No elektroenerģijas ražotājiem jāatprasa viss nelikumīgi izmaksātais valsts atbalsts

Rīga, 6.marts, LETA. Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) piedāvājis risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, piemēram, atprasīt no elektroenerģijas ražotājiem visu nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu.
Zariņš šodien žurnālistiem uzsvēra, ka līdz šim Ekonomikas ministrijai (EM) nav bijis politiskās gribas OIK slogu samazināt. “Sabiedrība ir gadiem mānīta, ka nekas nav darāms, lai OIK slogu varētu būtiski mainīt, ka sabiedrībai jāturpina šo vezumu vilkt. Tā nav patiesība,” uzsvēra Zariņš, piebilstot, ka OIK slogu ir iespējams būtiski samazināt.
Viņš skaidroja, ka Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi, ka 3,96 miljardu eiro vērtā valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražotājiem Latvijā nav bijusi saskaņota ar EK un ieviesta pārkāpjot līgumu par Eiropas Savienības (ES) darbību. Bez iepriekšēja EK saskaņojuma sniegts valsts atbalsts ir nelikumīgs, piebilda deputāts.
Šajā kontekstā Zariņš rosināja atprasīt no ražotājiem visu tiem nelikumīgi izmaksāto valsts atbalstu, vai arī ieviest tādus mehānismus, kas pilnībā nodrošina līdzvērtīgu neatbilstoši izmaksātā valsts atbalsta atgūšanas rezultātu. Tāpat jānoskaidro konkrētas atbildīgās institūcijas un to darbinieki, kuru bezdarbības, ļaunprātības vai nolaidības dēļ OIK sistēma nedarbojās sabiedrības interesēs. Jānosaka katras šajā situācijā iesaistītās un atbildīgās personas vainas pakāpe, jāsauc šīs personas pie likumā noteiktās atbildības un jāpiedzen no viņām visi zaudējumi.
Viņaprāt, enerģētikas nozares profesionāļiem jāveic juridisks un profesionāls līdz šim izdoto administratīvo aktu, ar kuriem piešķirtas tiesības ražotājiem pārdot saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros, audits. Tāpat profesionāli jāpārbauda ražotājus, tostarp ar ražotnēm un ražošanas procesu saistītā dokumentācija, kā arī jānovērtē ražošanas procesa atbilstība normatīvo aktu un izsniegto atļauju noteikumiem uz vietas ražotnē. Nepieciešami arī mērījumi, kontrolējot atbalsta par saražot elektroenerģiju saņemšanas nosacījumus un nosakot, vai ražotājs kvalificējas atbalstam.
Turpretī pārbaudēm ar mērķi analizēt, vai ražotāji OIK ietvaros pārdod to elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc pašpatēriņa nodrošināšanas, ir nepieciešams piesaistīt sadales sistēmas operatoru un izprasīt no tā visu nepieciešamo informāciju. Nepietiek aprobežoties ar ražotāja sniegto informāciju, norāda deputāts.
Zariņš arī rosināja veikt izmaiņas esošajā OIK sistēmas tiesiskajā regulējumā, paredzot efektīvus ražotāju pārbaudes mehānismus, lai pēc iespējas samazinātu ražotāju iespējas pārkāpt atļauju nosacījumus. Tāpat, pēc viņa teiktā, jāmaina kontroles sistēmas princips – ieviešot ražotāju neatbilstības pašdeklarēšanās principu. Jebkādas citas neatbilstības, kuras nav tikušas deklarētas, uzskatāmas par pārkāpumu.
Deputāts arī rosināja ieviest principu, ka būtisku pārkāpumu konstatēšanas gadījumā no ražotājiem tiek atprasīts viss izmaksātais valsts atbalsts par periodu līdz iepriekšējai pārbaudei, kurā nav tikuši konstatēti pārkāpumi. Izņēmums ir gadījumi, kad ražotājs ar tiesiskiem un pārbaudāmiem pierādījumiem pierāda, ka šāds pārkāpums nav bijis visa perioda laikā. Tāpat ražotājam jāuzliek pienākums gādāt ticamus pierādījumus tam, ka tā darbībā ir ievēroti visas būtiskās elektroenerģijas ražošanu regulējošo normatīvo aktu un atļaujas nosacījumi. Ja šādu pierādījumu nav, ražotājam jāliedz tiesības turpmāk saņemt valsts atbalstu un līdzšinējais valsts atbalsts no viņa jāatprasa.
Visbeidzot Zariņa priekšlikums ir paredzēt ne mazāk striktu regulējumu, kontroles mehānismus un principus kā attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu saņemšanu, tostarp, piemēram, Lauku atbalsta dienesta administrētā atbalsta saņemšanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, sāka pārbaudes vairākos desmitos koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un “Sadales tīkla” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.
Šogad plānots veikt arī vispusīgu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED521-1F28-478F-4666-63A56BE8F077/