Vera Semjonova
Sākta parakstu vākšanas kampaņa, lai samazinātu elektrības cenu
Šā gada 1.martā sabiedrības iniciatīvu portālā balsojam.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa par elektrības cenu samazināšanu. Kā parakstu vākšanas pieteicēja ir norādīta Vera Semjonova.
Šeit var iepazīties ar iniciatīvas tekstu:
“Ar šo iniciatīvu es vēlos samazināt maksu par elektroenerģiju. Elektrība ir stratēģiski svarīga ikvienā uzņēmumā un mājsaimniecībā. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma dēļ OIK izmaiņām ir palielinājušies par 40%-80%, dažkārt līdz pat 100%.
OIK, kaut arī sākotnēji bija domāts, kā atbalsta mehānisms zaļās un vietējās elektroenerģijas ražotājiem, tomēr kopš tā ieviešanas ir izraisījis virkni skandālu. Eksperti par OIK izsakās ne visai glaimojoši: “Diemžēl Latvijā OIK tika pārveidots par vienu no lielākajiem politiskās korupcijas perēkļiem, jo iegūt OIK licenci nozīmēja garantētu peļņu uz daudziem gadiem” Obligātā iepirkumu komponente OIK, tā vietā, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību patiesībā tika izmantota, lai ekonomikas ministrijai pietuvināti uzņēmumi gūtu simtos miljonu mērāmu peļņu.
Otrkārt – Latvijā daudzām precēm un pakalpojumiem ir piemērots samazinātais vai vispār 0% PVN. Tomēr par elektroenerģiju, kas Latvijas visu iedzīvotāju dzīvēs ir viens no svarīgākajiem pakalpojumiem mēs maksājam pilno PVN likmi – 21%, kas jau tā ne visai lēto elektroenerģiju padara vēl vairāk, kā par piektdaļu dārgāku.
Treškārt – pilnīgs absurds ir arī maksāt par elektroenerģiju, kad tā netiek lietota. Šāda sistēma Latvijā pastāv no 2016. gada 1. augusta. Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt
Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas es piedāvāju veikt vairākus pasākumus:
1) Atcelt PVN elektroenerģijai vispār – tas ļautu samazināt elektroenerģijas gala izmaksas par aptuveni piekto daļu.
2) Atcelt obligāto iepirkumu komponenti (OIK) jo faktiski OIK nav sasniegusi savus sākotnējos mērķus – veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
3) Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt. Jo pašreizējais regulējums paredz, maksu par elektroenerģiju pat tad kad tā netiek lietota.
Elektroenerģija ir stratēģiski svarīga nozare Latvijā, un kaut nelielas tās cenas izmaiņas atstāj paliekošu iespaidu uz tautsaimniecību. Sabiedrība – gan fiziskās personas, gan uzņēmēji iegūs lētāku elektroenerģiju, kas labvēlīgi ietekmēs ekonomiku.”
Hipersaite uz iniciatīvu pieejama šeit: https://balsojam.lv/lv/par-letaku-elektribu
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/1E277800-7C76-4B0F-842D-2BCC8DD3C408
EM: OIK izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados šobrīd samazināts par apmēram 267 miljoniem eiro
Rīga, 2.marts, LETA. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados šobrīd ir samazināts par apmēram 267 miljoniem eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka EM turpina sistemātisku darbu pie OIK izmaksu samazināšanas. “Ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. Atjaunojamo energoresursu (AER) elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 miljonus eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,” viņš sacīja.
Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām.
2017.gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā un SIA “E Strenči” Strenču novadā. Savukārt šogad atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “Evokem” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām – Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” Olaines novadā, SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā, SIA “Pellets Energy” stacijai Talsu novadā un SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka EM, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, sāka pārbaudes vairākos desmitos koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un “Sadales tīkla” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.
Šogad plānots veikt arī vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/77C71A0D-B7E2-4B16-A009-9A4A4CE49B39/
Atceltas OIK atļaujas vēl divām AER koģenerācijas elektrostacijām
Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām:
– SIA “Pellets Energy” stacijai Talsu novadā;
– SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā.
Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.
Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.
“Ekonomikas ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. AER elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 milj.eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Atgādinām, ka 2017. gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “ENERGO FORTIS” Līvānu novadā un SIA “E Strenči” Strenču novadā. Savukārt šogad atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “EVOKEM” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “ATAUGA-G” Olaines novadā un SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā.
Kā zināms, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu sniegto informāciju, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem. Ja tiks konstatētās nelikumīgas vai krāpnieciskas darbības, Ekonomikas ministrija piesaistīs arī tiesībsargājošās iestādes (kas jau šobrīd piesaistītas konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām), kā arī nekavējoties pieņems lēmumus par atļauju atcelšanu, vienlaikus samazinot kopējā OIK apmēru turpmākajos gados.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu Ekonomikas ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa. Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību.
Savukārt, lai uzlabotu ārējo normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti nākotnē, EM strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot termiņu obligātā iepirkuma uzsākšanai, uzstādāmās jaudas minimālā sliekšņa noteikšanu, ražošanas kvotas ierobežojumus, kā arī paplašinot regulējumu staciju kontrolē.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E1CFB5EA-49F2-4C5D-85D0-356B7BE7016A/
LDDK: jāatrod prognozējams risinājums OIK izmaksu mazināšanai turpmākajiem 3 gadiem
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē Ekonomikas ministrijas (EM) centienus rast risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sloga mazināšanai.
Kopīgo diskusiju rezultātā tika panākts, ka aizvadītajā gadā tika īstenota OIK saistību atpirkšana no TEC1 un TEC2 stacijām, ar ko novērsts OIK sloga pieaugums.
LDDK uzskata, ka EM piedāvājums novirzīt koncerna Latvenergo papildu peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā OIK izmaksu segšanai, šobrīd būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Darba devēji aicina uz politisku izšķiršanos – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē EM, bet jāpieņem Ministru kabinetam.
Tomēr LDDK aicina būt uzmanīgiem ar īslaicīgiem un fragmentētiem risinājumiem, jo tie nerada pārliecību par valdības pieņemto lēmumu stabilitāti un paredzamību. Sasteigti politiski lēmumi negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju. Tādēļ darba devēji uzskata, ka ir jāatrod prognozējams risinājums OIK izmaksu mazināšanai turpmākajiem 3 gadiem.
LDDK aicina Ekonomikas ministriju turpināt pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kā arī nekavējoties veikt vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, sistēmas izvērtējumu un ietekmi uz ražošanas uzņēmumu konkurētspēju.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FDA09439-20E4-46D4-82DE-43C4CF231DF5/
