Inguna Ukenābele, LETA
Zāļu ražotāja “Olainfarm” koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 122,078 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2016.gadā, bet grupas peļņa pieaugusi par 0,4% un bija 11,632 miljoni eiro. Tikmēr daudz lielāku sabiedrības uzmanību ir piesaistījusi pagājušā gada nogalē negaidīti mirušā „Olainfarm” lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma sadale. Tostarp Maligina atraitne Elīna Maligina tiesā apstrīdējusi “Olainfarm” īpašnieka testamentu, kurā viņa manta trīs vienādās daļās tika novēlēta meitām. Par to, kāda pašlaik ir „Olainfarm” nākotne un kā to ietekmē mantojuma sadale, intervijā aģentūrai LETA stāta „Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs:
Kas ir jūsu kā „Olainfarm” jaunā valdes priekšsēdētāja galvenie mērķi šajā amatā?
Tie ir saistīti gan ar uzņēmuma iekšējo vadību, gan darbu ar klientiem, gan uzņēmuma attīstības stratēģisko plānošanu. Iepriekš es biju uzņēmuma izpilddirektors un lielāko daļu no šiem darbiem jau veicu. Galvenais, protams, ir strādāt ar uzņēmuma attīstības perspektīvām.
Vai „Olainfarm” darbā kaut kas mainīsies?
Mainīsies noteikti. Mēs katru gadu tirgū esam ieviesuši jaunas un interesantas idejas, strādājuši pie uzņēmuma attīstības. Tādēļ izmaiņas tik daudz nebūs saistītas ar uzņēmuma darba stratēģiju, bet gan pēc Valērija Maligina pāragrās aiziešanas tās būs saistītas ar uzņēmuma pārvaldi. Gan valdes, gan padomes atbildība pašlaik ir ievērojami pieaugusi. V.Maligins daudzu lēmumu pieņemšanā uzņēmās līderību. Tagad mums katram ir jāuzņemas lielāka atbildība.
Kāds pašlaik ir ietekmes sadalījums starp padomi un valdi?
Padome pašlaik ir uzņēmusies pārraudzības funkciju, bet valdes ziņā ir uzņēmuma darbības politika un iekšējais darbs. Valdē pašlaik ir septiņi cilvēki, kuri visi ir departamentu direktori un atbild par darbu ar kolektīvu.
Vai kaut kas mainīsies, kad tiks sadalīts V.Maligina mantojums?
Es ceru, ka jā. Jebkurā gadījumā tad mums būs trīs jaunas akcionāres – iespējams ar savām idejām, iespējams ar savu uzņēmuma attīstības redzējumu. Tādēļ mēs domājam, ka nākamā akcionāru sapulce lielā mērā būs izšķiroša tam, kāda būs uzņēmuma tālākā attīstība (intervija notika pirms Elīnas Maliginas vēršanās tiesā, apstrīdot testamentu –red.).
Vai tiek paredzēts, ka kāda vai kādas no jaunajām akcionārēm – V.Maligina meitām – strādās arī „Olainfarm” valdē vai padomē?
Pēc tam, kad juridiski tiks noformētas īpašumtiesības, tā būs viņu izvēle. Saskaņā ar testamentu starp viņām tiks sadalītas V.Maliginam piederējušās AS “Olainfarm” akcijas un katras īpašumā būs trešdaļa no tām. Tā būs nopietna akciju pakete. „Olainfarm” vadība atbalstīs viņu lēmumu jebkurā gadījumā – gan tad, ja viņas vēlēsies darboties padomē, gan tad, ja gribēs vienkārši palikt kā akcionāres.
Kā uzņēmuma darbu var ietekmēt tas, ja sākas tiesāšanās par mantojuma sadali, kura Latvijā var notikt diezgan ilgi?
Praktiski nekā. „Olainfarm” ir akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas biržā. Uzņēmumam ir rīcībspējīga un neatkarīga valde. Tas, kādas būs mantinieku savstarpējās attiecības, uzņēmuma darbu tiešā veidā nekādi neietekmēs.
Lielākā ietekme varētu būt uz akcionāriem, jo akciju vērtība biržā var svārstīties taču, kas attiecas uz pašu uzņēmumu, tad tas ir stabils, pelnošs un to redz visi investori. Tādēļ akciju svārstībām ietekmes uz uzņēmuma darbu nav.
Kopš decembra, kad mūžībā aizgāja V.Maligins, „Olainfarm” akcijas cena biržā ir piedzīvojusi vērā ņemamas svārstības. Kādi, jūsuprāt, ir priekšnoteikumi, lai mazākuma akcionāri atgūtu ticību uzņēmumam?
Mēs praktiski jau esam apstiprinājuši 2018.gada budžetu un jūnijā būs akcionāru sapulce. Tā būs pati svarīgākā sanāksme, kurā visi „Olainfarm” akcionāri – gan tie, kuriem pieder viena akcija, gan tie, kuriem ir ievērojamas akciju paketes -, varēs gūt skaidrību. Protams, ka pēc V.Maligina nāves bija satraukums. Tādas sekas tirgū bija pilnīgi loģiskas un akciju cena kritās. Taču mēs ļoti labi saprotam, ka tagadējā akciju cena nav griesti. Domāju, ka pēc pirmā ceturkšņa mums jau būs pozitīvas ziņas. Pēc tam, kad akcionāri pārliecināsies, ka „Olainfarm” pārvalde ir stabila, tad akciju cena arī varētu atgriezties kādreizējos līmeņos.
Vai ir kādi projekti, plāni, kuri ir apturēti pēc V.Maligina nāves?
Uzņēmuma darbības stratēģija ir veidojusies ne jau vienas dienas laikā. Tādēļ atbilstoši pieņemtajiem stratēģiskajiem lēmumiem mēs strādājam arī šodien.
Uzņēmuma attīstība pagājušajos gados notika ļoti intensīvi – mēs iegādājāmies vairākas jaunas kompānijas. Tādēļ šogad mēs strādāsim pie šo kompāniju restrukturizācijas, tostarp, lai tajās sasniegtu pozitīvus rezultātus lielākas peļņas ziņā. Pirmkārt tas attiecas uz mūsu pēdējiem jauniegādātajiem uzņēmumiem – elastīgo medicīnas izstrādājumu ražotāju „Tonus Elast” un klīniku „DiaMed”. Mūsu mērķis ir šo uzņēmumu darba konsolidācija „Olainfarm” koncernā. Iespējams, būs nepieciešami ieguldījumi šo uzņēmumu darbā, lai nākotnē tie spētu dot vēl lielāku peļņu.
Nesen tika paziņots par dabīgas izcelsmes produktu ražotāja „Longgo” pievienošanu „Silvanolam”. Kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?
Mēs izskatījām vairākus „Silvanola” iespējamās darbības modeļus un viens no tiem paredzēja „Longgo” darbību. Pērn bija redzams, ka uzņēmuma attīstība nenotiek tik dinamiski, kā bija iecerēts. Tādēļ arī tika pieņemts lēmums par „Longgo” projekta pievienošanu „Silvanolam”. Iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa un šā gada pirmo divu mēnešu darbības rezultāti ir pozitīvi.
Vai „Tonus Elast” un „DiaMed” arī grasāties pievienot kādam citam holdinga uzņēmumam?
Nē, šie uzņēmumi attīstīsies patstāvīgi. Konsolidāciju mēs paredzam tikai administratīvajām funkcijām. Mēs ar koncerna uzņēmumiem dalāmies gan vadības pieredzē, gan ar tehnoloģijām. Līdz ar to mēs kopā attīstām projektus. Piemēram, Krievijā „Olainfarm” ir izveidojis uzņēmumu „Elast Medik”, kurš nodarbojas ar „Tonus Elast” produkcijas izplatīšanu un mēs jau redzam pozitīvus rezultātus. Līdz ar to mēs grupas uzņēmumiem sniedzam jaunas attīstības iespējas. Tāpat mēs gatavojamies izmantot „DiaMed” bāzi savu preparātu klīnisko pētījumu veikšanai. Katrā projektā mēs cenšamies atrast vislabāko savstarpējo mijiedarbību, kura palīdzētu uzlabot ikviena uzņēmuma pelnītspēju.
Kā jūs vērtējat citu uzņēmumu darbu, kuri ietilpst „Olainfarm” koncernā?
Ja mēs runājam par „Latvijas aptieku”, tad pašlaik tīklā ir 69 aptiekas. Mēs aptieku tirgū Latvijā iegājām paši pēdējie, bet pašlaik esam izveidojuši visdinamiskāko aptieku ķēdi. Ja runājam par medicīnas biznesu, tad mēs tajā izmēģinām pirmos soļus, bet šajā biznesā mēs redzam lielu nākotni.
Katrs jauniegādātais uzņēmums mums ir interesants projekts, bet mēs cenšamies, lai šie projekti būtu ne tikai interesanti, bet arī pelnoši. „Olainfarm” ir milzīga pieredze mārketinga plānu izstrādē un ideju virzīšanā, tādēļ mēs katram projektam arī cenšamies piešķirt savu saturu. Tāpat mūsu uzņēmumiem ir kopīgas attīstības idejas. „Latvijas aptiekai” tās ir kopīgas ar „DiaMed”, „Olainfarm” kopīgas ar „Tonus Elast” un tas mums sniedz iespējas šos projektus virzīt kopā.
Vai „Latvijas aptiekas” tīklu vēlaties paplašināt tālāk?
Ja būs tāda iespēja, neapšaubāmi. Taču šodien Latvijas aptieku tirgus attiecībā uz to cenām ir pamatīgi pārkarsis.
Kā klājas uzņēmumam „Silvanols”?
Uzņēmums strādā stabili. Lielas cerības mēs saistām ar Austrumu tirgiem. Labi rezultāti ir Baltkrievijā un mēs ceram to pašu sasniegt Krievijā. Tāpat nozīmīgi mums ir Baltijas valstu tirgi, jo „Silvanols” no Latvijas iziet arī Igaunijas un Lietuvas tirgū. Mēs tur esam nostiprinājušies un kļuvuši atpazīstami. Gan Igaunijas, gan Lietuvas aptieku tīkli „Silvanola” produkcijai redz labu potenciālu.
Šogad „Silvanolam” ir plānots lielāks apgrozījums un peļņa?
Jā. Mēs plānojam gan lielākus pārdošanas apmērus, gan lielāku peļņu.
Vai ir interese par jaunu uzņēmumu iegādi?
Pēdējos gados Latvijā pārdošanā lielākoties ir nonākuši uzņēmumi, kuri paši nespēja tālāk attīstīties. To īpašnieki sasniedza zināmu attīstības līmeni un, lai ietu tālāk, viņiem vai nu pietrūka investīciju vai ideju. Ja mēs Latvijas tirgū ieraudzīsim kaut ko sev interesantu un attīstībai vajadzīgu, mēs izskatīsim jautājumu par iegādi. Taču šodien mēs šādus piedāvājumus neesam saņēmuši un arī neredzam projektus, kuri mums būtu interesanti. Taču, ja tādi parādīsies, tad noteikti mēs tos vērtēsim.
Vai ir citu uzņēmumu interese par „Olainfarm” iegādi, kura, protams, būs iespējama pēc testamentā noteiktā laika?
Neapšaubāmi. „Olainfarm” ir pelnošs uzņēmums un mēs nepārtraukti saņemam piedāvājumus, piemēram, par „Latvijas aptiekas” pārdošanu. Noteikti, ka V.Maligins saņēma arī piedāvājumus par „Olainfarm” pārdošanu. Tādēļ mūs neizbrīnītu, ka akcionāri tos saņemtu arī tagad.
Taču uzņēmums pašlaik ģenerē labu peļņu un mēs neredzam nekādu nepieciešamību domāt par izmaiņām. Arī V.Maligina mantinieki „Olainfarm” uzlūko kā pelnošu uzņēmumu un viņiem ir liela vēlme tādu to arī saglabāt. Turklāt saglabāt ne tikai „Olainfarm”, bet arī visus uzņēmumus, kuri ietilpst „Olainfarm” grupā. Koncerns katru gadu ir spējis augt – par spīti tam, ka ir mainījušies tirgi, ir mainījušies nosacījumi tirgos, mēs vienmēr esam atraduši jaunas iespējas. Tādēļ šodien „Olainfarm” ir ļoti labs aktīvs un vienmēr būs piedāvājumi arī par tā pirkšanu. Vienlaikus mēs savus griestus neesam sasnieguši un uzņēmumam vēl ir lielas izaugsmes iespējas, kuras mēs spēsim parādīt saviem akcionāriem un investoriem.
Kādi faktori pamatā ietekmēja uzņēmuma darbu pērn?
„Olainfarm” galvenā prasme ir māka pārdot savu produkciju. Mēs esam spējuši sekmīgi strādāt tajos reģionos, kur tradicionāli pārdodam savu produkciju. Tas ir arī mūsu mērķis nākamajos gados. Investēsim gan savos produktos, gan mārketingā, gan grupas uzņēmumos. Piemēram, ja runājam par „Tonus Elast”, tad šis uzņēmums tradicionāli savu produkciju ar mazu pievienoto vērtību ir pārdevis Krievijā. Tagad uzņēmumā tiek uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas, lai turpmāk „Tonus Elast” varētu konkurēt ne tikai ar Krievijas un Ukrainas, bet arī ar Čehijas un Vācijas ražotājiem. Tas ir pilnīgi reāli un šādos projektos mēs investējam.
Šogad ap 3,5 miljoniem eiro mēs plānojam investēt arī „Olainfarm” produktos un to klīniskajos pētījumos. Tas mums ļaus veiksmīgāk konkurēt un sasniegt labākus rezultātus.
Kad plānojat noslēgt „Tonus Elast” ražošanas iekārtu nomaiņu?
Uzņēmuma tehnoloģiskā pārveide ir diezgan ilgs process, jo tas prasa arī jaunas infrastruktūras izveidi. Pērn mēs jau izveidojām „Tonus Elast” loģistikas noliktavu, lai varētu operatīvi strādāt ar produkcijas piegādēm. Pagājušā gada beigās mēs pasūtījām jaunas ražošanas iekārtas, kuras tiks piegādātas šogad. No iekārtu uzstādīšanas līdz jaunās produkcijas saražošanai paies trīs līdz seši mēneši. Es domāju, ka šā gada laikā process tiks noslēgts. Vienlaikus tā ir tikai daļa no projekta, jo jauno produkcijas ieviešana tirgos noteikti skars arī 2019. un 2020.gadu.
Visu šo procesu mēs daļēji finansējam no aizņemtas naudas, daļēji no gūtās peļņas.
Vai jums ir arī ieceres par jaunu preparātu un aktīvo vielu ieviešanu „Olainfarm” ražošanā?
Uzņēmumam ir liels zinātniskais potenciāls un mēs ejam divos virzienos. Viens ir aktīvo farmaceitisko vielu un ķīmisko starpproduktu ražošana, kura pēdējos gados attīstās ļoti dinamiski. Ja salīdzinām 2016. un 2017.gadu, tad pārdošanā pieaugums ir divas reizes. Šajā virzienā arī aktīvi turpināsim darboties. Otrs virziens ir gatavās zāļu formas. Diemžēl pašlaik pasaulē ir ļoti maz jaunu molekulu, kuras var piedāvāt farmācijas uzņēmumi. Tādēļ par galveno virzienu jau ir kļuvuši bioitehnoloģiskie preparāti un nanotehnoloģijas. „Olainfarm” mēs pašlaik aktīvi strādājam pie savu produktu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas, kā arī jaunu preparātu formu radīšanas, kuras būtu pieejamākas patērētājiem. Tās būs jaunas formas „Olainfarm”, bet ne gluži jaunas formas tirgū kā tādā.
Savukārt, ja runājam par pilnīgi jauniem preparātiem, tad mums ir projekti, kurus mēs varētu noslēgt 2020.gadā. Tā ir atsevišķa preparātu grupa, kura ir saistīta ar tuberkulozes ārstēšanu.
Tātad lielākā izaugsme pašlaik ir saistīta ar ķīmisko vielu ražošanu?
Procentuāli tur ir ļoti liela izaugsme. Taču mums ir arī ļoti lieli plāni par preparātu gatavo formu pārdošanas apjomu palielināšanu „Olainfarm” tradicionālajos tirgos. Kā jau minēju, mēs pašlaik nopietni investējam klīniskajos pētījumos. Visdrīzāk no 2020.gada mēs sāksim šo formu reģistrāciju Eiropā.
Pašlaik lielākais „Olainfarm” noieta tirgus ir Krievija. Kāda tur pašlaik ir situācija?
Krievijā mēs jau daudzus gadus strādājam tikai brīvajā tirgū un nepiedalāmies nevienā valsts programmā. Līdz ar to mēs tiešā veidā strādājam ar patērētājiem, kuri „Olainfarm” izvēlas atkarībā no produkcijas kvalitātes, savukārt izplatītāji vēl vērtē mūsu loģistiku. Tādēļ mēs šajā tirgū jūtamies diezgan droši. Par to liecina kaut vai tas, ka mūsu noiets Krievijā nesamazinās.
Vai pieauguma iespējas šajā tirgū redzat?
Protams. Pašlaik Krievijas tirgū ir redzama izaugsme. Uzlabojas arī Krievijā ražoto preparātu kvalitāte. Tādēļ strādāt tur kļūst arvien grūtāk, bet mēs ar šo uzdevumu tiekam galā.
Vienlaikus visiem zināmu iemeslu dēļ diezgan liels kritums iepriekš bija Ukrainas tirgū. Kādas perspektīvas tur redzat pašlaik?
2017.gada vidū mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā saruka par aptuveni 40%. Mums tas bija nopietns trieciens, jo Ukraina mums ir otrs lielākais eksporta tirgus pēc Krievijas. Taču jau 2017.gada beigu dati liecina, ka krīze ir aiz muguras. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Ukrainas tirgū mēs jau redzam ievērojamu pārdošanas apmēru pieaugumu. Turklāt Ukrainas tirgus atkal attīstās, tādēļ es domāju, ka mēs tur spēsim strādāt pietiekami veiksmīgi.
Kuros eksporta tirgos jūs vēl redzat perspektīvas? Varbūt ir jauni tirgi, kuros gribat ieiet?
Pozitīvu izaugsmi mēs redzam Uzbekistānā. Tur ir vairāk nekā 30 miljoni iedzīvotāju un potenciāli tas ir ļoti pievilcīgs attīstības virziens. Gada beigās valstī notika pozitīvas pārmaiņas un tika atcelti ierobežojumi valūtas konvertācijai. Pērn Uzbekistānā arī atklājām „Olainfarm” pārstāvniecību un pašlaik tur strādā vairāk nekā 30 mūsu produkcijas pārstāvju. Tirgus reaģē ļoti pozitīvi un mēs redzam, ka tur varam audzēt pārdošanas apmērus.
Tāpat mums ļoti labi veidojas partnerattiecības Polijā un Balkānu valstīs. Arī tur mēs redzam labu izaugsmes potenciālu.
Mēs arī izskatām iespējas turpināt sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju tās tuberkulozes programmā. Mēs redzam, ka viņi ir ieinteresēti sadarboties ar mums kā ar stabilu preparātu piegādātāju. Šajā programmā mēs piedalāmies jau gandrīz desmit gadus un tā dod pozitīvus rezultātus.
Kā ir ar lielajiem Eiropas tirgiem? Vai tur tādiem uzņēmumiem kā „Olainfarm” ir iespējas ieiet jeb konkurence ir pārāk asa?
Iespējas ir ikvienam uzņēmumam. Kas attiecas uz „Olainfarm”, tad šodien ir izveidojusies ļoti labvēlīga situācija, jo Eiropā pašlaik nav daudz jaunu un oriģinālu preparātu. „Olainfarm” produkcija ir zināma Austrumu tirgū, bet nav pazīstama Rietumu tirgū. Tādēļ mēs esam ražotājs, kura portfelī ir virkne Rietumu tirgum interesantu produktu. Tas attiecas gan uz sirds, gan antihistamīna, neiroloģiskajiem un uroloģiskajiem preparātiem. Tādēļ interese par mūsu medikamentiem ir liela, bet ikvienam uzņēmumam pirms tam ir jāveic arī mājasdarbi, lai izpildītu Eiropas valstu regulācijas prasības. Mums par to ir interese un mājasdarbu veikšanai mēs esam paredzējuši naudu gan šā gada, gan paredzēsim nākamo gadu budžetos.
Kāda daļa jūsu noietā pašlaik ir Latvijas tirgum?
Latvijā mums ir reģistrēts visplašākais medikamentu klāsts – gan mūsu oriģinālie preparāti, gan ģenēriskie. Kopumā ap 60 produktiem. Līdz ar to Latvija ir mūsu pamattirgus un mūsu uzņēmuma stratēģiskais tirgus. Pašlaik mēs arī sadarbojamies ar virkni partneru, lai nākamo trīs gadu laikā Latvijā reģistrētu jaunus produktus un tirgū nostiprinātos vēl vairāk.
Kādi ir plāni šim gadam? Plānojat pieaugumu?
Gan „Olainfarm”, gan visi grupas uzņēmumi plāno pārdošanas apjomu pieaugumu. Mūsu konsolidētie plāni gan tiks publiskoti nedaudz vēlāk.
Savukārt, ja runājam par „Olainfarm” darbības stratēģiju šajā un nākamajos gados, tad ir jāsaprot, ka uzņēmums līdz šim ir attīstījies ļoti ekstensīvi. Lai mēs justos droši, tagad ir jāveic zināmi pasākumi, kuri ir saistīti ar modernizāciju, ar projektu vadību u.c.
Tāpat jāatceras, ka apgrozījums un peļņa ir dažādas lietas. Var audzēt apgrozījumu, bet strādāt ar mazu peļņu, var audzēt peļņu, neaudzējot apgrozījumu. Tās gluži vienkārši ir atšķirīgas attīstības stratēģijas. Mēs vienmēr esam centušies pelnīt, tādēļ mēs nekad nekoncentrējamies tikai uz apgrozījuma audzēšanu. Tādēļ pie peļņas mēs ar mūsu uzņēmumiem arī centīsimies piestrādāt.
Investīcijas būs lielākas nekā iepriekšējos gados?
Nē. Daudzi mūsu investīciju projekti tika sākti jau 2016. un 2017.gadā un tie turpinās. Tādēļ mūsu mērķis ir ieguldīt mums tiešām nepieciešamos projektos. Tā ir jau pieminētā „Tonus Elast” modernizācija, medicīnas centrā „DiaMed”, kā arī jau sāktie „Olainfarm” investīciju projekti. No tiem daļa nākamgad jau tuvosies noslēgumam.
Kāda pašlaik ir konkurence – gan Latvijas farmācijas tirgū, gan tajos tirgos, kur jūs strādājat?
Mēs vienmēr esam strādājuši asas konkurences apstākļos. Mums ir palīdzējis tas, ka jau kopš 1998.gada mēs sapratām, ka pārdošanas apmērus var uzturēt tikai ar pareizi veidota mārketinga palīdzību. Tas līdz pat šai dienai mums dod pozitīvus rezultātus.
Savukārt tirgos kā tādos vienmēr notiek izmaiņas. Ļoti ir modernizējuši darbību Ukrainas ražotāji. Auguši ir Krievijas uzņēmumi. Vienlaikus mēs ar šiem izaicinājumiem strādājam un mums ir izdevies noieta tirgus nepazaudēt, bet gan atrast izaugsmes iespējas. Tas ar optimismu ļauj raudzīties arī nākotnē.
No šā gada ir mainījušies diezgan daudzi nodokļi. Kā tas ietekmē jūsu darbu?
Nodokļu režīma izmaiņas ir atnesušas ieguvumus tiem „Olainfarm” darbiniekiem, kuri saņem mazākas algas. Tas ir pozitīvi. Ja runājam par uzņēmumu, tad mēs tam gatavojāmies un mūsu algu fonds ir pieaudzis par aptuveni 3,5%. Tas nav tik daudz, lai ietekmētu mūsu uzņēmumu pelnītspēju. No otras puses, lielākas algas ietekmē produktu pašizmaksu un tādēļ mēs strādājām arī ar šo jautājumu un optimizējām izdevumus.
Kā jūs ietekmēs norma, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiks aplikta reinvestētā peļņa?
Nodokļa nepiemērošanu reinvestētai peļņu vērtējam pozitīvi, jo “Olainfarm” strādā investīciju ietilpīgā jomā ar lielu pašu kapitāla nepieciešamību. Taču jāņem vērā, ka komplektā ar to esam saņēmuši daudzas likuma sasteigtā izstrādes procesā radušās neskaidrības un citas ne pārāk pozitīvas un pretrunīgas lietas. Piemēram, pēc likuma šī brīža redakcijas mums faktiski ir neiespējami izmantot iepriekš pielemto valsts atbalstu UIN atlaides veidā par atbalstāmo investīciju projektu realizēšanu. Lai to saņemtu, mums vispirms dividendēs jāizmaksā visa vēsturiski uzkrātā peļņa. Tas ir pretrunā likuma un uzņēmuma mērķiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133ED5A0-4502-5B4D-8C55-425623D5216E/
