Roberts Ozols
Vai gan jābrīnās, ka tiesības izmaksāt valsts garantēto atlīdzību “ABLV bank” klientiem ir piešķirtas bankai “Citadele”, kura pašlaik pieder visai raibai “investoru” kompānijai. Un viņi, protams, nav nekādi saistīti ar Latviju. Ja nu vienīgi ar dažiem no mūsu “smalkajām aprindām”.
Atgādināšu, ka 25 % “Citadeles” akciju pieder Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai (EBRD), mazliet mazāk –22,4 % – ASV finansista Tima Kolinsa (Tim Collins) dibinātam uzņēmumam “Ripplewood Holding”. Amatu apvienošanas kārtībā misters Kolinss ir arī amerikāņu banku un finanšu korporācijas “Citigroup” direktoru padomes loceklis.
Starp atlikušo 52,6% akciju īpašniekiem jāizceļ divi prominenti kungi – bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas (Federal Reserve System, FRS) priekšsēdētājs Pols Volkers (Paul Volcker) un bijušais Pasaules bankas (The World Bank) prezidents Džeimss D. Volfensons (James D. Wolfensohn). Pārējie īpašnieki ir sarkanbaltsarkani zvaigžņoti svītrotā miglā tīti: starp tiem tiek uzrādīts tikai hedžfonds “Baupost Group”, kas, kā jau hedžfondam, pienākas, nodarbojas ar riska menedžmentu (sīkāk, piemēram, šeit: https://www.bloomberg.com/research/stocks/private/snapshot.asp?privcapId=4662296
). Kā zināms, hedžfondi ieņem nozīmīgu lomu finanšu pasaulē, taču ne vienmēr to darbība ir caurspīdīga, ko mēs varam konstatēt arī “Citadeles” gadījumā.
Garantēto atlīdzību ABLV klientiem – katram līdz 100 000 eiro – “Citadele” sāk izmaksāt sestdien, 3. martā. Vispār jau pats termins “garantētā atlīdzība” ir, maigi izsakoties, savāds. Atlīdzība par ko? Par to, ka daudzi ABLV klienti ir spiesti daļu savas naudas “uzdāvināt” bankas maksātnespējas administratoram/likvidatoram? Atlīdzība par piespiedu iesaistīšanos Latvijas isteblišmenta finanšu spēlītēs, kuru rezultātā mūsu valstī būs par dažiem miljonāriem vairāk? Vai arī atlīdzība par to, ka, smalki piekrāpti, šie cilvēki rudenī tik un tā balsos par kādu no koalīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Vienotības” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – trijotnes?
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (KKTK) informē, ka Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi ABLV klientu “apmierināšanai” izmantoti netikšot, jo aprīšanai atdotajai bankai pašai līdzekļu pietiek: garantēto atlīdzību izmaksai klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV jau ir ieskaitījusi FKTK kontā.
Visbeidzot, daži vārdi par ABLV saplosīšanas ieganstu. Kā jau varēja sagaidīt, ASV Valsts kases (Department of the Treasury) spiegošanas institūcija FinCEN (Financial Crimes Enforcement Network) divas nedēļas pēc publiski izplatītajiem apvainojumiem korupcijā un sadarbībā ar Ziemeļkoreju tā arī nespēj sniegt itin nekādus pierādījumus. Nupat FinCEN ir publicējusi 20 dažādu dokumentu “ABLV Bank lietā”, tomēr tajos, godīgi sakot, nekā nav. Galvenais publiskotais dokuments – “Pierādījumu memorands” (Evidentiary Memorandum) gandrīz pilnībā ir aizkrāsots “konfidencialitātes dēļ”. Tajā nav principā nekā jauna – par “naudas aizplūšanu” no Moldovas un Ukrainas bija zināms sen (un kad no šīm valstīm nauda nav aizplūdusi?), bet par Ziemeļkorejai noteikto sankciju apiešanu teikts, ka tā ir iespējama. Memorandā ietvertas atsauces uz 109 avotiem, taču lielākā daļa no tiem netiek atklāti. Tostarp norādīts uz astoņām konsultācijām, taču nav zināms, ar ko tās bijušas. Vārdu sakot, tukšums, kas robežojas ar bulšitu.
Un kāda tam vairs nozīme, ja uz šo “pierādījumu” pamata banka pašlaik tiek piebeigta, bet vietējie šakāļi tā priecājas par laupījumu, ka vairs neko nedz redz, nedz dzird (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/ablv-augstsirdigais-tigeris-un-alkatigie-sakali ).
…Info avots:
http://www.infotop.lv/article/lv/citadele-pelnis-jeb-dazi-vardi-par-ablv-saplosisanas-ieganstu
Tādi, lūk, pierādījumi pret ABLV. Verdikts: guilty! Ilustratīvs foto no: kanzas.com
