Kučinskis: Arvien nav informācijas un fakti par “FinCEN” ziņojumā minētajiem kukuļdošanas gadījumiem
Rīga, 7.marts, LETA. Tiekoties ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pārstāvjiem, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) cer rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, it sevišķi par “FinCEN” ziņojumā paustajiem kukuļdošanas gadījumiem, jo arvien nav saņemta informācija un fakti, kas apstiprinātu to.
Šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” premjers apstiprināja, ka tikšanās ar “FinCEN” pārstāvjiem plānota rīt, bet arvien nav gūtas uz atbildēs uz svarīgiem jautājumiem par “FinCEN” ziņojumā minētajiem pārkāpumiem. Viņaprāt, galvenais no tiem ir jautājums par kukuļdošanu amatpersonām.
“Ja tas kopumā ir tikai kā signāls, tad mums noteikti tas jāpieņem zināšanai, tomēr līdz šim tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuriem mums arvien nav nekādas informācijas,” sacīja premjers.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesniedz informāciju, vai birojs no ASV ir saņēmis papildus informāciju, kas apliecinātu “FinCEN” ziņojumā pausto, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam esot izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume žurnālistiem skaidri neatbildēja, vai no ASV KNAB ir saņēmis kādu papildus informāciju par ziņojumā pausto, taču apliecināja, ka šis jautājums tiks skatīts šonedēļ, tiekoties ar ASV pārstāvjiem.
“Šobrīd es nevarēšu pateikt, vai mēs esam vai neesam saņēmuši [papildus informāciju]. Šonedēļ mums notiks vairākas tikšanās, tajā skaitā arī ar ASV viesiem. Tur šie jautājumi tiks skatīti un pārrunāti,” uzsvēra Straume.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pēc šiem paziņojumiem “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
KNAB sācis pārbaudi par “FinCEN” paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā. Savukārt Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par šajā paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1C7AD143-3C7D-43D0-AFB4-796B84E66EFE/
Bernis: “ABLV Bank” plānoja sākt akciju kotāciju biržā
Rīga, 7.marts, LETA. “ABLV Bank”, kuras akcionāri februāra beigās nolēma likvidēt banku, plānoja bankas akcijas iekļaut biržā, intervijā laikrakstam “Diena” sacījis “ABLV Bank” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Akcionāru pilnsapulce jau iepriekš bija izsludināta, tajā bija paredzēts lemt par akciju kotēšanu biržā, kam gatavojāmies jau divus gadus. Tā vietā, apstākļu spiesti, akcionāriem tika piedāvāts lemt par pašlikvidēšanos,” teicis Bernis.
Viņš arī atzīmējis, ka bankai adresētie pārmetumi, pēc apmēra ir neticami. “Pēc tā milzīgā darba, ko mēs pēdējos gados bijām veikuši gan AML [noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas] jautājumos, gan biznesa modeļa pārveidē, pārmetumi, kas mums tika veltīti, pēc sava apjoma ir neticami. Mēs bijām šokēti. Acīmredzot “FinCEN” [ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija] rīcībā ir informācija, kas mums nav zināma un par to nevaram spriest, bet ir arī tāda, par ko mēs noteikti zinām, ka tā ir maldinoša,” paudis Bernis.
Viņš norādījis, ka “FinCEN” ziņojumā ir daudz negatīvisma, bet iztrūkst ziņu par to, ko banka ir darījusi, lai novērstu pamatu vismazākajām aizdomām tajā, ko šobrīd bankai velta. “Pie mums bijušas ļoti daudzas pārbaudes, to rezultāti bijuši apmierinoši vai labi, pēdējos divos gados esam radikāli mazinājuši risku apetīti bankā. Piemēram, neviens neatceras, bet mēs, lai mazinātu riskus, 2016. un 2017.gada laikā samazinājām biznesa apjomus vismaz par trešdaļu. Tieši tas arī rada lielo neizpratni, lasot “FinCEN” ziņojumu – nešķiet, ka tā secinājumi balstīti aktuālā informācijā,” uzsvēris Bernis.
Viņš sacījis, ka neviens no uzņēmumiem, kas pieminēts “FinCEN” ziņojumā, nav bijis bankas klients, to pārstāvji vai to patiesie labuma guvēji, kā arī neviena no tām nav bijusi bankas vai bankas klientu darījuma partneris.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F46AB2FE-F540-4157-817D-7C882D016992/
ECB obligāciju iegādes programmā uzpirkti Latvijas vērtspapīri par 1,844 miljardiem eiro
Rīga, 7.marts, LETA. Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz šā gada februāra beigām ir uzpirkti Latvijas vērtspapīri 1,844 miljardu eiro apmērā, liecina ECB publiskotā informācija.
Savukārt Lietuvas obligācijas līdz 2018.gada februāra beigām uzpirktas 2,775 miljardu eiro apmērā, bet Igaunijas obligācijas – 65 miljonu eiro apmērā.
Tostarp februārī obligāciju iegādes programmā Latvijas vērtspapīri iegādāti 47 miljonu eiro apmērā, Lietuvas – mīnus 201 miljona eiro apmērā, bet Igaunijas vērtspapīri nav uzpirkti.
Kopumā minētajā ECB programmā līdz februāra beigām iegādāti valsts sektora vērtspapīri 1,974 triljonu eiro apmērā, tostarp februārī – 21,801 miljarda eiro apmērā.
Lietuvas Bankas Eirosistēmas operāciju nodaļas galvenais speciālists Antans Bumblauskis skaidroja, ka Lietuva 7.februārī dzēsa vienu starptautisko obligāciju emisiju, un tādējādi samazinājās Lietuvas nedzēsto obligāciju daudzums aktīvu uzpirkšanas programmā, kā arī bija negatīvs mēneša neto pirkums.
“Lietuva, tāpat kā Latvija, ir emitējusi obligācijas iekšējā un starptautiskajā tirgū. Starptautiskajā tirgū emitētajām obligācijām ir daudz augstāka nedzēstā vērtība nekā obligācijām vietējā tirgū, tāpēc Eirosistēmas iegādāto starptautisko obligāciju apmērs ir daudz lielāks. Par dzēstajām obligācijām, kas iegādātas atbilstoši PSPP, saņemtos līdzekļus Eirosistēma elastīgi un savlaicīgi reinvestē tajā mēnesī, kad ir obligāciju dzēšanas termiņš, vai arī nākamajos divos mēnešos, ja to pieļauj tirgus likviditātes apstākļi. Publicētie ikmēneša uzpirkšanas apmēri par katru jurisdikciju tādēļ var svārstīties atbilstoši tam, kad līdzekļi tiek reinvestēti,” pauda Bumblauskis.
Vērtspapīru iegādes programma sākās 2015.gada martā, īstenojot galveno eiro sistēmas – ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāku par 2% gadā. Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) sākotnēji bija trīs sadaļas – PSPP, nodrošināto obligāciju pirkšanas programma (CBPP3) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABSPP), bet kopš 2016.gada 8.jūnija tajā iekļauta arī korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma (CSPP).
No 2018.gada janvāra neto aktīvu iegādes apmērs ir 30 miljardi mēnesī. Šāds aktīvu iegādes apmērs plānots līdz 2018.gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB ir gatava palielināt programmas apmēru un/vai ilgumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/ECDFDA24-4BF1-42EA-9DEB-FD818071829F/
