Dzintars Zaļūksnis
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pērn daļēju progresu Latvija sasniegusi veselības jomā, tomēr, neskatoties uz finansējuma palielināšanos, veselības budžets Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja. Piebildīšu: un pacienti joprojām nekādus būtiskus uzlabojumus nejūt, vietām pat otrādi – piemēram, Rīgā pie valsts apmaksāta zobārsta bērniem (!) nākas stāvēt rindā pat pusgadu, un pat akūtos gadījumos gaidīt nedēļu.
Diemžēl ir piepildījušās bažas par to, ka lielāks finansējums nepavisam nenozīmē kvalitatīvākus pakalpojumus: pašlaik dzemdību atvaļinājumā esošā veselības ministre Anda Čakša savu “kantori” nav sagatavojusi finansējuma apgūšanai, un visas ķibeles un ķezas palikušas savās vietās gan mediķu, gan pacientu pusē. Pat 10 gadu mocītā un šā gada sākumā “palaistā” e-veselības sistēma ne vienmēr pilda savu galveno sociālo uzdevumu – atvieglot medicīnas darbinieku un pacientu dzīvi. Taisnības labad jāatzīst, ka e-veselība pamazām tomēr ir nostiprinājusies un kļūdu daudzums tuvojas “pieļaujamajam līmenim”, tomēr tas ir par maz vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtai sistēmai.
Valstī politiski iedzīvinātā shēma “kam ir daudz, būs vēl vairāk, kam ir maz, maz arī paliks” diemžēl deformē arī medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanas projektu. Jaunās algas mediķi jau ir saņēmuši, un lielākā daļa šķiet apmierināta – vispirms tas attiecas uz ārstiem un citiem augstākā līmeņa speciālistiem, kuru ienākumi patiešām palielinājušies par 35-50%. Arī no vidējā medicīnas personāla, māsiņu puses vilšanās nav dzirdēta.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Slimnīcu biedrība kopumā pauž apmierinājumu ar mediķu atalgojuma pieaugumu, lai arī ir pamatoti nobažījušies par turpmāku finansējuma pieaugumu.LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atzīmē, ka ārstiem un medicīnas māsām atalgojums vidēji pieaudzis par apmēram 200 eiro, tomēr šis pieaugums katram no mediķim ir atšķirīgs, ņemot vērā, ka atšķiras nostrādāto stundu apmērs, diennakts dežūru skaits un citi faktori.
Savukārt Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atgādina par nepieciešamību mediķiem nodrošināt arī turpmāku atalgojuma palielināšanu, kā arī uzsver, ka vajadzētu “sākt domāt par finansējuma pieaugumu slimnīcām kopumā”, jo pagaidām papildu finansējuma pieticis tikai mediķu atalgojuma palielināšanai bet izmaksas turpina pieaugt gan medikamentiem, gan slimnīcas apsaimniekošanai un citām funkcijām.Kalējs atzīst, ka slimnīcām izdevies nodrošināt minimālo, Ministru kabineta noteikumos noteikto atalgojuma palielinājumu, tomēr dažām slimnīcām finansējuma trūkuma dēļ to nācies darīt par saviem līdzekļiem.
Tomēr realitātē jaunākais medicīnas personāls algu paaugstinājumu daudzviet nav sagaidījis vispār. Sevišķi aizvainoti jūtas māsu palīgi, un tam ir nopietns pamats. Par saviem līdzekļiem ieguvuši izglītību, izgājuši sertificēšanas procesu, māsu palīgi šobrīd atsevišķās slimnīcās saņem faktiski minimālo algu, un atalgojuma līmeņa pieaugums (bieži vien tie ir daži eiro) viņiem ir saistīts drīzāk ar minimālās algas palielināšanu valstī nevis ar lielāku finansējumu veselības aprūpes nozarei. Vai Veselības ministrijai nešķiet, ka būtu taisnīgi māsu palīgus vai nu ievietot atsevišķā kategorijā, vai arī šīs pašas jaunākā medicīnas personāla kategorijas ietvarā tomēr vērtēt kā īpašu grupu un attiecīgi tomēr atrast tai naudu normālam, šo cilvēku darbam un sociāli ekonomiskajiem apstākļiem atbilstošam atalgojumiem? Atvainojiet, bet argumentu “tu taču saproti, ka māsas palīgs tomēr ir zemāks līmenis nekā māsa” es neuzskatu par nopietnu, lai attaisnotu māsu palīgu “apiešanu”. Labojot šo neteisnību, ministrijas klerkiem būtu iespēja kaut nedaudz kompensēt pēc palielinātā finansējuma saņemšanas nozarē “savārīto ķīseli”.
Māsu palīgu atalgojuma kontekstā varen jancīgs izskatās Saeimas atbalstītais deputāta Inta Dāldera priekšlikums publiskot visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību – tātad arī medicīnas darbinieku algas. Protams, ir taisnība LVSADA, paužot bažas par to, ka šis priekšlikums “nav atbilstošs Satversmei un Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi”.
No otras puses: ja slimnieks zinās, cik bezkaunīgi slikti valsts atalgo cilvēkus, kas šā vārda vistiešākajā nozīmē palīdz viņam nodzīvot vēl dažus gadus, varbūt attiecības starp mediķiem un pacientiem uzlabosies un sabiedrība kopumā kļūs kaut maķenīt vienotāka.
Visbeidzot, atgādinu, ka veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018. gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.No papildu finansējuma gandrīz puse novirzīta medicīnas personāla darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ārstu un funkcionālo speciālistu darba vidējā samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī, tātad pat mazāk nekā valstī noteiktā minimālā alga.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/lai-ari-finansejums-veselibas-aprupei-audzis-pozitivas-izmainas-nemana
Tā ir medicīnas viena, labākā puse… Foto: Shutterstock
