Dzintars Zaļūksnis
Nojaušu, ka pēc tam, kad Latvijas Banka no “ABLV bank” īpašniekiem “atpirka” maza riska vērtspapīru portfeli par cenu, kas vairākkārt zemāka par tā tirgus vērtību, bet maksātnespējas administratori izkārtojās kārīgā rindiņā, lai dabūtu šo trekno kumosu, nežēlībā kritušās bankas īpašnieki beidzot līdz kaulu smadzenēm ir sapratuši, ko Latvijas finanšu sistēmas ķeizariņi ir nolēmuši darīt ar to, kas paliks pāri no ABLV.
Oļega Fiļa un Ernesta Berņa atbildes gājiens ir savā ziņā apbrīnas vērts, jo negaidīts un arī personīgi riskants: bankas īpašnieki ir izsludinājuši ABLV pašlikvidāciju. Šķiet, kāda gan starpība, taču nesakiet vis! Būtībā bankas klientiem tagad jātur īkšķis, lai ABLV tiešām ļauj pašlikvidēties, jo šajā procesā iespējams saglabāt vismaz kaut kādu kontroli un alternatīvas prastai izlaupīšanai.
Bez šaubām, pašlikvidācija ir ļoti nepatīkams process arī no ētiskās puses. Bankas valdes priekšsēdētājs Bernis ir atzinis, ka jau nākamās nedēļas laikā 30% jeb aptuveni 300 AS “ABLV Bank” darbinieku zaudēs darbu. Isteblišmenta iecerētās “centralizētās” likvidācijas procesā, iespējams, šie darbinieki būtu palikuši darbā kādu nedēļu vai pat mēnesi ilgāk. Taču nevajag lolot ilūzijas – rezultāts tik un tā būtu tas pats. Bernis varēja šo “godu” atstāt nākamajam ABLV likvidatoram, lai kas viņš nebūtu, taču izvēlējās atlaišanas sākt pats.
Ar to viņš ir “sabojājis sev karmu”, taču apmaiņā pret to saņēmis mazliet laika un vismaz iluzoru cerību pieņemt dažus vairs ne konceptuālus, tomēr pāris miljonus glābjošus lēmumus. Vai tas izdosies un kam tiks šie miljoni, to rādīs turpmākā notikumu attīstība.
Gribētos ticēt, ka ABLV īpašnieki nevēlas tā vienkārši palaist ar ubaga tarbu savus lolojumus, kas bez ABLV izčākstēs un kam kārīgo bankas plosītāju acīs diezin vai ir kaut mazākais svars – piemēram, bankas labdarības fonda “ABLV Charitable Foundation” sāktos projektus. No visas sirds ceru, ka ABLV zem savām drupām neapraks arī Ināras un Borisa Teterevu labās domas un darbus.
Pilnīgi noteikti pašlikvidācijas pasludināšanā iegūto laika kripatu Fiļs un Bernis var izmantot, lai censtos nokārtot arī citas svarīgākās personiskās – tostarp nekur nefiksētās – saistības, kas jebkuros citos apstākļos bezcerīgi paliktu uz viņu sirdsapziņas.
Šādā situācijā nevar nepiekrist Bernim, kad viņš apgalvo, ka “pašlikvidācija ir atbildīgākais un labākais veids, kā norēķināties ar bankas klientiem un akcionāriem”. Vairāk nekā skaidrs, ka neko daudz saglābt šādi neizdosies. Tomēr tā runā cilvēks, kuram tieši uz deguna ir sasistas viņa rozā brilles.
Starp citu, cilvēks, kuram vēl ir ko zaudēt – gan materiāli, gan morāli, gan laika un brīvības aspektā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/ablv-pedejais-meginajums-saglabat-kripatu-iniciativas-paslikvidacija
Ernests Bernis (no kreisās), kultūras ministre Dace Melbārde, Ināra un Boriss Teterevi un Oļegs Fiļs paraksta nodomu protokolu. Foto no: Twitter/Kultūras ministrija
