Atceltas OIK atļaujas vēl septiņām AER koģenerācijas elektrostacijām
Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl septiņām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām:
– SIA “Baltekogen” trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā,
– SIA “Tektus” stacijai Amatas novadā,
– SIA “Digne” stacijai Vecumnieku novadā,
– SIA “ATAUGA-G” stacijai Olaines novadā,
– SIA “Krustpils AER” elektrostacijai Krustpils novadā.
Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.
Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 214 miljoniem eiro.
Atgādinām, ka 2017. gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “ENERGO FORTIS” Līvānu novadā un SIA “E Strenči” Strenču novadā, savukārt šogad atļaujas atceltas SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “EVOKEM” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā un SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā.
Kā zināms, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu sniegto informāciju, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem. Ja tiks konstatētās nelikumīgas vai krāpnieciskas darbības, Ekonomikas ministrija piesaistīs arī tiesībsargājošās iestādes (kas jau šobrīd piesaistītas konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām), kā arī nekavējoties pieņems lēmumus par atļauju atcelšanu, vienlaikus samazinot kopējā OIK apmēru turpmākajos gados.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu Ekonomikas ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa. Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību.
Savukārt, lai uzlabotu ārējo normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti nākotnē, EM strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot termiņu obligātā iepirkuma uzsākšanai, uzstādāmās jaudas minimālā sliekšņa noteikšanu, ražošanas kvotas ierobežojumus, kā arī paplašinot regulējumu staciju kontrolē.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/961D87EC-D34E-4DB4-9441-D5A01943DF4E/
LOSP: Pieprasām pārtraukt OIK diferenciāciju un lauku cilvēkus nostādīt nevienlīdzīgā situācijā
Neskatoties uz 23.februāra it kā labajām ziņām, par panākto vienošanos saistībā ar pretimnākšanu sezonāliem jaudas lietotājiem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) joprojām uzskata, ka šis solis neveicinās augsto elektrības rēķinu samazinājumu, bet joprojām apgrūtinās uzņēmējdarbību, tajā skaitā lauksaimniecisko ražošanu un konkurētspēju.
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis: “Esam neizpratnē par piektdien Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto ziņu, ka EM koriģēs «Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformu», kura palīdzēs sezonāliem jaudas lietotājiem, mazināt fiksēto tarifu. Neredzam EM jebkādu panāktu vienošanos ar lauksaimniekiem. Iespējams, ka tas atbilst patiesībai, bet uz kā rēķina. Ja tas notiek uz pārējo lauksaimnieku rēķina, tad tas ir vairāk nekā nepieņemami, jo jau OIK reformas rezultātā mēs esam elektrības lietotāju kategorijā, kuriem jāmaksā visaugstākais OIK maksājums. Ir informācija no Elektroenerģijas publiskā tirgotāja prezentācijas, EM apspriedes laikā, ka OIK maksājums par patērētajām kWh mums tiks vēlreiz paaugstināts, stājoties spēkā sezonālajām iespējām mainīt pieslēgumu jaudas.”
Mēs esam neapmierināti, ka mums divas reizes ir jāmaksā par pieslēgto elektroenerģijas jaudu: pie sadales un OIK. Vai elektrību, kas šajā gadījumā ir prece drīkst aplikt ar divkāršu nodevu. Uzskatam par nepieņemamu situāciju, kad par elektrību maksājam tikai līdz 30% no kopējām izmaksām, bet pārējais 70% maksājums ir par sadali, pārvadi un OIK. Cik ilgi mums lauku cilvēkiem būs jāpiemaksā par lētu elektrību un siltumu pilsētās? Kā EM var izskaidrot situāciju, kad Sadales Tīkls un Elektrum izrakstītajos elektrības rēķinos ir atšķirīgi tarifi par pieslēgtajām jaudām un tās atšķiras vairāk nekā par 30%. Tā ir vēl viena patērētāju krāpšanas shēma.
Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs: “Esam apkopojuši savu zemnieku decembra un janvāra elektrības rēķinus, kuros elektrības cena ir pieaugusi par 20- 60%. Ja ir organizācijas, kas vienu dienu pieprasa ministra demisiju, otrā dienā piekāpjas pie mazākā ieguvuma, kas ir izdevīgāka mazai daļai viņu biedru, tad LOSP lūdzam nepieskaitīt pie apmierināto skaita. Mēs neesam apmierināti ar šo rezultātu, jo prasām atcelt jaudas maksājumu par OIK un pārtraukt OIK diferenciāciju. Jābeidz lauku cilvēki uztvert kā zemāku šķiru, kurai var uzlikt tādu slogu, kā vajag, beidzot jāsāk domāt līdzvērtīgi.”
Biedrība – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) – ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/D53227A8-C7FA-4541-A962-560C23B18112/
LOSP iebilst pret risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un pieprasa pārtraukt OIK diferenciāciju
Rīga, 27.febr., LETA. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) rastajiem risinājumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, jo tās ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja, aģentūru LETA informēja LOSP.
“Esam neizpratnē par piektdien EM sniegto ziņu, ka EM koriģēs “OIK reformu”, kura palīdzēs sezonāliem jaudas lietotājiem, mazināt fiksēto tarifu. Neredzam EM jebkādu panāktu vienošanos ar lauksaimniekiem. Iespējams, ka tas atbilst patiesībai, bet uz kā rēķina. Ja tas notiek uz pārējo lauksaimnieku rēķina, tad tas ir vairāk nekā nepieņemami, jo jau OIK reformas rezultātā mēs esam elektrības lietotāju kategorijā, kuriem jāmaksā visaugstākais OIK maksājums,” norādīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis, sakot, ka saskaņā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja sniegto informāciju OIK maksājums par patērētajām kilovatstundām lauksaimniekiem paaugstināsies, stājoties spēkā sezonālajām iespējām mainīt pieslēgumu jaudas.
Pēc viņa sacītā, lauksaimnieki ir neapmierināti, ka nozare ir neapmierināta ar elektrības kā preces apliekšanu ar divkāršu nodevu, jo par pieslēgto elektroenerģijas jaudu ir jāmaksā divas reizes – pie sadales un OIK. “Uzskatam par nepieņemamu situāciju, kad par elektrību maksājam tikai līdz 30% no kopējām izmaksām, bet pārējais 70% maksājums ir par sadali, pārvadi un OIK. Cik ilgi mums lauku cilvēkiem būs jāpiemaksā par lētu elektrību un siltumu pilsētās? Kā EM var izskaidrot situāciju, kad AS “Sadales tīkls” un “Elektrum” izrakstītajos elektrības rēķinos ir atšķirīgi tarifi par pieslēgtajām jaudām un tās atšķiras vairāk nekā par 30%?” neizpratni pauda Vilnītis.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsvēra, ka LOSP prasa EM atcelt jaudas maksājumu par OIK un pārtraukt OIK diferenciāciju.
”Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis aģentūrai LETA norādīja, ka ir maldīgi apgalvojot, ka “Elektrum” piemēro atšķirīgus OIK tarifus. OIK tarifus ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un atbilstoši tiem arī tiek izrakstīti rēķini. Konkrētajā gadījumā salīdzināti dažādi pieslēgumi ar dažādiem tarifiem.
“Zinot LOSP ģenerāldirektora Vilnīša kunga aktīvo dalību OIK tarifu apspriešanā, grūti iedomāties, ka tā ir tikai nezināšana. No kā varam izdarīt secinājumu, ka tā ir apzināta sabiedrības maldināšana,” uzsvēra Siksnis.
Jau ziņots, ka 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem ir izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.
Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar “Sadales tīkls” vai elektroniski portālā “www.sadalestikls.lv”. Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.
Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie “nulles” pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar “Sadales tīkla” darbiniekiem.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.
Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.
OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FCAFB9FE-98B2-4CD1-BE0E-F6A8C3C48BE4/
EM: Darba grupas sanāksmē lauksaimnieku pārstāvji nepiebilda pret panāktajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem
Rīga, 27.febr., LETA. Darba grupas sanāksmē, kurā rasti risinājumi kā mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) radītās elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem, tai skaitā lauksaimniekiem, piedalījās arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, tai skaitā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji, kuri pret panākto vienošanos neiebilda, aģentūrai LETA uzsvēra Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministrijā uzsvēra, ka arī medijos paustie viedokļi apliecināja, ka lauksaimniecības nozares komersantu pārstāvji ir apmierināti ar rastajiem risinājumiem.
Tikšanās laikā visi tās dalībnieki vienojušies, ka diskusijas tiks turpinātas, apspriežot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas metodiku, kas regulē pieslēgumu jautājumus. Visas puses ir aicinātas sniegt savus priekšlikumus līdz šā gada 9.martam.
EM skaidro, ka ciešā sadarbībā ar AS “Sadales tīkls”, AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju radīti vairāki risinājumi, kā elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot, tādējādi būtiski samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem, tai skaitā lauksaimniekiem un citiem uzņēmējiem, kā arī mājsaimniecībām.
Ministrijas un darba grupas kopīgi izstrādātie risinājumi ļaušot lauksaimniecības sektoram ietaupīt ne tikai uz obligātā iepirkuma komponentes fiksētās daļas (jaudas maksa) rēķina, bet ļaus arī nemaksāt AS “Sadales tīkls” fiksēto maksu laika periodā, kad pieslēgums tiks atslēgts vai samazināta jauda. Vienlaikus ministrija atgādina, ka pagājušajā gadā biogāzes sektors no OIK kopumā saņēmis 48,7 miljonus eiro, kas arī ir uzskatāms par atbalstu lauksaimniecības sektoram.
Kā ziņots, LOSP otrdien paziņoja par iebildumiem pret EM rastajiem risinājumiem OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. LOSP ieskatā šādā veidā nesamazināsies elektrības rēķini, bet joprojām būs apgrūtināta uzņēmējdarbība, tajā skaitā lauksaimnieciskā ražošana un konkurētspēja.
“Esam neizpratnē par piektdien EM sniegto ziņu, ka EM koriģēs “OIK reformu”, kura palīdzēs sezonāliem jaudas lietotājiem, mazināt fiksēto tarifu. Neredzam EM jebkādu panāktu vienošanos ar lauksaimniekiem. Iespējams, ka tas atbilst patiesībai, bet uz kā rēķina. Ja tas notiek uz pārējo lauksaimnieku rēķina, tad tas ir vairāk nekā nepieņemami, jo jau OIK reformas rezultātā mēs esam elektrības lietotāju kategorijā, kuriem jāmaksā visaugstākais OIK maksājums,” norādīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis, sakot, ka saskaņā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja sniegto informāciju OIK maksājums par patērētajām kilovatstundām lauksaimniekiem paaugstināsies, stājoties spēkā sezonālajām iespējām mainīt pieslēgumu jaudas.
Pēc viņa sacītā, lauksaimnieki ir neapmierināti, ka nozare ir neapmierināta ar elektrības kā preces apliekšanu ar divkāršu nodevu, jo par pieslēgto elektroenerģijas jaudu ir jāmaksā divas reizes – pie sadales un OIK. “Uzskatam par nepieņemamu situāciju, kad par elektrību maksājam tikai līdz 30% no kopējām izmaksām, bet pārējais 70% maksājums ir par sadali, pārvadi un OIK. Cik ilgi mums lauku cilvēkiem būs jāpiemaksā par lētu elektrību un siltumu pilsētās? Kā EM var izskaidrot situāciju, kad AS “Sadales tīkls” un “Elektrum” izrakstītajos elektrības rēķinos ir atšķirīgi tarifi par pieslēgtajām jaudām un tās atšķiras vairāk nekā par 30%?” neizpratni pauda Vilnītis.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsvēra, ka LOSP prasa EM atcelt jaudas maksājumu par OIK un pārtraukt OIK diferenciāciju.
”Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis aģentūrai LETA norādīja, ka ir maldīgi apgalvojot, ka “Elektrum” piemēro atšķirīgus OIK tarifus. OIK tarifus ir noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un atbilstoši tiem arī tiek izrakstīti rēķini. Konkrētajā gadījumā salīdzināti dažādi pieslēgumi ar dažādiem tarifiem.
“Zinot LOSP ģenerāldirektora Vilnīša kunga aktīvo dalību OIK tarifu apspriešanā, grūti iedomāties, ka tā ir tikai nezināšana. No kā varam izdarīt secinājumu, ka tā ir apzināta sabiedrības maldināšana,” uzsvēra Siksnis.
Jau ziņots, ka 23.februārī EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem ir izdevies rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai. Tostarp līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi.
Mājsaimniecības ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu, prioritāri ir aicinātas izvērtēt esošā pieslēguma jaudas nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt, sazinoties telefoniski ar “Sadales tīkls” vai elektroniski portālā “www.sadalestikls.lv”. Vienlaikus līdz šā gada 1.aprīlim plānots mājsaimniecībām piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.
Elektroenerģijas patērētājus, kuriem ir tā saucamie “nulles” pieslēgumi, kas vēsturiski izveidoti ar lielu jaudu, bet šobrīd elektroenerģija netiek patērēta, aicināti rast individuālus risinājumus, konsultējoties ar “Sadales tīkla” darbiniekiem.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.
Tāpat vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.
OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FBFD196C-F5F6-4692-979F-E79639685AE4/
EM nākamās nedēļas laikā plāno pabeigt obligāto iepirkumu iepriekš nesākušo staciju pārbaudi
Rīga, 28.febr., LETA. Ekonomikas ministrija nākamās nedēļas laikā plāno pabeigt iepriekš sākto elektroenerģijas obligāto iepirkumu nesākušo staciju pārbaudi, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš norādīja, ka pēc pārbaudes pabeigšanas EM pārstāvjiem būs pieejama plašāka informācija nekā līdz šim. Tas savukārt nozīmē, ka apmēram tuvāko trīs nedēļu laikā ministrijas rīcībā būs plašāka informācija un lielākas iespējas sniegt atbildes uz deputātus interesējošiem jautājumiem, uz kuriem patlaban atbildes ir ierobežotas.
Par šīs pārbaudes pabeigšanu EM vēl informēs, atzīmēja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
Tiesa, ar septiņām balsīm pret un četrām balsīm par šodien izskatāmais pieprasījums komisijā tika noraidīts. Iepriekš Saeimā skatīti jau vairāki to partijas “Saskaņa” deputātu virzīti līdzīgi pieprasījumi, kas visi tikuši noraidīti. Atbildīgā Pieprasījumu komisija arī šos dokumentus iepriekš noraidījusi, jo ar tiem saistītajos jautājumos likuma normas neesot pārkāptas.
Kā ziņots, kopumā līdz šim EM atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro.
Pērn decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “Energo Fortis” un SIA “E Strenči”. Savukārt šogad atļaujas atceltas SIA “Madonas eko”, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra”, SIA “Evokem”, SIA “M Parks” un SIA “Eco Latvis”.
Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM sāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.
Tāpat EM turpina vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S) iepriekš vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu izvērtēt Ašeradena un EM ierēdņu rīcību saistībā ar subsidētās elektroenerģijas pārraudzību.
LETA jau vēstīja, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sižeta, kurā veidošanas laikā SIA “Rīgas enerģija” teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS “Sadales tīkls” un “Rīgas enerģija” rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D3DFDEA8-4113-4463-93E4-29199872A276/
Latvenergo koncerna nerevidētie 2017. gada rezultāti
Šodien, 28. februārī, tiek publicēti Latvenergo koncerna 2017. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati.
Kopumā 2017. gads ir vērtējams kā viens no veiksmīgākajiem koncerna darbībā pēdējos gados. To veicināja koncernā pieņemtie lēmumi, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. 2017. gadā Latvenergo koncerns ir vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 mljrd. eiro. Koncerna ieņēmumi nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ir 925,6 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA ir 541,7 milj. eiro jeb par 38 % lielāka nekā pērn.
Koncerna darbībai kā īpaši labvēlīgu 2017. gadu raksturo šādi galvenie faktori:
• ievērojami pieaudzis saražotās elektroenerģijas apmērs – 5 734 GWh, kas ir viens no vēsturiski lielākajiem. Līdz ar sekmīgo elektroenerģijas izstrādi Latvija gada griezumā uzrādīja pozitīvu elektroenerģijas tirdzniecības bilanci, eksportējot daļu no saražotās elektroenerģijas;
• koncerns veiksmīgi uzsāka dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un Igaunijā.
Pagājušajā gadā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs turpināja tuvināties un izlīdzināties ar Ziemeļvalstu līmeni. 2017. gadā Ziemeļvalstīs un Igaunijā bija novērojams elektroenerģijas spot cenu pieaugums, toties Latvijā un Lietuvā tās samazinājās par 4 %. To galvenokārt veicināja NordBalt starpsavienojuma darbība, mazinot cenu starpību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.
2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5 734 GWh, kas ir par 22 % vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā ir pieaudzis par 74 % un ir 4 270 GWh (2016. gadā – 2 449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicināja lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā ir lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā ir par 36 % mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1 411 GWh.
Saražotās siltumenerģijas apjoms 2017. gadā ir samazinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 2 612 GWh, ko noteica salīdzinoši siltāki laika apstākļi apkures sezonā, kā arī jaunu siltuma ražotāju ienākšana tirgū.
2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un Latvenergo koncerns uzsāka dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Latvijā un Igaunijā. 2017. gadā Latvenergo noslēgto dabasgāzes tirdzniecības darījumu apjoms līdzinās 36 % no Latvijas gāzes patēriņa, gāzi iegādājoties brīvajā tirgū un realizējot klientiem Latvijā un Igaunijā.
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem elektroenerģijas tirgotājiem Baltijā. Latvenergo koncerna elektroenerģijas tirgus daļa 2017. gadā ir aptuveni 27 % no kopējā Baltijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus. Ārpus Latvijas pārdotās elektroenerģijas apjoms veido 1/3 no kopējā mazumtirdzniecībā pārdotā elektroenerģijas apjoma. 2017. gadā mazumtirdzniecības klientiem Baltijā kopumā pārdoti 6,9 TWh elektroenerģijas: Latvijā – 4,6 TWh, Lietuvā – 1,3 TWh un Igaunijā – 1 TWh.
Latvenergo koncerna ieņēmumi 2017. gadā ir saglabājušies 2016. gada līmenī un sasniedz 925,6 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums Daugavas HES ir sekmējis arī koncerna peļņas pieaugumu. Bez saimnieciskās darbības peļņu papildus pozitīvi ietekmēja arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma Latvijā. Latvenergo koncerna EBITDA pārskata gadā ir palielinājusies par 38 % un sasniedz 541,7 milj. eiro. Savukārt 2017. gadā koncerna peļņa ir 322,2 milj. eiro, un tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta 173,1 milj. eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa 149,1 milj. eiro*. No gūtās peļņas atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžetu 2018., 2019., 2020. gadam” turpmākajos gados valsts budžetā maksājamo dividenžu paredzamais apjoms 2018. gadā ir 94,2 milj. eiro, 2019. gadā 132,9 milj. eiro un 2020. gadā 127,1 milj. eiro.
Latvenergo koncerns ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. 2017. gadā koncerns valsts budžetā ir iemaksājis 238 milj. eiro, tajā skaitā dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu iemaksāti vairāk nekā 90 milj. eiro.
Kopējais Latvenergo koncerna investīciju apjoms 2017. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par 43,1 milj. eiro jeb 21 % un ir 243,8 milj. eiro. Pieaugumu sekmēja lielākas investīcijas pārvades un ražošanas segmentos. Turpinot Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta īstenošanu, pārskata gadā tajā investēti 41,8 milj. eiro. Lai nodrošinātu augstu tīkla pakalpojumu kvalitāti, tehniskos rādītājus un darbības drošumu, būtisku investīciju apjomu esam ieguldījuši tīklu modernizācijā. Investīciju apjoms tīklu aktīvos ir 65 % no kopējām investīcijām.
AS “Latvenergo” ir veicinājusi obligātā iepirkuma komponentes samazināšanos – tā no 2018. gada 1. janvāra ir 25,79 eiro/MWh līdzšinējās 26,79 eiro/MWh vietā jeb mazāka par 1 eiro / MWh. Tas bija iespējams līdz ar AS “Latvenergo” pieteikšanos vienreizējas kompensācijas saņemšanai no Latvijas valsts 2017. gada oktobrī, vienlaikus atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem Rīgas TEC. 2017. gada 21. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma rīkojumu, atbilstoši kuram AS “Latvenergo” tiek izmaksāta kompensācija 454 milj. eiro apmērā. Lai rastu finansējumu, valsts kā AS “Latvenergo” akcionārs izmanto savas tiesības samazināt AS “Latvenergo” pamatkapitālu.
2017. gada 7. septembrī Moody’s saglabāja nemainīgu AS “Latvenergo” kredītreitingu Baa2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu. Vērtējot AS “Latvenergo” kredītreitingu, Moody’s ir ņēmusi vērā vienreizējo kompensāciju un turpmākās izmaiņas Rīgas TEC atbalsta intensitātē, kā arī AS “Latvenergo” pamatkapitāla samazinājumu.
Ņemot vērā Latvenergo koncerna stratēģijā noteiktos attīstības virzienus, 2017. gada 14. novembrī AS “Latvenergo” valde apstiprināja Stratēģiskās attīstības un efektivitātes programmu. Programmas stratēģiskās attīstības sadaļa ietver plānu nozīmīgāko stratēģisko projektu īstenošanai. Savukārt efektivitātes sadaļa paredz koncerna procesu pārskatīšanu, centralizēšanu un digitalizāciju ar mērķi uzturēt koncerna rentabilitāti ilgtermiņā. Tas ir apjomīgākais koncerna darbības optimizācijas plāns pēdējā desmitgadē, kura īstenošana ļaus ilgtermiņā palielināt koncerna vērtību un saglabāt konkurētspēju atvērtā tirgū un mainīgā enerģētikas nozarē.
Revidētie Latvenergo koncerna 2017. gada rezultāti un Korporatīvās pārvaldības ziņojums par 2017. gadu tiks publicēti 2018. gada 18. aprīlī. Latvenergo koncerna 2017. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati pieejami www.latvenergo.lv sadaļā Investoriem/Pārskati.
* 2017. gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri un kas paredz atšķirīgu UIN piemērošanas kārtību salīdzinājumā ar bijušo UIN likumā noteikto.
Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu nosacījumiem atliktā nodokļa saistības netiek atzītas. Iepriekšējos gados uzkrātās (sākot no 1997. g. līdz 2017. g.) atzītās atliktā nodokļa saistības (149,1 milj. eiro) tiek reversētas 2017. gada pelņas vai zaudējumu aprēķinā.
Atliktā nodokļa reversēšana neietekmē Latvenergo koncerna naudas plūsmu un nepalielina finanšu līdzekļus.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C4BDFD5A-0A3F-477C-AC44-07F83B6F468C/
EM rosinās “Latvenergo” virsplāna peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā novirzīt OIK samazināšanai
Rīga, 28.feb., LETA. Ņemot vērā “Latvenergo” virsplāna peļņu, Ekonomikas ministrija (EM) rosinās novirzīt 78,9 miljonus eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens norādīja, ka “Latvenergo” koncerna peļņas pieaugums skaidrojams ar nodokļu reformu. Tāpat laikapstākļu dēļ gada otrajā pusgadā bija liels ūdens pieplūdums Daugavā, līdz ar to bija iespēja ražot elektrību un pārdot to daudz lielākos apjomos nekā plānots, piebilda ministrs. Līdz ar to veidojas virsplāna peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā, teica Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka 78,9 miljoni eiro ir jānovirza OIK samazināšanai, kas samazinātu OIK slogu gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām. Par šo jautājumu vēl jālemj valdībai. Ašeradens uzsvēra, ka tā būs politiska izšķiršanās – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē EM, bet jāpieņem Ministru kabinetam.
Kā ziņots, “Latvenergo” koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 925,627 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi 2,5 reizes, sasniedzot 322,191 miljonu eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai “Nasdaq Riga”.
Kopumā 2017.gadu “Latvenergo” vadība vērtē kā vienu no veiksmīgākajiem koncerna darbībā pēdējā laikā.
Ministru kabinets pērn atbalstīja “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu par 454,4 miljoniem eiro elektroenerģijas OIK saistību atpirkšanai. Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.
OIK izmaksas 2016.gadā veidoja 237 miljonus eiro, bet pērn – 260 miljonus eiro. Patlaban plānots, ka šogad tie būs 187,9 miljoni eiro.
“Latvenergo” koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/248769A9-ED5B-4729-A1B1-5F41A9F677F6/
Nacionālā apvienība atbalsta priekšlikumam novirzīt daļu “Latvenergo” peļņas OIK samazināšanai, bet ZZS to vēl apspriedīs
Rīga, 28.feb., LETA. Nacionālās apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumu novirzīt 78,9 miljonus eiro no “Latvenergo” virsplāna peļņas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga samazināšanai, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) to vēl apspriedīs, aģentūrai LETA apliecināja politisko spēku pārstāvji.
VL-TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš norādīja, ka politiskais spēks atbalsta pasākumus, kas ir vērsti uz OIK iedzīvotājiem radītā sloga samazināšanu, līdz ar to ir atbalstāms arī minētais priekšlikums.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis teica, ka partija nav pārrunājusi Ekonomikas ministrijas rosinājumu, bet to plāno darīt jau tuvākajā laikā.
“Pagaidām mums nav viedokļa, pirmo reizi dzirdu šādu rosinājumu,” sacīja Brigmanis, piebilstot, ka frakcija plāno uzklausīt premjerministra un Finanšu ministrijas skatījumu šajā jautājumu un tad lemt, vai to atbalstīt, vai nē.
Kā vēstīts, ņemot vērā “Latvenergo” virsplāna peļņu, Ekonomikas ministrija rosinās novirzīt 78,9 miljonus eiro OIK sloga samazināšanai, trešdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens norādīja, ka “Latvenergo” koncerna peļņas pieaugums skaidrojams ar nodokļu reformu. Tāpat laikapstākļu dēļ gada otrajā pusgadā bija liels ūdens pieplūdums Daugavā, līdz ar to bija iespēja ražot elektrību un pārdot to daudz lielākos apjomos nekā plānots, piebilda ministrs. Līdz ar to veidojas virsplāna peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā, teica Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka 78,9 miljoni eiro ir jānovirza OIK samazināšanai, kas samazinātu OIK slogu gan iedzīvotājiem, gan juridiskām personām. Par šo jautājumu vēl jālemj valdībai. Ašeradens uzsvēra, ka tā būs politiska izšķiršanās – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē Ekonomikas ministrijai, bet jāpieņem Ministru kabinetam.
“Latvenergo” koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 925,627 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieaugusi 2,5 reizes, sasniedzot 322,191 miljonu eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai “Nasdaq Riga”.
Ministru kabinets pērn atbalstīja “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu par 454,4 miljoniem eiro elektroenerģijas OIK saistību atpirkšanai. Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.
OIK izmaksas 2016.gadā veidoja 237 miljonus eiro, bet pērn – 260 miljonus eiro. Patlaban plānots, ka šogad tie būs 187,9 miljoni eiro.
“Latvenergo” koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DEFB5C6F-06C9-4369-9DF6-B677FA0059AB/
“Sadales tīkla” provizoriskais apgrozījums pērn pieaudzis par 2,7%
Rīga, 1.marts, LETA. AS “Sadales tīkls” apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 324,114 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2016.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 124,268 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina “Sadales tīkla” publiskotais finanšu pārskats.
Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2017.gada peļņu ietekmēja izmaiņas nodokļu regulējumā. “2017.gadā sabiedrības peļņa, kas gūta ikgadējās saimnieciskās darbības rezultātā, ir 21,733 miljoni eiro. Atbilstoši Latvijā realizētai nodokļu reformai un normatīvo aktu izmaiņām atliktā nodokļa saistības, kas atzītas iepriekšējos pārskata periodos, ir reversējamas 2017.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādējādi palielinot “Sadales tīkla” 2017.gada peļņu par 102,535 miljoniem eiro,” teikts vadības ziņojumā.
Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pagājušajā gadā bija 102,751 miljons eiro, kas ir pieaugums par 4,7%. EBITDA pieaugumu sekmēja pārvades sistēmas operatora pakalpojuma izmaksu samazinājums par 2% jeb 1,4 miljoniem eiro un elektroenerģijas izmaksu samazinājums par 11% jeb 1,6 miljoniem eiro, norādīts vadības ziņojumā.
“Sadales tīkla” informācija liecina, ka kopējais investīciju apmērs 2017.gadā bija 107,678 miljoni eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2016.gadā. Pērn atjaunoti 1647 kilometri elektrolīniju un pabeigta 110/20 kilovoltu apakšstaciju Centrālā, Priekule, Rūjiena un Bišuciems rekonstrukcija atbilstoši “Sadales tīkla” desmit gadu attīstības plānam, kas paredz sadales sistēmas infrastruktūras pilnīgu atjaunošanu ne biežāk kā vienu reizi 50 gadu laikā.
Kopumā pērn “Sadales tīkls” turpināja iepriekš sākto uzņēmuma darbības uzlabošanu, vienlaikus paaugstinot elektroapgādes drošumu un kvalitāti un attīstot uz digitālām tehnoloģijām un risinājumiem balstītu viedo elektrotīklu.
Attīstot uz digitālām tehnoloģijām un risinājumiem balstītu viedo elektrotīklu, “Sadales tīkls” turpināja uzstādīt viedos elektroenerģijas skaitītājus, nodrošinot klientiem iespēju sekot līdzi elektroenerģijas patēriņa datiem, kā arī veikt attālinātu skaitītāja rādījumu nolasīšanu. 2017.gadā viedo elektroenerģijas skaitītāju īpatsvars sasniedzis 36% no kopējā elektrotīklā uzstādīto elektroenerģijas skaitītāju skaita.
Elektrotīkla bojājumu skaits pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, samazinājies par 10%. Preventīvi veicot elektrolīniju trašu attīrīšanu, būtiski mazināta dabas apstākļu ietekme uz elektrotīklu un nepārtrauktas elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšanu. Pērn kopējais sistēmas vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums samazināts par 25 minūtēm jeb 9%.
Revidētie “Sadales tīkla” pagājušā gada rezultāti tiks publicēti 2018.gada 18.aprīlī.
“Sadales tīkls” ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tā vienīgais īpašnieks ir valstij piederošā energokompānija “Latvenergo”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D1F20351-FCF7-41CC-B606-1946C598063F/
AS “Sadales tīkls” 2017. gada nerevidētie rezultāti
28. februārī, ir publicēti AS “Sadales tīkls” nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati. 2017. gadā AS “Sadales tīkls” turpināja uzsākto darbības uzlabošanu, vienlaikus paaugstinot elektroapgādes drošumu un kvalitāti un attīstot uz digitālām tehnoloģijām un risinājumiem balstītu viedo elektrotīklu.
Sabiedrības 2017. gada ieņēmumi pieauguši par 3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un ir 324,1 milj. eiro, savukārt EBITDA palielinājusies par 4,7%, sasniedzot 102,8 milj. eiro.
Uzņēmuma darbības rādītāji apliecina iepriekšējos gados paveiktā darba un ieguldīto investīciju lietderību. 2017. gadā uzlabota sadales sistēmas pakalpojumu kvalitāte, samazināts elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums un elektrotīkla bojājumu skaits, samazināts elektrotīkla pieslēgumu realizēšanas laiks, pieaudzis viedo elektroenerģijas skaitītāju īpatsvars, pilnveidoti klientu apkalpošanas procesi un sistēmas.
Klientu ērtībām 2017. gadā ir ieviesti ērti rīki elektroniskajā vidē, veikti uzlabojumi AS “Sadales tīkls” klientu portālā www.e-st.lv, piedāvājot mājsaimniecībām dokumentu apriti e-vidē, kā arī nodrošinot klientu apkalpošanu un informētību.
Attīstot uz digitālām tehnoloģijām un risinājumiem balstītu viedo elektrotīklu, AS “Sadales tīkls” turpina uzstādīt viedos elektroenerģijas skaitītājus, nodrošinot klientiem iespēju sekot līdzi elektroenerģijas patēriņa datiem, kā arī veikt attālinātu skaitītāja rādījumu nolasīšanu. 2017. gadā viedo elektroenerģijas skaitītāju īpatsvars sasniedzis jau 36 % no kopējā elektrotīklā uzstādīto elektroenerģijas skaitītāju skaita. Ņemot vērā, ka pasaulē attīstās viedo skaitītāju tehnoloģijas un palielinās to ražotāju skaits, samazinās viedo skaitītāju cena, kas savukārt pozitīvi ietekmē AS “Sadales tīkls” izmaksas. Turklāt digitālo elementu ieviešana elektrotīklā ilgtermiņā būtiski samazina uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, jo uzņēmuma darbiniekiem nav jāveic to regulāra apskate, rādījumu nolasīšana un pārbaude.
Pilnveidojot klientu apkalpošanu, AS “Sadales tīkls” piedāvā pilna servisa pieslēguma ierīkošanas pakalpojumu klientiem 80% pašvaldību visā Latvijā. Pilna servisa pakalpojums sniedz iespēju izbūvēt jaunu elektrotīkla pieslēgumu pēc vienkāršotas kārtības, vidēji trīs reizes samazinot pieslēguma izbūvei nepieciešamo laiku.
Elektrotīkla drošība un saimnieciskās darbības efektivitāte joprojām ir AS “Sadales tīkls” prioritātes. 2017. gadā elektrotīkla bojājumu skaits, salīdzinot ar 2016.gadu, ir samazinājies par 10%. Preventīvi veicot elektrolīniju trašu attīrīšanu, būtiski tiek mazināta dabas apstākļu ietekme uz elektrotīklu un nepārtrauktas elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšanu.
2017. gadā kopējais sistēmas vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilgums samazināts par 25 minūtēm vai 9%. Sistēmas vidējais elektroenerģijas piegādes pārtraukumu skaits 2017. gadā ir 2,8 reizes, salīdzinot ar 2016. gadu vērojams samazinājums par 0,3 reizēm vai 10%.
2017. gadā AS “Sadales tīkls” peļņa, kas gūta ikgadējās saimnieciskās darbības rezultātā ir 21,7 miljoni eiro. Atbilstoši Latvijas Republikas realizētai nodokļu reformai un normatīvo aktu izmaiņām atliktā nodokļa saistības, kas atzītas iepriekšējos pārskata periodos, ir reversējamas 2017. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādejādi palielinot AS “Sadales tīkls” 2017. gada peļņu par 102,5 milj. eiro*. Kopējā AS “Sadales tīkls” peļņa 2017. gadā ir 124,2 milj. eiro.
Uzņēmuma pamatdarbības peļņu galvenokārt nodrošināja ieņēmumu pieaugums, kas 2017. gadā ir 324,1 miljoni eiro un t.i. par 3% vairāk nekā 2016. gadā. Sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugumu sekmēja sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas ar 2016. gada 1. augustu, paredzot tarifu diferencēšanu fiksētajā un mainīgajā daļā.
Sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņas nodrošina AS “Sadales tīkls” iespēju segt fiksētās izmaksas, kas nepieciešamas elektrotīkla infrastruktūras uzturēšanai un līdzsvarotai, pakāpeniskai pilnīgai elementu atjaunošanai 50 gadu laikā. Elektrotīkls ir jāatjauno pakāpeniski visā Latvijā, nodrošinot klientiem ilgtermiņā nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi, neatkarīgi no to elektroenerģijas patēriņa. Līdz sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņām AS “Sadales tīkls” ieņēmumi bija atkarīgi no klientu elektroenerģijas patēriņa un nesedza pilnā apmērā elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas fiksētās izmaksas.
AS “Sadales tīkls” pamatdarbības peļņa ir veiksmīgs uzņēmuma darbības rādītājs. AS “Sadales tīkls” turpina rūpīgi izvērtēt investīcijas elektrotīklā, ievieš elektrotīklā efektīvus tehniskos risinājumus un digitālās tehnoloģijas, kā arī, pilnveidojot un uzlabojot uzņēmuma darbības procesus, turpina paaugstināt darbības efektivitāti. AS “Sadales tīkls” aicina klientus izvērtēt saviem elektrotīkla pieslēgumiem pieprasīto un nepieciešamo jaudu, jo tā ir iespēja ne vien klientiem samazināt savas izmaksas par elektroenerģiju, bet arī AS “Sadales tīkls” optimizēt resursus, neuzturot elektroapgādes infrastruktūru vietās, kur klientiem pieprasītās elektroenerģijas slodzes faktiski nav nepieciešamas.
AS “Sadales tīkls” 2017. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Sabiedrība piemērojusi SFPS saskaņā ar 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā piemērošana”. Pārejas datums, ar kuru tiek piemēroti SFPS, ir 2016. gada 1. janvāris.
AS “Sadales tīkls” 2017. gada nerevidētie saīsinātie finanšu pārskati pieejami www.sadalestikls.lv sadaļā AS Sadales tīkls/Pārskati un darbības rādītāji. Revidētie AS “Sadales tīkls” 2017. gada rezultāti par 2017. gadu tiks publicēti 2018. gada 18. aprīlī.
* 2017. gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likums, kas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri un kas paredz atšķirīgu UIN aprēķināšanas modeli salīdzinājumā ar bijušo UIN likumā noteikto.
Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu nosacījumiem atliktā nodokļa saistības netiek atzītas. Iepriekšējos gados atzītās atliktā nodokļa saistības (102,5 milj. eiro) tiek reversētas 2017. gada pelņas vai zaudējumu aprēķinā.
Atliktā nodokļa reversēšana neietekmē AS “Sadales tīkls” naudas plūsmu un nepalielina finanšu līdzekļus.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/28832955-7F1D-4755-8BA6-BE2B9A923B41/
