Ždanokas partija rīkos gājienu saistībā ar lēmumu nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju
Rīga, 5.marts, LETA. Tatjanas Ždanokas vadītā partija “Latvijas Krievu savienība” (LKS) sestdien, 10.martā, plāno rīkot gājienu saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju.
LKS paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem mudina pievienoties gājienam, pulcējoties sestdien plkst.12 Raiņa bulvārī, pie Francijas vēstniecības.
Runājot par CVK lēmumu, LKS vērtēs, vai apstrīdēt šo lēmumu Augstākajā tiesā, vai arī iesniegt CVK jaunu likumprojektu, izslēdzot no tā noteiktus punktus. LSK par turpmāku rīcību izšķirsies pēc tam, kad saņems rakstisku CVK lēmumu, kam jābūt gatavam līdz piektdienai.
Politiskā spēka līdere Ždanoka uzskata, ka Latvijas vadība neļauj īstenot LKS petīcijas, likumprojektus un likumu grozījumus. “Valsts bloķē dialogu par izglītību krievu valodā ar juridiskām metodēm,” pauda Ždanoka, mudinot piedalīties akcijā un tā paust atbalstu, lai tiktu saglabāta izglītība krievu valodā.
Kā ziņots, CVK nolēma nereģistrēt parakstu vākšanai LKS iesniegto “Likuma par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā” projektu, kas paredz ieviest mazākumtautību skolu autonomiju.
CVK pārstāvji norādīja, ka iesniegtajā likumprojektā ir vairākas pretrunas ar Satversmes normām. Līdz ar to likumprojekts nav atzīstams par pilnībā izstrādātu, kādam tam jābūt saskaņā ar likumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5D8C473A-849D-44D1-A922-4097BDEA1960/
Ždanokas partija rīkos gājienu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā
Rīga, 10.marts, LETA. Šodien plkst.12 notiks Tatjanas Ždanokas vadītās partijas “Latvijas Krievu savienība” (LKS) kārtējā protesta akcija pret pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Partijas rīkotais pasākums sāksies plkst.12 Raiņa bulvārī, pie Francijas vēstniecības.
Kā aģentūrai LETA izteicās LKS pārstāvji, partija uzskata, ka ir nepieciešams turpināt protesta akcijas, pakāpeniski kāpinot dalībnieku skaitu, mainot vēstījumu adresātus un saturu.
“Nemainīgs paliek mērķis – atkarot krievu valodas nākotni Latvijas izglītības iestāžu sistēmā,” uzsvēra pasākuma organizatori, piebilstot, ka ir jāpanāk, lai nākotnē “par neiespējamām kļūtu valdošo partiju avantūras par krievu valodas aizliegumu”.
Kā ziņots, Saeimā turpinās likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā virzība, paredzot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā. Ieviest pārmaiņas plānots sākt 2019.gadā septembrī.
Paralēli Centrālā vēlēšanu komisija nolēma nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju. LKS vērtēs, vai apstrīdēt šo lēmumu Augstākajā tiesā, vai arī iesniegt CVK jaunu likumprojektu, izslēdzot no tā noteiktus punktus.
Politiskā spēka līdere Ždanoka uzskata, ka Latvijas vadība neļauj īstenot LKS petīcijas, likumprojektus un likumu grozījumus. “Valsts bloķē dialogu par izglītību krievu valodā ar juridiskām metodēm,” pauda Ždanoka, mudinot piedalīties akcijā un tā paust atbalstu, lai tiktu saglabāta izglītība krievu valodā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E63D6988-BCC8-472F-AADA-DF4F0EA2ECD0/
Nedēļas nogalē kārtējā piketā protestēs pret pāreju uz izglītību latviešu valodā
Rīga, 5.marts, LETA. Sestdien, 10.martā, plkst.12 notiks kārtējā protesta akcija pret pāreju uz izglītību latviešu valodā, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Krievu savienībā.
Savienībā uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt protesta akcijas, pakāpeniski kāpinot dalībnieku skaitu, mainot vēstījumu adresātus un saturu.
“Nemainīgs paliek mērķis – atkarot krievu valodas nākotni Latvijas izglītības iestāžu sistēmā,” uzsvēra pasākuma organizatori, piebilstot, ka ir jāpanāk, lai nākotnē “par neiespējamām kļūtu valdošo partiju avantūras par krievu valodas aizliegumu”.
Kā ziņots, Saeimā turpinās likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā virzība, paredzot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā. Ieviest pārmaiņas plānots sākt 2019.gadā septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DD0F7750-06BB-4CB0-91DC-55B55A229C15/ un
https://m.facebook.com/events/176599046398216/?acontext=%7B”ref”%3A”29″%2C”ref_notif_type”%3A”event_calendar_create”%2C”action_history”%3A”null”%7D¬if_t=event_calendar_create¬if_id=1520183196385161&ref=m_notif
CVK nereģistrē parakstu vākšanai likumprojektu par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nereģistrēja parakstu vākšanai Latvijas Krievu savienības iesniegto likumprojektu “Likums par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā”. CVK vienbalsīgs viedoklis bija, ka likumprojekts nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu, jo atsevišķas tā normas ir pretrunā Satversmei.
Galvenie CVK iebildumi bija par likumprojekta 7. un 9. pantu, kuros noteikta Mazākumtautību departamenta direktora ievēlēšanas kārtība. Likumprojekta 7. pants paredz, ka “Departamenta direktors pēc iecelšanas amatā kļūst arī par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku”, bet likumprojekta 9. pants noteic, ka “departamenta direktoru ievēlē uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku Saeimas deputāti, kuri ziņās par sevi, kas tika pievienotas kandidātu sarakstam, norādījuši tautību, kas nav “latvietis””.
CVK ieskatā abas šīs likuma normas ir pretrunā Satversmei, jo pārkāpj Satversmes 24. pantā ietverto deputātu līdztiesības un demokrātiskā vairākuma principu un Satversmes 1. un 58. pantā ietverto varas dalīšanas principu.
Satversmes 24. pants nosaka, ka “Saeima, izņemot Satversmē atsevišķi paredzētos gadījumus, pieņem lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu”. Tādējādi ar likumu nevar noteikt atšķirīgus lēmumu pieņemšanas principus Saeimā. Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 58. pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. No šī izriet, ka Saeimai nav tiesību iecelt amatā tiešās pārvaldes iestāžu struktūrvienību vadītājus, kā to paredzējuši likumprojekta autori, ierakstot likumprojektā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Mazākumtautību departamenta direktoru ievēlē Saeima.
Pilns CVK lēmuma teksts būs pieejams piektdien, 9. martā, un šo CVK lēmumu likumprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.
Likumprojektu “Likums par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā” partija “Latvijas Krievu savienība” CVK iesniedza šā gada 22. janvārī, un atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” CVK 45 dienu laikā bija jāpieņem lēmums par to, vai reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, atteikt likumprojekta reģistrēšanu vai noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai.
Par likumprojektu CVK saņēma arī vairāku iestāžu – Izglītības un zinātnes ministrijas, Tiesībsarga biroja, Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja – atzinumus. Arī šajos atzinumos likumprojekts novērtēts kā nepilnīgi izstrādāts un Satversmei neatbilstošs. Ar saņemtajiem atzinumiem un iesniegtā likumprojekta tekstu iespējams iepazīties CVK mājaslapā www.cvk.lv sadaļā “Vēlētāju iniciatīvas/Iesniegtās iniciatīvas” ( https://www.cvk.lv/pub/public/31895.html ).
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E24F85A7-9AE1-4B08-A3CC-86F728B7BFDF/
“Latvijas Krievu savienības” protesta akcija pulcē vairāk nekā tūkstoti cilvēku
Rīga, 10.marts, LETA. Sestdien notikušajā Tatjanas Ždanokas vadītās partijas “Latvijas Krievu savienība” (LKS) protesta akcijā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolā pulcējās vairāk nekā tūkstotis cilvēku, novēroja aģentūra LETA.
Lielākā daļa akcijas dalībnieku bija cilvēki darbspējīgā un pensijas vecumā, tomēr pasākumā piedalījās arī bērni un jaunieši.
Uz akciju sanākušajiem cilvēkiem bija dažādi plakāti un citi apdrukāti materiāli, kuru galvenais vēstījums bija vērsts pret pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, nodēvējot šādu ieceri par “vardarbīgu asimilāciju”.
Pasākuma laikā uzaicinātie runātāji izteica kritiku ne tikai par ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā vidusskolās, bet arī par valdošajām partijām, valdību un korupciju valstī.
Kopumā akcija noritēja mierīgi, taču pa vidu runām par krievu un citu nacionālo minoritāšu grūtībām Latvijā un Eiropā izskanēja arī aicinājums par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) atkāpšanos.
Partijas rīkotais pasākums sākās pie Francijas vēstniecības, tālāk gājiena dalībnieki devās Vācijas vēstniecības virzienā, bet gājiens noslēdzās pretī Eiropas Savienības mājai esošajā skvērā, kas atrodas pie Latvijas Nacionālās operas.
LKS pārstāvji iepriekš pauduši, ka ir nepieciešams turpināt protesta akcijas, pakāpeniski kāpinot dalībnieku skaitu, mainot vēstījumu adresātus un saturu.
“Nemainīgs paliek mērķis – atkarot krievu valodas nākotni Latvijas izglītības iestāžu sistēmā,” vēsta pasākuma organizatori, piebilstot, ka ir jāpanāk, lai nākotnē “par neiespējamām kļūtu valdošo partiju avantūras par krievu valodas aizliegumu”.
Kā ziņots, Saeimā turpinās grozījumu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā virzība, paredzot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā. Ieviest pārmaiņas plānots 2019.gadā septembrī.
Paralēli Centrālā vēlēšanu komisija nolēma nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju. LKS vērtēs, vai apstrīdēt šo lēmumu Augstākajā tiesā, vai arī iesniegt CVK jaunu likumprojektu, izslēdzot no tā noteiktus punktus.
Politiskā spēka līdere Ždanoka uzskata, ka Latvijas vadība neļauj īstenot LKS petīcijas, likumprojektus un likumu grozījumus. “Valsts bloķē dialogu par izglītību krievu valodā ar juridiskām metodēm,” paudusi Ždanoka.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/696149B7-4F73-4EC5-BA24-F44B3C43B542/
