Kušners: KNAB kratīšanu Rimšēviča kabinetā veicis divreiz
Rīga, 23.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kabinetā veicis divas reizes, piektdien intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Viņš norādīja, ka pirmā kratīšana notikusi piektdien, 16.februārī, bet aizvadītajās brīvdienās veikta vēl viena kratīšana.
Tāpat Kušners norādīja, ka 16.februārī daži Latvijas Bankas darbinieki kratīšanas laikā nopratināti kā liecinieki un parakstījušies par informācijas neizpaušanu.
Kopš pagājušās otrdienas Rimšēvičs pēc Latvijas Bankas padomes aicinājuma vairs nav uzturējies Latvijas Bankas telpās, lai neradītu šaubas par Latvijas Bankas padomes pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, attiecībā uz “ABLV Bank”, piebilda Kušners.
Kā ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/39E97A63-EB85-4603-B64E-10C615D919A1/
Kušners: Rimšēvičam būtu jānodod Razmusai savas balsstiesības ECB padomē
Rīga, 23.febr., LETA. Pēc trīs nedēļām Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu jānodod savas balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē LB prezidenta vietniecei Zojai Razmusai, piektdien raidījumam “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja LB padomes loceklis Edvards Kušners.
Viņš norādīja, ka patlaban Rimšēviča pilnvaras ECB padomē nekādā veidā nav ierobežotas, taču ir ierobežotas viņa spējas pilnvērtīgi veikt ECB padomes locekļa pienākumus.
Kušners norādīja, ka saskaņā ar ECB reglamentu, ja kāds no ECB padomes locekļiem kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties balsošanā ilgāk nekā mēnesi, viņš var iecelt savu aizstājēju, kurš darbojas kā pilntiesīgs ECB padomes loceklis.
“Patlaban Zoja Razmusa ECB padomē var tikai sēdēt pie galda, bet nevar balsot. Domāju, ka pēc trīs nedēļām Rimšēvičam būtu jānodod savas balsstiesības Razmusai,” sacīja Kušners.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa, kura arī trešdien, 21.februārī, Rimšēviča vietā devās uz ECB padomes sēdi Frankfurtē.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3A50D479-CD5A-4B9B-B664-FE583787430D/
Kušners: Pirms kāda laika “ABLV Bank” piedāvāja Latvijas Bankai “savdabīgu darījumu” par vairāk nekā miljardu eiro
Rīga, 23.febr., LETA. Pirms kāda laika “ABLV Bank” piedāvājusi Latvijas Bankai (LB) “savdabīgu darījumu” par vairāk nekā miljardu eiro, kas bijis pilnīgi ārpus Latvijas Bankas kompetences, piektdien raidījumam “Delfi TV ar Jāni Domburu” sacīja LB padomes loceklis Edvards Kušners.
Viņš nekomentēja LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča otrdien preses konferencē pausto, ka “ABLV Bank” pagājušajā piektdienā lūgusi finanšu atbalstu no LB viena miljarda eiro apmērā.
“Varu pateikt, ka pirms kāda laika no “ABLV Bank” bija kontakta mēģinājumi ar LB par ļoti savdabīgu darījumu par krietni lielāku summu. Cilvēkiem no finanšu pasaules tas liktos pilnīgi normāls darījums, bet tas bija pilnīgi ārpus LB kā centrālās bankas kompetences,” sacīja Kušners.
Viņš piebilda, ka visticamāk, ka tā no “ABLV Bank” puses ir bijusi “naiva vēlme izmēģināt iespēju”.
Jau vēstīts, ka “ABLV Bank” nedēļas sākumā lūdza Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, ieķīlājot daļu no bankas rīcībā esošajiem vērtspapīriem. Pirmdien, 19.februārī, Latvijas Banka piešķīra “ABLV Bank” ārkārtas likviditātes aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.
Šonedēļ LB grūtībās nonākušajai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro likviditātes nodrošināšanai pret vērtspapīru ķīlu. Rīkojoties Eirosistēmas esošā regulējuma ietvaros, kā arī ņemot vērā uzrauga Eiropas Centrālās bankas un nacionālā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegto viedokli, Latvijas Banka šonedēļ ir izsniegusi aizdevumu “ABLV Bank” kopumā 297,2 miljonu eiro apmērā pret ļoti drošu vērtspapīru ķīlu, norāda centrālā banka, piebilstot, ka šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš.
LB aizdevumu piešķirusi uz sešiem mēnešiem, taču aizdevuma likmes netiek atklātas.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B51C406F-25A9-426F-AF16-A635EED817E4/
