“Čaulas kompānijas” apkalpojošajām bankām būs vai nu jāmaina biznesa modelis, vai jābeidz darbība

Rīga, 16.marts, LETA. Bankām, kas apkalpo tā dēvētās “čaulas kompānijas” vai ar naudas atmazgāšanu saistītus nerezidentus būs vai nu jāmaina savs biznesa modelis, vai arī jāpārtrauc sava darbība.
To aģentūrai LETA norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju vietnieks, deputāts Kārlis Seržants (ZZS).
Vaicāts par Latvijas no ASV partneriem saņemto mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu, Seržants norādīja, ka Latvija naudas atmazgāšanā iesaistītajām bankām ir devusi signālu, ka tām nebūs iespējams turpināt īstenot šādu biznesu.
Lielākā daļa no apmēram desmit bankām, uz kurām krīt attiecīgās aizdomas, ir salīdzinoši nelielas ar dažiem simtiem miljonu eiro lieliem aktīviem. Ja tās grib turpināt strādāt Latvijas finanšu sektorā, tām maksimāli ātri ir jāpārtrauc darbība šajā apšaubāmajā sistēmā, skaidroja politiķis.
Viņš pieļauj iespēju, ka vairākas no šīm finanšu iestādēm nespēs funkcionēt citā biznesa modelī, jo balstās vienīgi “čaulas kompāniju” vai ar naudas atmazgāšanu saistītu nerezidentu apkalpošanu. Šādos gadījumos optimālākais ceļš būtu šo banku izšķiršanās sākt pašlikvidācijas procesu, sekojot “ABLV Bank” piemēram, skaidroja politiķis.
Seržants arī vērsa uzmanību, ka runa ir par relatīvi nelielām bankām, kurām nav liela ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Pašām laicīgi nerīkojoties, negodprātīgā biznesā iesaistītās bankas riskē, ka varētu tikt apsvērta to darbības licences atņemšana, skaidroja parlamentārietis.
Politiķis norādīja, ka varētu atbalstīt plānu ieviest nodevu par transakcijām ar “čaulas kompānijām”. Šāds solis varētu samazināt attiecīgo nerezidentu grupu apkalpošanas apjomu, taču tas neatrisinās problēmu, ja attiecīgās bankas izdomās, ka tām ir izdevīgi maksāt nodevu, bet reizē turpinot nodarboties ar šo rūpalu, skaidroja deputāts.
Taujāts par valsts plānu, kā risināt šo finanšu sektora problēmu, Seržants norādīja, ka atbildīgās iestādes strādā pie tā veidošanas. Viņš akcentēja, ka attiecībā uz problēmu, kas ir aktuāla vismaz desmit gadus, nevar prasīt, lai stratēģija tās atrisināšanai būtu pilnībā gatava mēneša laikā.
Kā ziņots, koalīcija vienojusies raiti virzīt nepieciešamos grozījumus nerezidentu īpatsvara mazināšanai banku sektorā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) iepriekš pauda, ka komisija varētu apsvērt iespēju veidot uzraudzības padomi, lai realizētu likumā noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzību un izstrādātu priekšlikumus finanšu sektora jomai.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” norādīja uz plāniem ieviest riskanto klientu transakciju nodokli, kas veicinātu to, ka bankas sakārtotu savu klientu struktūru.
Jau vēstīts, ka Reizniece-Ozola arī paziņojusi, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu. Ministre pagājušajā nedēļā tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību.
Pēc finanšu ministres teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E62C49A9-E353-4AC1-B634-646EE15810A4/