Roberts Ozols
Rekviēms indiāņu sapnim par Latvijas banku sektoru
Gadu gaitā banku sagraušanas process Latvijā ir noslīpēts tiktāl, ka, lai saplosītu lielāko pašmāju banku, bija vajadzīgas tikai nepilnas divas nedēļas. Bija tāda “ABLV Bank” – un vairs nav!
Skandināvu bankām Latvijā droši vien ir garlaicīgi: konkurences cīņā tām palīdz gan ārvalstu, gan pašas Latvijas varas iestādes un politiķi. Taču skandināviem garlaicība ir dabisks stāvoklis. Lai zeltu un plauktu Latvijā, viņiem atliek tikai tas, ko viņi lieliski pieprot: maksimāli aptīrīt vietējo publiku. Turpretim “netīru naudu” šīs bankas “mazgā” ļoti piesardzīgi, tā teikt, ar skandināvisku vēsumu. Un vietējo publiku aptīrīt allaž palīdzēs vietējie ķeizariņi, arvien vairāk ierobežojot skaidras naudas apriti, valsts pensiju fondus atdodot privātajiem baņķieriem, cik vien iespējams stimulējot banku norēķinus u.tml.
Vienīgais, kas savā labā jādara bankām,– regulāri, bet saprāta robežās jāpaaugstina komisijas maksa par transakcijām, tostarp internetā veiktām jeb tādām, kuru pašizmaksa praktiski ir nulle.
Tomēr ABLV stāstā pārsteidz mežonīgais temps, kādā tas viss ir nostrādāts. Vai kāds vēl atminas, ka ASV Valsts kase (Department of the Treasury) ar savas spiegošanas institūcijas FinCEN (Financial Crimes Enforcement Network/Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls) starpniecību visu to šļuru sāka tikai pirms nepilnām divām nedēļām, ABLV īpašniekiem un menedžmentam dodot 60 dienu (!) termiņu paskaidrojumiem (!!)? 10. aprīlī, kad šis termiņš būs apritējis, no ABLV droši vien vairs nebūs palikuši ne ragi, ne nagi, toties kāds maksātnespējas administrators būs kļuvis par dažiem miljoniem bagātāks. Jā, jā, Reiznieces-Ozolas kundze, par spīti jūsu solījumiem “ierobežot” maksātnespējas administratoru un likvidatoru atalgojumu, nav nekāda pamata jums ticēt.
Banku aiziešana smilšu kalniņā mūsu valstī notiek ar neapskaužamu regularitāti. Pirms visslavenākās un dažiem cilvēkiem visienesīgākās afēras“Parekss-Citadele” bija “Latvijas Krājbanka”, pirms mazliet klusākās “ABLV lažas” bija vēl arī Trasta komercbanka. Nu jau vairs nepārsteidz, ka tās visas piederēja “indiāņiem”, kuru virsaiši visus bālģīmju norādījumus pilda tik dedzīgi, it kā būtu iztempuši pa pāris stopiem ugunsūdens.
ABLV gadījumā gan ir viena nebūtiska atšķirība: 2015. gada Latvijas labākā banka “Euromoney” versijā tiek likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, bet to, ka “tās glābšana nav sabiedrības interesēs”, paziņoja nevis kaunā kritušais nacionālais baņķieris Ilmārs Rimšēvičs vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jeb, Raimonda Paula vārdiem ruinājot “fuktuks”, bet gan šīs bankas galvenā uzraudze – Eiropas Centrālā banka (ECB).
Iegansts: ABLV neesot spējusi tai noteiktajā termiņā uzrādīt Latvijas Bankas kontos prasīto vienu miljardu eiro. Atslēgas vārdi te ir “noteiktajā termiņā”: pirmkārt, jau pats termiņš bija nereāli īss, otrkārt, profilakses pēc (un ja nu tie āksti tomēr izgrozās?) jau iepriekš tika nobloķētas iespējas par vērtspapīru portfeli iegūt adekvātas summu.
Taisnības labad jāatzīst, ka otrais apstāklis nāca par sliktu ABLV īpašniekiem Oļegam Fiļam un Berņu ģimenei, toties maķenīt atviegloja Latvijas nodokļu maksātāju likteni. Tā gan pagaidām ir tikai hipotēze, jo Latvijas Banka, kurā galu galā nonāca vairāk nekā miljardu eiro vērtais ABLV vērtspapīru portfelis, Latvijas tautsaimniecībā nepiedalās un, iespējams, mēs pat neuzzināsim, kam tā šo portfelīti atdeva. Tāpēc beigās var izrādīties, ka par nepilniem 300 miljoniem atpirktais miljards Latvijas nodokļu maksātājiem jāsedz no saviem līdzekļiem.
Jā, tiem, kas brīnās, kāpēc Latvijas Banka ziedoja “aizdevumam” tos 297,2 miljonus eiro, lai gan zināja, ka ABLV tiek laista pa burbuli? Neesiet nu naivi! Bankas īpašniekiem taču vajadzīgas kaut kādas kapeikas par mutes turēšanu.
Tātad viss notiek, kā ierasts. Arī galvenās bankas nozūmēšanas lietas saplānotas nedēļas nogalē, lai bankas vienkāršie klienti neko nespētu darīt savas naudas glābšanai. Bez šaubām, tieši piektdienas pēcpusdienā ECB bija jākonstatē, ka ABLV “un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai”, tūlīt pat secinot, ka bankas glābšana “neatbilstu sabiedrības interesēm”.
Jānovērtē tas, ka amerikāņi šoreiz ir rīkojušies pat nedabiski humāni, divreiz brīdinādami Latvijas baņķierus, ka uz šejieni notēmēts virtuāls mēslu vagons. Vispirms tika noslaktēta Trasta komercbanka. Tiem, kas nesaprata, ka tas ir pērkons pirms zibens šķīliena, Latvija un Igaunija it kā netīši parādījās ASV absolūti uzticamās un mums it kā ļoti draudzīgās Ukrainas ārzonu sarakstā. Arī šo signālu ar sevi pārņemtie baņķieri palaida garām. Un tad jau, kā saka, paši vainīgi.
Jā, un neticiet tam, ka ABLV bojāeja jūs neskars. 900 potenciālajiem bezdarbniekiem šajā valstī diezin vai atradīsies kas darāms. Labdarības projekti, ko sākusi ABLV, apstāsies. Konti pārceļos uz skandināvu bankām, Latvijas banku sektorā paliks gandrīz vieni vienīgi ārzemnieki, vēl vairāk pastiprināsies aborigēnu kontu kontrole.
Liela nodokļu maksātāja zudumu nāksies vien kompensēt arī jums, iespējams, atdodot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) to, ko jūs patiesībā nevarat atļauties atdot. Un no kurienes tad rodas nauda garantēto atlīdzību izmaksai, kas ABLV gadījumā sasniegs gandrīz pusmiljardu eiro? No ABLV likvīdajiem aktīviem? Nu, nu. Lielu daļu no tiem pilnīgi likumīgi savāks bankas likvidatori.
FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā esot uzkrāti 158 miljoni eiro faktiski nodokļu maksātāju un banku vienkāršo klientu naudas. Nešaubos, ka savus “līdz 100 000 eiro” ABLV klienti saņems. Un ceru, ka ABLB kontos nevienai Latvijas valsts vai pašvaldības iestādei neguļ vairāk par pusmiljonu. To, kas pāri, nāksies “ierakstīt skurstenī”. Ne jau iestādēm – tās savu atgriezīs ar VID palīdzību –, bet gan nodokļu maksātājiem, protams.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/rekviems-indianu-sapnim-par-latvijas-banku-sektoru
“ABLV Bank” bilance: Bija sarūpēts vairāk nekā ECB prasītais viens miljards eiro
Rīga, 26.feb., LETA. Finanšu grūtības nonākusī “ABLV Bank” pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par “ABLV Bank” darbības turpināšanu, liecina bankas publiskotā bilance.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt par tobrīd nepabeigtiem darījumiem ar vērtspapīriem bankai bijis jāsaņem 409,082 miljonus eiro. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.
Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā “ABLV Bank” bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. “Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču “ABLV Bank” spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” iepriekš LNT paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saista ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/97DA670C-2C71-4054-B605-4B95F89DFC58/
ABLV Bank komentārs par pašreizējo situāciju
ABLV Bank savu iespēju robežās ir sagatavojusi informāciju klientiem par bankas pakalpojumu ierobežojumiem. Tā izvietota mājaslapā un nosūtīta visiem klientiem internetbankā. To var arī uzzināt, sazinoties ar privātbaņķieriem vai zvanot uz konsultatīvo tālruni. Šobrīd gaidām turpmāko informāciju un rīkojumus no regulatora, ar kuru turpinām strādāt, lai precizētu visas nianses, kas attiecas uz pakalpojumu ierobežošanu un nākamajām rīcībām.
Šobrīd klientiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi:
– klienta kredītsaistību dzēšana, tai skaitā pirmstermiņa dzēšana no līdzekļiem klienta kontā vai no līdzekļiem, kas iegūti no finanšu instrumentu pārdošanas, tai skaitā no parasto ABLV Bank, AS obligāciju pārdošanas.
– finanšu instrumentu pārvedumi: piemēram, klients savus vērtspapīrus var pārvest uz citu banku, jo šie vērtspapīri nav bankas bilancē.
Tāpat šodien, 26.februārī, esam publiskojuši bankas bilanci uz 23.02.2018, kas ir noguldījumu nepieejamības iestāšanās diena. Publicēta arī informācija par bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem un kredītportfeļa kvalitāti. Ar šo informāciju jebkurš interesants var iepazīties mūsu tīmekļa vietnē www.ablv.com. Tā publicēta, lai nodrošinātu maksimālu caurspīdīgumu par bankas finanšu situāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C3140D88-686F-4CA2-B5A4-C1AE9E34F434/
“Moody’s”: Notikumi Latvijas finanšu sistēmā negatīvi ietekmē bankas un to kredītreitingus
Rīga, 26.febr., LETA. Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s” pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto “ABLV Bank” likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.
“Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,” norāda “Moody’s” analītiķis Niklass Bohmans.
Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.
“Moody’s” ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.
Lai arī jaunākie notikumi Latvijas finanšu sistēmā rada negatīvu ietekmi uz visu banku kredītreitingiem, tās bankas, kuras visvairāk balstās uz nerezidentu noguldījumiem savu darbību finansēšanai, ir visvārīgākās, tostarp “ABLV Bank”, “Rietumu banka” un “Norvik banka”, vēsta aģentūra.
“ABLV Bank” noguldījumi no iedzīvotājiem NVS valstīs 2017.gada 30.jūnijā veidoja 83,9% no kopējā noguldījumu apmēra. “Rietumu banka” ierobežo informācijas izpaušanu par nerezidentu noguldījumiem, taču bankas biznesa modelis balstīts uz turīgām starptautiskām privātpersonām, un 2016.gada beigās 62% no visiem aizdevumiem tika izsniegti kredītņēmējiem valstīs, kas neietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas, pēc “Moody’s” uzskatiem, paredz lielu nerezidentu noguldījumu apmēru. Tikmēr “Norvik bankas” nerezidentu noguldījumu apmērs no valstīm ārpus OECD 2016.gada nogalē veidoja 57,8%, tostarp 25,3% bija no Krievijas rezidentiem.
Vienlaikus “Moody’s” vēsta, ka no Latvijas finanšu institūcijām aģentūra vērtējumā banka “Citadele” un “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) ir labi pozicionētas, lai pārciestu pašreizējo notikumu radīto spiedienu. Aģentūra norāda, ka banka “Citadele” pēdējos gados galvenokārt attīstījusies Baltijas valstīs, koncentrējoties uz patēriņa kredītiem, kā arī aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus banka samazinājusi saikni ar NVS valstīm un ierobežojusi jaunu nerezidentu noguldījumu pieņemšanu. 2017.gada beigās bankas “Citadele” noguldījumu apmērs no Baltijas valstīm veidoja 64% no kopējā noguldījumu apmēra, bet noguldījumi no NVS valstīm bija 7,6%. Tikmēr “Altum” ir attīstības institūcija, kuru galvenokārt finansē Latvijas valsts un Eiropas Savienības programmas, skaidro “Moody’s”.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ED027-AE8B-99BC-1A84-A55A18F9B111/
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien bija 693,988 miljoni eiro
Rīga, 26.feb., LETA. “ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā.
Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro.
Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Latvijas Bankas ārkārtas likviditātes aizdevums 23.februārī veidoja 297,2 miljonus eiro, emitētās parastās obligācijas – 309,371 miljonu eiro, bet subordinētie depozīti un emitētās subordinētās obligācijas – 137,702 miljonus eiro.
Iepriekš LNT vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā “ABLV Bank” bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. “Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču “ABLV Bank” spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” raidījumam paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.
Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7CD04414-E987-4713-8B84-33706A66EBBB/
Klientu un kreditoru interešu aizstāvībai “ABLV Bank” nolemj pašlikvidēties
Rīga, 26.febr., LETA. Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS “ABLV Bank” ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
Kā ziņots, ka 23.februārī Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
Plašāku informāciju par šo lēmumu “ABLV Bank” pārstāvi plānojot sniegt otrdien, 27.februārī.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
“ABLV Bank” atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu “ABLV Bank” saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar “ABLV Bank” līdzekļiem.
“ABLV Bank” kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros “ABLV Bank” 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka “ABLV Bank” aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
“ABLV Bank” kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet “ABLV Bank” prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos “ABLV Bank” 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad “ABLV Bank” noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1864BEF2-17A6-4365-B49C-17AD329AF60B/
Oļegs Fiļs saskābis: Nepriecājieties, jūs arī nekas labs negaida. Foto: Ieva Čīka/LETA
