Kukuļņēmējs Štrams nodibinājis mākslas projektu fondu un meklē naudu

Četru gadu cietumsodu par kukuļņemšanu 2015. gadā izcietušais bijušais Rīgas pašvaldības ierēdnis Vilnis Štrams nu atradis jaunu izaicinājumu – kopā ar dzīvesbiedri, advokāti Vitu Liberti viņš ir nodibinājis fondu VV Arts Foundation, „piestiprinājies” pat Latvijas simtgades programmai un jau meklē finansētājus fonda projektiem.
Kā zināms, “atsēdējis” tikai daļu no viņam piespriestā astoņu gadu cietumsoda, pirms trim gadiem iznākot no cietuma, Štrams publiski pavēstīja, ka ir palicis ne tikai bez sievas, veselības un īpašumiem, bet arī bez nebaltai dienai atstātajiem iekrājumiem, kurus piesavinājies kāds vārdā nenosaukt ļaundaris.
Taču jau 2016. gadā bijušais notiesātais kukuļņēmējs bija atguvies un dzeltenajai presei stāstīja, kā kopā ar advokāti Liberti pavadījis romantiskas brīvdienas Marokā, Marrākešas pilsētā apmetoties viesnīcā, kur numuriņš par nakti maksā no 600 līdz pat 6000 eiro.
Savukārt nu Štrams ir atradis arī jaunu nodarbošanos, – kopā ar Liberti un mākslas zinātnieku Jāni Borgu viņš nodibinājis fondu VV Arts Foundation (VV Foundation), kurš jau paspējis iekļauties Latvijas simtgades programmā ar tā organizētu latviešu izcelsmes gleznotāja Lara Strunkes personālizstādi.
Pietiek ir zināms, ka Štrama jaunais fonds darbību Latvijā ir sācis ne tikai ar izstādi, bet arī ar finansējuma meklējumiem, potenciālos naudas devējus meklējot ar dažādām metodēm.
Tiem tiek izklāstīts, kā fonds – protams, ja Štramam izdosies piesaistīt pietiekami līdzekļu – gatavojoties nodarboties ar laikmetīgās mākslas pieejamības un izglītības veicināšanu, kā arī internacionālu „saturiski kvalitatīvu” izstāžu producēšanu. Tāpat Štrama fonds ieplānojis Pāvilostā izveidot Latvijā pirmo mākslinieku rezidenci.
„Fonds vēlas veicināt vietējās radošās vides sadarbību ar citvalstu māksliniekiem, teorētiķiem, kuratoriem, mūziķiem un citu radošu profesiju pārstāvjiem. Gan izstādes, gan rezidenci plānots attīstīt kopā ar izglītības programmu, kas sevī ietver lekcijas, sarunas ar kuratoriem, performances, studiju vizītes un citus pasākumus,” teikts fonda pašreklāmas tekstā.
Tiesa, Latvijas Uzņēmumu reģistrā neviens Štrama dibināts nodibinājums nav atrodams, taču, kā stāsta Liberte, tas skaidrojams ar to, ka jaunais Štrama fonds ir reģistrēts Lielbritānijā.
Jāpiebilst, ka Štramam naudas piesaistīšanas joma nav sveša.
2011. gadā atklājās – Štrams izmeklētājiem jau pēc aizturēšanas esot atzinis, ka no uzņēmēja Igora Ivanova jau 2007. gadā mājas būvniecībai Mežaparkā, Ezermalas ielā, aizņēmies 300 tūkstošus eiro.
Tieši šīs naudas daļa – vairāk nekā 123 tūkstoši eiro – tad arī esot tā, kas skaidrā naudā Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietā bieži figurējušajās 500 eiro banknotēs tikusi atrasta Štrama dzīvoklī Rūpniecības ielā, kad tur jau pēc amatpersonas aizturēšanas notikusi kratīšana.
Štrams izmeklētājiem apgalvojis, ka naudu no Ivanova esot aizņēmies tāpēc, ka uzskatot viņu par savu draugu, ko pazīstot vairāk nekā piecus gadus. Aizdevums noformēts ar parādzīmi tikai vienā eksemplārā, kura palikusi pie Ivanova un turklāt neesot arī tikusi apstiprināta pie notāra, – Štrama rīcībā nekādi darījuma dokumentāli apliecinājumi vispār neesot bijuši.
Lai gan „aizņēmumu” Štrams no ģimenes drauga ņēmis laikā, kad nekustamo īpašumu krīze nebija sākusies un banku hipotekārie kredīti bija viegli pieejami, amatpersona tomēr izvēlējusies ņemt aizņēmumu no Ivanova un par to viņam maksāt 10% procentu likmi. Aizņēmums saskaņā ar Štrama apgalvojumu esot ņemts uz trim gadiem, taču draugs pieļāvis arī iespēju atdošanas termiņu vajadzības gadījumā vēl pagarināt.
„Aizņēmumu” ar augsto procentu likmi Štrams turklāt ņēmis, neraugoties uz to, ka viņam pašam saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju bankā bezskaidrā naudā glabājušies vairāk nekā 365 tūkstoši eiro, turklāt viņš vēl izsniedzis 80 tūkstošu latu aizdevumu.
…Info avots: https://www.pietiek.com/raksti/kukulnemejs_strams_nodibinajis_makslas_projektu_fondu_un_mekle_naudu