“Eurostat”: Baltijas valstīs izdevumi aizsardzībai lielāki nekā ES vidēji
Rīga, 9.marts, LETA. Latvijā un Lietuvā tēriņi aizsardzībai veido 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Igaunijā šis finansējums sasniedz 2,4%, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.
Igaunijā finansējums aizsardzībai ir arī lielākais starp ES dalībvalstīm. Tai seko Grieķija (2,1% no IKP), Lielbritānija (2%) un Francija (1,8%).
Tāds pats tēriņu apjoms aizsardzībai kā Latvijā un Lietuvā ir arī Polijā.
Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā (0,4%), kā arī Maltā un Austrijā (0,6%).
ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2016.gadā bija 1,3% no IKP.
Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 4,4% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā – 4,6%, bet Igaunijā – 6%.
Lielāks finansējums aizsardzībai, ņemot vērā attiecību pret kopējo izdevumu apjomu, nekā Lietuvā un Latvijā bijis Lielbritānijā – 4,8%. Aiz Baltijas valstīm seko Grieķija (4,3% no kopējiem valsts izdevumiem), Polija un Kipra (abās valstīs 3,9%), Francija (3,2%) un Bulgārija (3,1%), bet zemākais apjoms bijis Luksemburgā (1%) un Īrijā (1,1%).
ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu 2016.gadā bija 2,9%.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED554-87F1-6D30-805E-5D594E51242A/
“Eurostat”: Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
Rīga, 9.marts, LETA. Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai veido 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta “Eurostat” jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.
Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 11,6% no IKP, Lietuvā (11,2%) un Īrijā (9,9%). Tālāk seko Čehija (12% no IKP), Bulgārija (12,7%), Igaunija (13,5%) un Kipra (13,8%).
Tāds pats finansējums sociālajai aizsardzībai kā Latvijā ir arī Maltā.
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Somijā (25,6% no IKP), Francijā (24,4%), Dānijā (23,4%), Austrijā (21,6%) un Itālijā (21,1%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2016.gadā bija 19,1% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas. ES tie veido 10,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (16%), Somijā (13,7%), Francijā un Itālijā (abās valstīs 13,5%) un Austrijā (13%). Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (3,5%), Lietuvā (5,9%), Kiprā (6,2%) un Nīderlandē (6,7%). Latvijā un Igaunijā tie veido 7,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem.
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 2,7% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Dānijā (4,6%), Nīderlandē un Zviedrijā (abās valstīs 4,2%), kā arī Beļģijā (3,5%), bet vismazākais tas bijis Bulgārijā (0,2%) un Kiprā (0,5%). Latvijā un Igaunijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 2,2% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā tie bija 3,1%.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 1,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Dānijā (4,5%), bet vismazākais – Grieķijā (0,6%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 1,2% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 1%, bet Igaunijā – 2,5%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 1,3%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 2,6% Somijā, bet mazākajam – 0,1% Bulgārijā. Latvijā un Lietuvā šim mērķim izmaksāti 0,5% no kopējās pabalstu summas, bet Igaunijā – 1,2%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED553-1F5B-FDD1-F61E-658101538D87/

[…] Rīga, 12.dec., LETA. Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājusies par 1,9%, tai esot starp sešām valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” trešdien publiskotie dati par 23 bloka dalībvalstīm. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, kritums vēl fiksēts Portugālē (-0,5%), Francijā (-0,6%), Lielbritānijā (-0,8%), Grieķijā (-1%) un Horvātijā (-2,4%). Savukārt straujākais kāpums fiksēts Lietuvā (+9,2%), Īrijā (+6,1%), Polijā (+5%) un Zviedrijā (+4,5%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 1,7%. Mēneša laikā rūpniecības produkcijas izlaides kritums oktobrī reģistrēts astoņās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati – Dānijā (-0,3%), Vācijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,6%), Portugālē (-0,8%), Čehijā (-1,1%), Latvijā (-1,2%), Grieķijā (-1,5%) un Somijā (-2,6%). Savukārt straujākais kāpums reģistrēts Lietuvā (+7,4%), Slovēnijā (+2,5%), Ungārijā un Zviedrijā (abās valstīs +2,1%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide šajā periodā pieaugusi par 0,8%. ES dalībvalstīs kopumā oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2017.gadā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 1,3%, bet eirozonā – par 1,2%. Mēneša laikā rūpnieciskā ražošana gan ES, gan eirozonā pieaugusi par 0,2%. Gan mēneša, gan gada dati nav pieejami par Austriju, Beļģiju, Kipru un Slovākiju. Savukārt Luksemburgas dati ir pašas valsts novērtēti. …Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133F0DC0-CD58-C0C9-7DEB-A8CAFA68C4E3/ Attēla avots: http://www.protests.online/eurostat-latvija-izdevumi-tankiem-lielaki-bet-socialajai-aizsardzibai-zemaki-… […]