Biedrība “Latgolys Saeima” sašutusi par finanējuma samazinājumu raidījumiem latgaliešu valodā
Daugavpils, 13.marts, LETA. Biedrība “Latgolys Saeima” izplatījusi paziņojumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Saeimas frakcijām un plašsaziņas līdzekļiem, kurā pauž neizpratni par finansējuma samazinājumu raidījumu veidošanai latgaliešu valodā.
Kā liecina NEPLP 8.marta sēdē apstiprinātie konkursu nolikumi “Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautības valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos”, šogad raidījumu veidošanai latgaliešu valodā paredzēts par 20 000 eiro mazāk nekā 2017.gadā, teikts paziņojumā.
Ņemot vērā, ka konkursa finansējumu veido līdzekļi, kas NEPLP piešķirti sabiedrības saliedēšanas nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumu ietvaros, biedrība “Latgolys Saeima” pauž neizpratni par lēmumu daļu līdzekļu novirzīt raidījumu veidošanai mazākumtautību valodās.
Līdz šim NEPLP 71 142 eiro gadā konkursa kārtā novirzīja satura veidošanai TV raidījumiem latgaliešu valodā kā piemēram: “Sajūti Latgali”, “Latgolys rūbežys vaicojūt”, “Spīgeļs”, “Netradicionālā Latgale” un “Pa sovam”, kā arī radioraidījuma “Pi myusim Latgolā” veidošanai.
Biedrība “Latgolys Saeima” norāda, ka lai gan valsts valodas likums uzliek par pienākumu valstij nodrošināt “latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, finansējuma samazināšana raidījumiem latgaliešu valodā ir solis atpakaļ likuma iedzīvināšanā.
Latgales sabiedriskās organizācijas ir arī vairākkārt norādījušas, ka nepieciešams noteikt konkrēti iezīmētu procentu raidījumiem latgaliešu valodā no valsts dotācijas, kas paredzēta sabiedriskā pasūtījuma izpildei Latvijas Radio, LTV un komerciālajiem medijiem. Šī iniciatīva līdz šim no NEPLP puses nav guvusi atsaucību, teikts paziņojumā.
Prognozējot turpmāko rīcību, “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs Guntis Rasims aģentūrai LETA atzina, ka tiks gaidīts, kāda būs reakcija uz paziņojumu, kādas atbildes tiks saņemtas no NEPLP un Saeimas frakcijām, un tad tiks spriests par turpmāko rīcību.
Ja sapratne un atbalsts netiks saņemts, “Latgolys Saeima” neizslēdz iespēju turpināt dažādas publiskas akcijas.
“Pagaidām ir grūti saprast, kādi politiskie spēki aiz tā visa stāv, bet kopš vēsturiskā Latgales kongresa simtgades šis jau nav pirmais mēģinājums ierobežot latgaliskās aktivitātes,” teica Rasims.
Tāpat “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir pasliktinājies kontakts arī ar Latgales plānošanas reģiona padomi un, kādēļ tas tā ir noticis, varot tikai nojaust.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED593-D506-B9F1-567A-6FE11BCD713C/
NEPLP finansējuma samazinājumu TV raidījumiem latgaliešu valodā skaidro ar lielāku līdzekļu iedalījumu radio raidījumu veidošanai
Rīga, 13.marts, LETA. Finansējums televīzijas (TV) raidījumu veidošanai latgaliešu valodā samazināts, lai palielinātu finansējumu radio raidījumu veidošanai latgaliešu valodā, aģentūrai LETA skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka.
Padome 8.martā izsludināja divus konkursus par TV un radio raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos. Abu konkursu kopējais finansējums ir 71 142 eiro, no kura konkursam par TV raidījumu veidošanu paredzēti 31 144 eiro, bet radio raidījumu veidošanai – 40 000 eiro.
Konkursu radio un TV raidījumu veidošanai Latgalē 2017.gadā kopējais finansējuma apmērs arī bija 71 142 eiro, bet tā sadalījums radio un TV medijiem bija vienlīdzīgs, katram paredzot 35 571 eiro.
Līdaka norādīja, ka konkursiem kopējais atvēlētais finansējums nav samazināts, taču NEPLP šogad nolēma piešķirt lielāku līdzekļu apmēru radio raidījumu veidošanai latgaliešu valodā, jo, veicot auditorijas analīzi, secināts, ka Latgales iedzīvotāju vidū radio ir visplašāk izmantotais plašsaziņas līdzeklis. Līdz ar to, lemjot par finansējuma sadali, padome centusies nodrošināt iespējami plašāku auditorijas sasniedzamību.
“Radiostacijām tika sadalīts lielāks [finansējums], ņemot vērā, ka Latgalē radio iegūst diezgan efektīvu atgriezenisko saiti un tam ir diezgan liela ietekme,” sacīja NEPLP locekle.
Vaicāta, vai finansējuma sadale varētu atstāt kādu ietekmi uz līdz šim veidotajiem TV raidījumiem Latgalē dzīvojošajai auditorijai, Līdaka norādīja, ka tam nevajadzētu būtiski ietekmēt to veidošanu. Viņa skaidroja, ka pērn liels uzsvars bija uz TV raidījumiem, kas bija veltīti Latgales kultūrvēsturiskajām vērtībām, tomēr šogad būtu svarīgi veidot padziļinātu komunikāciju ar auditoriju, veidojot padziļināta satura raidījumus. Līdz ar to padomes ieskatā radio ir efektīvākais resurss, ar ko to iespējams sekmēt.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka biedrība “Latgolys Saeima” izplatījusi paziņojumu NEPLP, Saeimas frakcijām un plašsaziņas līdzekļiem, kurā pauž neizpratni par finansējuma samazinājumu raidījumu veidošanai latgaliešu valodā.
Biedrība “Latgolys Saeima” norādīja, lai gan valsts valodas likums uzliek par pienākumu valstij nodrošināt “latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, finansējuma samazināšana raidījumiem latgaliešu valodā ir solis atpakaļ likuma iedzīvināšanā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E2ECCBA8-41D8-4B77-8703-01AF8F0BED7F/
