VIDEO: Fiļs: “ABLV Bank” apturējusi līgumus ar visiem “New Hanza” kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem
Rīga, 27.febr., LETA. Patlaban “ABLV Bank” ir apturējusi visus meitasuzņēmuma “Pillar” grupas līgumus ar plānotā “New Hanza” kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem, otrdien žurnālistiem sacīja “ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.
“Bankas pašlikvidācija pavelk strīpu cerībām būvēt jauno darījumu un dzīvojamo kvartālu “New Hanza”. Tas viss tiek iesaldēts, būvdarbi patlaban ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar apakšuzņēmējiem. Ar visiem apakšuzņēmējiem banka noslēgto līgumu ietvaros norēķināsies, kad būs iespēja,” teica Fiļs.
Par turpmāko “New Hanza” projekta likteni lems bankas likvidatori, piebilda Fiļs.
Tāpat ir šobrīd apturēta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības iecere.
“ABLV Bank” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis piebilda, ka bankas likvidācija nozīmēs visu tās aktīvu pārdošanu.
Pēc bankas pārstāvju vēstītā, “ABLV Bank” likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas “Pillar” grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs “Hanzas perons”, parks “Hanzas dārzs”, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība.
Savukārt apdraudēti ir 74 miljonu eiro “AmberStone Group” plānotie ieguldījumi Latvijas uzņēmumos – finiera rūpnīcas būvniecība Krustpils novadā, kūrortviesnīca Liepājā, pieczvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcas Rīgā, Latvijā reģistrētās flotes paplašināšana par diviem vai trim kuģiem un traumatoloģijas-ortopēdijas klīnikas “Orto” paplašināšana.
Tāpat apdraudēti 35,5 miljonu eiro “New Hanza Capital” ieguldījumi ar kopējo iznomājamo platību 68 800 kvadrātmetri. Tostarp bijušās VEF teritorijas attīstība, kā arī noliktavu un biroju kompleksa Maskavas ielā attīstība.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
VIDEO: https://youtu.be/vtHuxqyGi-g
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/85EA5CD7-58A8-4000-AD35-181CD475F34C/
Autori: lsm.lv ziņu redakcija
VIDEO: «ABLV Bank» sabrukums pārvelk svītru Skanstes apkaimes projektam; Laikmetīgās mākslas muzejs – apturēts
“ABLV Bank” lēmums par pašlikvidēšanos pārvelk svītru Skanstes apkaimē īstenojamajam „New Hanza” projektam, visus darījumus apturēs, un ar būvniekiem norēķināsies, tikko tas būs iespējams, otrdien, 27.februārī, medijiem atzina bankas pārstāvji.
Bankas līdzīpašnieks Oļegs Fiļs medijiem sacīja, ka notikušais pārvelk svītru centieniem Rīgā attīstīt jaunu kvartālu Skanstes apkaimē, kurā bija plānots ieguldīt līdz miljardam eiro.
Jau pirms nedēļas attīstītāju „Pillar” pārstāvji paziņoja, ka Skanstes apkaimē īstenojamajā „New Hanza” projektā pagaidām netiks uzsākta jaunu projektu īstenošana. „Pillar” grupa ir ASV finanšu uzraugu uzmanības lokā nonākušās „ABLV Bank” meitasuzņēmums. „ABLV” un tās meitaskompānija „Pillar” ir vieni no lielākajiem zemes īpašniekiem Skanstes apkaimē.
Savukārt mākslas nozares pārstāvji jau iepriekš pauda – ja „ABLV Bank” nedienu dēļ „nogrims” ar lielu vērienu sāktais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, tā būs ļoti skumja ziņa Latvijas mākslai.
Laikmetīgās mākslas muzeju pilnībā par privātu naudu – 30 miljoniem eiro – pirms trim gadiem apņēmās celt „ABLV Bank” labdarības fonds un Teterevu fonds.
Līdz ar pašlikvidēšanos apturēts arī muzeja projekts. Teterevu fonds vēl par turpmāko dalību šajā projektā nav lēmis.
KONTEKSTS: “ABLV Bank” problēmas publiski izskanēja 13.februārī, kad ASV paziņoja par “ABLV Bank” iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības. Naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.
VIDEO: https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/907819772732377/
…Info avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ablv-bank-sabrukums-parvelk-svitru-skanstes-apkaimes-projektam-laikmetigas-makslas-muzejs-apturets.a269556/
Par labdarības fonda “ABLV Charitable Foundation” turpmāko darbību Fiļs un Bernis lems tuvākajā nākotnē
Rīga, 27.febr., LETA. “ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis tuvākajā nākotnē izlems, kāda būs labdarības fonda “ABLV Charitable Foundation” turpmākā darbība, otrdien žurnālistiem sacīja bankas valdes priekšsēdētājs Bernis.
“ABLV Charitable Foundation” 11 gados ar līdzfinansējumu 4,78 miljonu eiro apmērā ir atbalstījis 350 dažādus projektus, kuri ir saistīti ar pilsētvidi, bērniem un ģimeni, laikmetīgo mākslu, izglītību un mecenātu projektiem.
“Tuvākajā laikā sēdēsim un domāsim, ar ko fonds nodarbosies nākotnē,” sacīja Bernis.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “ABLV Bank” lielāko akcionāru dibinātais “ABLV Charitable Foundation” pagājušajā gadā saņēmis ziedojumus gandrīz 4,675 miljonu eiro apmērā.
“ABLV Charitable Foundation” 2006.gadā nodibināja “ABLV Bank” lielākie akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Fonds darbojas kā galvenais “ABLV Bank” partneris labdarības jomā.
Tāpat jau ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/74AE4275-6827-474D-BE25-84AA93AC88B3/
Pērn “ABLV Charitable Foundation” sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,7 miljonu eiro apmērā
Rīga, 28.febr., LETA. Pērn labdarības fonds “ABLV Charitable Foundation” saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.
Fonds darbojas piecās jomās – bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.
Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.
Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.
Vislielākais finansējums jeb 1,102 miljoni eiro tika novirzīti pilsētvides attīstībai, tostarp tika atbalstīta bērnu rotaļu laukuma “Labirints” īstenošana pie Rīgas Doma, kā arī sasniegts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pēdējais projekta realizācijas posms.
Fonda mecenātu projektos sadalīti 122 759 eiro, lai atbalstītu četras sabiedriskas un izglītojošas organizācijas.
Kā ziņots, “ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis tuvākajā nākotnē izlems, kāda būs labdarības fonda “ABLV Charitable Foundation” turpmākā darbība, otrdien preses konferencē, informējot par AS “ABLV Bank” pašlikvidācijas sākšanu, žurnālistiem sacīja bankas valdes priekšsēdētājs Bernis.
“ABLV Charitable Foundation” 2006.gadā nodibināja “ABLV Bank” lielākie akcionāri Bernis un Fiļs. Fonds darbojas kā galvenais “ABLV Bank” partneris labdarības jomā.
Bankas pārstāvji pirmdien arī paziņoja, ka šobrīd ir apturēta arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības iecere, ko bija plānots nodrošināt par privātiem līdzekļiem kā mecenātu Borisa un Ināras Teterevu un “ABLV Charitable Foundation” dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē.
Borisa un Ināras Teterevu fonda pārstāve Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA sac;ija, ka pašlaik projektēšanas stadijā esošā muzeja projekta turpmākās realizēšanas iespējas plānots apspriest nākamajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejafonda padomes sēdē.
LETA jau vēstīja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8256A808-ED0F-4B68-A1F7-12B18E58C20F/
Skanstes attīstības biedrība turpina Skanstes apkaimes attīstības projektus
Rīga, 28.febr., LETA. Neraugoties uz “ABLV Bank” likvidāciju, Skanstes attīstības biedrība turpina iesākto darbu, lai apkaime kļūtu par Rīgas centrālo biznesa rajonu, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
“Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,” norādīja Vanags.
Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto “New Hanza” kvartāla turpmāko attīstību, Vanags uzsvēra, ka Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un biedrība turpina attīstīt Rīgas moderno centru. Vanags norādīja, ka “New Hanza” ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, bet tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības.
Jaunajā Skanstes rajonā kopumā darbojas vairāk nekā 10 attīstītāji, turklāt interese par ieguldījuma iespējām šajā apkaimē turpina pieaugt, sacīja Vanags. Līdz šim šeit jau ir investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji turpinās investīcijas. Vanags norādīja, ka arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam ir mērķtiecīga nostāja attiecībā uz apkaimes izaugsmi – Skanste ir definēta kā prioritāra attīstības teritorija Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam.
“Skanste ir perspektīva apkaime ar lielu potenciālu. Šeit tiek veidota ērta vide, kura ir piemērota dzīvošanai, atpūtai un darbam. Jau šobrīd vairāk nekā 12 000 cilvēku Skanstē uzturas ik dienas – savā mājvietā vai pildot darba pienākumus kādā no biroju ēkām. Apkaime nemitīgi attīstās un šobrīd tiek realizēti vairāki nozīmīgi projekti,” skaidroja Vanags.
Biedrības vadītājs informēja, ka šovasar tiks uzsākta augstākās klases biroju kompleksa “Skanstes biznesa centrs” būvniecība, kas pēc visu kārtu izbūves ietvers sevī piecas biroju ēkas. Tāpat nozīmīga loma teritorijas attīstībā ir pašvaldības virzītajam revitalizācijas projektam, kura būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī. Tā ietvaros ir iecerēts izbūvēt vairākas ielas, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, veidot kanālu un parku.
Savukārt 2019.gada nogalē plānots atklāt jauna līmeņa medicīnas centru, turpinās “Sporta 2” kvartāla attīstība, šī gada rudenī tiks uzsākta KBO dzīvojamo ēku kvartāla būvniecību 4000 iedzīvotājiem, bet 2019.gadā tiks atklāts “Metta” Jaunatnes futbola izglītības centrs, kur plānots uzņemt apmēram 150 000 apmeklētāju gadā.
Vanags skaidroja, ka Skanstes attīstības vilkmi nosaka tas, ka Rīga būtiski atpaliek no Viļņas un Tallinas – piemēram, laikā no 2009.gada līdz 2017.gadam Tallinā tika uzbūvēti 316 000 kvadrātmetru jaunu biroju platību, Viļņā – 338 000, bet Rīgā – tikai 158 000 kvadrātmetru. Šajā nišā Skanstes attīstītāji saredz lielāko izaugsmes potenciālu, norādīja Vanags. Tāpat arī jaunu mājokļu celtniecībā Rīga būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – 2017.gadā Lietuvā tika pabeigti 5600 jauni mājokļi, Igaunijā – 4100, bet Latvijā – tikai 1000.
“Viens no Skanstes apkaimes attīstības pamatnosacījumiem ir tās stratēģiskie objekti – “Arēna Rīga”, “Elektrum” Olimpiskais sporta centrs un esam nozīmīgs pretendents, lai te atrastos arī starptautisks konferenču centrs. Mijiedarbība starp šiem enkurobjektiem sniegs iespēju Rīgā organizēt pasaules mēroga pasākumus, stiprināt konkurētspēju un stimulēt ekonomisko izaugsmi. Jau šobrīd gada griezumā Skansti apmeklē ievērojams skaits cilvēku – pasākumus “Arēnā Rīga ik gadu apmeklē vairāk nekā 500 000 cilvēku, bet “Elektrum” Olimpisko centru vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku katru gadu. Šī ir arī viena no atbildēm infrastruktūras attīstības nepieciešamībai,” sacīja Vanags.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka patlaban “ABLV Bank” ir apturējusi visus meitasuzņēmuma “Pillar” grupas līgumus ar plānotā “New Hanza” kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem.
“Bankas pašlikvidācija pavelk strīpu cerībām būvēt jauno darījumu un dzīvojamo kvartālu “New Hanza”. Tas viss tiek iesaldēts, būvdarbi patlaban ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar apakšuzņēmējiem. Ar visiem apakšuzņēmējiem banka noslēgto līgumu ietvaros norēķināsies, kad būs iespēja,” teica “ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.
Par turpmāko “New Hanza” projekta likteni lems bankas likvidatori, piebilda Fiļs.
Pēc bankas pārstāvju vēstītā, “ABLV Bank” likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas “Pillar” grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs “Hanzas perons”, parks “Hanzas dārzs”, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E8E2B520-9E73-43AE-AC48-CB0F5202B822/
Muzejs aiziet gar degunu
Patlaban “ABLV Bank” ir apturējusi visus meitasuzņēmuma “Pillar” grupas līgumus ar plānotā “New Hanza” kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem, otrdien žurnālistiem sacīja “ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. “Bankas pašlikvidācija pavelk strīpu cerībām būvēt jauno darījumu un dzīvojamo kvartālu “New Hanza”. Tas viss tiek iesaldēts, būvdarbi patlaban ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar apakšuzņēmējiem. Ar visiem apakšuzņēmējiem banka noslēgto līgumu ietvaros norēķināsies, kad būs iespēja,” teica Fiļs. Par turpmāko “New Hanza” projekta likteni lems bankas likvidatori, piebilda Fiļs. Tāpat ir šobrīd apturēta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības iecere. Pēc bankas pārstāvju vēstītā, “ABLV Bank” likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas “Pillar” grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs “Hanzas perons”, parks “Hanzas dārzs”, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība. Daudzi tvitera leitotāji vīlušies par muzeja būvniecības ieceres apturēšanu.
Sporta žurnālists Edgars Orlovskis vīlies notikušajā.
Edgars Orlovskis
@Orlach
Tuvākos gadus mums neredzēt Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā…
lsm.lv/raksts/zinas/l…
Tue Feb 27 13:49:12 +0000 2018
Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas padomnieks Jānis Butkevičs atklāj savas cerības saistībā ar “New Hanza” kvartāla būvniecību.
Janis
@Butkevics
Par šo patiešām łoti žēl. Ticēju, ka New Hanza City ar jauno muzeja ēku, un interesantām ekspozīcijām padarītu mums visiem dzīvi labāku. twitter.com/olafs_pulks/st…
Tue Feb 27 14:33:25 +0000 2018
Sabiedrisko attiecību speciālists Krišs Ēlerts vēl cer uz kompromisu.
Krišs Ēlerts
@krisselerts
ļoti ceru,ka vismaz koncertzāles un konferenču projekts netiks apturēts lsm.lv/raksts/zinas/l…
Tue Feb 27 13:55:41 +0000 2018
Parīzes Politisko studiju institūta pasniedzēja Una Bergmane izsaka viedokli par muzeja būvniecību.
Una Bergmane
@UnaBergmane
Visi, kam sāp sirds par AB banku var to pastāstīt moldāviem, kuriem caur Latvijas bankām nozaga vienu astoto daļu no IKP. Viņiem paliks labāk, uzzinot, ka AB muzeju gribēja celt. youtube.com/watch?v=5_F5UQ…
Sat Feb 24 16:02:40 +0000 2018
Ierēdnis Pēteris Krišjānisrosina gūt mācību no notikušā.
Pēteris Krišjānis
@pecisk
@UnaBergmane manuprāt mums nevajag vienam otru apvainot. Jā, mākslu un kultūru bīdošie cilvēki ir sāpināti, bet tas nozīmē,ka mēs stāvam dažādās upes pusēs. Mūsu visu labticību izmantoja, tas arī viss. Tā ir skarbā patiesība. Mācamies.
Sat Feb 24 16:04:43 +0000 2018
Una Bergmane
@UnaBergmane
@pecisk Man arī muzeja žēl, bet tas nav iemesls, lai glābtu banku, kura Latviju pataisa par Eiropas zagļu naudas mazgātuvi. Ilgtermiņā tas ir nacionālās drošības risks.
Sat Feb 24 16:15:05 +0000 2018
Tikmēr tvitera lietotājs Ojārs Kapteinis saskatījis ieguvumus no nenotikušās kvartāla būvniecības.
Ojārs Kapteinis
@ojars
tā ABLV pelnītā nogrimšana atrisina trīs Rīgas pilsētvides problēmas, kuras Nils & CO gribēja radīt: neuzbūvēs Purvciemu 2, kapu tramvajs arī netiks taisīts un laikmetīgās mākslas muzeju ir cerība tomēr dabūt vecajā RTU ēkā.
Tue Feb 27 14:36:07 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/68c884ae-8a3d-4719-be86-36ca4ab2fb09/
