Rimšēvičam liegts pildīt ar darbu ECB padomē saistītās funkcijas
Rīga, 8.marts, LETA. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns informēja, ka Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu ECB padomē.
“No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai ECB padomes sēdēs,” norādīja Silakalns, piebilstot – lēmumu, ka Rimšēvičs nevarēs apmeklēt savu darba vietu Latvijas Bankā, ir pieņēmusi Latvijas Bankas padome.
Tāpat viņš atzīmēja, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.
Iepriekš Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš pauda uzskatu, lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu. “Ja viņš nebalso par Latvijas jautājumiem, tad viņš šādu ierobežojumu nepārkāpj. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Rimšēvičs ECB darbojas kā augsti kvalificēta persona, nevis tikai un vienīgi kā Latvijas Bankas prezidents. Mēs uzskatām, ka Latvija nevar ierobežot ECB padomes locekļa pilnvaru izpildi,” norādīja advokāts.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FF83A003-9E55-44ED-9206-8B2CB1084A59/
Saeima aicina Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata
Rīga, 8.marts, LETA. Saeima aicina aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turēto Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Šo lēmumu atbalstīja 55 deputāti, pret nebija neviens, divi deputāti atturējās, bet vēl 23 parlamentārieši nebalsoja.
Šāds Saeimas lēmums nenozīmē, ka Rimšēvičs zaudējis amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
Rimšēvičs aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem saistībā ar krimināllietu. “Ņemot vērā esošo situāciju, lūdzu pēc iespējas nekavējoties rast iespēju tikties ar deputātiem klātienē, lai nepastarpinātā veidā nokomentētu un pārrunātu visas ar man izvirzītajām apsūdzībām saistītās nianses un sniegtu deputātiem pilnvērtīgu, objektīvu un detalizētu informāciju par šo lietu,” vēstulē Saeimas frakcijām raksta Rimšēvičs.
Viņš ticies ar “Saskaņas” Saeimas frakciju un Latvijas Reģionu apvienību, savukārt valdošās koalīcijas frakcijas ar Rimšēviču tikties pagaidām neplāno
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. “[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1583BB87-7E1B-4444-A66C-D17096E4E42A/
Rimšēvičs tuvākajās dienās ES Tiesā iesniegs pieteikumu par aizliegumu apmeklēt ECB padomes sanāksmes
Rīga, 8.marts, LETA. Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tuvākajās dienās vērsīsies ar iesniegumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā par aizliegumu apmeklēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sanāksmes.
Rimšēviča advokāts skaidroja, ka sākotnēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumā par drošības līdzekļa – aizliegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu nebija precīzi noteikts, ka Rimšēvičs nevarētu darboties kā ECB padomes loceklis. Lai varētu apmeklēt ECB padomes sanāksmes Rimšēvičs lūdza izmeklēšanas tiesnesi atcelt drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts. Vienlaicīgi tika lūgta KNAB izmeklētājam atļauja izbraukt no valsts.
KNAB un tiesnesis šādus lūgumus noraidīja, paskaidrojot, ka Rimšēvičam neļaus braukt uz sanāksmi, jo viņš ECB padomē darbojas kā Latvijas bankas prezidents, līdz ar to apmeklējot šīs sanāksmes tiktu pārkāpts drošības līdzeklis, norādīja Vārpiņš.
“Latvijas Bankas rīcība, liedzot Rimšēvičam piekļuvi ECB materiāliem un informācijai, ir saprotams solis situācijā, kuru radīja KNAB prettiesiskais lēmums par drošības līdzekļiem un tā vēlāka interpretācija. KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem aktīvi iejaucas jautājumos, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību normas un kuru risināšana ir citu institūciju, nevis KNAB kompetencē. KNAB darbībām nav nekāda loģiska sakara ar Latvijā izmeklējamo kriminālprocesu un tām ir tikai savas publicitātes veicināšanas nozīme,” norādīja advokāts.
Ievērojot KNAB rīcības prettiesisko raksturu un pieļautos gan nacionālo, gan Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus, šo pārkāpumu novēršanai tuvākajās dienās tiks iesniegts pieteikums Eiropas Savienības Tiesā, piebilda advokāts.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas padome pieņēmusi lēmumu, ka Rimšēvičs nevarēs apmeklēt savu darba vietu Latvijas Bankā.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AF6F0AD4-C187-418D-A8BB-B7F033759D71/
Rimšēvičs Saeimas lēmumu vērtē kā politisku spiedienu un atkāpties neplāno
Rīga, 8.marts, LETA. Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien Saeimā pieņemto aicinājumu viņam atkāpties vērtē kā “kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu” un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
“Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Nekā citādi to nevar novērtēt,” norādīja advokāts, kura paziņojums ir saskaņots ar klientu.
“Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tik pat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats,” paziņoja Vārpiņš.
Pēc advokāta vārdiem, Saeimas lēmums esot savdabīgs signāls un vēstījums pārējai sabiedrībai. Advokāts pauda cerību, ka sabiedrības domājošā daļa spēs nošķirt priekšvēlēšanu populismu, un arī turpmāk uzturēs tiesiskas valsts ideju.
Vārpiņš uzsvēra, ka Saeimas lēmums nemaina Rimšēviča iepriekš pausto pozīciju šajā jautājumā, proti, – atkāpies viņš neplāno.
Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Šo lēmumu atbalstīja 55 deputāti, pret nebija neviens, divi deputāti atturējās, bet vēl 23 parlamentārieši nebalsoja.
Šāds Saeimas lēmums nenozīmē, ka Rimšēvičs zaudējis amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
Rimšēvičs iepriekš bija aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem saistībā ar krimināllietu, uz ko atsaucās tikai opozīcijas frakcijas.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. “[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DDC3404D-0221-43E4-B055-F50829F69D3B/
ECB lūgs ES Tiesai skaidrojumu par Rimšēvičam noteiktajiem drošības līdzekļiem
Frankfurte, 8.marts, LETA–REUTERS. Eiropas Centrālā banka (ECB) lūgs Eiropas Savienības (ES) Tiesai skaidrojumu, vai Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteiktie drošības līdzekļi faktiski nozīmē viņa atcelšanu no amata, ceturtdien pēc ECB padomes sēdes paziņoja ECB prezidents Mario Dragi.
Viņš preses konferencē Frankfurtē sacīja, ka ECB padome nolēmusi lūgt ES Tiesai skaidrojumu, (..) vai individuālie drošības līdzekļi, ko Latvijas Bankas prezidentam noteikušas pretkorupcijas iestādes (..) faktiski nozīmē to, ka viņš ir atcelts no amata, un vai šie līdzekļi atbilst [ES] tiesiskajiem aktiem”.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas prezidentam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Šo ierobežojumu dēļ viņš nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus un apmeklēt ECB padomes sēdes.
Rimšēvičs ir vairākkārt paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. Viņš arī solījis vērsties ES Tiesā saistībā ar aizliegumu apmeklēt ECB padomes sanāksmes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EA95A496-2232-4FCD-A4B4-A3BE540ACF36/
