Igaunija svin simto dzimšanas dienu
Tallina, 24.febr., LETA–BNS. Igaunijas Republika šodien svin simto dzimšanas dienu – tieši pirms simts gadiem šai dienā tika proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts.
Tāpat kā visu šo nedēļu, plaši svētku pasākumi tiek rīkoti visā Igaunijā.
Tieši saullēktā, plkst.7.33, simtgades svinības ievadīs Igaunijas karogu uzvilkšana un himnas dziedāšana visā valstī, bet galvenā karoga uzvilkšanas ceremonija paredzēta Garajā Hermanī – Tallinas Domkalna cietokšņa tornī. Uzrunas teiks Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Eiki Nestors, Tallinas reālskolas abiturients Matiass Kibars un Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Urmass Vīlma.
Tiks svinīgi nolasīta Igaunijas neatkarības deklarācija – “Manifests Igaunijas tautām”, skanēs Igaunijas Vīru koru biedrības dziedātāju balsis, spēlēs Policijas un robežapsardzes orķestris.
Plkst.9 paredzēta ziedu nolikšana pie 1918.-1920.gada Atbrīvošanas kara pieminekļa un premjerministra Jiri Ratasa uzruna.
Plkst.10 notiks tradicionālā Igaunijas karoga godināšanas ceremonija Tartu universitātes Vecajā observatorijā.
Plkst.11 Tallinas Brīvības laukumā sāksies Igaunijas Aizsardzības spēku parāde.
Pievakarē Igaunijas Nacionālajā muzejā pie Tartu paredzēta prezidentes Kersti Kaljulaidas rīkota pieņemšana un koncerts.
Savukārt pašā vakarā, tieši plkst. 20.18, visi Igaunijas simtgades svinētāji tiek aicināti “vienoties milzīgā apkampienā”, cieši apkampjot savus tuvākos.
Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918.gada 24.februāris, kad Igaunijas Glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A7CB209C-3415-4CE3-8D98-42E1998826FE/
Latvijas augstākās amatpersonas sveic Igauniju simtgadē
Rīga, 24.febr., LETA. Latvijas augstākās amatpersonas sveic Igauniju simtgadē.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis apsveikumā Igaunijā pauž, ka pietiktu pieminēt vienu notikumu, kas noticis pēdējo gandrīz simts gadu laikā, lai izgaismotu abu valstu un to likteņu visciešāko saistību. “Toreiz Igaunijas valsts pirmo reizi nostājās uz savām kājām, bet jau nākamajā vasarā devās palīgā Latvijai izcīnīt brīvību cīņās, kuras vairums sauca par neuzvaramām. Vai kāda valsts var darīt vairāk otras labā?” norādīts prezidenta apsveikumā.
Gadsimtu gaitā tā ir tikai viena no epizodēm latviešu un igauņu kopīgajā ceļā, uzsver Vējonis. Viņš akcentē, ka mūsu kultūrām ir simtiem gadu kopīgs mantojums vēl no Livonijas laikiem, mūsu tautas reizē piedzīvoja atmodu un reizē piepildīja sapni par savu valsti. “Esmu gandarīts, ka gadsimta laikā esam bijuši līdzās gan svētku reizēs, gan vēsturiski izšķirošos brīžos,” akcentē Vējonis.
Šodien savstarpējā sadarbība ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kad esam ne tikai cieši partneri Eiropas Savienībā, NATO, Apvienotajās Nācijās un citās starptautiskās organizācijās, bet arī tuvākie kaimiņi, kam ir vienots pasaules redzējums, norāda prezidents.
Vējonis apsveikumā Igaunijai pauž, ka 1918.gads ir atskaites punkts mūsu nāciju valstiskumam, bet vienlīdz sirsnīgi es šodien sveicu Igauniju ar tiem sasniegumiem, kas panākti pēdējās desmitgadēs kopš tās valstiskuma atjaunošanas. Igaunija var lepoties ar visā pasaulē pazīstamām inovācijām digitālo pakalpojumu jomā.
“Tāpat efektīvā pārvaldība, radošums ne tikai mākslā, bet arī uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī konkurētspējīgā ekonomika ir sasniegumi, no kuriem citi var mācīties. Esmu pārliecināts – tas ir tikai sākums, un, turpinot kopīgi iesākto ceļu, mēs sasniegsim aizvien jaunas, aizvien augstākas virsotnes. Lai miera, brīvības un labklājības pilna ir Igaunijas nākotne,” novēl Vējonis.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzsver, ka mūsu tautas vieno patiesa draudzība un savstarpēja uzticība. “Mūsu attiecības, kas sakņojas kopējā izpratnē par reģiona drošību un Eiropas nākotni, ir dinamiskas un konstruktīvas. Atbalstām viens otru, iestājoties par mūsu kopējām interesēm Eiropas un pasaules mērogā, kā arī kopīgi stājamies pretī mūsdienu drošības izaicinājumiem,” pauž Rinkēvičs.
Viņš apsveic Igauniju ar tās izcilajiem sasniegumiem valsts attīstībā, īpaši labas pārvaldības, inovāciju un digitālo pakalpojumu jomās. Ministrs ir pārliecināts, ka Igaunijas panākumu atslēga ir cilvēku spējā radīt svaigas idejas, konstruktīvi analizēt, būt aktīviem un atvērtiem strauji mainīgajā pasaulē.
“Latvija un Igaunija ir gadsimtiem saistītas stiprām un noturīgām saitēm. Mūsu bagātās kultūras tradīcijas papildina viena otru. Esmu gandarīts, ka šogad jau devīto reizi kopā ar Igaunijas kolēģi pasniegsim Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu par nozīmīgu ieguldījumu latviešu un igauņu valodu popularizēšanā un kultūras saišu nostiprināšanā caur mūsu literatūras tulkojumiem,” norāda ārlietu ministrs.
Viņš piebilst, ka varam patiesi priecāties par Latvijas un Igaunijas attiecību plašumu un dziļumu un novēlēt, lai mūsu sadarbība top arvien spēcīgāka. “Par mūsu tautu labklājību, drošību un uzplaukumu!” pausts Rinkēviča apsveikumā Igaunijai.
Kā ziņots, Igaunijas Republika šodien svin simto dzimšanas dienu – tieši pirms simts gadiem šai dienā tika proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts.
Tāpat kā visu šo nedēļu, plaši svētku pasākumi tiek rīkoti visā Igaunijā.
Tieši saullēktā, plkst.7.33, simtgades svinības ievadīs Igaunijas karogu uzvilkšana un himnas dziedāšana visā valstī, bet galvenā karoga uzvilkšanas ceremonija paredzēta Garajā Hermanī – Tallinas Domkalna cietokšņa tornī. Uzrunas teiks Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Eiki Nestors, Tallinas reālskolas abiturients Matiass Kibars un Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Urmass Vīlma.
Tiks svinīgi nolasīta Igaunijas neatkarības deklarācija – “Manifests Igaunijas tautām”, skanēs Igaunijas Vīru koru biedrības dziedātāju balsis, spēlēs Policijas un robežapsardzes orķestris.
Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918.gada 24.februāris, kad Igaunijas Glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/362951BC-80E0-4CFF-B121-FEBEEE446981/
Ikviens aicināts piedalīties zibakcijā, lai ar dziesmu sveiktu Igauniju simtgadē
23. februārī, dienu pirms Igaunijas simtgades jubilejas, tika rīkota zibakcija, lai ar dziesmu sveiktu Igaunijas vēstniecības pārstāvjus Latvijā simtgades svētkos. Akciju rīko Elektrum Latvijas simtgades projekta “Izdziedam 100” ietvaros, un ikviens bija aicināts piedalīties!
23. februārī plkst. 14:00 notika ziabakcija Igaunijas Republikas vēstniecības ēkā, Skolas ielā 13, Rīgā, ar dziesmu sveicot vēstniecības pārstāvjus simtgadē. Piedalīties tika aicināts ikviens interesents. Zibakcijas laikā vēstniecībai tika veltītas divas dziesmas: “Daudz baltu dieniņu” latviski un “Daudz laimes dzimšanas dienā” igauniski.
Cilvēkiem tika izsniegtas lapiņas ar dziesmu vārdiem, lai jebkurš var pievienoties dziedājumā. Starp sveicējiem bija Rīgas Igauņu pamatskolas skolēni, tāpat Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošās studijas un Elektrum pārstāvji. Pēc muzikālā veltījuma vēstniecībai tika dāvāts arī gards sveiciens svētkos.
Dalība zibakcijā nav vienīgais veids, kā sveikt kaimiņvalstis svētkos. Ikviens, kurš vēlas sveikt savas paziņas, radus, draugus Igaunijā svētkos, ir aicināts iedziedāt dziesmu “Daudz laimes dzimšanas dienā” igauniski vietnē www.izdziedam100.lv vai mobilajā lietotnē un nosūtīt savu sveicienu konkrētajam cilvēkam svētkos, daloties ar to sociālajos tīklos.
Šāda zibakcija Izdziedam 100 projekta ietvaros 15. februārī jau norisinājās pie Lietuvas vēstniecības ēkas Rīgā, lai sveiktu Lietuvu simtgades jubilejā. Zibakcija pulcēja vairāk nekā 50 cilvēku, kas vienojās kopīgā dziedājumā. Zibakcija Igaunijas vēstniecības pārstāvju sveikšanai pulcēja ap 70 cilvēku.
Izdziedam 100 ir Latvijas skaistāko un nozīmīgāko dziesmu digitāla platforma – Latvijas simtgades projekts, kas aicina iedzīvotājus līdz Latvijas simtgadei piedalīties garākajā iemīļoto latviešu dziesmu izdziedāšanā īpaši projektam izveidotā mobilajā lietotnē un interneta vietnē Izdziedam100.lv. Katru mēnesi lietotne tiek papildināta ar jaunām dziesmām no kādas Latvijas desmitgades, kuras ikviens ir aicināts izdziedāt, tādējādi saglabājot savu dziedājumu vēsturei. Lietotnē var noklausīties dziesmu oriģinālus, apskatīt notis, vārdus, kā arī uzzināt vēsturiskus faktus par dziesmu tapšanu un to autoriem.
Elektrum iniciētā projekta mērķis ir ambiciozs – uzstādīt rekordu ar visvairāk vienuviet digitāli iedziedātajām latviešu mūzikas dziesmām, kas kopā veidotu garāko kopdziesmu pasaulē un būtu dāvana Latvijai tās simtgadē. Projekta patronese ir kultūras ministre Dace Melbārde, platformas saturu veido Latvijā zināmi mūzikas un vēstures eksperti: Juris Vaivods, Aigars Grāvers, Daiga Mazvērsīte, Barba Ekmane un Kaspars Strods.
Projekta vēstneši ir gan tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Raimonds Pauls, Renārs Kaupers, Aija Andrejeva, Aminata, Dons, Vita Baļčunaite, Liene Šomase, Elita Patmalniece u. c., gan Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas simtgades birojs, Latvijas Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris, labdarības organizācija “Nāc līdzās!”, Dinamo Rīga un Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošā studija.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/FE64F8FB-63AC-4D51-8D40-2DA932C22572/
Latvieši ar dziesmu sveic Igauniju simtgadē
Vairāk nekā 70 cilvēku ar dziesmu latviešu un igauņu valodā sveica Igauniju simtgades jubilejā īpaši rīkotā zibakcijā Igaunijas vēstniecībā.
Lai godinātu kaimiņvalsti simtgadē, Elektrum organizētā zibakcijā Latvijas simtgades projekta Izdziedam 100 ietvaros iedziedāts sveiciens igauņu valodā. Zibakcija norisinājās dienu pirms Igaunijas simtās jubilejas, 23. februārī, Igaunijas Republikas vēstniecībā Latvijā. Piedalīties bija aicināts ikviens interesents, un dziesmā kopā vienojās vairāk nekā 70 cilvēku.
Solvita Linde, AS “Latvenergo” Mārketinga un klientu apkalpošanas funkcijas direktore: “Mēs – trīs valstu savienība, trīs mazas, bet garā spēcīgas Baltijas valstis – vienmēr esam turējušās plecu pie pleca. Baltijas ceļš ir tikai viens no notikumiem, kur esam pārējai pasaulei parādījuši mūsu vienotību un gribasspēku. Dziesma ir veids, kā varam paust savu vēstījumu viens otram un pārējai pasaulei, tieši tādēļ šodien savu vēlējumu Igaunijai 100. dzimšanas dienā izteiksim dziesmā.”
Muzikālais sveiciens ilga aptuveni pusstundu. Zibakcijas dalībniekus vēstniecības pārstāvji uzņēma vēstniecības telpās, kur kopā tika nodziedātas divas dziesmas: “Daudz baltu dieniņu” latviski un “Daudz laimes dzimšanas dienā” igauniski. Sveicēju vidū bija gan Rīgas igauņu pamatskolas skolēni, gan Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošās studijas un Elektrum pārstāvji, kas iepriekš īpaši šim notikumam bija mācījušies dziedāt igauniski. Zibakcijas noslēgumā Igaunijas Republikas vēstniekam tika pasniegts gards sveiciens svētkos – kūka, kas veidota skaitļa 100 formā.
Tõnis Nirk, Igaunijas vēstnieks Latvijā: “Mīļie kaimiņi un draugi! No sirds esmu jums pateicīgs par šo skaisto dāvanu Igaunijai! Ir fantastiski, ka ir tādi draugi un kaimiņi. Mēs patiešām esam mazas, bet stipras valstis, jo mēs strādājam kopā un veiksmīgi viens otru atbalstām. Lai dzīvo Latvija!”
Ikviens, kurš vēlas sveikt savus igauņu radus, draugus, paziņas svētkos, vēl joprojām var iedziedāt dziesmu “Palju õnne, kallis Eesti, täna soovime sul!” vietnē www.izdziedam100.lv vai mobilajā lietotnē. Pēc dziesmas iedziedāšanas to var nosūtīt kā sveicienu svētkos kādam konkrētam cilvēkam vai veltīt Igaunijai, daloties ar to sociālajos tīklos un izmantojot tēmturus
#LV100 un #EV100.
Šāda zibakcija Izdziedam 100 projekta ietvaros 15. februārī norisinājās arī pie Lietuvas vēstniecības ēkas Rīgā, lai sveiktu Lietuvu simtgades jubilejā. Zibakcija pulcēja vairāk nekā 50 cilvēku, kas vienojās kopīgā dziedājumā klātienē, un ducis sveicienu Lietuvai tika iedziedāts arī vietnē izdziedam100.lv.
Izdziedam 100 ir Latvijas skaistāko un nozīmīgāko dziesmu digitāla platforma – Latvijas simtgades projekts, kas aicina iedzīvotājus līdz Latvijas simtgadei piedalīties garākajā iemīļoto latviešu dziesmu izdziedāšanā īpaši projektam izveidotā mobilajā lietotnē un interneta vietnē Izdziedam100.lv. Katru mēnesi lietotne tiek papildināta ar jaunām dziesmām no kādas Latvijas desmitgades, kuras ikviens ir aicināts izdziedāt, tādējādi saglabājot savu dziedājumu vēsturei. Lietotnē var noklausīties dziesmu oriģinālus, apskatīt notis, vārdus, kā arī uzzināt vēsturiskus faktus par dziesmu tapšanu un to autoriem.
Elektrum iniciētā projekta mērķis ir ambiciozs – uzstādīt rekordu ar visvairāk vienuviet digitāli iedziedātajām latviešu dziesmām, kas kopā veidotu garāko kopdziesmu pasaulē un būtu dāvana Latvijai tās simtgadē. Projekta patronese ir kultūras ministre Dace Melbārde, platformas saturu veido Latvijā zināmi mūzikas un vēstures eksperti: Juris Vaivods, Aigars Grāvers, Daiga Mazvērsīte, Barba Ekmane un Kaspars Strods.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/A1A9E9E0-210A-4308-93A8-DAB8723ED172/
