OECD rosina būtiskas izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā, arī minimālo pensiju palielināšanu
Rīga, 7.marts, LETA. Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.
OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.
Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu. Vienlaikus Latvijā līdz 2025.gadam šo periodu iecerēts palielināt līdz 20 gadiem.
Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.
Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.
Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD konstatējusi, ka relatīvais veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, jo sevišķi starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un starp sievietēm. Pamata pensiju līmenis ir ļoti zems un nominālā izteiksmē tas nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadus.
Piemēram, nabadzības rādītājs strādājošo un bērnu vidū ir pat nedaudz virs vidējā OECD rādītāja, vienlaikus gados vecākie sabiedrības locekļi ir gandrīz pilnībā atkarīgi no valsts pabalstiem, kā rezultātā Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ir divas reizes lielāks nekā OECD valstīm vidēji. Turklāt zemi valsts izdevumi veselības aprūpes un citu sociālo pabalstu nodrošināšanai palielina neaizsargātības risku cilvēkiem gados, uzskata organizācija.
OECD norādījis, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.
Pēc organizācijas paustā, salīdzinoši zemie publiskā sektora izdevumi saistīti ar zemiem sociālajiem izdevumiem, īpaši veselības aprūpē. OECD norāda, ka valsts izdevumi ir ļoti zemi visās sociālajās jomās, izņemot izdevumus pensiju un darba nespējas pabalstu finansēšanai. Ja Latvijas sociālās jomas un veselības aprūpes izdevumi ir vieni no zemākajiem OECD valstu vidū, tad valsts izdevumi pensijām un darbnespējas pabalstiem ir ļoti tuvu valstu vidējam rādītājam.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norāda, ka OECD veiktajā Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai sistēmas attīstībai un uzlabošanai.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM), Reirs uzskata, ka no OECD saņemtais vērtējums Latvijas pensiju sistēmai ir labs. OECD secinājusi, ka Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē.
Ministrs uzsver, ka ir ļoti labi zināms par mazo pensiju lielo īpatsvaru, tāpēc mērķis ir šo situāciju maksimāli uzlabot.
Vienlaikus LM norāda, ka OECD rekomendācijas tiks rūpīgi izvērtētas un meklēti turpmāki risinājumi.
Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3C761F2D-EB02-4044-8B49-0DE996EADF6A/
Dzintars Zaļūksnis
Pensijas: OECD atsūtījusi ieteikumus, ko Latvijas politiķi «nedzirdēs»
Tā nebūs pirmā reize, kad Latvijas politiķi “izvēlēsies nedzirdēt” Bagāto valstu kluba jeb Ekonomiskās sadarbības un atttīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development, OECD) rekomendācijas. Tā jau ir noticis ar OECD ieteikumu finansējumu veselības aprūpei palielināt vismaz līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP, šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/kompromiss-starp-sabiedribas-vajadzibu-ministrijas-nevaribu-un-koalicijas-negribibu ).
Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD konstatējusi, ka veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, jo sevišķi starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un starp sievietēm. Savukārt pamata pensiju līmenis Latvijā ir ļoti zems, turklāt nominālā izteiksmē tas nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadus.
Teikšu uzreiz: būšu aplam priecīgs, ja šoreiz kļūdos un esmu pat gatavs paslavēt mūsu politiķus, ja viņi uzvarēs derībās. Proti, saderēsim, ka OECD rekomendācijas par minimālo pensiju apjoma ievērojamu palielināšanu un indeksācijas noteikumu grozīšanu sagaida “nedzirdēšanas” liktenis!
OECD uzsver, ka, ievērojot tās ieteikumus, “būtu iespējams samazināt veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību”. To viņi velti! – tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka koalīcijas politiķi OECD rekomendācijas laidīs gar ausīm: viņus tādas abstraktas lietas kā taisnīgums un vienlīdzība nekad nav interesējušas.
Visādā ziņā “Vienotības” dalībnieka Jāņa Reira vadītās Labklājības ministrijas svētlaimīgie kunksti par to, ka “no OECD saņemtais vērtējums Latvijas pensiju sistēmai ir labs”, ir ļoti zīmīgi. Reira kantoris visu to būšanu tulko tā: “OECD secinājusi, ka Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē”. Tā tas droši vien ir, tulkojot no latviešu valodas marsiešu mēlē.
Tas nekas, ka OECD papīros ierakstīts: Latvijā šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.
OECD nesaprot elementāras lietas! Ja pensionāriem dos vairāk, tad taču mazāk naudas paliks činavnieku algām, prēmijām un – nedod Die’s! – arī piemaksām par nākšanu uz darbu!
Uz šāda fona pavisam ķecerīgi izskatās OECD ieteikumi Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.
Tiesa, ieteikumu par to, ka nepieciešams palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie, mūsu dārgie politiķi noteikti gatavi izraut no konteksta un īstenot kaut rīt. Mazliet pagaidīsim – un baudīsim! Jo droši vien tieši uz šo ieteikumu attiecas LM solījums OECD rekomendācijas “rūpīgi izvērtēt” un meklēt “turpmākus risinājumus”.
Visbeidzot, tiem, kas uzdos loģisku jautājumu: kāpēc tad Latvijai bija jāstājas OECD, ja jau tās padomus mūsu valdošie marsieši svilpodami laiž gar ausīm? Nu, labi, klausās, bet tikai tikai ar vienu ausi un izvēles kārtībā?
Un sajūta, kad tu vari ierasties slēgtā klubā, aizkūpināt cigāru un pie dārga konjaka glāzītes aprunāties ar ietekmīgiem cilvēkiem, vai tad tā neko nenozīmē? Tikai nevaicājiet, kāds no tā labums valstij un sabiedrībai kopumā. Ne jau tāpēc mūsu politiķi stājās bagātnieku klubiņā, ne jau tāpēc.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pensijas-oecd-atsutijusi-ieteikumus-ko-latvijas-politiki-nedzirdes
Šīs rokas ir darbojušās tikai “okupācijas režīma labā”? Ilustratīvs foto: Nito/Shutterstock
