Roberts Ozols
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izplatījusi paziņojumu, ka starp Latvijas banku klientiem 26 081 esot “čaulas kompānija”, bet tikai divas (!) no tām esot kompānijas “ar Latvijas izcelsmi”. Nav šaubu, tas tiek darīts, lai turpinātu sāktās represijas pret bankām un to klientiem.
FKTK jeb “fuktuks” nupat ir saņēmis augstu vērtējumu no Savienoto Valstu Valsts kases departamenta (the United States Department of the Treasury, USDT) spiegošanas institūcijas FinCEN (Financial Crimes Enforcement Network/Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls) un ir gatavs “rauties vagā” līdz amerikāņu galīgai uzvarai, t.i., līdz brīdim, tuvākajā apkārtnē nebūs palicis neviena Delavēras un Nevadas ārzonu konkurenta.
Tāpēc rūpēs sarauktu pieri FKTK izplata informāciju, ka čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās esot 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā – gandrīz puse jeb 44,5% (!).
“Šo kompāniju īpatsvaru var skatīt pret kredītapgrozījumu, pret ienākumiem un pret aktīviem. Mēs skatām pret kredītapgrozījumu,” skaidro FKTK, apgalvojot, ka “šis rādītājs uzrāda lielāku īpatsvaru, kā arī patiesāku riska līmeni”.
Ne suņa neuzrāda! Skaitļi paliek skaitļi, bet gandrīz puse, protams, skan dramatiskāk nekā, teiksim, 20%, kuri tiktu dabūti, rēķinot pret aktīviem vai ienākumiem. Bet drīzāk pat mazāk nekā 20%, ņemot vērā, ka Latvijas komercbankām patlaban ir apmēram 2,6 miljoni klientu, tātad čaulas kompāniju starp tiem ir tikai apmēram 1%. Teorētiski nebūtu grūti pastiprināt tieši šā 1% kontroli, jo vairāk tāpēc, ka arī Latvijas Komercbanku asociācija “pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama”. Bet nē, amerikāņi pieprasa dažu “blakšu” dēļ nodedzināt visu to “būdu”! Un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pakalpīgi stiepj benzīna kannu, bet “fuktuks” vicinās ar sērkokiem.
Šajā “finanšu kara” posmā, bez šaubām, svarīgi ir radīt pēc iespējas lielāku spriedzi, lai godātā publika neuzdotu liekus jautājumus un nenāktos skaidrot lietas, kuras principā nav iespējams paskaidrot,– piemēram, kāpēc mūsu Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija un FKTK to visu dara pēc ASV nevis ES “signāliem”? Vai arī –, kur gan mēnesi pēc ABLV afēras sākuma ir palikuši solītie pierādījumi pret “indiāņiem”?
Starp citu, pēdējie “fuktuka” paziņojumi beidzot piedāvā ticamu versiju par to, kāpēc “ABLV bank” problēmas laika ziņā sakrita ar Ilmāra Rimšēviča izolēšanas pasākumiem. Proti, Rimšēviču bija nepieciešams neitralizēt nevis kā Latvijas Bankas prezidentu, bet gan kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekli. Uz ECB “nepareizo” pozīciju ABLV lietā netieši norāda ABLV Luksemburgas meitas uzņēmuma “brīnumainā izglābšanās”, kas cita starpā nozīmēja, ka ASV Valsts kasei “vecajās” ES valstīs pagaidām roķeles par īsām.
Izslēdzot no spēles Rimšēviču, mūsu isteblišments ir faktiski pārtraucis komunikāciju starp Latvijas Banku un ECB, kas izskaidro arī to, kāpēc Saeima neizmanto iespēju Rimšēviču vispār “izmest vēstures mēslainē”. Atgādināšu: 14. martā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kurā paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt parlamenta tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu. Nav loģikas? Tieši otrādi: Rimšēvičs pašlaik ir “tukšā ķivere” gan Latvijas bankā, gan ECB, un tieši tāda “figūra” šajā spēlītē vajadzīga amerikāņiem.
Bet tas liek domāt, ka ne jau ABLV un niecīgās Latvijas komercbanku sektors ir tas, pret ko ASV Valsts kase gatavo savu galveno triecienu. Latvijā pašlaik ir palikusi pusotra “vietējā banka”, bet karot pret skandināvu finanšu iestādēm, nopietni nenostājoties pret ECB, praktiski nav iespējams.
To, vai šīs aizdomas ir pamatotas, redzēsim pavisam drīz. Bet šobrīd ir iemesls uztraukties gan Swedbank, gan SEB, gan Luminor, gan citiem Latvijas komercbanku sektora spēlētājiem. Izņemot “Citadeli”, protams. Amerikāņi pret savējiem izturas iecietīgi, toties konkurentus nesaudzē!
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/finansu-ministre-stiepj-benzinkannu-fuktuks-vicinas-ar-serkokiem-bankam-jadeg
Lai nauda labāk deg nekā tiek “indiāņiem”! Foto no: mononews.gr
