Tiesa neatceļ Rimšēvičam piemērotos drošības līdzekļus
Rīga, 27.febr., LETA. Tiesa ir noraidījusi lūgumu atcelt korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam piemērotos drošības līdzekļus, tāpēc viņš apsver iespēju “vērsties starptautiskajās institūcijās”, aģentūrai LETA apliecināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Rimšēviča advokāts tika lūdzis tiesu atcelt divus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noteiktos drošības līdzekļus – nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts.
Ņemot vērā, ka Latvijā drošības līdzekļu pārsūdzības iespējas ir izsmeltas, Rimševičā aizstāvība apsver iespējas vērsties starptautiskajās institūcijās. Vārpiņš gan neatklāja, kurā institūcijā šādu pieteikumu varētu iesniegt. “Šajā gadījumā Latvija tiesas lēmums ir formāls, jo nav ņemta vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) loma visā šajā jautājumā,” uzsvēra advokāts.
Rimšēvičs otrdien intervijā Latvijas Televīzijai tika apliecinājis, ka kopš pirmdienas atsācis doties uz darbu Latvijas Bankā. Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka klients ievērojot drošības līdzekļa nosacījumus un nekādus pienākumus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, viņš neveicot. “Aizstāvamais veic formālus pienākumus, kurus neliedz pildīt piemērotais drošības līdzeklis,” apgalvoja Vārpiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/CE93C0E2-F1FD-4F58-9CA3-78926D677523/
Rimšēvičs atsācis doties uz darbu Latvijas Bankā
Rīga, 27.feb., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pret kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu par kukuļņemšanu, un kuram ir liegums pildīt amata pienākumus, atsācis doties uz darbu Latvijas Bankā.
“Kopš vakardienas es eju uz Latvijas Banku,” otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” sacīja Rimšēvičs.
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka nesaņems atalgojumu, kamēr nepilda amata pienākumus.
Tajā pašā laikā Rimšēvičs piebilda, ka viņam piemēroto drošības līdzekli nepārkāps. “Es absolūti neko nedarīšu tādu, lai pārkāptu drošības līdzekli,” viņš uzsvēra.
Vienlaikus Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA sacīja, ka Rimšēvičs pirmdien, 26.februārī, bija ieradies Latvijas Bankas telpās, lai kopā ar KNAB darbiniekiem veiktu izmeklēšanas darbības, taču sīkāk šīs izmeklēšanas darbības nekomentēja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7A6B96EC-CF19-4538-8D00-6667F53B9A74/
Neziņa par Rimšēviča nākotni rada bažas par Latvijas iespējām piedalīties ECB lēmumu pieņemšanā
Rīga, 27.febr., LETA. Neziņa par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējām ieņemt amatu rada bažas par Latvijas iespējām piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pieņemšanā, šodien tikšanās laikā ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju atzina Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Viņa informēja, ka ECB sēdes notiek ļoti bieži un tajās piedalās arī pārstāvji no Latvijas Bankas, tomēr situācijā, kad Rimšēvičam ir liegts ieņemt amatu, Latvija nevar piedalīties ECB padomes balsojumos.
“Jo ātrāk [būs skaidrs, vai Rimšēvičs var ieņemt centrālās bankas prezidenta amatu] jo labāk. Nenoteiktība mums nenāk par labu,” piebilda Razmusa.
Viņa atzina, ka Latvijas Bankas pārstāvi var deleģēt ECB padomes sēdē, tomēr tajā mūsu centrālās bankas pārstāvis var paust viedokli, bet nevar piedalīties balsojumā.
“Arī tajās retajās reizēs, kad Rimšēvičs nevarēja piedalīties ECB sēdē, tika pilnvarota persona, kas tajā var piedalīties un izteikt viedokli, bet nevar balsot,” informēja Razmusa.
Pēc viņas teiktā, neziņa par Rimšēviča iespējām atgriezties amatā rada problēmu, ka Latvijai nebūs balsstiesību svarīgu ECB lēmumu pieņemšanā.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Viņa pienākumus šobrīd pilda Razmusa.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED03B-04D0-58AB-7520-2064A7915B51/
Saistībā ar situāciju finanšu jomā Latvijas Bankā izveidota krīzes vadības darba grupa
Rīga, 27.febr., LETA. Saistībā ar situāciju finanšu jomā Latvijas Bankā izveidota krīzes vadības darba grupa, šodien tikšanās laikā ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas pārstāvjiem informēja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas finanšu sektors patlaban ir stabils. Tomēr, ņemot vērā pēdējo divu nedēļu notikumus finanšu sektorā un iepriekšējo pieredzi finanšu krīzes situācijā, centrālajā bankā ir izveidota krīzes vadības padome, kas koordinē un seko līdzi aktuālajiem nozares jautājumiem.
“Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, centrālajai bankai ir svarīgi saprast, kas finanšu sektorā notiek īstermiņā, kāda ir banku likviditāte, cik ļoti problēmas vienā bankā var ietekmēt citas bankas. Tāpēc mēs no pirmās dienas izveidojām krīzes darba grupu,” pauda Razmusa.
Viņa informēja, ka finanšu sektoram ir divi raksturīgi biznesa modeļi – viens paredz koncentrēties uz vietējās ekonomikas finansēšanu, bet otrs modelis saistīts vairāk ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem. Vērojot situāciju finanšu sektorā, Latvijas Banka novērojusi, ka nedaudz samazinājies ārvalstu klientu noguldījumu apmērs.
Jau ziņots, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
“ABLV Bank” uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par “ABLV Bank” akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED03A-C636-E3DD-F227-7CE1FE807142/
No Rimšēviča mājas nozagts ugunsdrošs seifs ar ģimenes fotogrāfijām
Rīga, 27.feb., LETA. No Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas nozagts ugunsdrošs seifs ar ģimenes fotogrāfijām un video ierakstiem, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” sacīja Rimšēvičs.
Viņš informēja, ka nozagtajā seifā atradās ģimenei svarīgas lietas – foto albumi, mūzikas un video ieraksti. “Es neturu miljonus seifā mājās,” teica Rimšēvičs.
Tāpat viņš pauda, ka nevēlas nevienu turēt aizdomās, taču norādīja uz to, ka māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā veikta kratīšana. “Es negribu nevienu turēt aizdomās, bet vienkārši ļoti tuvu sakrīt notikumi,” sacīja Rimšēvičs, piebilstot, ka seifs atradās mājas otrajā stāvā, “nost no acīm”, kā arī to nevarēja iznest viens vai divi cilvēki, bet māja tika apzagta desmit minūšu laikā.
Pēc Rimšēvičs teiktā, laikā, kad apzagta māja, viņš bijis ceļā no kino, kur skatījies filmu “Tumšākā stunda” par Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu. “Mēs atgriezāmies no filmas un tajā brīdī mums brauca pretī apsargs un sacīja: “Zvaniet policijai. Jūsu māja ir apzagta”,” viņš sacīja.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viņa mājai ir signalizācija, bet nav fiziska apsardze. Signalizācija ieslēgusies, apsardze ieradusies desmit minūšu laikā, bet zagļi jau bija aizbēguši.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA stāstīja, ka, iespējams, nozagtajā seifā atradušies materiāli, kurus aizstāvība varētu izmantot Rimšēviča attaisnošanai. Advokāts gan atturējās minēt, kas tieši šie ir par materiāliem.
Advokāts norādīja, ka zagļi acīmredzot zinājuši, kur atrodas aptuveni 200 kilogramus smagais seifs. Advokāts nekomentēja, vai policijai zādzības atklāšanai nodoti arī videonovērošanas kameru ieraksti.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/00D1CB5C-5FF6-4424-9409-D9279E8D3827/
Policija sākusi kriminālprocesu par iespējamiem nošaušanas draudiem Rimšēvičam
Rīga, 27.febr., LETA. Valsts policija sākusi kriminālprocesu par iespējamiem nošaušanas draudiem korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA apliecināja, ka Rimšēvičs ir uzrakstījis iesniegumu Valsts policijai par saņemtiem draudiem. Policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par draudiem izdarīt slepkavību. Rimšēvičs lietā ir atzīts par cietušo.
Jaunus draudus Rimšēvičs nav saņēmis, atzina advokāts.
Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka sākts kriminālprocess par iesniegumā minēto faktu un tiek veikta izmeklēšana.
Rimšēvičs 20.februārī žurnālistiem paziņoja, ka Latvijā pamazām daudziem esot kļuvis neērts. Viņam esot izteikti nošaušanas draudi, par kuriem viņš informējis drošības institūcijas.
Janvāra beigās viņam uz mobilo tālruni atnākusi īsziņa “no konkrēta cilvēka”. Intervijā LTV raidījumam “1:1” Rimšēvičs paskaidroja, ka īsziņu viņš saņēmis no sev ļoti labi pazīstama cilvēka, kurš īsziņas tekstā norādījis, ka viņam ir informācija par vēlmi Rimšēviču nogalināt.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas un apkarošanas biroja izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Pagājušās nedēļas nogalē notikusi seifa zādzība no Rimšēviča mājas. Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A6719CD1-4862-4975-9F1D-3D7D971E2BFA/
Rimšēvičs pret viņu vērstās apsūdzības saista ar “Trasta komercbankas” vēlmi atriebties
Rīga, 27.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pret viņu vērstās apsūdzības saista ar “Trasta komercbankas” vēlmi atriebties.
To Rimšēvičs sacīja intervijā raidījumam “De facto”. “Savas apsūdzības es saistu ar “Trasta komercbankas” atriebību, ka tai netika ļauts noturēties virs ūdens. Es gan to nekādi nevarēju ietekmēt,” teica Latvijas Bankas prezidents.
Viņš atgādināja, ka “Trasta komercbanka” tika slēgta 2016.gadā. Sīkāk gan skaidrot, vai un kad ticies ar kādām “Trasta komercbankas” amatpersonām, Rimšēvičs nevarēja, norādot, ka par šīs informācijas neizpaušanu parakstījies izmeklēšanas ietvaros.
Arī to, vai tiešām Rimšēvičs domā, ka “Trasta komercbanka” atriebību tagad īsteno ar Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) starpniecību, viņš nekomentēja.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tika aizturēts un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvots KNAB izmeklētā kriminālprocesā, kurā viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Žurnāls “Ir” vēstīja, ka šajā policijas izmeklētajā lietā figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no “Trasta komercbankas” pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā “Trasta komercbankas” augsta amatpersona.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/00CCF17B-5EE8-4CB7-B8D2-5BA406BF7F53/
Priekšlikumu ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu saskaņos ar ECB
Rīga, 27.febr., LETA. Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien vienojās turpināt diskusiju par grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas paredz ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu. Šādi grozījumi vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku (ECB).
Likuma izmaiņas rosināja “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā.
Tikšanās laikā ar Saeimas komisiju visi Latvijas Bankas padomes locekļi atzina, ka par minētajiem priekšlikumiem vēl nepieciešamas diskusijas, tomēr būtiskus iebildumus bankas vadība nepauda.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šādos gadījumos pilnvaras tiktu apturētas uz laiku, kamēr stāsies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiktu izbeigta.
Likumu arī iecerēts papildināt ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam un viņa vietniekam. Likumprojektā cita starpā iecerēts, ka Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja centrālās bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka pēc konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju minētie likuma grozījumi tiks saskaņoti ar ECB. Plānots, ka likuma grozījumi ar ECB tiks saskaņoti pirms Saeima lems par to apstiprināšanu trešajā lasījumā.
Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED035-D8F5-1DFD-3B1E-CAB039097AAF/
Maizītis: Pagaidām nav gūts apstiprinājums, ka Rimšēvičam izteikti nāves draudi
Rīga, 28.febr., LETA. Līdz šim nav gūts apstiprinājums tam, ka par kukuļa izspiešanu aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu izteikti nāves draudi, kā viņš pats to publiski apgalvoja, taču nevar izslēgt, ka tuvākajā nākotnē šajā lietā atklāsies kaut kas jauns, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.
Viņš uzsvēra, ka kriminālprocesu par nāves draudu izteikšanu Rimšēvičam ir sākusi Valsts policija (VP), kura arī detalizēti šo lietu izmeklē. Tomēr SAB direktors apstiprināja, ka arī viņa vadītajā birojā bija pārbaudāma informācija par Latvijas Bankas prezidentam, iespējams, izteiktiem draudiem.
“Pārbaudāma informācija bija mūsu birojā. Mēs to baudījām. Daudzas lietas neapstiprinājās. Ir vēl lietas, kuras jābauda, bet šajos jautājumos mēs sadarbosimies ar VP,” sacīja SAB direktors. Maizītis apstiprināja, ka starp pārbaudāmajām lietām bijusi arī Rimšēviča saņemtā mobilā tālruņa īsziņa, taču viņš neatklāja, vai pats ir redzējis šo īsziņu.
Jautāts, vai līdz ar to patlaban nevar apgalvot, ka draudi Rimšēvičam ir bijuši, Maizītis atbildēja: “Šajā brīdī nē, bet es neizslēdzu, ka, veicot papildu pārbaudes, tiek noskaidrots kaut kas vairāk.”
Kā ziņots, VP ir sākusi kriminālprocesu par iespējamiem nošaušanas draudiem, kas varētu būt izteikti Rimšēvičam. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA apliecināja, ka Rimšēvičs ir uzrakstījis iesniegumu VP par saņemtiem draudiem. Policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par draudiem izdarīt slepkavību. Rimšēvičs lietā ir atzīts par cietušo. Jaunus draudus Rimšēvičs nav saņēmis, atzina advokāts.
Rimšēvičs 20.februārī žurnālistiem paziņoja, ka Latvijā pamazām daudziem esot kļuvis neērts. Viņam esot izteikti nošaušanas draudi, par kuriem viņš informējis drošības institūcijas. Janvāra beigās viņam uz mobilo tālruni atnākusi īsziņa “no konkrēta cilvēka”. Intervijā LTV raidījumam “Viens pret vienu” Rimšēvičs paskaidroja, ka īsziņu saņēmis no sev ļoti labi pazīstama cilvēka, kurš norādījis, ka viņam ir informācija par vēlmi Rimšēviču nogalināt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A37DAFA0-0465-4C3A-A613-D8ABB010B25F/
