.martā bija pieteikusi pasākumu pie Brīvības pieminekļa, taču dome tam piemēroja ierobežojumus, nosakot, ka pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai tika piedāvāti divi varianti – rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, piemēram, Bastejkalnā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē pēc abiem pārējiem pasākumiem.
Biedrību šādi ierobežojumi neapmierināja un tā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību domes noteiktos ierobežojumus atcelt. Tiesa prasību noraidīja, līdz ar to Korens apgalvoja, ka biedrība pasākumu atcels pavisam, tomēr acīmredzami rīkojās pretēji teiktajam.
Vienu no Ždanokas grupiņas cilvēkiem, kurš klaigāja angļu valodā un nepakļāvās arī tiesībsargu prasībām, Valsts policijas darbinieki aizturēja. Piketētājs rokās turēja plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādās nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsauca saukļus. Ždanokas vadītās grupas pārstāvji turēja plakātus ar uzrakstiem “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē” dažādās valodās, izkliedza saukļus un iesaistījās vārdu apmaiņā ar gājiena dalībniekiem.
Ždanoka nekādu pasākumu pret leģionāru piemiņas gājienu pieteikusi nebija, sekojoši šī cilvēku grupa piesaistīja arī tiesībsargu uzmanību. Sākotnēji vārdu apmaiņa notika visai mierīgi, tomēr vēlāk domstarpības eskalēja, viens no grupas dalībniekiem sāka pretoties policistiem un pēc nelielas grūstīšanās tika saslēgts rokudzelžos, ievietots policijas spēkratā un aizvests. Atsevišķi klātesošie aicināja policiju iemest iekarsušo kungu atvēsināties pilsētas kanālā.
Pēc policijas sniegtās informācijas, minētais cilvēks aizturēts par sapulču un piketu rīkošanas noteikumu neievērošanu, bet vēl viens – par atrašanos publiskā vietā pārmērīgā alkohola reibumā.
Pie Brīvības pieminekļa bija redzams arī kāds vīrietis krekliņā ar uzrakstu “Krievu skolām būt!”, kurš bļaustījās “Hitlera cienītājiem kauns!”, bet neviens viņam īpašu uzmanību nepievērsa.
Jau pirms plkst.12 cilvēki no Brīvības pieminekļa pakāpes lielākoties bija izklīduši, tomēr vietām vēl bija redzami konflikti starp pretēji domājošajiem, kā tas ir redzams faktiski katru gadu pēc leģionāru piemiņas gājiena. Lai arī domu apmaiņu nereti pavadīja par “trīsstāvīgiem” dēvētu lamuvārdu gūzma gan krievu, gan latviešu valodā, līdz kautiņiem nonākts netika. Dažbrīd gan šķita, ka konflikti varētu saasināties, tomēr lielā skaita policistu klātbūtne, acīmredzot, piespieda strīdniekus vismaz nedaudz savaldīties.
Piemēram, viens no Ždanokas grupas cilvēkiem arī pēc pasākuma beigām aktīvi iesaistījās strīdos ar pretēji domājošajiem, policisti viņam aizrādīja un vīrietis vairs vārdu apmaiņās neiesaistījās, bet tā vietā aktīvi fotografēja pasākuma norisi. Savukārt kāda kundze vienam no piketētājiem iespļāva sejā, pēc kā policija palūdza viņu aiziet prom.
Ap Brīvības pieminekli varēja novērot salīdzinoši daudz nelielus verbālus konfliktus dažu cilvēku starpā. Lielākoties vecāka gada gājuma cilvēki savā starpā apsprieda PSRS okupācijas vēstures ietekmi uz Latviju un Latvijas leģionāru lomu Otrajā pasaules karā.
Savukārt pie Sv.Jāņa baznīcas kāds vīrietis dalīja lapiņas, kurās tika pausts atbalsts krievu skolām. Lai arī vīrietis apgalvoja, ka nepieder nevienai partijai, tomēr viņš aicināja 30.martā plkst.11 doties uz Doma laukumu, kur krievu skolu reformas pretinieki, kuru vadību arī uzņēmusies Ždanokas vadītā partija, rīkos kārtējo protesta akciju.
Kopumā policija vērtē, ka šogad leģionāru piemiņas pasākumi aizritējuši mierīgi.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka šogad leģionāru piemiņas pasākumi bijuši mazāk apmeklēti nekā pērn, tomēr bijuši arī gadi, kad dalībnieku bijis vēl mazāk. Pērn policijas aplēses liecināja, ka pasākumos piedalījās ap 2000 cilvēku, 2016.gadā – ap 900, 2015.gadā – ap 1000, savukārt 2013.gadā tika ziņots par aptuveni 3000 dalībnieku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A5909C42-848D-4F1B-9E9F-29CD24B7AC3A/
Leģionāru piemiņas pasākuma laikā pie Brīvības pieminekļa policija aiztur piketētāju no ārvalstīm
Rīga, 16.marts, LETA. Leģionāru piemiņas gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa Valsts policija piektdien aizturēja kādu piketētāju, kurš klaigāja angļu valodā, novēroja aģentūra LETA.
Piketētājs rokās turēja plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādās nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsauca saukļus.
Vīrietis atradās padsmit cilvēku lielā grupiņā, kas Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā pie Brīvības pieminekļa sagaidīja leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus.
Līdz Brīvības piemineklim gājiens atnāca ļoti mierīgi un pa ceļam nekādi incidenti nebija novērojami, bet pie paša pieminekļa gājienu sagaidīja minētā cilvēku grupiņa un arī kāds vīrietis krekliņā ar uzrakstu “Krievu skolām būt!”, kurš bļaustījās “Hitlera cienītājiem kauns!”, bet neviens viņam īpašu uzmanību nepievērsa.
Savukārt Ždanokas vadītās grupas pārstāvji turēja plakātus ar uzrakstiem “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē” dažādās valodās, izkliedza saukļus un iesaistījās vārdu apmaiņā ar gājiena dalībniekiem.
Ždanoka nekādu pasākumu pret leģionāru piemiņas gājienu pieteikusi nebija, sekojoši šī cilvēku grupa piesaistīja arī tiesībsargu uzmanību. Sākotnēji vārdu apmaiņa notika visai mierīgi, tomēr vēlāk domstarpības eskalēja, viens no grupas dalībniekiem sāka pretoties policistiem un pēc nelielas grūstīšanās tika saslēgts rokudzelžos, ievietots policijas spēkratā un aizvests.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F7E6E940-97FF-4AF0-B903-195033FFAE17/
Abas leģionāru atceres dienā aizturētās personas atbrīvotas un tām draud brīdinājums vai naudas sods
Rīga, 16.marts, LETA. Valsts policija atbrīvojusi abas šodien leģionāru atceres dienā pie Brīvības pieminekļa aizturētās personas un viņām noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolus.
Vienam pārkāpējam, kurš ir Latvijas iedzīvotājs, noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par atrašanos sabiedriskā vietā reibumā. Par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit eiro. Policija pagaidām nav izlēmusi kādu sodu piemērot, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Savukārt otrs pārkāpējs, ir ārvalstnieks, taču policija neatklāja valstspiederību. Viņam noformēts protokols par piketu kārtības pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 eiro. Policija protokolu nosūtīs uz tiesu, kurai būs jālemj par soda apmēru.
LETA jau ziņoja, ka šis pārkāpējs rokās turēja plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādās nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsauca saukļus. Viņš sāka pretoties policistiem un pēc nelielas grūstīšanās tika saslēgts rokudzelžos, ievietots policijas spēkratā un aizvests.
Neskatoties uz to, ka varas iestādes leģionāriem veltītā gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa pieteikto biedrības “Latvijas Antinacistiskā komiteja” akciju bija aizliegušas, neliela cilvēku grupas rokās turēja pret leģionāriem vērstus plakātus. Viena no plakātu turētājām bija Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka. Turpat bija redzams “Latvijas Antinacistiskā komiteja” pārstāvis Josifs Korens bez plakāta.
Korens aģentūrai LETA pastāstīja, ka protesta akcijai jābūt redzamai un dzirdamai un, lai arī varasiestādes liedza viņam rīkot protesta akciju biedrības vēlamajā laikā un vietā, likums tomēr šajā gadījumā neliedz demonstrēt plakātus. Korens nezinot, kas bija aizturētie – tie neesot viņa domubiedri.
Pēc policijas aplēsēm, gājienā devās ap 1500 cilvēki, kurus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja padsmit cilvēku liela grupiņa Ždanokas vadībā. Šajā cilvēku grupā atradās arī prokrieviskais aktīvists Vladimirs Buzajevs un sevi par antifašistu dēvējošais Korens.
Kopumā policija vērtē, ka šogad leģionāru piemiņas pasākumi aizritējuši mierīgi.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka šogad leģionāru piemiņas pasākumi bijuši mazāk apmeklēti nekā pērn, tomēr bijuši arī gadi, kad dalībnieku bijis vēl mazāk. Pērn policijas aplēses liecināja, ka pasākumos piedalījās ap 2000 cilvēku, 2016.gadā – ap 900, 2015.gadā – ap 1000, savukārt 2013.gadā tika ziņots par aptuveni 3000 dalībnieku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/97CB8E65-6BD4-4378-9C55-E83D4CFF3167/
Krievijas Valsts domē apsver sankcijas pret Latvijas politiķiem, kas atbalsta 16.marta pasludināšanu par atceres dienu
Rīga, 16.marts, LETA. Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē apsver iespējas noteikt sankcijas pret tiem Saeimas deputātiem, kas atbalsta 16.marta noteikšanu par latviešu karavīru atceres dienu, jo, pēc Krievijas deputātu domām, tā būtu nacisma glorificēšana.
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa laikrakstam “Izvestija” sacījis, ka “šādiem soļiem ir negatīva ietekme uz visu Eiropu”.
“Nacistiskās ideoloģijas popularizēšana var izraisīt ļoti smagas sekas. Pret tādiem politiķiem, kuri provocē naidu, ir jānosaka stingras sankcijas,” teica Čepa.
“Uz to ir jāreaģē ne tikai Krievijai, bet visai starptautiskajai sabiedrībai. Mūsu komiteja seko situācijai un neatstās to bez ievērības,” uzsvēra Krievijas deputāts.
Viņaprāt, personām, pret kurām būtu noteiktas šīs sankcijas, varētu aizliegt iebraukt Krievijā un tām nedrīkstētu būt bankas konts Krievijā.
Arī Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs paudis atbalstu šādu sankciju ieviešanai. “Uzskatu, ka ir gan jānosaka sankcijas, gan jāizmanto ekonomiskās sviras,” laikrakstam “Izvestija” sacīja Kalašņikovs.
Viņš pauda viedokli, ka viens no sankciju pasākumiem varētu būt kravu tranzīta caur Latviju ierobežošana.
Kalašņikovs piebilda, ka Krievijas Valsts dome varētu arī pieņemt paziņojumu, kurā Latvijas Saeimai tiktu pieprasīts atteikties no bijušo leģionāru godināšanas.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu.
Likumprojektu atbalstīja 21 VL-TB/LNNK deputāts, pret bija 23 “Saskaņas” deputāti un “Vienotību” pārstāvošie parlamentārieši Veiko Spolītis un Inese Lībiņa-Egnere.
Savukārt 31 politiķis balsojumā atturējās, bet 11 nebalsoja.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0E1A7F4F-EB43-4610-9C39-FB9187DE4CCB/
Leģionāru piemiņas pasākums Lestenē pagājis mierīgi
Jelgava, 16.marts, LETA. Leģionāru piemiņas pasākums Lestenes brāļu kapos aizvadīts mierīgi, aģentūrai LETA apliecināja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece.
Policija pasākuma laikā nav fiksējusi starpgadījumus un kopumā pasākuma norisi vērtē kā mierīgu.
Jau vēstīts, ka kapos noticis svētbrīdis un piemiņas pasākums.
Savukārt plkst.15.30 Lestenes tautas namā sācies lauku kapelas “Luste” koncerts.
Policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanai šodien iesaistīja pietiekami plašus spēkus. Policisti sabiedrisko kārtību uzraudzīja ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur pieminēti leģionāri, arī Lestenē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED5C9-C728-ED8B-88CB-7D5BF7170560/
Krievijas Ārlietu ministrijai leģionāru piemiņas gājiens izraisījis riebumu
Maskava, 16.marts, LETA–INTERFAX. Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) piektdien nosodīja Rīgā notikušo leģionāru piemiņas gājienu un paziņoja, ka tas esot izraisījis riebumu.
“Šādi mūsdienu Eiropai apkaunojoši saieti, kuros piedalās valdošo politisko aprindu pārstāvji, mums izraisa riebuma izjūtu, tāpat kā zaimojošie mēģinājumi piešķirt šai dienai oficiālu statusu,” teikts Krievijas ĀM komentārā.
“Stingri nosodām šo apkaunojošo saietu un ceram, ka pasaules sabiedrība un profilējošās starptautiskās organizācijas dos principiālu novērtējumu Latvijā notiekošajam,” uzsvērusi Krievijas ĀM.
Paziņojumā piebilsts, ka “gājiena laikā par šiem “nevainīgajiem upuriem un brīvības aizstāvjiem” rūpējās valdošās koalīcijas deputāti”.
Jau ziņots, ka piektdien Rīgā notika leģionāru piemiņas gājiens, kurā, pēc policijas aplēsēm piedalījās apmēram 1500 cilvēki. Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D2844D0D-B12E-4A90-AC42-4CA59EDC8742/
Iekšlietu ministrs: Pēdējos gados leģionāru atceres dienā mazinājusies savstarpējā konfrontācija
Rīga, 16.marts, LETA. Pēdējos gados 16.marta pasākumi norisējuši mierīgā gaisotnē, jo ir mazinājusies savstarpējā konfrontācija, kas izslēdz arī fiziskas konfrontācijas iespējas pretēju viedokļu paudēju starpā, secinājis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Viņš paziņojumā presei pateicas visiem iekšlietu dienestiem par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu 16.marta pasākumu laikā.
“Pēdējos gados 16.marta pasākumi norisējuši mierīgā gaisotnē – ir mazinājusies savstarpējā konfrontācija, kas izslēdz arī fiziskas konfrontācijas iespējas pretēju viedokļu paudēju starpā. Tas ir nozīmīgs iekšlietu dienestu nopelns, tāpēc pateicos katrai amatpersonai Valsts policijā, Drošības policijā, Valsts robežsardzē, kā arī Rīgas Pašvaldības policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā par ieguldījumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā,” norāda Kozlovskis.
Ministrs vērš uzmanību, ka mierīga pasākumu norise nebūtu iespējama arī bez Iekšlietu ministrijas 2013.gadā virzītajiem grozījumiem likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pieteikto pasākumu norisi.
Likums nosaka, lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākuma dalībnieki, pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, netraucējot īstenot pasākuma mērķi.
Jau ziņots, ka šodien policija Rīgā leģionāru atceres dienā pie Brīvības pieminekļa aizturēja divas personas, kurām noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli.
Vienam pārkāpējam, kurš ir Latvijas iedzīvotājs, noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par atrašanos sabiedriskā vietā reibumā. Par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro. Policija pagaidām nav izlēmusi, kādu sodu piemērot, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Savukārt otrs pārkāpējs, ir ārvalstnieks, taču policija neatklāja valstspiederību. Viņam noformēts protokols par piketu kārtības pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 eiro. Policija protokolu nosūtīs uz tiesu, kurai būs jālemj par soda apmēru.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4EA3EAE5-4363-413E-82DA-D5D9EDB755D7/
Leģionāru dienas atskaņas
Šodien Latvijā tiks atzīmēti Latviešu leģionāru piemiņas pasākumi. Rīgā notika biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas rīkotais leģionāru piemiņas gājiens no Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Gājiens kopumā aizritēja mierīgi, tomēr pie Brīvības pieminekļa izcēlās vairāki tradicionāli novērojami konflikti starp pretēji domājošajiem, tostarp divi cilvēki tika aizturēti. Gājienā devās vairāki simti cilvēku, kurus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja padsmit cilvēku liela grupiņa Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā. Vienu no Ždanokas grupiņas cilvēkiem, kurš klaigāja angļu valodā un nepakļāvās arī tiesībsargu prasībām, Valsts policijas darbinieki aizturēja. Pēc policijas sniegtās informācijas, minētais cilvēks aizturēts par sapulču un piketu rīkošanas noteikumu neievērošanu, bet vēl viens – par atrašanos publiskā vietā pārmērīgā alkohola reibumā. Tvitera lietotāji seko līdzi notikumam.
Indijas-Eiropas Savienības sociālo pārmaiņu ekosistēmas “Make Room” direktors Miks Celmiņš aicina pieminēt leģionārus.
MIKS CELMIŅŠ@miks_eu
Klusi pieminēsim tos, kas pilnā pārliecībā cīnījas par un tikai par Latvijas brīvību, bet tomēr iemācīsimies arī redzēt kļūdas un nosodīsim vēstures spiedienu, kas lika mūsu tautiešiem būt SS rindās. #16marts
Fri Mar 16 06:48:52 +0000 2018
Tvitera lietotāja Dzintra Simpson vērtē leģionāru paveikto.
Dzintra Simpson@DzSimpson
Latviešu leģionāri ar savu sapni par Latvijas brīvību ir līdzīgi latviešu sarkanajiem strēlniekiem krievu revolūcijas laikā. Var saprast, bet vai lepoties? Šaubos. Tomēr arī ne kaunēties, bet nožēlot gan,- daudzi jauni, skaisti, veselīgi zēni krituši kaujās un nomiruši Sibīrijā https://twitter.com/EdvardsSmiltens/status/974386905788878850
Fri Mar 16 06:55:34 +0000 2018
Tikmēr žurnālists Imants Vīksne ziņo par redzēto Brīvības pieminekļa apkaimē.
Imants Vīksne@imisIV
Drošībnieki, suņi, atmīnētāji, ūdensmuca, dubultas barjeras ? https://pbs.twimg.com/media/DYZG3HMU0AAphbL.jpg
Fri Mar 16 07:14:09 +0000 2018
Par īstenotajiem drošības pasākumiem ironizē tvitera lietotājs “Chiulju Pussala”.
Chiulju Pussala@ChiuljuPussala
@imisIV Pareizi, tie leģionāri joprojām ir bīstami. Kādam var izlikties, ka joprojām atrodas Kurzemes katla ierakumos un boļševiki uzbrūk…bet Saeima, Ministru kabinets un Rīgas dome ir turpat netālu. Var sanākt ziepes..
Fri Mar 16 07:21:04 +0000 2018
Tvitera lietotājs ar segvārdu “NostalgiaLocomotive” izsaka viedokli par norobežotu Brīvības pieminekli.
NostalgiaLocomotive@Lauvassirds_
Ja kāds uzskata, ka cieņa un atcere ir šogad dāsni iesālītā Brīvības pieminekļa norobežošana dzeltenu, krietni aprūsējušu barjeru aizgaldā, – un uzskata, ka tā tam ir jābūt – tad tas ir nožēlojami.
Fri Mar 16 07:56:01 +0000 2018
Tvitera lietotājs “Karogalauzējs” nav apmierināts ar Ždanokas rīcību.
karogalauzējs@karogalauzejs
@JaunsLV Ždanoka valsts MELNAIS traips, kuru @Valsts_policija un Atbistošie dienesti nenotīra
Fri Mar 16 10:06:16 +0000 2018
Tvitera lietototājs Kaspars pamanījis, kā viegli gūt uzmanību.
Kaspars@ZKesimorpmocs
16. marts ir diena, kad jebkuram dzīves pabērnam iespējams kļūt par 5min slavenību…
Fri Mar 16 09:25:46 +0000 2018
Pasākumu apmeklējis jurists Aivars Borovkovs.
Aivars@Borovkovs
Laikam kādreiz varēšu taisīt retrospektīvu – kā noveco mūsu policistu sejas daudzu gadu garumā – 16.martā pie Brīvības pieminekļa. 🙂
Jau kuru gadu – @Valsts_policija un @RigasPP prefektas sadarbības rezultātā – gājiens norit bez jebkādiem ekscesiem.
Paldies par labu darbu!
Fri Mar 16 10:27:47 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/ec107e97-eca9-4412-b447-89412cadf8c5
