Notiek biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējais kongress
Rīga, 9.marts, LETA. Šodien Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiek biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējais kongress, pulcējot lauksaimniekus no visas Latvijas, aģentūru LETA informēja biedrībā.
“Zemnieki saeimas” kongresa pirmā daļa sākas plkst.11, bet otrā daļa – plkst.14.30.
Kongresa pirmajā daļā “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atskaitās par 2017.gadā paveikto, kā arī kopā ar organizācijas biedriem diskutē par 2018.gadā veicamajiem darbiem un noteic galvenos mērķus.
Tāpat biedrība kongresā iekļauts jautājums par to, kā mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītās elektroenerģijas izmaksas sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem.
“Izstrādātie grozījumi, lai risinātu sezonālo elektroenerģijas pieslēgumu problēmu, ir publiskā apspriešanā. Kongresā esam aicinājuši piedalīties ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), lai jau konkrēti vienotos par lauksaimniekiem atbilstošiem noteikumiem. Pirmkārt, atcelt jaudas OIK maksu par ampēriem. Otrkārt, lauksaimniekiem piedāvāt iespēju jaudu objektā daļēji samazināt vai atslēgt uz laiku vismaz līdz deviņiem mēnešiem,” pirms kongresa uzsvēra biedrības priekšsēdētājs.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) vadība lauksaimniekus informē par nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas izaicinājumiem. Tāpat uzklausa aktuālāko informāciju par situāciju pasaules piena, gaļas un graudu tirgū, kā arī runā par ārējiem apdraudējumiem Latvijas lauksaimniecībai saistībā ar kaitēkļiem un slimībām.
Kongresa otrajā daļā notiek biedrības un rakstnieces Ilzes Būmanes veidotās grāmatas “Spēka maize” atklāšanas svētki. Pasākuma laikā kopīgi atskatās uz organizācijas darbības pirmajiem 20 gadiem. “Vairāku gadu garumā tapusī grāmata ir par to, kā 25 gadu laikā Latvijas lauksaimnieki ir izveidojuši pasaulē konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari un savu sabiedrisko organizāciju, kas kopš pirmsākumiem strādā, aizstāvot savu biedru un visu Latvijas zemnieku intereses Latvijā un Eiropā,” iepriekš pauda biedrībā.
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre sacīja, ka ideja apkopot dinamisko “Zemnieku saeimas” darbu, dažādos lauksaimniecības politikas līkločus un to ietekmi uz saimniekošanu Latvijas laukos pastāv jau pāris gadus, bet Latvijas simtgade iezīmēja mērķi grāmatu nogādāt līdz lasītājiem jau šajā gadā. “Ar grāmatu vēlamies parādīt Latvijas sabiedrībai un nākamajām lauksaimnieku paaudzēm, kā, atgūstot Latvijas neatkarību, no nulles tika uzbūvēta lauksaimniecība, kura tur godā senču zināšanas un veiksmīgi tās savieno ar šodienas vismodernākajām tehnoloģijām. 25 gados esam izveidojuši pasaulē konkurēt spējīgu lauksaimniecības sektoru. Esot atvērtiem pasaulei, ātri apguvām un ieviesām citās valstīs iegūtās zināšanas, tā izvairoties no daudziem sāpīgiem kritieniem,” pauda Dzelzkalēja-Burmistre.
“Zemnieku saeimas” kongress ik gadu ir atskaites punkts, kurā lauksaimnieki izvērtē paveiktos darbus nozares attīstībā un nosaka nākamā gada prioritātes.
“Zemnieku saeima” ir dibināta 1999.gadā, un tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. “Zemnieku saeimas” biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem. “Zemnieku saeimas” pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6C227B2F-8E50-449A-891B-60CEEA3ABF81/
“Zemnieku saeima” uztur spēkā iespēju prasīta Ašeradena demisiju
Rīga, 9.marts, LETA. Biedrība “Zemnieku saeima” uztur spēkā iespēju prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisiju, ja netiks rasts risinājums attiecībā uz elektroenerģijas sadārdzināšanos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja biedrības priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Ja netiks rasts risinājums, mēs šo prasību uzturam spēkā – mēs prasīsim ekonomikas ministra demisiju,” teica Lazdiņš, norādot, ka “Zemnieku saeimas” kongresā varētu vienoties, cik ilgu laiku vēl dot ministram attiecīgā jautājuma sakārtošanai.
“Man nav saprotams, kāpēc ierēdņi nesaprot, ka katru dienu no mūsu maciņiem tiek ņemta ārā nauda par to, ka mēs nevaram pieprasīt jaudu samazinājumu,” sacīja Lazdiņš, norādot, ka ir nepieciešama ātra rīcība, pretējā gadījumā lauksaimnieki varētu arī prasīt kompensēt nepamatoti iekasēto maksu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka piektdien Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiks “Zemnieku saeimas” ikgadējais kongress, pulcējot lauksaimniekus no visas Latvijas.
Tostarp kongresā plānots skatīt jautājumu par to, kā mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītās elektroenerģijas izmaksas sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem.
“Izstrādātie grozījumi, lai risinātu sezonālo elektroenerģijas pieslēgumu problēmu, ir publiskā apspriešanā. Kongresā esam aicinājuši piedalīties ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai jau konkrēti vienotos par lauksaimniekiem atbilstošiem noteikumiem. Pirmkārt, atcelt jaudas OIK maksu par ampēriem. Otrkārt, lauksaimniekiem piedāvāt iespēju jaudu objektā daļēji samazināt vai atslēgt uz laiku vismaz līdz deviņiem mēnešiem,” pirms kongresa uzsvēra biedrības priekšsēdētājs.
Tāpat ziņots, ka “Zemnieku saeima” februāra vidū paziņoja, ka saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra demisiju.
Lazdiņš norādīja, ka daudziem lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma ir palielinājušies par 40-80% jeb par 50 līdz 600 eiro mēnesī. “Ja tuvāko nedēļu laikā netiks pieņemts lēmums par jaudas obligātās iepirkuma komponentes par ampēriem atcelšanu, mēs kongresā, kas notiks 9.martā, izskatīsim jautājumu par ekonomikas ministra demisijas pieprasīšanu,” viņš teica.
“Zemnieku saeimas” biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E62197B4-ACF8-466A-909E-65BDFCE0E915/
Ekonomikas ministrs piedāvā risinājumus OIK sloga samazināšanai; lauksaimnieki ar tiem nav mierā
Rīga, 9.marts, LETA. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējā kongresā piedāvāja risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, taču lauksaimnieki ar tiem pagaidām nav mierā.
Ašeradens kongresā teica, ka patlaban Ekonomikas ministrija (EM) meklē diezgan intensīvus risinājumus OIK sloga samazināšanai, tostarp ir būtiski samazinājusi atbalstu TEC-1 un TEC-2 stacijām, pārbaudījusi 39 kooģenerācijas stacijas attiecībā uz pārkāpumiem un 21 stacijai atņēmusi atļaujas, tāpat norit darbs pie OIK diferenciācijas.
Viņš atzina, ka OIK slogu daļēji joprojām sedz uzņēmēji no saviem līdzekļiem. Tāpēc “Latvenergo” papildu peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt tieši uzņēmēju OIK izmaksu segšanai, lai samazinātu OIK slogu uzņēmējiem.
Ašeradens skaidroja, ka OIK diferenciācija bija nepieciešama, lai atbalstītu rūpniecību, kas attīstās divreiz straujāk nekā valsts ekonomika kopumā. “Elektrības cenu veidošanās modelis rūpniecību nostādīja nekonkurētspējīgā līmenī, kas bija jānovērš. Rūpniecība dinamiski attīstās reģionos ārpus Rīgas, tie nav tikai reģionālie attīstības centri, bet pilsētas, kā piemēram, Saldus, Gulbene un Smiltene,” sacīja ekonomikas ministrs, uzsverot rūpniecības nozīmi nodarbinātībā un iedzīvotāju skaita stabilizēšanā reģionos. Patlaban rūpniecības nozarei tiekot piedāvāts efektīvs pieslēgums, no kā lielākie ieguvēji ir kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.
Tāpat, pēc Ašeradena teiktā, no EM piedāvātajiem risinājumiem starp lielākajiem ieguvējiem būs cūkkopības un zivsaimniecības nozares uzņēmēji, kuriem maksa par elektroenerģiju samazināsies. Tāpat ieguvēji būs arī ceļu būvnieki, celtnieki. Ja patēriņš pēc sava rakstura ir sezonāls, tad elektroenerģijas lietotājiem no 1.aprīļa būs iespēja atteikties no pieslēguma uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, atjaunojot to vēlāk par nebūtiskām tehniskām izmaksām.
Ašeradens uzsvēra, ka EM uzdevums ir atrast konkurētspējīgu piedāvājumu sezonālajiem elektroenerģijas lietotājiem. Joprojām esot milzīga rezerve pieslēgumu efektivitātes uzlabošanai. Izanalizējot “Zemnieku saeimas” biedru iesniegto pieslēgumu efektivitāti, 49% ir iespēja to uzlabot, vērošoties, piemēram, “Sadales tīklā”. “Pie deviņu mēnešu modeļa ir iespējams būtisks izmaksu samazinājums. Aicinu izdiskutēt un izvērtēt iespējas, jo sezonāliem klientiem ar normālu elektroenerģijas patēriņu ir iespēja ekonomēt izmaksas,” uzsvēra ministrs, piebilstot, ka papildus sezonālo pieslēgumu lietotājiem ir iespēja izbūvēt otro mazo pieslēgumu bez maksas, kā arī iespēja vienreiz gadā bez pieslēguma maksas atjaunot samazinātu trīsfāžu pieslēgumu, ja pieslēguma jauda nepārsniedz noteiktu apmēru daudzumu.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Jānis Dzenis teica, ka OIK būtu jālikvidē, uz ko lauksaimnieki joprojām pastāv.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš piekrita, ka OIK būtu jālikvidē. Tāpat pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu būtu jānodrošina iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz desmit nevis deviņiem mēnešiem, pretējā gadījumā lauksaimnieki nevar prasības par sezonāliem pieslēgumiem izpildīt. “Deviņi mēneši ir maģisks skaitlis, graudu kalti nevaram darbināt 60 dienas gadā ar 6-7% efektivitāti, varam šādu efektivitāti garantēti nodrošināt vienu mēnesi,” viņš uzsvēra.
Tāpat viņš rosināja “Latvenergo” virspeļņas daļu novirzīt nevis OIK samazināšanai, bet ar šiem līdzekļiem samazināt OIK par ampēru.
Pēc Lazdiņa aģentūrai LETA teiktā, diskusija par šiem jautājumiem turpināsies, un tikmēr biedrība neprasa Ašeradena demisiju, jo cer uz situācijas risinājumu. Taču, ja tas nenotiks, lauksaimnieki pieprasīs viņa demisiju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED550-1E65-0DBE-592A-5A7B2C983827/
“Zemnieku saeima” šogad plāno palielināt biedru skaitu līdz 1000
Rīga, 9.marts, LETA. Biedrība “Zemnieku saeima” šogad plāno palielināt biedru skaitu līdz 1000, piektdien biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējā kongresā sacīja tās valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
“Zemnieku saeima” vadība šodien klātesošos informēja, ka 2018.gadu “Zemnieku saeima” ir iesākusi ar 786 biedriem, kas ir mazāk nekā pirms gada, jo no biedrības tika izslēgti tie biedri, kas četrus gadus nebija maksājuši biedra naudu. Kopumā “Zemnieku saeimas” pārstāvniecība reģionos gada laikā nav būtiski mainījusies – 35% biedru nāk no Zemgales, 29% – no Vidzemes, 21% – no Kurzemes, bet 15% – no Latgales, un tādējādi biedrība pārstāv visu segmentu un visu reģionu lauksaimniekus.
Dzelzkalēja-Burmistre piebilda, ka “Zemnieku saeima” šogad, Latvijas simtgades gadā ir iecerējusi audzēt biedru skaitu līdz 1000.
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece kā biedrības šā gada galvenos mērķus minēja līdzdalību Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pēc 2020.gada veidošanā. Tāpat iecerēts strādāt pie Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas stiprināšanas, tostarp aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības (ES) likumdošanas izstrādā Eiropas lauksaimniekus apvienojošā organizācijā COPA-COGECA. Tāpat starp biedrības prioritātēm ir Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvība krīzes situācijās un viedokļa paušana par ES lauksaimniecības nozares regulējošo aktu un starptautisko līgumu projektiem, darbs pie vietējo produktu atpazīstamības veicināšanas, un līdzdarbība starptautiskos projektos, nodrošinot pieredzes apmaiņu.
Pēc viņas teiktā, “Zemnieku saeima” šogad plāno turpināt paust Latvijas lauksaimnieku viedokli par ES lauksaimniecības nozares regulējošo aktu un starptautisko līgumu projektus, saskaņojot Latvijas lauksaimnieku pozīcijas un atzinumus ar citu ES valstu lauksaimnieku nostāju.
Vienlaikus šogad iecerēts turpināt pastāvīgi sekot politikas veidošanas procesiem un aizstāvēt Latvijas ražojošo lauksaimnieku intereses, kā arī skaidrot sabiedrībai lauksaimnieciskās ražošanas likumsakarības un ieguvumus, ko dod lauksaimnieki. Iecerēts arī piedalīties zināšanu un informācijas bāzes veidošanā.
Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka “Zemnieku saeimai” ir būtiska finansējuma piesaistīšana lauku ceļu sakārtošanai, ieņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas novirzīšana pašvaldību lauku ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Vēstules ar šādu aicinājumu “Zemnieku saeima” ir izsūtījusi vairākām pašvaldībām. Tāpat “Zemnieku saeimas” ieskatā šā gada prioritāte ir arī finansējuma piesaistīšana un mērķtiecīga izmantošana meliorācijas sistēmu sakārtošanai un uzturēšanai.
“Zemnieku saeimas” biedri ir mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1C75F089-E838-4200-A825-88155B0D5A37/
“Zemnieku saeima”: Samazinātā PVN augļiem un dārzeņiem efektivitāti varēs izvērtēt tikai pēc gada
Rīga, 3.marts, LETA. Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ieviešanas efektivitāti varēs izvērtēt tikai pēc gada, piektdien biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējā kongresā sacīja biedrības priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš teica, ka pēc vairāku gadu diskusijām šogad beidzot ir izdevies ieviest samazināto PVN 5% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas vērtējams pozitīvi. Tajā pašā laikā politiskā līmenī notiek diskusijas par to, ka tas nav devis vēlamo rezultātu.
“Šo pozīciju [samazināto PVN ieviešanas efektivitāti] varēs izvērtēt gada laikā. Jāsagaida, kad būs aizvadīta dārzeņu un augļu sezona Latvijā, un tikai pēc gada varēs izvērtēt, kādus rezultātus tas ir devis,” uzsvēra Lazdiņš.
Jau ziņots, ka jautājums par samazinātā PVN piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tika skarts nesen notikušajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē, kurā runāts par to, kādus datus nepieciešams iegūt, lai pierādītu, ka samazinātā PVN likme ir efektīva.
FM valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa iepriekš
pauda, ka FM vēlas gūt pārliecību par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu 5% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem efektivitāti. “Publiskajā telpā parādījās informācija, ka janvārī Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem cena samazinājās, bet vēlāk auga. Tad rodas jautājums – kāpēc cena auga? Vai tiešām nodokļa samazinājums tika izmantots, lai vienu mēnesi parādītu, ka cenas samazinājās, bet pēc tam pacēla, jo visi aizmirsīs? Vai tiešām cena ir augusi objektīvi?” norādīja Salmiņa.
FM rosina uzkrāt datus par nozares komersantu apgrozījumu, Latvijā audzēto augļu, ogu un dārzeņu apjomu un mazumtirdzniecības cenu izmaiņām. Tomēr detalizēti priekšlikumi vēl tiks meklēti sadarbībā ar ZM.
Kā ziņots, Saeima pērn 22.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par PVN, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.
Februāra sākumā Latvijas lielveikalu tīklu pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka kopš samazinātās PVN likmes ieviešanas Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, veikalos jau novērojama minēto produktu cenu krišanās.
Savukārt Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe informēja, ka samazinātās PVN likmes piemērošana ir ierobežojusi vēl straujāku augļu, ogu un dārzeņu cenu kāpumu Latvijas veikalos, jo to cenas būtu kāpušas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED554-8D23-704C-06C8-881E67EF496A/
