VIDEO: “ABLV Bank” pašlikvidāciju veic “ABLV Bank” akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. “ABLV Bank” potenciālajiem likvidatoriem uzdod atspēkot visus “FinCEN” pārmetumus

“ABLV Bank” otrdien preses konferencē informēs par pašlikvidācijas procesa sākšanu

Rīga, 27.febr., LETA. “ABLV Bank” otrdien preses konferencē informēs par pašlikvidācijas procesa sākšanu, aģentūrai LETA pavēstīja “ABLV Bank” grupas komunikāciju vadītājs Artūrs Eglītis.
Preses konference notiks plkst.15, Elizabetes ielā 23, Rīgā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka šāds lēmums bija ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Tāpat ziņots, ka piektdien, 23.februārī, ECB nolēma neglābt banku un sākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CC894753-D466-4BF7-859A-341509F5A357/

LETA tiešraide: 27.februāris plkst.15 – “ABLV Bank” preses konferencē informē par pašlikvidācijas procesa sākšanu (LETA A kanālā: http://www.leta.lv/ , kā arī LETA Facebook lapā:
https://www.facebook.com/letanews/videos/1695496437180261/ ).
…Info avots: http://www.leta.lv/

VIDEO: Fiļs, Bernis un Reinfelds informē par “ABLV” pašlikvidāciju. Bernis: “Tas izdzēsa 25 gadu darbu”

Bernis preses konferencē norādīja, ka šis lēmums bija smagākais viņa dzīvē, norādot, ka pusotrā nedēļā tika izdzēsts 25 gadu darbs. “Lēmums ir pieņemts,” sacīja Bernis. “Es ļoti daudz par to pēdējās dienas esmu domājis un neesmu sapratusi, kā banka, kas saņēmusi visus šos pārmetumus, 25 gadu laikā varēja izaugt par vienu no vadošajām valstī,” viņš sacīja.
Banka bija savākusi pietiekami likvīdu līdzekļu, lai turpinātu darbu, taču pieņemtais lēmums par noguldījumu nepieejamību faktiski nozīmēja likvidāciju, skaidroja bankas pārstāvji.
Arī Fiļs emocionāli norādīja, ka ir patiesi grūti noticēt tam, kas ir noticis.
Garantēto noguldījumu izmaksa sāksies piektdien, informēja Reinfelds, sakot, ka pilnvarotā banka tiks paziņota tuvākajā laikā. Viņš vēlreiz apliecināja, ka šī nauda tiks izmaksāta no bankas līdzekļiem.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” atzina Bernis.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par “ABLV Bank” akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots un video: http://jauns.lv/raksts/bizness/271665-video-tiesraide-fils-bernis-un-reinfelds-informe-par-ablv-paslikvidaciju-bernis-tas-izdzesa-25-gadu-darbu

VIDEO: “ABLV Bank” potenciālajiem likvidatoriem uzdots atspēkot visus “FinCEN” pārmetumus

Rīga, 27.febr., LETA. “ABLV Bank” potenciālajiem likvidatoriem uzdots atspēkot visus ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) izteiktos pārmetumus, otrdien žurnālistiem sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Šāds uzdevums tiek dots, lai ļautu bankas akcionāriem un klientiem, kā arī Latvijai kopumā atgūt reputāciju pasaules finanšu tirgū,” teica Bernis.
Bankas valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka notiekošais ļoti negatīvi ietekmēs ārvalstu klientu apkalpošanas biznesu Latvijā. “Bijām labākie visos banku procesos, izcēlāmies ar augstu klientu apkalpošanas kultūru. Domāju, ka liela daļa klientu vairs neatgriezīsies Latvijā, ir arī citas vietas, kur var saņemt banku pakalpojumus,” pauda Bernis.
Viņš atzīmēja, ka ir nolemts sākt bankas pašlikvidāciju, lai pasargātu banku no neprofesionālas rīcības, ņemot vērā, ka Latvijā daudzi maksātnespējas procesi beidzas ar kriminālprocesiem. “Tā bija vienīgā pareizā izeja, lai aizsargātu bankas klientus un cilvēcīgi sakārtotu attiecības ar darbiniekiem,” uzsvēra Bernis.
Vienlaikus bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds informēja, ka likvidatora amata kandidāts ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, taču likvidatora grupā strādās arī “ABLV Bank” grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos “New Hanza Capital” valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs.
“Piecu dienu laikā likvidatoriem Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) būs jāiesniedz likvidācijas plāns. Trīsdesmit dienu laikā FKTK šis plāns ir jāizvērtē un jāakceptē. Pēc plāna akceptēšanas likvidatoru grupa sāks savu darbu. Līdz tam brīdim bankas darbību turpinās vadīt bankas valde,” klāstīja Reinfelds, piebilstot, ka šobrīd ir sākts darbs pie likvidācijas plāna izstrādes.
Reinfelds arī piebilda, ka piektdien, 2.martā, plānots sākt noguldījumu izmaksas klientiem.
Bernis norādīja, ka banka bija akumulējusi pietiekami likvīdus līdzekļus, lai atsāktu darbību, taču tika pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību, kas faktiski nozīmēja likvidāciju. “Mūsu rīcībā bija 1,3 miljardi eiro brīvo līdzekļu, no tiem lielākā daļa ir Latvijas Bankas kontos. Tās naudas pietiktu, lai apmierinātu visas klientu prasījumus,” viņš uzsvēra.
Tāpat Bernis minēja, ka nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieprasījusi uzrādīt “ABLV Bank” Latvijas Bankas kontā skaidru naudu tieši miljarda eiro apmērā.
“Banka pelnīja naudu ārzemēs, bet cilvēkus nodarbināja šeit. Tā bija ne tikai banka, bet liela grupa ar desmitiem uzņēmumu, kuriem ir savi darbības plāni, sadarbības partneri, attīstības vīzijas. Tas viss tagad paliek pagātnē, pusotras nedēļas laikā ir izdzēsts 25 gadu darbs un trešā lielākā banka valstī. Tagad ir jātiek galā ar situāciju, rūpējoties ar klientiem,” sacīja Bernis.
Savukārt bankas līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs informēja, ka personīgi uzraudzīs likvidatoru darbu, lai banka ar cieņu norēķinātos ar visiem klientiem, kreditoriem un bankas darbiniekiem. “Es apsolu, ka arī turpmāk ar vislielāko rūpību uzraudzīšu visu, kas attiecas uz likvidatora darbu, lai mēs godpilni un ar cieņu norēķinātos ar visiem klientiem, kreditoriem un bankas darbiniekiem,” viņš sacīja.
Pēc bankas pārstāvju vēstītā, “ABLV Bank” likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas “Pillar” grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs “Hanzas perons”, parks “Hanzas dārzs”, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība.
Savukārt apdraudēti ir 74 miljonu eiro “AmberStone Group” plānotie ieguldījumi Latvijas uzņēmumos – finiera rūpnīcas būvniecība Krustpils novadā, kūrortviesnīca Liepājā, pieczvaigžņu un četrzvaigžņu viesnīcas Rīgā, Latvijā reģistrētās flotes paplašināšana par diviem vai trim kuģiem un traumatoloģijas-ortopēdijas klīnikas “Orto” paplašināšana.
Tāpat apdraudēti 35,5 miljonu eiro “New Hanza Capital” ieguldījumi ar kopējo iznomājamo platību 68 800 kvadrātmetri. Tostarp bijušās VEF teritorijas attīstība, kā arī noliktavu un biroju kompleksa Maskavas ielā attīstība.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Vēbers bijis Andra Grūtupa advokātu biroja darbinieks, vēlāk nodibinājis savu advokātu biroju “Elvijs Vēbers un partneri”. Kopā ar Grūtupu viņš sarakstījis Civillikuma komentārus “Īpašums” un “Ģimenes tiesības”.
Atbilstoši arhīva datiem Vēbērs pirms vairāk nekā 10 gadiem pārstāvējis Ventspils mēru Aivaru Lembergu prasībā pret laikrakstu “Diena”, kā arī lietā pret Latvijas Televīziju. Tāpat Vēbers pārstāvēja Lembergu prasībā pret uzņēmēju Aināru Gulbi. Vēbers piedalījās arī strīdā par kādreizējā kinoteātra “Palladium” ieejas izmantošanu, vairākās prāvās pārstāvēja arī Grūtupu.
Vēbers bijis iesaistīts arī “Latvijas kuģniecības” meitasuzņēmuma “Lasco Investment” maksātnespējas procesa strīdā.
2010.gadā viņš startējis Saeimas vēlēšanās no “Visu Latvijas”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputātu kandidātu saraksta.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc “FinCEN” februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
VIDEO: https://youtu.be/vtHuxqyGi-g
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FEBBC6A8-1279-4A11-B26A-7D00B1C12D7C/

Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai “ABLV Bank” nolemj pašlikvidēties

Rīga, 26.febr., LETA. Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
“ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” atzina Bernis.
Plašāku informāciju par šo lēmumu “ABLV Bank” pārstāvi plānojot sniegt otrdien, 27.februārī.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par “ABLV Bank” akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1F07DA3D-EF19-412F-BB3E-3E495E3901BF/

“Fitch”: Ietekme uz Latvijas kredītreitingu saistībā ar “ABLV Bank” sabrukšanu ir ierobežota

Rīga, 27.feb., LETA. Latvijas trešās lielākās bankas “ABLV Bank” sabrukšana neapdraud valsts kredītreitinga pamatus, jo sākotnējās pazīmes liecina, ka noguldījumu strauja izņemšana nav skārusi citas bankas, teikts starptautiskās reitingu aģentūras “Fitch” publiskotajā paziņojumā.
Tas norāda uz to, ka, neskatoties uz triecienu reputācijai, liela nerezidentu apkalpojoša bankas sektora ilgtermiņa risku materializēšanos finanšu nozare var absorbēt bez būtiska valsts parādsaistību kāpuma, pauda “Fitch”.
Aģentūras ziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” ir lielākā starp tām bankām, kas galvenokārt apkalpo nerezidentu noguldījumus. “Fitch” ilgstoši uzskatījusi nerezidentu noguldījumu sektoru kā risku Latvijas finanšu stabilitātei un uzraudzīs, vai “ABLV Bank” likvidēšana radīs kādas sekas.
Laika periodā no 13. līdz 19.februārim no “ABLV Bank” izņemti aptuveni 600 miljoni eiro noguldījumos, 70-80% no šīs summas aizplūstot no Latvijas banku sektora. Līdz šim būtisks noguldījumu aizplūdums no citām nerezidentu noguldījumu apkalpojošām bankām nav novērots, vēstī “Fitch”.
Aģentūra arī neprognozē, ka “ABLV Bank” likvidācija būtiski ietekmēs Latvijas valsts finansiālo stāvokli. Kopējais apdrošināto noguldījumu apmērs bankā lēsts 470 miljonu eiro apmērā, un Latvijas varasiestādes paredz, ka tas tiks finansēts ar bankas aktīviem. Ja tiks piedzīvots līdzekļu trūkums, maksājumi tiks veikti no noguldījumu garantiju fonda, kurā uzkrāti 158 miljoni eiro. Ja arī šie līdzekļi nebūs pietiekami, tad fonds aizņemsies naudu no vietējām bankām bez valdības nodrošinātām garantijām.
“Fitch” paziņojumā arī vēsta, ka iespējamību Latvijas finanšu sektoram piedzīvot reputācijas iedragāšanu saasinājusi valsts centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana saistībā ar apsūdzībām kukuļu izspiešanā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Piektdien, 23.februārī, ECB nolēma neglābt banku un sākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/3B4F0362-3631-45F4-9422-F2FDE9B334D2/

“Moody’s”: Notikumi Latvijas finanšu sistēmā negatīvi ietekmē bankas un to kredītreitingus

Rīga, 26.febr., LETA. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s” pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto “ABLV Bank” likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.
“Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,” norāda “Moody’s” analītiķis Niklass Bohmans.
Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.
“Moody’s” ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.
Lai arī jaunākie notikumi Latvijas finanšu sistēmā rada negatīvu ietekmi uz visu banku kredītreitingiem, tās bankas, kuras visvairāk balstās uz nerezidentu noguldījumiem savu darbību finansēšanai, ir visvārīgākās, tostarp “ABLV Bank”, “Rietumu banka” un “Norvik banka”, vēsta aģentūra.
“ABLV Bank” noguldījumi no iedzīvotājiem NVS valstīs 2017.gada 30.jūnijā veidoja 83,9% no kopējā noguldījumu apmēra. “Rietumu banka” ierobežo informācijas izpaušanu par nerezidentu noguldījumiem, taču bankas biznesa modelis balstīts uz turīgām starptautiskām privātpersonām, un 2016.gada beigās 62% no visiem aizdevumiem tika izsniegti kredītņēmējiem valstīs, kas neietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas, pēc “Moody’s” uzskatiem, paredz lielu nerezidentu noguldījumu apmēru. Tikmēr “Norvik bankas” nerezidentu noguldījumu apmērs no valstīm ārpus OECD 2016.gada nogalē veidoja 57,8%, tostarp 25,3% bija no Krievijas rezidentiem.
Vienlaikus “Moody’s” vēsta, ka no Latvijas finanšu institūcijām aģentūra vērtējumā banka “Citadele” un “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) ir labi pozicionētas, lai pārciestu pašreizējo notikumu radīto spiedienu. Aģentūra norāda, ka banka “Citadele” pēdējos gados galvenokārt attīstījusies Baltijas valstīs, koncentrējoties uz patēriņa kredītiem, kā arī aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus banka samazinājusi saikni ar NVS valstīm un ierobežojusi jaunu nerezidentu noguldījumu pieņemšanu. 2017.gada beigās bankas “Citadele” noguldījumu apmērs no Baltijas valstīm veidoja 64% no kopējā noguldījumu apmēra, bet noguldījumi no NVS valstīm bija 7,6%. Tikmēr “Altum” ir attīstības institūcija, kuru galvenokārt finansē Latvijas valsts un Eiropas Savienības programmas, skaidro “Moody’s”.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/179943D6-EA6C-49EB-8710-3022D82CBDA9/

“ABLV Bank” piecu dienu laikā jāinformē FKTK par pašlikvidāciju; likvidatoru ievēlēs bankas akcionāru sapulce

Rīga, 26.febr., LETA. AS “ABLV Bank” piecu dienu laikā jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) iesnieguma projekts par pašlikvidāciju, savukārt likvidatoru jāievēlē kredītiestādes akcionāru sapulcei, paredz Kredītiestāžu likums.
Kredītiestāžu likumā teikts, ka kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz FKTK iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Tam jāpievieno pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un ziņas par iespējamo likvidatoru.
FKTK 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina minēto informāciju, pārbaudīs, vai kredītiestāde spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās grāmatvedības reģistros reģistrētās saistības pret kreditoriem, un iesniegs Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās darbības licences anulēšanu.
Likumā noteikts, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Pabeidzot kredītiestādes pašlikvidāciju, likvidators pieņem lēmumu par pašlikvidācijas pabeigšanu un iesniedz to FKTK.
“ABLV Bank” pārstāvis Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka visa informācija par pašlikvidācijas procesu un personām, kas tiks ieceltas par bankas likvidatoriem, tiks sniegta otrdien, 27.februārī.
Aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka bankai varētu būt trīs likvidatori, no kuriem viens varētu būt zvērinātu advokātu biroja “Kristaps Andersons un partneri” advokāts Elvijs Vēbers. Viņa vārds atrodams arī Maksātnespējas procesa administratoru reģistrā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Plašāku informāciju par šo lēmumu “ABLV Bank” pārstāvi plānojot sniegt otrdien.
FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par “ABLV Bank” akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/57357B66-1141-40B1-BB0B-AA999F1CCA4A/

Nedēļas laikā izraudzīs konsultantu audita veikšanai finanšu sektora uzraugošajās institūcijās

Rīga, 26.febr., LETA. Nākamās nedēļas sākumā ir jāpanāk vienošanās par finanšu sektora uzraugošo institūciju auditu, pirmdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Finanšu ministrijai (FM) šīs nedēļas laikā jāizraugās konsultants, kurš veiks auditu. Šis audits tiks veikts ne tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), bet arī pārējās uzraugošajās institūcijās, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā,” sacīja premjers.
Kučinskis norādīja, ka jāizvērtē visas uzraugošo institūciju veiktās darbības, vai tās ir bijušas adekvātas katrai konkrētajai situācijai. “Tāpat audits ļaus sameklēt atbildes uz daudziem citiem neatbildētiem jautājumiem par uzraudzības sistēmu kopumā. Ir arī jāpārvērtē, ko tieši lemj Eiropas Centrālā banka (ECB) un kādi lēmumi ir FKTK kompetencē,” skaidroja Kučinskis.
Jautāts, vai pēc audita varētu sekot kādu amatpersonu nomaiņa, Kučinskis sacīja, ka “tāpēc jau audits tiek veikts, lai, pamatojoties uz tā rezultātiem, sekotu kāda statusa maiņa vai amatpersonas maiņa”. Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka pagaidām viņam nav pamata domāt par kādas uzraugošo institūciju amatpersonas pieļautajām nepilnībām darbā vai pārkāpumiem.
Premjers arī piebilda, ka daudz nopietnāk jāpievēršas darījumu samazināšanai ar šaubīgajiem “čaulas uzņēmumiem”. “Te ir runa nevis par nerezidentiem vispār, bet tieši par šiem “čaulas uzņēmumiem”,” sacīja Kučinskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka audita konsultants tiks izvēlēts, konsultējoties ar Latvijas sadarbības partneriem – Pasaules Banku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citiem.
“Mēģināsim auditu veikt pēc iespējas ātrāk, taču svarīga ir kvalitāte, nevis steiga. Taisīt auditu tikai tādēļ, lai “ripotu galvas” nebūtu prātīgi. Jāizvērtē, kā praksē tiek piemērots esošais regulējums, vai ir nepieciešamas kādas likumu izmaiņas. Auditam jāsniedz uzraudzības institūciju sistēmisks vērtējums,” uzsvēra finanšu ministre.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, visticamāk, ka audita veikšanu varētu virzīt Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, kura šī darba veikšanai varētu piesaistīt neatkarīgus ekspertus, piemēram, starptautisku institūciju vai auditoru.
“Audita veicējam jābūt prasmēm novērtēt atsevišķu specifisku lietu, proti, kā FKTK līdz šim piemērojusi Eiropas Savienībā un ārpus tās esošu atšķirīgu regulējumu sankciju novērtēšanā,” skaidroja finanšu ministre.
Kā ziņots, Reizniece-Ozola sestdien žurnālistiem pavēstīja, ka aicinās Saeimu kā pārraugu veikt finanšu sektoru uzraugošās iestādes auditu. Viņa norādīja, ka FKTK darbu pēdējo divu gadu laikā atzinīgi novērtē ne tikai pati ministre, bet arī ārvalstu institūcijas, tomēr tas nenozīmējot, ka nozares uzraudzībā neesot problēmu. “Lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un visiem būtu laba sajūta par FKTK pieņemtajiem lēmumiem, Finanšu ministrija runās ar Saeimu, lai tā iniciē auditu, kas izvērtētu iestādes darba kvalitāti,” teica Reizniece-Ozola.
Arī FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka iniciatīva veikt komisijas auditu, ir atbalstāma. “Mēs tikai atbalstītu šādu iniciatīvu, jo esam par iestādes darba principiem un lēmumiem pārliecināti. Un par sevi kā banku uzraugu jūtamies droši,” viņš sacīja.
Koalīcijas partijas jau nedēļas nogalē pauda atbalstu šādai iecerei.
Tāpat vēstīts, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/B2C60249-00BE-42AB-8520-20A684F1DFE4/

Saeima jau šonedēļ varētu pieņemt likumu par bankas likvidatoru atlīdzības ierobežojumiem

Rīga, 26.febr., LETA. Saeima jau šonedēļ varētu pieņemt izmaiņas Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes informēja žurnālistus, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ izskatīs priekšlikumu par likuma izmaiņām, bet ceturtdien, 1.martā, likums jau tiks grozīts.
Taujāts, vai likuma izmaiņas attieksies arī uz AS “ABLV Bank”, Kučinskis uzsvēra, ka pašlaik nav pieņemts lēmums par bankas likvidāciju.
Koalīcijas partneri apliecināja, ka atbalsta šos likuma grozījumus.
Finanšu ministrija (FM) aģentūru LETA informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.
Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas – 3%, pēc 60% – 4% un pēc 75% – 5%.
Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..
FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/8D0E3E83-BD1F-4236-8C3E-D39493A3351C/

Ministrija: “ABLV Bank” darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata mainīt IKP prognozi

Rīga, 27.febr., LETA. AS “ABLV Bank” darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata mainīt iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
FM šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018.gadā būs 4%, bet 2019.gadā – 3,4% apmērā. Ministrijā uzsvēra, ka “ABLV Bank” darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.
“Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Tāpat kā pagājušajā gadā galvenie ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāji arī 2018.gadā ir labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, nodrošinot spēcīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko pamatā veicina straujāka Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde,” skaidroja FM.
FM ieskatā, “ABLV Bank” darbības pārtraukšana nemaina šo faktoru pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus “ABLV Bank” darbības pārtraukšanas ietekme uz tautsaimniecības attīstību, potenciāli samazinoties kreditēšanas apjomiem, ir ļoti ierobežota, ņemot vērā bankas specializāciju nerezidentu apkalpošanā.
“Finanšu un apdrošināšanas nozare jau 2017.gadā piedzīvoja kritumu tuvu pie 10%, ko lielā mērā noteica nerezidentu biznesa apjoma samazināšanās Latvijā. Tomēr šim kritumam nebija būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomikas kopējo attīstību, un IKP sasniedza straujāko kāpumu kopš 2011.gada – provizoriski par 4,5%. Arī esošajās IKP pieauguma prognozēs 2018.gadam jau bija ņemta vērā prognozējamā nerezidentu biznesa tālākā samazināšanās,” uzsvēra FM.
Ņemot vērā iepriekš minēto, FM pašlaik nesaskata pamatu mainīt IKP pieauguma prognozes. Nākamās makroekonomisko rādītāju prognozes, kas būs par pamatu 2019.gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, ministrija izstrādās šā gada jūnija sākumā, kad jau būs pieejama daudz plašāka informācija par “ABLV Bank” likvidācijas procesu un būs iespējams izvērtēt tā ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību. Attiecīgi nepieciešamības gadījumā kopējās Latvijas IKP pieauguma prognozes tiks koriģētas.
Iepriekš domnīcas “Certus” direktors Vjačeslavs Dombrovskis aģentūrai LETA sacīja, ka “ABLV Bank” likvidācija valstij varētu izmaksāt apmēram 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
To Dombrovskis secinājis, ņemot vērā Latvijas Bankas datus par finanšu nozari 2016.gadā, auditorkompānijas “Deloitte” pērn veikto novērtējumu par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu IKP un nodarbinātībai, kā arī Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datus.
Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0E687449-0DB9-461A-92F6-2D12E70C3657/

“ABLV Bank” darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata mainīt IKP prognozi

Finanšu ministrija (FM) šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018. gadā būs 4,0%, bet 2019. gadā 3,4% apmērā. “ABLV Bank” darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.
Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Tāpat kā pagājušajā gadā galvenie ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāji arī 2018. gadā ir labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, nodrošinot spēcīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko pamatā veicina straujāka Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/makroekonomika/57658-ablv-bank-darbibas-partrauksanas-del-patlaban-nav-pamata-mainit-ikp-prognozi.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D55AEA51-A526-4C65-8567-E15097388A19/

FKTK izvērtēs ABLV Bank AS projektu par pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank AS akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.
Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Mēs lieki laiku nekavēsim. Tas ir saprotami, ka skaidrībai šādos jautājumos un šajā brīdī ir jābūt pēc iespējas ātri. Secīgi procesi, raita lēmumu izskatīšana un savlaicīga informācija – to nodrošinās FKTK, tādējādi veicinot visu Latvijas banku klientu pārliecību par noteiktu kārtību un stabilitāti mūsu valsts finanšu sektorā.”
Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, kredītiestādes pašlikvidāciju veic bankas akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/77F24FA2-D6F0-4BB7-B12A-0F45000C8BE0/

Politiķi norāda, ka “ABLV Bank” likvidēšanai nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz ekonomiku

Rīga, 26.febr., LETA. AS “ABLV Bank” likvidēšanai nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, uzskata aģentūras LETA aptaujātie par finanšu jomu atbildīgie politiķi.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka “ABLV Bank” likvidēšanai nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Politiķis skaidroja, ka ekonomika pašlaik attīstās, kas arī aizstās tos nodokļu ienākumus, kas vairs neienāks no šīs bankas.
Budžeta komisijas vadītājs norādīja, ka līdz šim nav bijusi iespēja pilnībā izpētīt “ABLV Bank” situāciju, taču pašas bankas izšķiršanās par kredītiestādes likvidēšanu liek domāt, ka tā pati spēs nodrošināt garantētos maksājumos klientiem.
Deputāts vērsa uzmanību, ka “ABLV Bank” strādāja arī ar tādiem līdzekļiem, kam bija augsts riska līmenis – tā dēvēto “čaulas kompāniju” naudu, par kuras izcelsmi nebija pilnīga skaidrība. Vucāns norādīja, ka, jo mazāk valstī ir banku ar šī riskantā biznesa daļu, jo tas ir labāk. Budžeta komisijas vadītājs pauda, ka Latvijai jākoncentrējas uz banku sektora un pārējās ekonomikas tāda veida aktivizēšanu, kuras pamatā ir uzticami finanšu līdzekļi.
Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šāda iespēja – pašlikvidācija – ir paredzēta. Tas ir viens no rīcības variantiem, bankai esot tādā situācijā kādā pašlaik ir “ABLV Bank”, piebilda politiķis.
Putra norādīja, ka banka ar 800 darbvietām un teju 20 miljoniem eiro nomaksātiem nodokļiem gadā ir zaudējums ekonomikai, tomēr pašlikvidācijas pieteikums nav sliktākais risinājums pašreizējais situācijai, kurā bankā ir nonākusi.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), lūgts komentēt bankas lēmumu, ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību vien norādīja, ka “ABLV Bank” akcionāriem lēmums par pašlikvidāciju jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kura 30 dienu laikā sniegs savu atzinumu. “Ja akcionāri ir izšķīrušies par šādu soli, tad viņiem savs piedāvājums jāiesniedz FKTK, kas to 30 dienu laikā izvērtēs un sniegs savu atzinumu,” sacīja Kučinskis.
Ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) aģentūrai LETA pirmdienas vakarā nav izdevies sazināties.
Kā ziņots, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā. “Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par “ABLV Bank” akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
Kredītiestāžu likums paredz, ka kredītiestādei, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas jāiesniedz FKTK iesniegums projektu par pašlikvidāciju, savukārt likvidatoru jāievēlē kredītiestādes akcionāru sapulcei.
Kā ziņots, ka ECB sestdien paziņoja, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs. ECB paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A1BA1DDF-F671-4FB3-8BCF-ADBA42263503/

Latvijas Bankas un “ABLV Bank” noslēgto aizņēmuma līgumu iespējams lauzt

Rīga, 27.febr., LETA. Latvijas Bankas un AS “ABLV Bank” noslēgto aizņēmuma līgumu iespējams lauzt, šodien tikšanās laikā ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju atzina Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners.
Iepriekš Latvijas Banka grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdeva kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” tika piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.
Savukārt pirmdien “ABLV Bank” paziņoja par pašlikvidācijas procesa sākšanu.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa atzina, ka centrālā banka par “ABLV Bank” pašlikvidāciju vēl nav spriedusi, bet šim jautājumam drīz tiks pievērsta uzmanība.
Savukārt Kušners informēja, ka Latvijas Bankas un “ABLV Bank” noslēgtais līgums paredz abām pusēm iespēju lauzt aizdevuma līgumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED033-992F-0A22-EF96-759244893C5C/

Kehris: Pašlikvidācija ir saprātīgs “ABLV Bank” akcionāru lēmums

Rīga, 27.febr., LETA. Komercbankas “ABLV Bank” pašlikvidācijas process ir saprātīgs akcionāru lēmums, aģentūrai LETA sacīja ekonomists Ojārs Kehris.
“Ja bankai nebija citas iespējas, kā vien likvidācija, tas ir bankas saprātīgs lēmums to darīt pašai, nevis atļaut to darīt valsts ieceltiem administratoriem. Sevišķi ar tādu administratoru pieredzi, kāda Latvijā līdz šim ir bijusi,” teica Kehris.
Viņš piebilda, ka ir pāragri vērtēt kā “ABLV Bank” pašlikvidācija ietekmēs valsts ekonomiku. Taču īstermiņā šis notikums Latvijas ekonomiku varētu ietekmēt negatīvi, jo ir pietiekoši daudzi bankas klientu, kas strādā Latvijas ekonomikā. Tomēr, ja līdz ar šo un citiem notikumiem finanšu sektorā Latvijā pastiprināsies banku uzraudzība atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, ilgtermiņā investīciju piesaiste un ticība Latvijai var tikai palielināties.
Kehris teica, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija pazaudēja savus mērķus, jo viens no pēdējiem izvirzītajiem bija eiro ieviešana. Tomēr investoru, ekonomistu un OECD ieteiktās reformas un pārmaiņas turpinās caur satricinājumiem – arestiem un bankrotiem. Lai arī bieži vien vietējie uzņēmumi valdībai lūguši vai rekomendējuši nesteigties ar atsevišķām reformām, par to nākas maksāt daudz bargāk. “Latvija ir kļuvusi par naudas atmazgāšanas un arī vairāku strīdīgu maksājumu priekšposteni ES. Pirms tam ļoti stabilas līderpozīcijas bija Kiprai. Par to runājam ļoti sen un dažādos līmeņos – gan finanšu uzraudzības, gan valdības līmenī – rekomendācijas visu laiku ir bijušas,” teica Kehris.
Kehris pauda, ka pēdējie notikumi finanšu sektorā Latvijai nevar būt pilnīgi negaidīti, jo bija jābūt brīdinājumiem, par ko finanšu uzraudzības institūcijas zināja. Ja OECD un ekonomistu rekomendācijas, brīdinājumi un aicinājumi netiek ņemti vērā, kādā brīdī sekos satricinājumi, sacīja ekonomists.
Jau vēstīts, “ABLV Bank” akcionāru ārkārtas pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C16F915B-054E-4EE1-8D2C-58E8DBBF1680/

Eksperts: “ABLV Bank” lēmums pašlikvidēties uzskatāms par pragmatisku soli

Rīga, 27.febr., LETA. Komercbankas “ABLV Bank” lēmums pašlikvidēties ir uzskatāms par pragmatisku soli no bankas puses, aģentūrai LETA atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Viņš sacīja, ka bankas pašlikvidācijas procesa uzsākšana uzskatāma par pragmatisku rīcību no akcionāru puses, ja banka tiešām ir likvīda un pastāv ticamība, ka ir iespējams atmaksāt visus noguldījumus ar līdzekļiem, kas ir “ABLV Bank” rīcībā.
Vienlaikus Grafs atturējās no plašākiem komentāriem par bankas likvidācijas procesa kopējo ietekmi uz ekonomisko situāciju Latvijā, norādot, ka tas ir ārpus viņa kompetences. Tomēr viņš atkārtoti atzīmēja, ka bankas pašlikvidācija, skatoties no kreditoru un klientu viedokļa, ir racionāls lēmums, ja pastāv ticamība, ka “ABLV Bank” ir spējīga savas saistības nokārtot.
Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A0CE74A6-5C45-4ECE-A49B-F24B42E811CA/

Siksnis: “ABLV Bank” pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais scenārijs valstij

Rīga, 27.febr., LETA. Komercbankas “ABLV Bank” pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.
“Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā “karsts kartupelis”, jo par “ABLV Bank” licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,” teica Siksnis. Viņš piebilda, ka “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.
Vienlaikus viņš piebilda, ka vēl jāvērtē, vai izpildās visi priekšnosacījumi, lai bankas pašlikvidāciju varētu uzsākt. Tomēr, spriežot pēc politiskajiem paziņojumiem un bankas pēdējiem publiski pieejamajiem finanšu rādītājiem, “ABLV Bank” esot specifiska banka, ar ļoti vienkāršu bilances struktūru un tai ir liels likvīdo aktīvu īpatsvars, ko var viegli pārvērst naudā un izmantot kreditoru prasību apmierināšanai. Bankai ir liels pašu kapitāls, kas var tikt izmantots kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tāpat bankai ir kredītportfelis apmēram viena miljarda eiro apmērā, kuru var pārvērst naudā, lai gan tas var prasīt ilgāku laiku.
Siksnis pieļāva, ka bankas akcionāriem lēmums par pašlikvidācijas procesu ir sāpīgs un viņi līdz pēdējam cīnīsies par bankas saglābšanu, ņemot vērā to, ka vēl nesen runāja par biznesa modeļa maiņu. Līdz ar to “ABLV Bank” pašlikvidācijas process ir nedaudz negaidīts pavērsiens, bet īstermiņā palīdzēs atrisināt akūtās problēmas šajā konekstā.
Viņš arī teica, ka pēdējo finanšu sektora notikumu ietekme uz valsts ekonomiku ir vērtējama negatīvi. Lai arī tie nav tik lieli satricinājumi, kādus Latvija pieredzēja 1998. vai 2008.gadā, bet tie ir trieciens valsts un finanšu sektora reputācijai. “Tas gan nav iznīcinošs vai jūtams sitiens, jo kredītreitingu aģentūras reaģē aukstasinīgi un būtiskas makroekonomikas sekas nav paredzamas,” teica Siksnis. Tajā pašā laikā “ABLV Bank” ir darba devēja lielam skaitam darbinieku un nodokļu maksātāju, līdz ar to tā ieņēma zināmu lomu valsts ekonomikā. Tāpat uz negatīvo pusi varētu mainīties nerezidentu attieksme pret Latvijas bankām.
Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5659A39C-1E2E-431C-9BCB-798042B30D79/

Birža apturējusi tirdzniecību ar “ABLV Bank” obligācijām

Rīga, 27.febr., LETA. Birža “Nasdaq Riga” apturējusi tirdzniecību ar “ABLV Bank” obligācijām, teikts biržas publiskotajā informācijā.
Tirdzniecība ar “ABLV Bank” obligācijām apturēta ar mērķi aizsargāt ieguldītāju intereses.
Banka publisko obligāciju emisiju programmu sākta 2011.gadā, un tās ietvaros veikusi vairāk nekā 40 publisko obligāciju emisiju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka šāds lēmums bija ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Tāpat ziņots, ka piektdien, 23.februārī, ECB nolēma neglābt banku un sākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1A53134B-9803-4511-A8E6-C2BFC1EC3B01/

Rungainis: “ABLV Bank” pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai

Rīga, 27.febr., LETA. Komercbankas “ABLV Bank” pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.
Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs “ABLV Bank” gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.
Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.
Savukārt komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi “spoža” arī pirms “ABLV Bank” gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.
Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” atzina Bernis.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A46AF089-B589-4AD5-A562-B2AEF522B38B/

Eksperts: “ABLV Bank” lēmums pašlikvidēties ir pareizs lēmums, ja tā īstenošanai pietiek līdzekļu

Rīga, 27.febr., LETA. Komercbankas “ABLV Bank” lēmums pašlikvidēties ir pareizs lēmums, ja bankas līdzekļu apjoms šim mērķim ir pietiekošs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
“Ja banka ir izvērtējusi un pārliecināta, ka tās kopējie aktīvi nodrošina iespēju veikt likvidācijas procesu, neuzsākot bankrota procedūru, tas ir ļoti loģisks un atbilstošs solis gan bankas īpašniekiem, gan arī Latvijai maksimāli izdevīgam situācijas atrisinājumam. Tas ļoti pareizs lēmums, ja līdzekļu skaits ir pietiekošs,” teica Bērziņš.
Viņš piebilda, ka “ABLV Bank” ir ļoti labi kapitalizēta banka un likums paredz likvidācijas procesa sākšanu, tāpēc no šāda viedokļa likvidācija ir veids, kā banka var ar mazākajiem zaudējumiem saviem klientiem var atdot naudu. Bankas klientiem saglabājas iespējas saņemt līdzekļus no visiem bankas izsniegtajiem kredītiem, atbilstoši maksājumu grafikiem. Savukārt valstij “ABLV Bank” likvidācija nozīmē potenciāli mazāk neskaidrību saistībā ar maksātnespējas procesu, kas dažkārt ir izaicinājums. Tāpat līdz ar šo bankas lēmumu valstī ir potenciāls saglabāties vairāk darba vietām, jo bankas likvidācija notiks pakāpeniski un tās darbinieki netiks strauji atlaisti.
Viņš arī atzina, ka pēdējie notikumi finanšu sektorā Latvijā nenāk par labu valsts kredītreitingam ilgtermiņā. Tāpat ir šaubas, vai Latvijas kā nerezidentus apkalpojošās valsts banku biznesa modelis var ilgtermiņā turpināties. Arī atsevišķas bankas var ar laiku nolemt šo biznesu pārvietot uz citām valstīm, bet nerezidenti noguldījumiem var izvēlēties citu valstu, piemēram, Luksemburgas un Čehijas bankas. Tādējādi ilgtermiņā banku īpatsvars kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) devumā Latvijas ekonomikai var samazināties.
Vienlaikus viņš norādīja, ka attiecīgā biznesa veida samazināšanās Latvijā ir mazāk negatīva nekā reputācijas kaitējums, ko šāds biznesa modelis var nodarīt valstij turpmāk. “Tā ir stratēģiskā izvēle, kas jāizdara Latvijai un bankām, kas ir svarīgāk – reputācijas risks vai ekonomiskais ieguvums. Mūsu gadījumā reputācija šobrīd ir ievērojami svarīgāka par budžeta ieguvumiem no konkrētā biznesa veida,” teica LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1ABDE730-C184-4F4C-AF77-552B6FD7BB04/

Putniņš: “ABLV Bank” pašlikvidācijas projektu FKTK izvērtēs raiti

Rīga, 27.feb., LETA. “ABLV Bank” pašlikvidācijas projektu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvērtēs raiti, aģentūrai LETA atzina komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“Mēs lieki laiku nekavēsim. Tas ir saprotami, ka skaidrībai šādos jautājumos un šajā brīdī ir jābūt pēc iespējas ātri. Secīgi procesi, raita lēmumu izskatīšana un savlaicīga informācija – to nodrošinās FKTK, tādējādi veicinot visu Latvijas banku klientu pārliecību par noteiktu kārtību un stabilitāti m ūsu valsts finanšu sektorā,” teica Putniņš.
Komisijā arī norādīja, ka FKTK izvērtēs “ABLV Bank” pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi attiecīgo bankas akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.
Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tostarp pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs “ABLV Bank” spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.
Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestādes pašlikvidāciju veic bankas akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka šāds lēmums bija ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/374A2A04-2994-43E4-9AD5-8682B581EA34/

Finanšu ministre: “ABLV Bank” pašlikvidācija ir labs risinājums, ja tiek ievērotas kreditoru intereses

Rīga, 27.febr., LETA. AS “ABLV Bank” lēmums veikt pašlikvidāciju ir labs risinājums, bet ar nosacījumu, ka tiek ievērotas kreditoru intereses, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa atzina ka “ABLV Bank” pašlikvidācija ir viens no bankas nākotnes scenārijiem, bet tas vēl jāsaskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
“Kopumā bankas pašlikvidācija ir labs risinājums gadījumā, ja tiek izpildītas saistības pret kreditoriem, un FKTK šādu risinājumu atbalsta,” atzina finanšu ministre un piebilda, ka bankas pašlikvidācija neietekmēs garantēto noguldījumu izmaksu.
Tāpat Reizniece-Ozola uzsvēra, ka, neskatoties uz FKTK lēmumu par “ABLV Bank” pašlikvidāciju, Finanšu ministrija turpinās virzīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz likvidatoru un maksātnespējas administratoru būtisku atlīdzības samazinājumu.
Jau vēstīts, “ABLV Bank” akcionāru ārkārtas pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED032-A7C4-06A9-9F1C-12FCBE0B0159/

FKTK: Situācija finanšu sektorā ir stabila

Rīga, 28.febr., LETA. Situācija finanšu sektorā ir stabila, šodien žurnālistiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Taujāts par to, vai no Latvijas bankām neaizplūst līdzekļi, Putniņš uzsvēra, ka situācija ir stabila un pauda cerību, ka tā tāda būs arī turpmāk. “Neredzam nekādas ārkārtējas kustības,” piebilda FKTK vadītājs.
Runājot par “ABLV Bank” pašlikvidāciju, Putniņš norādīja, ka FKTK ir saņēmusi informāciju par šo lēmumu. Tagad bankai ir jāiesniedz pašlikvidācijas projekts, kas FKTK 30 dienu laikā jāatbalsta vai jānoraida. Galvenais kritērijs būs tas, vai bankai pietiek līdzekļu, lai pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
“ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9E03359F-E27A-40AB-B154-CB1547BE5C01/

Jūt līdzi cietušajiem

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā. “ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā. “Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. “Lēmums ir ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais,” atzina Bernis. Tvitera lietotājus pārsteidzis bankas lēmums, daudzi jūt līdzi cietušajiem – maksātnespējas administratoriem.

Žurnālists Romāns Meļņiks izsaka domas par notiekošo.
Romāns Meļņiks
@romans_melniks
Ieskatījos kredītiestāžu likumā. Bankas pašlikvidācijas gadījumā likvidators ir pašu akcionāru sapulces ievēlēta persona nevis tā, ko izvēlas regulators. Tātad risku, ka izlaupīs, mazāk. diena.lv/raksts/latvija…: diena.lv/raksts/latvija…
Mon Feb 26 18:52:30 +0000 2018

Latvijas Universitātes profesors Ģirts Karnītis aizdomājies par maksātnespējas administratoru sajūtām.
Girts Karnitis
@GirtsKarnitis
Vai pēc ABLV paziņojuma par pašlikvidāciju, dažiem maksatnespējas administratoriem neiestājās dziļas vilšanās sajūta?
Mon Feb 26 19:06:41 +0000 2018

Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) jūt līdzi maksātnespējas administratoriem.
kārlis
@karlis_serzants
Tas brīdis, kad vismaz desmit masātnespējas adminiem vienā mirklī gar acīm nozibēja visa iepriekšējā dzīve… delfi.lv/bizness/bankas…
Mon Feb 26 20:20:02 +0000 2018

Notikumu komentētāja Gaida Matisone jūt līdzi tiem, kurus šis lēmums varētu apbēdināt.
Gaida Matisone
@GaidaMatisone
Visu cieu ABLV menedžmentam, kas izšķīrās par bankas pašlikvidāciju. Dziļa līdzjūtība administratoriem un tos atbalstošājiem politiķiem, kuri nesaņēms iecerētos miljonus! nra.lv/latvija/238229… via @nralv
Tue Feb 27 07:27:14 +0000 2018

Saeimas deputāts, biedrības “Sabiedrība centriskai politikai” (SCP) līderis Edvards Smiltēns slavē baņķieru rīcību.
Edvards Smiltēns
@EdvardsSmiltens
Banķieri domāšanas un lēmumu pieņemšanas ātrumā pārspēj politiķus. Kamēr koalīcijas politiķi filozofē – ļaut maksātnespējas administratoriem nopelnīt 10,20,50 vai 100 miljonus – banķieri pieņem lēmumu administratoriem nedot ne centa. delfi.lv/a/49787409
Mon Feb 26 19:13:21 +0000 2018

Rīgas domes deputāts Krišjānis Feldmanis (JKP) izsaka savu versiju par bankas likvidācijas procesu.
Krišjānis Feldmans
@FeldmansLV
Šādu gājienu no #ABLV akcionāru puses neviens negaidīja! Visa NA/ZZS adminu mafija un FKTK Putniņš “palika uz pauzes un ar garu degunu”! Es paredzu, ka visi saņems savu naudu un abi lielie akcionāri saglabās LV bagātāko cilvēku statusu.
delfi.lv/bizness/bankas…
Mon Feb 26 21:51:41 +0000 2018

Uzņēmējs Andris Tihomirovs pozitīvi pārsteigts par lēmumu.
Andris Tihomirovs
@atihomirovs
Tas tik ir gājiens! ABLV pašlikvidācija! Maksātnespējas administrātori sūkā lāstekas! Ja īpašnieki atvērs jaunu banku, pāreju pie viņiem. Respect.
Mon Feb 26 19:13:10 +0000 2018

“ABLV Bank” rīcību atbalsta arī elektroniskās komercijas speciālists Andris Bačkurs.
Andris
@AndrisBackurs
@InraRubene @atihomirovs Labāk šādi, nevis, lai šakāļu bars uzmetās virsū un izog. Kā Tas bija ar Trasta komercbanku. Un Respect, ka parādīja, kā notiek mūsu valstī lietas.
Tue Feb 27 05:08:48 +0000 2018

Banku likvidācijas procesu komentē Ernests Bordāns.
Ernests
@ErnestsBordans
Starp citu, pašlikvidācija (ja tā tiks atļauta) nozīmē arī to, ka ABLV teorētiski visu savus aktīvus un noguldītājus var vienkārši pārvietot uz citu banku un ar lojālākajiem klientiem turpināt darbību. Ko viņi visdrīzāk arī darīs, līdzīgi kā ABLV klusām pārņēma Parex klientus.
Tue Feb 27 06:33:13 +0000 2018

Uzņēmējs Andris K. Bērziņš min iespējamos riskus.
Andris K. Berzins
@akberzins
Pašlikvidācija laba tādā ziņā, ka netērē naudu uz maksātnespējas lobiju. Bet jā, risks ir tas, ka to pašu biznesu vienkārši pārņems citā čaulā – ABLV2. @FKTK_lv atbildība šo nepieļaut, nodrošināt, ka pēctecis darbojas likumīgi un bez pagātnes milzīgiem nerezidentu riskiem twitter.com/ernestsbordans…
Tue Feb 27 06:42:41 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/6a166400-33a3-41e0-97b8-be3c4ef6f1f1/