EK pauž bažas par Latvijas nodokļu reformas iespējamo negatīvo ietekmi uz veselības aprūpi un sociālo palīdzību
Rīga, 7.marts, LETA. Nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija (EK).
EK atzīst, ka Latvija ir īstenojusi visaptverošu nodokļu reformu un veic reformas citās svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Tomēr, lai arī šo reformu mērķis ir risināt dažas no galvenajām problēmām, to efektivitāte ir atšķirīga.
Tāpat EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu spiedīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku.
“Veselības pasliktināšanās Latvijā ir saistīta ar mazo valsts finansējumu veselības aprūpei un tās efektivitāti, kas ir zemāka nekā citās valstīs. Līdz ar resursu prioritāšu noteikšanu veselības jomā 2018.gadam un 2019.gadam paredzams, ka pakalpojumu pieejamība uzlabosies. Tomēr valsts izdevumu plāns 2020.gadam joprojām krietni atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja un reformas efektivitātes palielināšanai ir tikko sākušās,” secina EK.
No 2019.gada valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi ir piesaistīti sociālajām iemaksām. EK atzīst, ka iedzīvotāju grupas, kas ir izslēgtas no pilnīgas piekļuves valsts medicīnas pakalpojumiem, var izvēlēties veikt brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to daļa iedzīvotāju zaudēs piekļuvi pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam.
EK ieskatā, par spīti dažiem nesen ieviestajiem uzlabojumiem, nevienlīdzības un nabadzības līmenis saglabājas augsts un liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.
“Lai gan darbaspēka nodokļu progresivitāte nesen tika uzlabota, paredzams, ka tās ietekme nevienlīdzības samazināšanā būs niecīga. Nabadzība un nevienlīdzība joprojām ir augsta, jo īpaši zemu sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, kas ir tieši saistīti ar zemiem nodokļu ieņēmumiem, izsakot tos kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP),” norāda EK.
Tāpat EK vērš uzmanību uz faktu, ka vērienīga nodokļu reforma neatstāj daudz iespēju palielināt izdevumus citās jomās. “Izmaksas saistībā ar nodokļu reformu, paredzams, ietekmēs fiskālo telpu 2019.-2018.gadā, taču valsts budžeta deficītu ir paredzēts saglabāt 1% apmērā no IKP. Tajā pašā laikā nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām,” secina EK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B3F27448-02BF-43A3-9E97-B6C1823B079D/
Eiropas Komisija: Latvijai jāmaina izaugsmes modelis, jo vieglu panākumu laiks ir beidzies
Rīga, 7.marts, LETA. Latvijas viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies, tāpēc valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, ziņojumā par Latviju uzsver Eiropas Komisija (EK).
EK atzīst, ka produktivitātes pieaugums Latvijā kopš krīzes ir bijis stabils, bet atkopšanās vieglo panākumu laiks ir pagājis.
“Kopš 2010.gada produktivitātes pieaugums Latvijā vidēji ir 2,4% gadā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr tas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar straujo ekonomiskās iedzīšanas procesu pirms krīzes. Strukturāli zemāks investīciju līmenis liek domāt, ka viegli gūstamo panākumu posms ir beidzies un valsts izaugsmes modelis būs jāmaina, koncentrējoties uz nonākšanu globālo vērtības ķēžu augšgalā,” uzsver EK.
Tajā pašā laikā EK norāda, ka vāji inovācijas rādītāji, viduvēji izglītības rezultāti un rūkošs talantu kopums emigrācijas dēļ rada bažas par ekonomikas spēju palielināt savu daļu zināšanu ietilpīgās nozarēs.
EK Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā vērtē kā labvēlīgu, lai gan saglabājas problēmas ar tiesu sistēmu un valsts iepirkumiem. “Kopumā Latvijai ir augsti uzņēmējdarbības vides reitingi, tā izceļas ar labi attīstītu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, tiešsaistes pakalpojumiem un kredītu pieejamību. Tomēr maksātnespējas procesa un valsts iepirkumu ziņā rezultāti nav tik labi. Tiesa, konkrētas maksātnespējas procesa nepilnības, kas ļāva to izmantot ļaunprātīgi, ir novērstas, tomēr uzticība tieslietu sistēmai joprojām ir salīdzinoši zema,” atzīst EK.
Tāpat EK norāda uz strauji augošām darbaspēka izmaksām, kas rada zināmas bažas par Latvijas cenu konkurētspēju. EK piebilst, ka darbaspēka piedāvājuma samazināšanās ir galvenais algu pieauguma virzītājspēks, kam savukārt varētu būt labvēlīga ietekme uz emigrācijas mazināšanu. Lai arī riski pagaidām ir nelieli, tomēr EK ieskatā tie pierāda, cik svarīgi veikt politikas pasākumus, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu.
Lai arī Latvija ir veikusi pasākumus elektroenerģijas subsīdiju sloga mazināšanai uz elektroenerģijas patērētājiem, EK uzskata, ka problēmas joprojām atrisinātas. “Reaģējot uz augstajām un pieaugošajām enerģijas subsīdiju izmaksām, Latvija pakāpeniski atcēla atbalstu valsts enerģētikas uzņēmumam, kas veidoja aptuveni pusi no visām subsīdiju izmaksām. Valsts arī centās palielināt lielo rūpniecisko elektroenerģijas patērētāju konkurētspēju, samazinot tiem elektroenerģijas cenu, kura ir viena no augstākajām ES. Taču joprojām pastāv problēmas ar elektrotīkla efektivitāti un izmaksu lietderības uzlabošanu atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā,” secina EK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CD2B40FE-567D-4A28-87E1-0E31FF19F549/
EK: Latvija būtiski paātrinājusi reformu ieviešanas gaitu
Rīga, 7.marts, LETA. 2017.gadā Latvija ir būtiski paātrinājusi reformu ieviešanas gaitu, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.
EK atzīst, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu, pildot EK 2017.gada rekomendācijas.
Latvija uzrādījusi labu progresu tādās jomās kā valsts budžeta deficīts, kas ir noturēts normas robežās, tāpat labs progress panākts augstākās izglītības jomā, kā arī samazinājusies priekšlaicīga mācību pārtraukšana vispārējās izglītības iestādēs. Uzlabojumi novēroti arī kopējā un bērnu nabadzības mazināšanā, tomēr EK ieskatā Latvijā joprojām saglabājas ienākumu nevienlīdzība. EK piebilst, ka pērn nabadzībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 28,5%, tomēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) tas ir 23,5%.
Daļēju progresu pērn Latvija sasniegusi veselības jomā, kurā, neskatoties uz budžeta pieaugumu, veselības budžets Latvijā joprojām ir mazāks par 40% no ES vidējā rādītāja. EK arī norāda, ka, neskatoties uz Latvijā ievieto nodokļu reformu, tomēr joprojām trūkst analīzes par tās ietekmi uz tautsaimniecību. Daļējs progress arī novērots profesionālās izglītības jomā, kur lēni tiek ieviestas darba vidē balstītas mācības.
Daļējs progress arī noticis publiskās pārvaldes jautājumos, piemēram, lai arī ir noteikts personāla samazināšanas un pakalpojumu efektivizēšanas mērķis, tas tomēr neattieksies uz pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, tādējādi mazinās reformas vispārējā efektivitāte.
Savukārt minimālu progresu Latvija, EK ieskatā, uzrādījusi tādās jomās kā korupcijas apkarošana, piemēram, iestrēgstot trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kā arī formāli pieejot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
“Domājams, ka nesenās organizatoriskās izmaiņas būs atrisinājušas korupcijas apkarošanas biroja iekšējos konfliktus, kuri līdzšinējos gados vājināja tā efektivitāti. Tomēr fakts, ka likumprojekta par trauksmes cēlāju aizsardzību pieņemšanas ir aizkavējusies, nenāk par labu valsts pārvaldes atbildības un efektivitātes uzlabošanai,” secina EK
Tāpat Latvija joprojām veic ļoti mazus ieguldījumus pētniecībā un attīstība, bet sociālās palīdzības jomā ir apturēta minimālā ienākuma līmeņa reforma. EK arī norāda, ka Latvijā pensiju pieaugums atpaliek no tautsaimniecības pieauguma.
Vērtējot Latvijas reformu ieviešanas gaitu, EK norāda, ka kopumā pērn reformas tika ieviestas daudz straujākā tempā nekā iepriekšējos gados. Turklāt reformas tika sāktas tādās būtiskās jomās kā nodokļu politika un veselības aprūpe.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/854BE46F-D065-4701-9A6A-12035B850B5A/
“Eurostat” pārskatītie dati: Latvijā ceturtajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji
Rīga, 7.marts, LETA. Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” pārskatītie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 4,7%. Straujāka ekonomikas izaugsme bijusi Rumānijā (+7%), Slovēnijā (6,2%), Igaunijā (+5,3%), Čehijā (+5,2%) un Ungārijā (+4,9%).
Savukārt nedaudz mazāks ekonomikas kāpums kā Latvijā fiksēts Polijā (+4,3%), Lietuvā (+3,8%), Austrijā (+3,6%) un Slovākijā (+3,5%).
Gada izteiksmē IKP ceturtajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.
Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni IKP audzis par 2,9%, bet salīdzinājumā ar trešo ceturksni ekonomikas izaugsme bijusi 0,6% apmērā.
Arī 2017.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu IKP pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.
Straujākā ekonomikas izaugsme šajā periodā bijusi Igaunijā (+2,2%), Slovēnijā (+2%), Lietuvā (+1,4%), Ungārijā (+1,3%) un Polijā (+1%). Latvijā IKP ceturkšņa laikā audzis par 0,3%.
Visas ES ekonomika pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2016.gadā augusi par 2,6%, bet eirozonas tautsaimniecība – par 2,7%. Salīdzinājumā ar trešo ceturksni IKP gan ES, gan eirozonā pieaudzis par 0,6%.
Dati par Īriju, Luksemburgu un Maltu nav pieejami. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi ir izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED53E-5C21-B03A-AFA7-5A3CD6DF5BF7/
EK: Pērn Latvijā bija straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada
Rīga, 7.marts, LETA. Pagājušajā gadā Latvijā bija straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.
EK norāda, ka pasaules ekonomikas prognozes uzlabošanās kopā ar investīciju atlabšanu lika Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2017.gadā pārsniegt 4%.
Jaunākais ziņojums par Latviju liecina, ka EK par 0,3 procentpunktiem paaugstinājusi 2017.gada IKP izaugsmi. Ja 2017.gada rudenī EK Latvijas ekonomikas izaugsmi prognozēja 4,2% apmērā, tad jaunākās prognozes liecina par 4,5% pieaugumu.
“Pateicoties atjaunotajam investīciju pieplūdumam, labvēlīgākai pasaules ekonomiskajai prognozei un ievērojamam privātā patēriņa pieaugumam, paredzams, ka IKP reālā izaugsme sasniegs 4,5%, kas divkārt pārsniedz 2016.gada rādītāju un ir augstākais IKP pieaugums kopš 2011.gada,” secina EK.
Kad investīciju atgriešanās sākotnējais stimuls būs samazinājies, gaidāms, ka izaugsme 2018.gadā kritīsies līdz 3,5% un 2019.gadā līdz 3,2%. Paredzams, ka eksports un privātais patēriņš joprojām uzrādīs labus rezultātus, lai arī tos aizvien spēcīgāk bremzēs inflācija un darbaspēka trūkums.
EK prognozē, ka valsts parāds samazināsies no 39,1% pagājušajā gadā līdz 35,6% šogad. “Latvija ir uzkrājusi labas finanšu rezerves, kas pamazām tiek samazinātas, sedzot parāda atmaksu un mazinot vajadzību pēc jauniem aizņēmumiem,” norāda EK.
Pēc EK prognozēm, Latvijas bezdarba līmenis 2017.gadā bija 8,4% apmērā, bet 2018.gadā tas samazināsies līdz 7,9%, savukārt 2019.gadā – līdz 7,3%.
EK norādīja, ka Latvijā patlaban ir vērojama spēcīga ekonomikas izaugsme, un valsts īsteno vairākas reformas svarīgās jomās. Latvijas ekonomika kopumā ir spēcīga, produktivitāte stabili aug, taču zināmu risku rada straujš algu pieaugums.
“Latvija ir īstenojusi visaptverošu nodokļu reformu un veic reformas citās svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Lai arī šo reformu mērķis ir risināt dažas no galvenajām problēmām, kas apzinātas šajā ziņojumā, to efektivitāte ir atšķirīga. Vienlaikus strauji samazinās iedzīvotāju skaits, spēcīgi ietekmējot darbaspēka piedāvājumu un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Latvijas augstā nevienlīdzība un sociālās problēmas liecina par vāju sociālo aizsardzību,” norāda EK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F75930E2-8997-4E40-AD2A-2C85B8F3D288/
Dombrovskis: Latvijas ekonomika attīstās stabili, bet jādomā par valsts parāda mazināšanu
Rīga, 7.marts, LETA. Latvijas ekonomika attīstās stabili, tajā pašā laikā jādomā par valsts parāda mazināšanu, aģentūrai LETA atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).
EK prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad sasniegs 3,5%, bet nākamgad – 3,2%. “Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība un nav konstatēta makroekonomiskā nesabalansētība,” piebilda Dombrovskis.
Viņš atzina, ka Latvijā ir vērojams zināms progress attiecībā uz 2017.gada valstu specifisko rekomendāciju izpildi. Piemēram, pagājušajā gadā ir pabeigta nodokļu reforma, iesāktas izglītības, valsts pārvaldes un veselības aprūpes reformas.
“Lai gan reformu mērķis ir Latvijas ekonomikas galveno strukturālo problēmu risināšana, tomēr to efektivitāte atsevišķos gadījumos būtu uzlabojama. Diemžēl, Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā,” uzsvēra Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka līdz ar nodokļu reformas pieņemšanu, Latvijai pieejamā fiskālā telpa tuvākajos gados būs ļoti ierobežota.
“Pašreizējā ekonomiskās izaugsmes posmā Latvijai ir būtiski virzīties uz sabalansētu budžetu, mazinot valsts parādu un stiprinot ekonomikas noturību pret iespējamiem nākotnes riskiem,” teica Dombrovskis.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Latvijā bija straujākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju.
Jaunākais ziņojums par Latviju liecina, ka EK par 0,3 procentpunktiem paaugstinājusi 2017.gada IKP izaugsmi. Ja 2017.gada rudenī EK Latvijas ekonomikas izaugsmi prognozēja 4,2% apmērā, tad jaunākās prognozes liecina par 4,5% pieaugumu.
“Pateicoties atjaunotajam investīciju pieplūdumam, labvēlīgākai pasaules ekonomiskajai prognozei un ievērojamam privātā patēriņa pieaugumam, paredzams, ka IKP reālā izaugsme sasniegs 4,5%, kas divkārt pārsniedz 2016.gada rādītāju un ir augstākais IKP pieaugums kopš 2011.gada,” secina EK.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2AFB790D-BAA2-4BC2-B9FB-4FFD0BFD51C0/
