Maxima kompass: svarīgākā ir preces cena un kvalitāte
Preces izvēlē Latvijas iedzīvotājiem vissvarīgākie aspekti ir tās cena (50,3%) un kvalitāte (40,6%) – apstiprina “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati par to, kā preces cena ietekmē iedzīvotāju iepirkšanās paradumus. Preces ražotājam un zīmolam ir daudz mazāka nozīme tās izvēlē.
Gada laikā ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vairāk krāj naudu, seko līdzi cenu izmaiņām, pamana cenu pieaugumu un biežāk izvēlas veikalu tieši pēc labākās cenas. Kā liecina pētījuma dati, tad 55% respondentu vismaz pusi sava pirkuma groza preču iegādājas ar atlaidi, pazeminātu vai akcijas cenu.
Maina iepirkšanās vietu izdevīgākas cenas meklējumos
Vairākums respondentu parasti visas nepieciešamas preces cenšas iegadāties vienā tirdzniecības vietā (51,1%). “Katrs piektais respondents (23,2%) apgalvo, ka apmeklē vairākas tirdzniecības vietas, jo katrā no tām ir dažāds un iecienīts preču piedāvājums, kas liecina par to, ka arī veikalu piedāvātajam preču sortimentam ir nozīme, veidojot ikdienas pirkuma grozu,” skaidro “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa.
Viena trešdaļa iedzīvotāju (30,8%) vienu reizi nedēļā dodas uz kādu citu tirdzniecības vietu, lai iegādātos interesējošu preci par visizdevīgāko cenu. 18,6% respondentu maina iepirkšanās veikalu izdevīgākās cenas dēļ vairākas reizes nedēļā.
Pirms došanās uz veikalu pēta informatīvos materiālus
Gandrīz 75% iedzīvotāju ir atzinuši, ka dažkārt vai bieži mēdz pētīt veikalu informatīvos izdevumus, lai noskaidrotu, kādas preces tur varēs iegādāties par visizdevīgāko cenu. Visbiežāk šādi rīkojas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Savukārt iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem vairāk nekā citiem piemīt īpašība bieži pētīt veikalu informatīvos izdevumus. Biežāk nekā citi informatīvos izdevumus pēta tieši latgalieši un iedzīvotāji ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
Interesanti, ka katrs otrais iedzīvotājs arī veido pirkumu sarakstu, pirms dodas uz veikalu. Šeit sievietes (61,8%) un respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (68%) ir izteikti sagatavotāki pirms došanās uz izvēlēto tirdzniecības vietu, veidojot vēlamo preču sarakstu, un gandrīz katrs astotais arī to stingri ievēro. „Tas varētu liecināt par to, ka konkrētā pirkuma veikšanai šie iedzīvotāji ir paredzējuši konkrētu naudas summu,” turpina Z. Kaktiņa. Viņa arī norāda, ka visspontānākie preču izvēlē uz vietas veikalā ir vīrieši (47,4%), kā arī respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem (53%).
Par izdevīgāko preces cenu norāda labākā cena par kilogramu/litru
Vairāk nekā puse iedzīvotāju (53,3%) uzskata, ka preces ar izdevīgākām cenām ir tās, kurām cena par kilogramu/litru ir viszemākā. Vairāk par citiem tā uzskata Rīgas iedzīvotāji (58,6%), bet mazāk par citiem – Latgales iedzīvotāji (44,1%). „Taču tikai 13,3% respondentu par izdevīgākās cenas parametru atzīst vislabāko patstāvīgās cenas piedāvājumu, bet 7% respondentu kādu konkrētu parametru nosaukt nevarēja,” situāciju skaidro tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018. gada janvārī – tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. “Maxima mazumtirdzniecības kompass” sastāv no trīs daļām: 1. daļa: novērtējums par Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari, 2. daļa: pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un makroekonomikas rādītāju ietekmi uz tiem, 3. daļa: nozares aktualitāte – kā preču cena ietekmē pircēju paradumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/447176CA-7054-4F99-A651-1EF2CE667988/
Aptauja: 50,3% Latvijas iedzīvotāju svarīgākais aspekts preces izvēlē ir tās cena
Rīga, 13.marts, LETA. Cenu par svarīgāko aspektu preces izvēlē uzskata 50,3% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākā “Maxima mazumtirdzniecības kompasa” aptauja.
Tostarp 40,6% respondentu par būtisku nosacījumu preces izvēlē norādījuši tās kvalitāti.
Atbilstoši aptaujai, gada laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vairāk krāj naudu, seko līdzi cenu izmaiņām, pamana cenu pieaugumu un biežāk izvēlas iepirkšanās vietu tieši pēc labākās cenas. Pusi pirkuma groza preču ar atlaidi, pazeminātu vai akcijas cenu iegādājas 55% aptaujāto.
Vairākums respondentu parasti visas nepieciešamās preces cenšas iegādāties vienā tirdzniecības vietā (51,1%), bet katrs piektais aptaujātais (23,2%) apgalvo, ka meklē vairākas tirdzniecības vietas, jo katrā no tām ir dažāds un iecienīts preču piedāvājums.
Vienlaikus viena trešdaļa iedzīvotāju (30,8%) reizi nedēļā dodas uz kādu citu tirdzniecības vietu, lai iegādātos interesējošu preci par visizdevīgāko cenu, savukārt 18,6% respondentu maina iepirkšanās veikalu izdevīgākās cenas dēļ vairākas reizes nedēļā.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka 68,2% aptaujāto ņem vērā laiku un naudu, kas tiek patērēta ceļā no vienas tirdzniecības vietas uz otru, savukārt 22,2% aptaujāto sniegtās atbildes norāda uz pretējo. Kā skaidroja Kaktiņš, respondentu īpatsvars, kas to apzinās, uzskata, ka ceļā patērētais papildu laiks un nauda atsvērs to, ka konkrēto preci citā tirdzniecības vietā būs iespējams iegādāties lētāk.
Viņš norādīja, ka visbiežāk iepirkšanās vietas maina vīrieši nekā sievietes. Tāpat viņš norādīja, ka veikala maiņas biežums atkarīgs no respondentu vecuma un vidējā ienākumu līmeņa – jo vecāks respondents, jo biežāk tiks mainīta iepirkšanās vieta, kā arī, jo zemāki ienākumi, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks dodies uz kādu noteiktu vietu konkrēta produkta iegādei.
Pēc aptaujas datiem, gandrīz 75% respondentu atzinuši, ka dažkārt vai bieži mēdz pētīt veikalu informatīvos izdevumus, lai noskaidrotu, kādas preces tur varēs iegādāties par visizdevīgāko cenu. Visbiežāk šādi rīkojas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Savukārt iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem vairāk nekā citiem piemīt īpašība bieži pētīt veikalu informatīvos izdevumus. Biežāk nekā citi tos pēta latgalieši un iedzīvotāji ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
Aptauja liecina, ka katrs otrais iedzīvotājs pirms došanās uz veikalu veido arī pirkumu sarakstu. Respondentu vidū pirms došanās uz izvēlēto tirdzniecību pērkamo preču sarakstu veido 61,8% aptaujāto sieviešu un 68% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Turklāt katrs astotais aptaujātais iepriekš izveidoto pirkumu sarakstu stingri ievēro. Turpretī visspontānākie pirkumu veicēji aptaujāto vidū ir vīrieši (47,4%), kā arī respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem (53%).
Kaktiņš norādīja, ka kopumā 48,8% iedzīvotāju atzinuši, ka dažreiz seko līdzi preču kopējai summai, 25,9% tai līdzi neseko nekad, 23,6% tai ne vienmēr seko līdzi, savukārt 1,6% to ir grūti pateikt.
Vienlaikus, situācijā, kad pirkuma grozā pircēja ieskatā ir ielikta akcijas prece, kurai norēķina veikšanas brīdī atklājās nav bijusi akcija, 50,3% aptaujāto to nenopērk, atstājot to pie kases, 25,3% to nopērk par pilnu cenu, savukārt 7,2% preci nenopērk, ceļot iebildumus par pircēju maldināšanu. Turpretī 17,3% respondentu nav nonākuši šādā situācijā.
Atbilstoši aptaujai, vairāk nekā puse iedzīvotāju (53,3%) uzskata, ka preces ar izdevīgākām cenām ir tās, kurām cena par kilogramu/litru ir viszemākā. Vairāk par citiem tā uzskata Rīgas iedzīvotāji (58,6%), bet mazāk par citiem – Latgales iedzīvotāji (44,1%). Vienlaikus tikai 13,3% respondentu par izdevīgākās cenas parametru atzīst vislabāko pastāvīgās cenas piedāvājumu, bet 7% respondentu nevarēja nosaukt kādu konkrētu parametru.
SKDS direktors norādīja, ka 50,6% aptaujāto preces cenu par izdevīgu uzskata arī tad, kad tās cenrādis ir dzeltenā krāsā un norādīta akcijas cena. Turpretī 26,1% tā domā, kad zina, ka konkrētā akcijas cena ir labākais piedāvājums tirgū, 22,6% tā ir izdevīga, ja precei norādīta liela atlaide, bet 13,3% tā domā, ja zina, ka preces pastāvīgā cena ir labākais piedāvājums tirgū. Kaktiņš sacīja, ka aptaujāto īpatsvars, kas uzskata, ka akcijas vai produkta pastāvīgā cena ir labākais piedāvājums tirgū, liecina, ka liela daļa aptaujāto jūtas pietiekami izglītoti mazumtirdzniecības veikalu sortimentā, jo ir veikuši cenu izpēti vairumā veikalu tīklu vai to bukletos.
Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa norādīja, ka atbilstoši aptaujai 75% Latvijas iedzīvotāju iepērkas lielveikalos, kas īpaši izteikts Latgalē dzīvojošo vidū (83%), bet 40% Latvijas iedzīvotāju iepērkas hipermārketos, turklāt visvairāk to dara rīdzinieki (54%). Piemājas veikalos iepērkas 38% aptaujāto, un tie visiecienītākie ir Kurzemes iedzīvotāju vidū (49%). Savukārt tirgū produktus iegādājas 31% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem visvairāk to iecienījuši rīdzinieki (26%).
Kā galveno kritēriju tirdzniecības vietas izvēlei, pēc Kaktiņas teiktā, 60% aptaujāto atzīmē veikala atrašanās vietas tuvumu darbam vai mājām, turklāt tā vissvarīgākā ir Rīgā dzīvojošajiem (73%). Tāpat rīdziniekiem būtisks aspekts ir piedāvāto preču kvalitāte, savukārt Latgalē dzīvojošajiem galvenais veikala izvēles kritērijs ir zemās cenas un akciju piedāvājumi, bet vidzemniekiem svarīgāks ir piedāvātā sortimenta plašums.
Vērtējot iepirkšanās paradumus sieviešu un vīriešu vidū, “Maxima Latvija” pārstāve norādīja, ka sievietēm svarīgāk ir izvēlēties Latvijā audzētus un ražotus produktus, kā arī viņas ir atvērtākas jaunām receptēm un produktiem. Tāpat sievietēm, iegādājoties pārtikas preces, ir svarīgs produktu sastāvs, un viņas pārsvarā izvēlas iegādāties veselīgus un sezonālus produktus. Turpretī vīrieši pirkumu izvēlē ir konservatīvāki un produktus izvēlas iegādāties vienā tirdzniecības vietā. Visbiežāk vīriešu iegādāto pārtikas preču vidū ir pusfabrikāti.
Kaktiņa sacīja, ka, piecu baļļu sistēmā vērtējot apmierinātību ar esošajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, vidējais vērtējums iedzīvotāju vidū ir 3,72. Savukārt piedāvātā preču sortimenta vērtējums aptaujāto vidū ir 3,94, iepirkšanās ērtums – 3,86, serviss – 3,75, preču kvalitāte – 3,74, bet cenu līmenis – 3,33.
Pēc “Maxima Latvija” pārstāves teiktā, 40% respondentu atzinuši, ka tiem gada laikā pieauguši ienākumi, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus tikpat liels respondentu īpatsvars atzīst, ka to ienākumi saglabājušies nemainīgi, bet 20% tie nedaudz samazinājušies vai ir grūti novērtēt ienākumu izmaiņas.
Vienlaikus tēriņu pieaugums pēdējā gada laikā bijis 71,7% aptaujāto, tēriņi saglabājušies nemainīgi 22,5% respondentu, bet tie samazinājušies 3,8% Latvijas iedzīvotāju.
Kopumā 94% iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā pieaugušas patēriņa cenas. To paaugstināšanos visvairāk izjutuši Rīgas iedzīvotāji, mazāk to izjutuši Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, bet vismazāk – Zemgales un Vidzemes iedzīvotāji, sacīja Kaktiņa.
Atbilstoši aptaujai, 74,7% respondentu norāda, ka plāno ģimenes budžetu, bet 91,3% aptaujāto atzinuši, ka plāno dārgākus pirkumus. “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore sacīja, ka lielais aptaujāto īpatsvars, kas plāno dārgākus pirkumus, saistāms ar Jaunā gada tēriņiem, kas aptaujas laikā bija aktuāli. Tomēr, komentējot tendenci plānot ģimenes budžetus, viņa prognozēja, ka 2018.gadā tā, visticamāk, saglabāsies.
Kaktiņa atzīmēja, ka 60% aptaujāto veido uzkrājumus, turklāt 55% to dara neparedzētiem gadījumiem, 49% – “nebaltai dienai”, 44% – dārgāku pirkumu iegādei, bet 36% – konkrētam pakalpojumam vai produktam. Vienlaikus 17% atzīst, ka veic uzkrājumus, jo ir pāri palikuši papildu naudas līdzekļi. “Maxima Latvija” pārstāves ieskatā tas liecina, ka turpina palielināties to iedzīvotāju īpatsvars, kam pieaug brīvo līdzekļu īpatsvars, ko atvēlēt uzkrājumu veikšanai.
Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada janvārī. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā “Maxima Latvija” eksperti snieguši vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/77358C57-A46C-4636-BA4F-E61FEBB190B0/
“Maxima Latvija”: Šogad inflācija mazumtirdzniecībā varētu saglabāties 2,7-2,8% apmērā
Rīga, 13.marts, LETA. Šogad Latvijā inflācija mazumtirdzniecībā varētu saglabāties 2,7-2,8% robežās, otrdien, iepazīstinot ar jaunāko “Maxima mazumtirdzniecības kompasa” apskatu, pavēstīja SIA “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa.
Viņa norādīja, ka tostarp pērn straujš cenu kāpums bija pārtikai, gadā vidēji veidojot 4,5%. Vienlaikus nepārtikas preču segmentā pērn cenu kāpums veidoja 1,5%, bet pakalpojumu sektorā – 3,2%.
Tādējādi kopējā inflācija precēm un pakalpojumiem pērn bija 2,9%, sacīja “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.
Runājot par inflācijas izmaiņām konkrētās pārtikas kategorijās, Kaktiņa norādīja, ka straujš cenu kāpums pērn bija piena produktiem, jo īpaši sviestam. Tāpat pērn būtiski pieauga cenas cūkgaļai un zivīm, svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī olām. Savukārt cenas samazinājās makaronu izstrādājumiem, miltiem un citiem graudaugu izstrādājumiem, minerālūdenim un alkoholiskajiem dzērieniem.
“Neskatoties uz to, ka iepriekšējā gadā arī palielinājās akcīzes nodoklis alkoholam, tomēr izmaiņas, kas tika vērotas pašā mazumtirdzniecības tirgū, un īpaši specializētajos veikalos, radīja ļoti lielu konkurenci, un līdz ar to tirgū bija novērojama deflācija alkoholiskajiem dzērieniem,” skaidroja Kaktiņa.
Tāpat viņa norādīja, ka inflācijas līmeni pērn ietekmēja cenu kāpums degvielai un izejvielu deficīts.
Kaktiņa prognozēja, ka 2018.gadā inflācija mazumtirdzniecībā varētu būt 2,7-2,8% robežās. Viņa uzsvēra, ka inflāciju šogad lielā mērā noteiks akcīzes nodokļa likmes pieaugums naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kamēr cenu kāpumu līdzsvaros pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā “Maxima Latvija” eksperti sniedz vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B88D7684-1956-433A-8345-2787111C7B4E/
