Pētījums: Pērn Latvijā pieaugusi tendence uzņēmējiem dot kukuli valsts amatpersonām
Rīga, 21.febr., LETA. Pērn Latvijā pieaugusi tendence uzņēmējiem dot kukuli valsts amatpersonām, liecina globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti par 2017.gadu.
Kukuļi valsts amatpersonām doti, lai iegūtu valsts pasūtījumus, labvēlīgus tiesu lēmumus. Pētījumā atgādināts, ka Latvijā joprojām nav pieņemtas tādas naudas varas mazināšanai un atklātības veicināšanai svarīgas iniciatīvas kā lielāks valsts finansējums politiskajām partijām un trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts.
Kopumā šogad Latvijai indeksā ir 58 punkti un 40.vieta. Pēdējo četru gadu laikā Latvija pakāpusies par četriem punktiem, kas signalizē par politiskās gribas trūkumu cīnīties ar korupciju, kā arī nepieciešamību vairot izmeklēšanas spējas.
Salīdzinot ar 2016.gadu, Latvija pakāpusies indeksā par vienu punktu. Rezultāti nozīmē, ka Latvija nav sasniegusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs nosprausto mērķi – 2017.gadā indeksā iegūt 60 punktus.
Pētījuma autori norādīja, ka šādā tempā valsts sasniegs 60 punktu atzīmi pēc diviem gadiem, kaut pamatnostādnēs plānoti 70 punkti. Ja KNAB un citas tiesībsargājošās iestādes demonstrēs kapacitāti izmeklēt lietas, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, iespējams lielāks korupcijas uztveres indeksa kāpums 2018.gadā.
Taču Latvija veikusi svarīgus darbus korupcijas mazināšanā, tostarp apstiprināts KNAB priekšnieks, mazināta naudas loma politikā, nosakot ierobežojumus politisko partiju finansēšanas apjomos, izveidots atvērto datu portāls, veikta tiesu teritoriālā reforma, izveidota darba grupa par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Indekss ir novērtējums ne tikai lēmumu pieņēmēju un tiesībsargājošo iestāžu darbam, bet arī sabiedrības neiecietībai pret korupciju un mediju neatkarībai.
Pagājušā gada vasarā publicētās “oligarhu sarunas” un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ienesa korupcijas jautājumus publiskajā dienas kārtībā, ļāva sabiedrībai iepazīties ar augsta līmeņa korupcijas jeb valsts sagrābšanas shēmām, vērtēt amatpersonu lēmumus un prasīt atbildību.
Taču vēlēšanu gadā “Sabiedrība par atklātību “Delna”” aicina sabiedrību īpaši aktīvi vērtēt deputātu kandidātu un politisko partiju pretkorupcijas programmas, kā arī ziņot par novērotajām nelikumībām un pārkāpumiem izmeklējošajām iestādēm vai “Delnai”, norādīja “Delnas” pārstāvji.
Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirts 71 punkts un 21.vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38.vieta. Lietuva saglabājusi pagājušā gada pozīciju. Igaunija tuvojas Ziemeļvalstu standartiem – rādītāji ir stabili un kopš 2005.gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem.
Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs saglabājas 65 punkti. Pirmās trīs vietas indeksā ieņem Jaunzēlande, Dānija un Somija ar attiecīgi 89, 88 un 85 punktiem. Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta valdība, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.
Indeksa rezultāti par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka kopējais progress korupcijas mazināšanā pasaulē ir ļoti lēns. 2017.gadā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk par 50 punktiem un vidējais punktu skaits bija 43. Dažas valstis ir ievērojami uzlabojušas savus rādītājus, tostarp Kotdivuāra, Senegāla, Lielbritānija, bet dažas valstis indeksā nokritušās, piemēram, Sīrija, Jemena, Austrālija.
Indeksa rezultāti liecina, ka valstīs, kur mediju un nevalstisko organizāciju aizsardzība ir zema, arī korupcijas rādītāji ir zemi. Gandrīz visi žurnālisti, kas nogalināti kopš 2012.gada, gāja bojā korumpētās valstīs. Vairāk nekā deviņi no desmit žurnālistiem tika nogalināti valstīs, kuru korupcijas uztveres indekss ir 45 vai mazāks. Tas nozīmē, ka katru nedēļu kādā korumpētā valstī tiek nogalināts vismaz viens žurnālists, teikts pētījumā.
Savukārt katrs piektais bojā gājušais žurnālists strādāja pie stāsta par korupciju. Nevienam aktīvistam vai reportierim nebūtu jābaidās par savu dzīvību, kad tas iestājas pret korupciju, norādīja “Transparency International” direktore Patrīcija Moreira.
“Ņemot vērā šībrīža represijas pret pilsonisko sabiedrību un medijiem visā pasaulē, mums jādara vairāk, lai aizsargātu tos, kuri ceļ trauksmi,” uzsvēra Moreira.
“Transparency International” pētīja arī attiecības starp korupcijas līmeni un pilsoniskās sabiedrības brīvību strādāt un ietekmēt valsts politiku. Rezultāti rāda, ka vairākums valstu, kurās ir zema pilsoniskā brīvība ir augsta korupcija.
Pagājušā gada Korupcijas uztveres indeksā sarindotas 180 valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā.
“Transparency International” ir globāla nevalstiskā pretkorupcijas organizācija. “Delna” ir organizācijas “Transparency International” nodaļa Latvijā. Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4E40DC6D-C7D0-4F5D-876D-9A89131EC3EA/
Izdevums: Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no TKB
Rīga, 22.febr., LETA. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no pašlaik likvidējamās “Trasta komercbankas” (TKB), raksta žurnāls “Ir”.
Kriminālprocesā par Rimšēviča iespējamiem likumpārkāpumiem figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no TKB pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume preses konferencē uzsvēra, ka nevar lietas saistību ar TKB ne apstiprināt, ne noliegt. Arī Rimšēvičs preses konferencē atteicās atbildēt uz jautājumiem, vai pret viņu vērstās aizdomas par kukuļošanu saistītas ar TKB – pēc advokāta ieteikuma viņš norādīja, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu un tāpēc nevar to komentēt.
Banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežoja TKB darbību 2016.gada 22.janvārī un drīzumā banku slēdza, bet kredītiestādei jau vismaz gadu iepriekš bija radušās nopietnas grūtības izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus, raksta žurnāls. Bankas pārstāvji uzraudzības problēmas risinājuši ar kukuļu palīdzību, liek domāt izmeklēšanai sniegtā informācija. Pastāv aizdomas, ka nauda maksāta Rimšēvičam par problēmu ar FKTK atrisināšanu, savukārt uzņēmējs Māris Martinsons esot līdzdarbojies šajā procesā.
TKB oficiālajā pārskatā bija redzams, ka banka jau 2014.gada nogalē nav atbildusi kapitāla pietiekamības prasībai un tās revidenti ziņojumā izteikuši šaubas par bankas spēju turpināt darbību. “Nepieciešamie kapitāla pietiekamības līmeņi 2014. gadā pamatā tika sasniegti, izņemot situāciju uz decembra beigām, kad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas ietekmē kapitāla pietiekamības rādītājs samazinājās, kļūstot zemākam par noteiktajiem līmeņiem,” bija teikts bankas pārskatā.
Problēmas radīja karš un krīze Ukrainā, jo TKB bija izsniegusi 12 miljonu eiro aizdevumus divām Ukrainas bankām, bet tās 2015.gada sākumā kļuva maksātnespējīgas. Līdz ar to TKB nācās pārvērtēt aizdevumu atgūšanas iespēju un veidot atbilstošus uzkrājumus, bet banka vienkārši pieņēma, ka aizdevuma ķīla – kāds nepabeigts nekustamā īpašuma objekts – pēc pabeigšanas atbildīs aizdevuma vērtībai.
Revidenti savā ziņojumā norādīja, ka viņiem nav nekādas iespējas par to pārliecināties un tāpēc nevar pateikt, par kādu summu patiesībā būtu jāpalielina nedrošā kredīta uzkrājumi un vai banka, ņemot vērā kapitāla pietiekamības prasības, spēs turpināt darbu. 2014.gadu TKB noslēdza ar 12,7 miljonu eiro zaudējumiem, bija sarucis tās kapitāls un rezerves, bet 2015.gadā problēmas vēl padziļinājās – zaudējumi sasniedza jau 21,2 miljonus eiro, tālāk saruka kapitāls. Beidzot 2016.gada janvārī FKTK secināja, ka bankas biznesa modelis nav dzīvotspējīgs, un Eiropas Centrālā banka tās licenci anulēja.
Tolaik FKTK vadīja Kristaps Zakulis, kurš amatu atstāja 2016.gada janvārī, vienlaikus ar problemātiskās TKB darbības ierobežošanu un ļoti asām starptautisko partneru norādēm par naudas atmazgāšanas vājo kontroli Latvijas bankās. Zakulis komentārus par tā laika notikumiem sniegt atteicies.
Zakuļa vietnieks tolaik bija pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Viņš skaidrojis, ka FKTK lēmumu 2016.gadā pieņēmusi, jo banka nav spējusi uzrādīt progresu darbības sakārtošanā, tajā skaitā kapitāla pietiekamības jautājumos. Uz jautājumu, vai banka nebija jāslēdz jau 2015.gadā, Putniņš skaidru atbildi neesot sniedzis, taču noliedzis, ka viņam būtu kas zināms par iespējami prasītiem kukuļiem. “Mūsu iestādē nav nekādas informācijas par šādām lietām. Šādas problēmas FKTK nav. Pierādījums tam ir rindkopa “FinCEN” ziņojumā par FKTK darba novērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Šis teksts ir apliecinājums tam, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Pretējā gadījumā šādas rindkopas te nebūtu.”
Žurnāls atgādina, ka TKB nav nonākusi likumsargu redzeslokā pirmo reizi. Tas noticis gan pirms, gan pēc iestādes maksātnespējas. 2015.gada beigās policija veica kratīšanu tolaik vēl strādājošajā bankā saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu. Tika aizturētas vairākas personas, un no amata tika atstādināts bankas valdes loceklis Viktors Ziemelis, kam piedēvēta vadoša loma naudas atmazgāšanas shēmas īstenošanā. Izmeklēšana šajā lietā vēlāk tika sadalīta – viena lieta par vidēja līmeņa darbinieku iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir jau pabeigta un pērnā gada nogalē nodota kriminālvajāšanai prokuratūrā.
Savukārt otrajā daļā par augstākā līmeņa bankas vadītāju pārkāpumiem joprojām turpinās aktīva izmeklēšana. Iespējams, tieši šīs daļas izmeklēšanā iegūtā informācija varētu būt sekmējusi jauno kriminālprocesu KNAB. Turklāt iespējami noziegumi tiek izmeklēti arī TKB likvidācijas procesā – jau apsūdzētas vairākas personas, to skaitā maksātnespējas administratori Ilmārs Krūms un Māris Sprūds.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/55EC79B6-9FD8-42A2-ADF1-D890918EB227/
Kušners: ECB ir izteikti neapmierināta ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu
Rīga, 22.feb., LETA. Eiropas Centrālā banka (ECB) ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa – Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
“Viņi [ECB] izrāda izteiktu neapmierinātību ar to, ka izpildvaras pārstāvji ir ierobežojuši centrālās bankas padomes locekļa funkcionalitāti, jo, piemēram, ir viens cits centrālās bankas padomes loceklis, kurš ir aizdomās turētais jau divus gadus, bet viņš netraucēti braukā uz Frankfurti un piedalās sēdēs. Līdz ar to viņi saskata tajā pat tiesību pārkāpumu. Man šķiet, ka te veidojas liels, ja ne starptautisks, tad Eiropas Savienības mēroga konflikts,” teica Kušners, piebilstot, ka ECB šobrīd ir noskaņota samērā kareivīgi.
Viņš atzīmēja, ka Latvijai balsstiesības ECB joprojām ir, taču jautājums ir par Rimšēviča iespējām nokļūt Frankfurtē. Vienlaikus Kušners piebilda, ka daļa no ECB padomes sēdēm notiek arī telekonferenču formā, kas nozīmē, ka Rimšēvičs varēs turpināt piedalīties ECB padomes darbā, bet ir jāatrod veids, kā Latvijas Bankas iekšējo dokumentu un informācijas apritē integrēt Rimšēviču jaunajā statusā.
Viņš arī atzina, ka Latvijas Bankas kolektīvā šobrīd noskaņojums ir dažāds. “Noskaņojums ir ļoti jaukts, bet pārsvarā tas ir nepatīkamu sajūtu kokteilis. Tas ir bijis liels trieciens mūsu iestādes reputācijai, tas ir milzīgs pārmaiņu process, lai sakārtotu bankas iekšējās pārvaldības sistēmu. Tas tomēr ir vesels laikmets, kad Rimšēvičs ir vadījis banku, tāpēc šīs pārmaiņas prasīs pārdomāt daudz ko. Tas vienlaikus ir arī diezgan liels stress, lai panāktu, ka pie šiem jaunajiem apstākļiem mēs spējams pilnvērtīgi funkcionēt un es varu apliecināt, ka banka šobrīd ir pilnīgi funkcionāla un darbības nepārtrauktības procesi nav traucēti,” pauda Kušners.
Viņš minēja, ka reputācijas atjaunošanai Latvijas Banka šobrīd var darīt tikai labāko, kas ir tās spēkos, pildot centrālās bankas pienākumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EF0A9ACF-5A15-45B5-8982-926520F193A4/
ECB nav paudusi neapmierinātību ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu
Rīga, 22.febr., LETA. Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.
Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.
Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.
Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa – Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča – funkcionalitātes ierobežošanu.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E811C73F-60C3-42EB-B026-0F13F8CF00C6/
Putniņš: Latvijas Bankai bija maza loma licences atņemšanā “Trasta komercbankai”
Rīga, 22.febr., LETA. Latvijas Bankai bija neliela loma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) pieņemot lēmumu par licences atņemšanu “Trasta komercbankai” (TKB), intervijā Latvijas Radio sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankai, kurai banku uzraudzības jomā esot ļoti ierobežotas funkcijas, pirms lēmuma pieņemšanas prasīts viedoklis par TKB iespaidu uz Latvijas banku sistēmu. Pārējais ir FKTK kompetencē, uzsvēra komisijas vadītājs, atgādinot, ka komisijā lēmumus nepieņem vienpersoniski.
Vienlaikus Putniņš norādīja, ka FKTK kompetence beidzas ar bankas licences atņemšanu. Pārējais, tostarp likvidācijas process esot citu iestāžu pārziņā.
Putniņš gan atzina FKTK lomu TKB likvidatora Ilmāra Krūma izvēlē. Viņš skaidroja, ka pastāv noteikta kārtība administratoru un likvidatoru izraudzīšanā. TKB gadījumā ņemti rindas kārtībā pirmie numuri no advokātu un zvērinātu revidentu vidus. “Krūms bija spēcīgākais,” sacīja Putniņš.
FKTK vadītājs pauda, ka par Krūmu tobrīd neesot bijis negatīvas informācijas, tāpēc viņš izvirzīts likvidatora amata. Arī tiesa neesot saskatījusi iespējamās problēmas un apstiprināja viņu amatā.
Par tālāko notikumu attīstību ar nožēlu esot jāsaka, ka bēdīgi, secināja Putniņš. Ja TKB likvidācijas process būtu bijis veiksmīgs, tas būtu viens no labajiem piemēriem, ka, laicīgi reaģējot, būtu bijis iespējams saglabāt lielus līdzekļus.
Putniņam arī pašreiz neesot skaidrs, kas un kā noticis TKB likvidācijā.
Žurnāls “Ir” ceturtdien vēstīja, ka Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no pašlaik likvidējamās TKB.
Kriminālprocesā par Rimšēviča iespējamiem likumpārkāpumiem figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no TKB pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume preses konferencē uzsvēra, ka nevar lietas saistību ar TKB ne apstiprināt, ne noliegt. Arī Rimšēvičs preses konferencē atteicās atbildēt uz jautājumiem, vai pret viņu vērstās aizdomas par kukuļošanu saistītas ar TKB – pēc advokāta ieteikuma viņš norādīja, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu un tāpēc nevar to komentēt.
FKTK ierobežoja TKB darbību 2016.gada 22.janvārī un drīzumā banku slēdza, bet kredītiestādei jau vismaz gadu iepriekš bija radušās nopietnas grūtības izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus, raksta žurnāls. Bankas pārstāvji uzraudzības problēmas risinājuši ar kukuļu palīdzību, liek domāt izmeklēšanai sniegtā informācija. Pastāv aizdomas, ka nauda maksāta Rimšēvičam par problēmu ar FKTK atrisināšanu, savukārt uzņēmējs Māris Martinsons esot līdzdarbojies šajā procesā.
TKB oficiālajā pārskatā bija redzams, ka banka jau 2014.gada nogalē nav atbildusi kapitāla pietiekamības prasībai un tās revidenti ziņojumā izteikuši šaubas par bankas spēju turpināt darbību. “Nepieciešamie kapitāla pietiekamības līmeņi 2014. gadā pamatā tika sasniegti, izņemot situāciju uz decembra beigām, kad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas ietekmē kapitāla pietiekamības rādītājs samazinājās, kļūstot zemākam par noteiktajiem līmeņiem,” bija teikts bankas pārskatā.
Problēmas radīja karš un krīze Ukrainā, jo TKB bija izsniegusi 12 miljonu eiro aizdevumus divām Ukrainas bankām, bet tās 2015.gada sākumā kļuva maksātnespējīgas. Līdz ar to TKB nācās pārvērtēt aizdevumu atgūšanas iespēju un veidot atbilstošus uzkrājumus, bet banka vienkārši pieņēma, ka aizdevuma ķīla – kāds nepabeigts nekustamā īpašuma objekts – pēc pabeigšanas atbildīs aizdevuma vērtībai.
Revidenti savā ziņojumā norādīja, ka viņiem nav nekādas iespējas par to pārliecināties un tāpēc nevar pateikt, par kādu summu patiesībā būtu jāpalielina nedrošā kredīta uzkrājumi un vai banka, ņemot vērā kapitāla pietiekamības prasības, spēs turpināt darbu. 2014.gadu TKB noslēdza ar 12,7 miljonu eiro zaudējumiem, bija sarucis tās kapitāls un rezerves, bet 2015.gadā problēmas vēl padziļinājās – zaudējumi sasniedza jau 21,2 miljonus eiro, tālāk saruka kapitāls. Beidzot 2016.gada janvārī FKTK secināja, ka bankas biznesa modelis nav dzīvotspējīgs, un Eiropas Centrālā banka tās licenci anulēja.
Tolaik FKTK vadīja Kristaps Zakulis, kurš amatu atstāja 2016.gada janvārī, vienlaikus ar problemātiskās TKB darbības ierobežošanu un ļoti asām starptautisko partneru norādēm par naudas atmazgāšanas vājo kontroli Latvijas bankās. Zakulis komentārus par tā laika notikumiem sniegt atteicies.
Zakuļa vietnieks tolaik bija pašreizējais FKTK vadītājs Putniņš. Viņš skaidrojis, ka FKTK lēmumu 2016.gadā pieņēmusi, jo banka nav spējusi uzrādīt progresu darbības sakārtošanā, tajā skaitā kapitāla pietiekamības jautājumos. Uz jautājumu, vai banka nebija jāslēdz jau 2015.gadā, Putniņš skaidru atbildi neesot sniedzis, taču noliedzis, ka viņam būtu kas zināms par iespējami prasītiem kukuļiem. “Mūsu iestādē nav nekādas informācijas par šādām lietām. Šādas problēmas FKTK nav. Pierādījums tam ir rindkopa “FinCEN” ziņojumā par FKTK darba novērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Šis teksts ir apliecinājums tam, ka korupcijas risks FKTK nepastāv. Pretējā gadījumā šādas rindkopas te nebūtu.”
Žurnāls atgādina, ka TKB nav nonākusi likumsargu redzeslokā pirmo reizi. Tas noticis gan pirms, gan pēc iestādes maksātnespējas. 2015.gada beigās policija veica kratīšanu tolaik vēl strādājošajā bankā saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu. Tika aizturētas vairākas personas, un no amata tika atstādināts bankas valdes loceklis Viktors Ziemelis, kam piedēvēta vadoša loma naudas atmazgāšanas shēmas īstenošanā. Izmeklēšana šajā lietā vēlāk tika sadalīta – viena lieta par vidēja līmeņa darbinieku iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir jau pabeigta un pērnā gada nogalē nodota kriminālvajāšanai prokuratūrā.
Savukārt otrajā daļā par augstākā līmeņa bankas vadītāju pārkāpumiem joprojām turpinās aktīva izmeklēšana. Iespējams, tieši šīs daļas izmeklēšanā iegūtā informācija varētu būt sekmējusi jauno kriminālprocesu KNAB. Turklāt iespējami noziegumi tiek izmeklēti arī TKB likvidācijas procesā – jau apsūdzētas vairākas personas, to skaitā maksātnespējas administratori Ilmārs Krūms un Māris Sprūds.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EE70E4BB-9751-44DE-A907-4D588ED5C968/
KNAB priekšnieks apstiprina, ka Rimšēviča lietā otra aizturētā persona ir uzņēmējs Māris Martinsons
Rīga, 21.febr., LETA. Kukuļņemšanas lietā pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču otra aizturētā persona ir uzņēmējs Māris Martinsons, šodien LTV raidījumā “Tieša runa” apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0C5C4E37-CB15-4508-BD0F-66F0AB34A41C/
Eksperts: AM paziņojums par informatīvu uzbrukumu pret Latviju uzskatāms par preventīvu gājienu
Rīga, 22.febr., LETA. Aizsardzības ministrijas (AM) paziņojums par informatīvu uzbrukumu, kas vērsts pret Latviju saistībā ar notikumiem banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, uzskatāms par preventīvu gājienu, aģentūrai LETA sacīja mediju eksperts Mārtiņš Kaprāns.
Nevēloties šajā jautājumā paust kategoriskus spriedumus, Kaprāns pauda viedokli, ka pašreizējā situācijā pastāv draudi, ka apšaubāma rakstura informācijas avoti varētu izmantot Latvijā radušos nestabilitāti finanšu sektorā, lai pārspīlētā vai maldīgā veidā ziņotu par “korumpēto Latviju”. Līdz ar to viņa ieskatā AM paziņojums uzskatāms par preventīvu gājienu, lai mazinātu valsts nestabilitātes izmantošanu informatīvu uzbrukumu veikšanā.
“Zinot to loģiku, kāda bijusi līdz šim – gadījumi, kur ir sakāpinātas emocijas un saasināta sabiedriskā doma, tiek izmantoti no ārpuses. (..) No tāda preventīva viedokļa skatoties, neuzskatu, ka tas ir kas kritizējams – labāk būt piesardzīgam,” skaidroja Kaprāns.
Kā ziņots, AM paziņojusi, ka, ņemot pēdējās nedēļas notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums. AM vērsa uzmanību, ka šāda operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2950B35C-2C77-4005-A7D4-47AC18234BFA/
Kučinskis: Problēmas finanšu sektorā negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet neapdraud banku sistēmas stabilitāti
Rīga, 22.febr., LETA. Problēmas finanšu sektorā negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet neapdraud banku sistēmas stabilitāti, šodien uzrunā Saeimai sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers runas sākumā pauda viedokli par pēdējo dienu notikumiem finanšu sektorā. “Pēdējo dienu notikumi ir būtiski iespaidojuši daudzu amatpersonu, mediju un arī sabiedrības dienas kārtību. Daudzi valstij ļoti svarīgi jautājumi ir ieslīdējuši ēnā. Tie tur nepaliks ilgi, tie atgriezīsies, jo valdības rīcības plāns joprojām ir dokuments, kurā ir iezīmētas skaidras darba vadlīnijas, kuras nevar atcelt,” norādīja valdības vadītājs.
Kučinskis uzskata, ka “Saeimas vēlēšanu gads uzbudina daudzus, tāpēc mēs katru dienu uzzinām par priekšlikumiem atcelt no amata to vai citu ministru vai visus uzreiz”. Tāpat varot lasīt par panikas lēkmēm, kuras ir piemeklējušas arī ļoti pieredzējušus parlamenta politiķus. “Es sagādāšu viņiem vilšanos – par spīti visam Latvija attīstās un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tās attīstība apstāsies,” akcentēja premjers.
Viņš piekrīt, ka problēmas finanšu sektorā negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet neapdraud banku sistēmas stabilitāti. Dažu amatpersonu runas tiešraidēs un ierakstos rada aplamus priekšstatus par to, ka valstī neviens neprotot apzināt un novērtēt riskus, sacīja Kučinskis, noraidot šādu viedokli.
Viņš akcentēja, ka tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu, Latvijas Banka un finanšu uzraugs dara savu. Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka nav jēgas jaukt kopā amatpersonu aizturēšanu ar privātu komercbanku problēmām, jo īpaši, ja tās ir savstarpēji nesaistītas lietas.
Pašlaik daudzas lietas, kas ir saistības ar finanšu sistēmu atkal esot nonākušas Saeimā pārstāvēto un arī citur esošo partiju interešu lokā. “Noteikti ir problēmas, kas prasa risinājumus un valdība ir gatava par tām runāt, bet tas noteikti nav vienas dienas jautājums. Daudzi no jums taču zina, ka nesenā pagātnē bankas mēdza krist kā lāstekas no jumta malas. Tāpēc jumti ir regulāri jānotīra,” sacīja Kučinskis.
Politiķis, uzrunājot Saeimu, teica, ka kopā var tikt galā ar šīm problēmām un tas ir tas, ko no sagaida gan Latvijas sabiedrība, gan mūsu sabiedrotie.
Kā ziņots, Kučinskis šodien Saeimā sniedz ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto.
Jau ziņots, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar “ABLV Bank” un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat “ABLV Bank” vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda “FinCen”.
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1E0897B5-7280-493D-8910-1FD4942F6415/
Opozīcija kritizē Kučinska un citu amatpersonu nepietiekamo rīcību saistībā ar finanšu sektora problēmām
Rīga, 22.febr., LETA. Saeimas opozīcija ceturtdien kritizē Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un citu valsts amatpersonu nepietiekamo rīcību saistībā ar aktuālajām finanšu sektora problēmām.
Deputāts Juris Viļums (LRA) saistībā gan ar pēdējā laika notikumiem, gan norādot uz, viņaprāt, citām neizdarībām izpildvaras pārraudzītajās jomās, akcentēja, ka ir jāpieprasa valdības demisija.
Deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā aktuālo norišu kontekstā daudziem iedzīvotājiem radās baiļu sajūta, kur ir Ministru prezidents un valsts augstākās amatpersonas.
Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko (S) akcentēja, ka Kučinska nepietiekamā reakcija uz ASV atbildīgās iestādes ziņojumā izteiktajām apsūdzībām par Latvijas amatpersonu iesaisti kukuļņemšanā raisa neizpratni, kurš vada valsti. Jo sevi cienošas valsts premjeram uzreiz bija jāsaņem no ASV to cilvēku uzvārdi, par kuriem ir šādas aizdomas, pauda politiķe. Jebkuras citas valsts vadītājs būtu devies uz ASV vai saticies ar šīs valsts vēstnieku, lai noskaidrotu patiesību, norādīja Stepaņenko.
LRA Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga sacīja, ka, lasot premjera ziņojumu, rodas iespaids, ka valstī viss ir kārtībā. Tomēr sabiedrības neapmierinātība ar valdību pieaug, un patiesais darba vērtētāji ir tieši Latvijas iedzīvotāji, kuri turpinot braukt prom no valsts. Kleinberga salīdzināja valdības darbu ar muļļāšanos. Runājot par aktuālajiem notikumiem, Kleinberga uzsvēra, ka banku sektors netiek pienācīgi uzraudzīts.
Smiltēns cita starpā pauda, ka valsts no vienas puses norāda, ka iedzīvotājiem pēc atsevišķu skolu vai slimnīcu slēgšanas būs jābrauc tālāk, lai līdz tām nonāktu. Taču reizē valsts paralēli īsteno politiku, kas sadārdzina cilvēku ceļa izdevumus, negatīvi par valdības darbu izteicās deputāts.
Kā ziņots, sniedzot ikgadējo ziņojumu par paveikto Ministru prezidents Kučinskis Saeimā norādīja, ka problēmām finanšu sektorā negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet neapdraud banku sistēmas stabilitāti.
Jau ziņots, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar “ABLV Bank” un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat “ABLV Bank” vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda “FinCen”.
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFE8-2C13-CF5C-C6C8-9EA4B427B039/
Finanšu ministre: ECB tiks nodrošināta informācija par Rimšēviču
Rīga, 22.febr., LETA. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ceturtdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa – Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu.
Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi.
Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EB2F6C38-4912-49D8-B3F9-E4A02C7B8382/
“Expobank” un “Signet Bank” līdz šim nav saskārušās ar korupcijas gadījumiem
Rīga, 22.feb., LETA. Latvijas “Expobank” un “Signet Bank” līdz šim nav saskārušās ar korupcijas gadījumiem, aģentūrai LETA atzina šo banku vadītāji.
“Expobank” valdes priekšsēdētājs Gints Čakāns aģentūrai LETA sacīja, ka banka nekad nav saskārusies ar koruptīviem darījumiem vai mudinājumu uz korupciju.
Viņš arī informēja, ka “Expobank” šobrīd strādā ierastajā režīmā, nodrošinot visus pakalpojumus klientiem pilnā apmērā. “Klientu aktivitāte nav mainījusies pēdējās nedēļas laikā, noguldījumu apmērs saglabājas stabils. Notikumi Latvijas finanšu nozarē nekādi nav ietekmējuši mūsu vai mūsu klientu darbu,” teica Čakāns.
Arī “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA sacīja, ka ar korupcijas gadījumiem bankai līdz šim nav bijusi saskarsme.
Tāpat viņš informēja, ka “Signet Bank” darbību pēdējo dienu notikumi nav ietekmējuši. “Protams, klienti un sadarbības partneri lasa ziņas un daži interesējas par notiekošo Latvijā, mūsu viedokli par šiem notikumiem, bet iespaidu uz mūsu biznesu tas neatstāj,” sacīja Idelsons.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Žurnāls “Ir” ceturtdien vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no pašlaik likvidējamās “Trasta komercbankas”.
Tāpat ziņots, ka Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
Par “Expobank” vienīgo īpašnieku 2012.gada februārī kļuva Krievijas uzņēmējs Igors Kims, kurš iepriekš bija arī bankas līdzšinējā īpašnieka “MDM Bank” akcionārs. 2012.gada 28.aprīlī banka mainīja nosaukumu no “LTB Bank” pret “Expobank”. Banka izveidota 1991.gadā.
Savukārt “Signet Bank” ir dibināta 1992.gadā ar nosaukumu “Latvijas biznesa banka”. 2013.gada maijā banku iegādājās VMHY līdzīpašnieks Andrejs Vdovins un banka jūlijā mainīja nosaukumu pret “Bank M2M Europe”. Savukārt 2017.gada septembrī par bankas lielākajiem īpašniekiem kļuva “Signet Global Investors Limited”, “Hansalink” un “Fin.lv” un septembra beigās banka mainīja nosaukumu pret “Signet Bank”.
Pēc aktīvu apmēra “Expobank” 2017.gada septembra beigās bija 17.lielākā banka Latvijā, bet “Signet Bank” – 19.lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A695F296-536E-445A-9A62-9A2E882042DD/
ECB nekomentē ar Rimšēviču saistītos jautājumus
Rīga, 22.febr., LETA. Eiropas Centrālā banka (ECB) nekomentē ar ECB, Latvijas Bankas prezidentu padomes locekli Ilmāru Rimšēviču saistītos jautājumus, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.
Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa – Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu.
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/53975231-2FE4-406F-B571-6F9B3D86C992/
Saeima vērtēs ierosinājumu ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu
Rīga, 22.febr., LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu centrālās bankas vadītājam, kā arī iespēju apturēt viņa pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Šādas likuma izmaiņas rosināja “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šādos gadījumos pilnvaras tiktu apturētas uz laiku, kamēr stāsies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiktu izbeigta.
Likumu arī papildinās ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam un viņa vietniekam. Likumprojektā cita starpā noteikts, ka Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja centrālās bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.
Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/776EA12B-0100-489F-BEF3-915932800E1B/
Prokurore: Šobrīd nav pazīmju, ka nākotnē Rimšēviča lietā netiks celtas apsūdzības
Rīga, 22.febr., LETA. Šobrīd nav pazīmju, ka nākotnē Latvijas Bankas Ilmāra Rimšēviča krimināllietā netiks celtas apsūdzības, aģentūrai LETA atzina lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore norādīja, ka izmeklēšana nebūs viegla, ņemot vērā iesaistītās personas, taču salīdzinājumā ar citām apjomīgām krimināllietām par ļoti grandiozu šo lietu nevarot uzskatīt.
“Varu apstiprināt, ka šajā krimināllietā tiek izmeklēts viens notikums, kas norisinājies pirms vairākiem gadiem. Lai arī publiskajā telpā izskanējuši viedokļi, ka izmeklēšanai jānotiek ātrā tempā, es vēlos uzsvērt, ka korupcijas lietās svarīgākais ir kvalitāte, lai būtu atbilstošs rezultāts. Nedomāju, ka izmeklētāji šo lietu noliks seifā, bet pierādījumu vākšanas process prasa savu laiku. Cik ilgstošs tas būs, es atturētos komentēt, turklāt jāatceras, ka pēc lietu nosūtīšanas uz tiesu par procesa virzītāju kļūst tiesa, kas organizē turpmāku tiesas izmeklēšanu,” norādīja Jirgena.
Vaicāta, vai pierādījumi krimināllietā ir pietiekami, lai to vēlāk nodotu apsūdzību celšanai un virzīšanai uz tiesu, Jirgena atbildēja, ka šobrīd pierādījumi ir atbilstoši, lai personas atzītu par aizdomās turētām. KNAB izmeklētāji turpina darbu pierādījumu vākšanā, taču šobrīd nav pazīmju, ka lieta netiks nosūtīta uz prokuratūru apsūdzību celšanai.
Jirgenai šobrīd ir valsts apsūdzības pusi pārstāvošā prokurore tā dēvētajā “Latvenergo” pamata krimināllietā, kas ir viena no vērienīgākajām korupcijas lietām neatkarīgās Latvijas vēsturē. Viņa nenoliedza, ka būs jāiegulda ne mazums pūļu, lai uzturētu apsūdzību tiesā šajā lietā, kā arī potenciāli nākotnē vēl Latvijas bankas amatpersonas lietā.
“Viegli, protams, nebūs, taču virsprokurors ir izvērtējis visu prokuroru noslogotību un iedalījis man uzraudzībā šo Latvijas Bankas amatpersonas lietu, jo acīmredzot novērtēts, ka es spētu tikt galā ar šīs lietas uzraudzību,” norādīja prokurore.
Konkrētākus Rimšēvičam inkriminētā nozieguma apstākļus prokurore nekomentēja, jo krimināllieta vēl atrodas KNAB un tikai biroja izmeklētājs varot komentēt kādas detaļas.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku” (TKB), ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Žurnāls “Ir” vēstīja, ka šajā lietā figurējot liecības par kukuļa pieprasīšanu no TKB pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās. Runa esot par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A8C842DE-916B-4E68-9CC5-BC0BAD92E810/
Reizniece-Ozola: KNAB vajadzētu sabiedrībai skaidrot Rimšēviča lietu, bet to nedrīkst darīt pāragri
Rīga, 22.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vajadzētu sabiedrībai skaidrot sākto lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, bet to nedrīkst darīt pāragri, šodien intervijā portālam “Delfi” atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka KNAB viņu ir informējis par sāktas lietas pret Rimšēviču būtību, bet nianses ministre nezinot.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka viņa nevar apgalvot par pierādījumu pietiekamību sāktajā lietā, bet tiesībsargājošās institūcijas to ir apstiprinājušas un uz šo vērtējumu atliek paļauties. “Zināms, ka ir atklāts būtisks likuma pārkāpums, kam ir valstiska nozīme, bet detaļas nezinu,” piebilda ministre.
Finanšu ministre skaidroja, ka patlaban ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski jāskaidro, ka lieta pret Rimšēviču nav saistīta nedz ar AS “ABLV Bank”, nedz AS “Norvik banka”, nedz arī Krievijas propagandu.
“Pareizāk būtu, ja KNAB nedaudz precīzāk iezīmētu šo lietu, lai sabiedrībai būtu skaidrība, tajā paša laikā jāsaprot arī KNAB, jo jebkurš par daudz pateikts vārds var kaitēt lietai,” pauda Reizniece-Ozola.
Viņas vērtējumā, KNAB vadība ir nodemonstrējusi sevi kā rīcībspējīgu un uzticamu.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/894A61AB-491A-44D1-825D-9E5D70903A62/
ECB: Naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšana nav mūsu pilnvarās
Frankfurte, 22.febr., LETA–AFP. Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņojusi, ka, neskatoties uz to, ka 2014.gadā tā pārņēma eirozonas banku sistēmas uzraudzību, tās pilnvarās nav tādu noziedzīgu aktivitāšu kā naudas atmazgāšana izmeklēšana un izskaušana.
Pēc Latvijas bankas “ABLV Bank” maksājumu ierobežošanas ECB nonākusi kritikas krustugunīs, ka tā nav rīkojusies agrāk.
Taču ceturtdien ECB norādījusi, ka naudas atmazgāšana, kurā “ABLV Bank” apsūdzējušas ASV varasiestādes, atrodas ārpus tās jurisdikcijas.
Naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumi var liecināt par dziļākiem bankas vadības trūkumiem, taču “ECB nav izmeklēšanas kapacitātes, lai atklātu šādus trūkumus”, savā paziņojumā norādījusi ECB Uzraudzības padomes vadītāja Daniela Nuī.
“Tikai tad, kad šādus pārkāpumus konstatējušas atbilstošās nacionālās iestādes, ECB var ņemt vērā šos faktus savu uzdevumu veikšanai,” uzsvērusi Nuī.
Tomēr ECB izpelnījusies kritiku par nepietiekami reakciju uz pēdējiem notikumiem Latvijas banku sistēmā.
Aģentūra “Bloomberg” savā komentārā, kas publicēts ceturtdien vēl pirms Nuī paziņojuma izplatīšanas, pārmet ECB komunikācijas trūkumu.
“ECB jāatzīst, ka šie skandāli ietekmē tās pašas spējas pildīt savas funkcijas,” norāda aģentūra, aicinot skaidri paziņot, ka ECB uzmanīgi seko notikumiem un darīs visu, lai noskaidrotu situāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
“FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/17FC0327-3A1B-4C0D-8B27-4C798F7D9C98/
