VIDEO: Rinkēvičs savu aizturēšanu nesaista ar “Norvik Bank”, noliedz pazīšanos ar Krievijas IT izpētes institūta vadītāju, ar Sprūdu esot apspriedis likumprojektu par Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas kārtību

VIDEO: https://youtu.be/uo2vH-GE0ac

Rimšēvičs informē par pēdējo dienu notikumiem

Rīga, 20.febr., LETA. Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien plkst.12 preses konferencē Vecrīgas viesnīcā “Gūtenbergs” informē par pēdējo dienu notikumiem, aģentūru LETA informēja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Jau ziņots, ka pirmdienas vakarā, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Rimšēvičs pret 100 000 eiro drošības naudu tika atbrīvots no Valsts policijas izolatora. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs Jēkabs Straume vakar žurnālistiem atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/03AEE2C5-4A75-41DB-A05B-FCD5CA510915/

Advokātam nav informācijas par Sprūda iesaisti Rimšēviča un “Norvik bankas” kriminālprocesos

Rīga, 19.feb., LETA. Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no “Norvik bankas” lielākā akcionāra.
Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar “Trasta komercbanku” un uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesiem.
Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.
Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.
Kā ziņots, Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka viņa norādes ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents raidījumam apgalvojumus par naudas pieprasīšanu iepriekš noliedza.
Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.
Lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik banku”, pirmdien preses konferencē skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Izmeklētāju pārstāvji arī neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Sprūds un Krūms.
Straume norādīja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Šajā lietā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons.
LETA arī vēstīja, ka nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
VP paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Savukārt pagājušā gada vasarā kļuva zināms, ka citā lietā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesos iesaistīti Sprūds, viņa dzīvesbiedre bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Šajā procesā Sprūdam tika inkriminēta piesavināšanās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8918215F-EED6-4955-BF90-D4C2C2F148E6/

Rimšēvičs: Guseļņikova teiktais par Renāra Kokina lomu nav taisnība

Rīga, 20.febr., LETA. “Norvik bankas” lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova ziņu aģentūrai AP teiktais, ka Renārs Kokins Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdā mēģinājis izspiest naudu, neatbilst patiesībai, otrdien preses konferencē sacīja Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.
Rimšēvičs skaidroja, ka ar Guseļņikovu ticies vairākas reizes un, iespējams, vienreiz tikšanās laikā piedalījies arī Renārs Kokins.
Rimšēviča attiecības ar Renāru Kokinu izveidojušās, pateicoties draudzībai ar viņa ģimeni 25 gadu garumā. Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka savulaik Kokina vecāki konsultējušies ar viņa, kad viņš atbraucis no ASV par to, kur mācīties viņu bērniem, kuras skolas viņš ieteiktu.
Kā ziņots, Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Savukārt “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Guseļņikovs stāstījis, ka ar Rimšēviču pirmo reizi ticies 2015.gadā. Sākotnēji viņš ticis iepazīstināts ar Renāru Kokinu, kas stādīts priekšā kā cilvēks, kurš labi pārzinot Latvijas politisko un tiesisko sistēmu. Kokins viņu uzaicinājis uz tikšanos kādā savrupnamā Rīgas pievārtē, kur brīdi vēlāk ieradies arī Rimšēvičs, kas atnācis kājām. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot “Norvik bankas” īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.
Vienīgais, kas Guseļņikovam jādara, esot jāsadarbojas ar Kokinu, AP stāstījis “Norvik bankas” īpašnieks. Rimšēvičs pēc desmit minūtēm esot aizgājis, bet Kokins uz papīra gabaliņa uzrakstījis: “100 000 mēnesī”. Kokins neesot lietojis vārdu “maksāt”, bet norādījis, ka visas bankas Latvijā “sadarbojas” šādā veidā.
Pēc šīs tikšanās Guseļņikovs izlēmis nemaksāt, jo baidījies, ka, vienreiz samaksājot, viņš kļūs par pastāvīgas izspiešanas upuri. Viņš arī nav atbildējis uz Kokina zvaniem un īsziņām.
Aptuveni gadu vēlāk Guseļņikova brālis uzaicinājis viņu uz kāda jauna drauga dzimšanas dienu, un izrādījies, ka šis draugs ir Kokins, kurš atkal mēģinājis pārliecināt Guseļņikovu “sadarboties”. Nākamo nedēļu laikā Guseļņikovs centies turēties pretī, taču katru reizi, kad viņš atteicies, “Norvik bankai” nācies sastapties ar jaunām regulatora radītām problēmām.
Guseļņikovs apgalvo, ka laika gaitā vēl vairākas reizes ticies ar Rimšēviču un Kokinu un ar katru reizi Rimšēvičs kļuvis arvien nepacietīgāks un draudējis, ka gadījumā, ja Guseļņikovs “nesadarbosies”, “Norvik banka” tiks izspiesta no biznesa.
Guseļņikovs AP apgalvojis, ka Kokins ne tikai centies izspiest kukuļus, bet pieprasījis arī atmazgāt Krievijas naudu. Vienā no tikšanās reizēm Kokins piedāvājis caur “Norvik banku” pārskaitīt 100 miljonus dolāru no Krievijas, par ko Guseļņikovs varētu paturēt miljonu dolāru no šīs summas. Guseļņikovs stāsta, ka pārskaitījumu no Krievijas būtu veicis Germans Milušs, kura piederošā BMW autoveikala labā strādājis Kokins.
Milušs 2007.gadā Latvijā tika notiesāts par politiķu kukuļošanu, taču viņam izdevās aizbēgt uz ārvalstīm, un viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. 2017.gadā Milušs tika aizturēts Kiprā, kur viņš ieradās no Maskavas, taču uz tiesas sēdi par izdošanu viņš neieradās un atkal izsludināts starptautiskajā meklēšanā.
Saskaņā ar AP rīcībā esošiem robežšķērsošanas datiem Kokins no Maskavas izlidojis uz Kipru, īsi pirms Milušs neieradās uz viņam nozīmēto tiesas sēdi.
AP rīcībā esošā informācija, kas gan pagaidām nav guvuši neatkarīgu apstiprinājumu, liecina, ka Kokins kopš 2010.gada aptuveni reizi mēnesī devies uz Krieviju, kur reizēm uzturējies tikai dažas stundas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4F5F5B58-052A-40BE-A163-F90F48621E12/

Rimšēvičs: “Norvik bankas” īpašnieka darbība Latvijā ir labi izplānota afēra

Rīga, 20.feb., LETA. “Norvik bankas” lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova, kurš vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) ar prasību piedzīt no Latvijas 200 miljonus eiro, darbība Latvijā ir labi izplānota afēra, otrdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
“Cilvēki, kuri ir pieredzējuši šādas tiesvedības, saka, ka šī ir labi izplānota afēra jau kopš 2013.gada,” teica Rimšēvičs.
Viņš apgalvoja, ka Guseļņikovs nav “Norvik bankas” patiesais īpašnieks, jo naudu bankas iegādei ir aizņēmies.
“Skumjš stāsts. Cilvēks ar aizņemtu naudu, iegādājas Latvijā banku, apmāna uzraugu [Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK)], sāk biznesu, solot Latvijā ieguldīt 100 miljonus, solot attīstīt šeit jaunus maksājumu produktus, vienvārdsakot, sākt dzīvi no nulles ar ļoti skaistām un labām iecerēm. Tajā pašā mirklī aizmuguriski 2014.gada laikā kārto darījumus, kas slēpj naudas patiesos īpašniekus,” teica Rimšēvičs, piebilstot, tas, kā šāda situācija varēja notikt, un kāpēc tas tika palaists garām, ir cits stāsts.
Rimšēvičs arī stāstīja, ka Guseļņikovs mēģinājis tikties ar viņu, lai lūgtu palīdzību situācijas risināšanai. “Viņš mēģina aplinkus, slepus tikties ar mani, lai izstāstītu, cik viņam ir grūti šajā valstī strādāt, ka neviens viņu nemīl, ka visi esot korumpēti, ka visi viņa aktīvi saistībā ar “Winergy” ir arestēti, lai es viņam palīdzu. Viņš lūdz mani, lai es zvanu ģenerālprokuroram, viņš lūdz, lai es zvanu Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam. Man esot liela ietekme, es to varot izdarīt,” klāstīja Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka nav atsaucies lūgumam, taču nav arī par to informējis tiesībsargājošās iestādes.
Tāpat viņš norādīja, ka situācija “Norvik bankā” pasliktinājās praktiski ar katru dienu, tostarp bankai tika aizvērts ASV dolāru konts, kā arī tās zaudējumu apmērs pieauga.
Rimšēvičs atzīmēja, ka “Norvik banka” centās iegādāties banku “Citadele”, kā arī Ukrainas “Sberbank”, taču Ukrainas centrālās bankas vadītāja paziņojusi, ka šāds darījums netiks pieļauts. “Vašingtonā, tiekoties ar mani, viņa [Ukrainas centrālās bankas vadītāja] kliedza uz mani un teica: “Vai jūs latvieši esat galīgi izkūkojuši prātu, ka jūs ļaujat savai “Norvik bankai” pirkt mūsu “Sberbank”. Mēs to nekad neļausim, tas ir mūsu īpašums. Mēs jau zinām visu šo shēmu, kādā viņi taisās to iegādāties. Aizmirstiet par to!”,” viņš sacīja.
Tāpat Rimšēvičs informēja, ka Guseļņikovs lūdzis viņa palīdzību “Norvik bankas” pārdošanā. “Viņš nāk pie manis, lai es viņam palīdzu pārdot šo banku. [..] Es protams viņam pasaku, ka es nepārdodu Latvijā komercbankas. Un tad viņš saka: “Nu tad man nekas cits neatliks, kā droši vien tiesāties ar Latvijas valsti, jo jūs visi šeit esat man ilgi un ļoti traucējuši attīstīt manu biznesu, kā rezultātā man ir radušies zaudējumi”,” teica Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs piebilda, ka starplaikā Guseļņikovs sakārtoja arī pilsonības lietu, proti, viņš vairs nav Krievijas pilsonis, bet ir arī Lielbritānijas pilsonis. “Neesmu pētījis, nezinu, kā viņš to ir dabūjis, bet es saprotu, ka arī apspēlējot Angliju,” sacīja Rimšēvičs.
“Cilvēks ir ienācis Latvijā ar aizņemtu banku, viņš nav šīs bankas īstais īpašnieks, viņam kādam būs jāatskaitās, kā viņš ir šo banku vadījis, kā ir nācies, ka šī banka faktiski ir sodīta, konti ir ciet, situācija ar katru dienu pasliktinās, un ir iespējams, ka šai bankai varētu tikt atņemta arī licence. Gadās tā, ka vēl starplaikā FKTK viņu soda saistībā ar šiem manis pieminētajiem naudas atmazgāšanas darījumiem. Tas ir pēdējais punkts, kad Guseļņikovs saprot, ka vairāk šeit nav ko gaidīt un sāk gatavoties starptautiskajai arbitrāžas tiesai,” klāstīja Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas Bankai “Norvik bankas” prasībā tiek “pierakstītas” lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo Latvijas Banka neuzrauga banku darbību un nevar ietekmēt arī FKTK darbību, kas ir neatkarīga institūcija ar neatkarīgu padomi piecu cilvēku sastāvā. “Tad man būtu jāpārliecina katrs no šiem cilvēkiem individuāli, ko es neesmu darījis,” sacīja Rimšēvičs.
“Pats svarīgākais, lai šo visu stāstu par regulatoru, par nepamatotajam prasībām padarītu košāku un krāšņāku, ir apmelot un pateikt, ka viņam ir licies, ka no viņa kaut kas tiek spiests,” teica Rimšēvičs.
Pēc Rimšēviča teiktā, “Norvik banka” tika arī īpaši pieskatīta, jo sākotnēji bijušas aizdomas par bankas īpašnieka saistību ar “Latvijas krājbankas” kādreizējo akcionāru.
Tāpat Rimšēvičs norādīja, ka viņa bijušais vietnieks Andris Ruselis konkursa kārtībā tika iecelts “Norvik bankas” padomē. “Mans vietnieks aizgāja strādāt uz šo banku, ja nemaldos 2014.gada vasarā, konkursa kārtībā. Guseļņikova kungam patīk piesaistīt odiozus cilvēkus. Viņš piedāvāja darbu [Ruselim], man to nezinot,” teica Rimšēvičš, piebilstot, ka par Ruseļa darbu “Norvik bankā” uzzinājis no preses.
Rimšēvičs pauda viedokli, ka Ruselis pieņemts darbā “Norvik bankā”, lai nodrošinātos pret Latvijas Bankas negatīvu attieksmi.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “Norvik banka” un tās īpašnieku prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja pērn 28.decembrī. Prasību iesniegusi “Norvik banka”, Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasītājus lietā pārstāv Apvienotās Karalistes “Quinn Emanuel Urquhart & Sullivan”.
Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Šķīrējtiesas prasības iesniegšana esot notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus.
Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvoja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Tāpat Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Savukārt “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Pēc aktīvu apmēra “Norvik banka” 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. “Norvik bankas” akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Guseļņikovs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7725CF52-F5B4-40B2-A9CE-94A6AEE05B41/

VIDEO: Rimšēvičs ar Sprūdu apspriedis likumprojektu par Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas kārtību

Rīga, 20.febr., LETA. Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savulaik vairākas reizes ticies ar bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, lai apspriestu kādus likumprojektus, kas varētu ietekmēt Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas kārtību.
Rimšēvičs šodien žurnālistiem paziņoja, ka pazīst uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš nedēļas nogalē tika aizturēts vienlaikus ar viņu, taču viņus nesaista jebkādi darījumi vai draudzības saites. “Nekāda veida attiecības mūsu starpā nepastāv,” piebilda Rimšēvčs.
Tāpat viņam neesot nekādu attiecību ar Sprūdu, kuru “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai kā vienu no personām, kas no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
“Ar Māri Sprūdu man nav nekādas attiecības. Esmu pāris reizes ticies, lai apspriestu konkrētus sagatavotus likumprojektus, kas nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu, Latvijas bankas prezidenta izvirzīšanas un nominēšanas kārtību. Viņš atnāca un iedeva šos likumprojektus,” paziņoja Rimšēvičs.
Vaicāts, kāda ir Rimšēviča kompetence, lai ar viņu vispār tiktos, Latvijas Bankas prezidents atbildēja, ka “tā bija Sprūda iniciatīva saistībā ar likuma grozījumiem, kurus viņš uzskatīja par svarīgiem parādīt Latvijas Bankas prezidentam”.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šodien žurnālistiem norādīja, ka viņa nav zinājusi par Rimšēviča minētajiem likuma grozījumiem, turklāt viņai neesot jausmas, kāda saistība Sprūdam varētu būt ar šiem likuma grozījumiem un kāpēc tie būtu jāapspriež ar Latvijas Bankas prezidentu.
Rimšēvičs noliedza, ka ar administratoru būtu apsprieduši maksātnespējas procesu vēja parku attīstītāja “Winergy” lietā.
Rimšēvičs norādīja, ka nav atsevišķi nopratināts “Norvik bankas” lietā, taču viņam ir uzdoti jautājumi saistībā ar šo procesu. Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš iestarpināja, ka jautājumi tika uzdoti bez advokāta informēšanas, kaut gan procesa virzītājiem bijis precīzi zināms, kas ir Rimšēviča aizstāvis. Vārpiņš arī norādīja, ka Rimšēvičam nav skaidrs kādā statusā viņš atrodas “Norvik bankas” lietas izmeklēšanā.
Rimšēvičs nevarot komentēt, vai viņam bijušas darījuma attiecības ar likvidējamās “Trasta komercbankas” vadības amatpersonām. “Es jums šobrīd šīs lietas nevaru komentēt,” piebilda Rimšēvičs.
Rimšēvičs un Vārpiņš gan nevēlējās komentēt, par kādu tieši iespējamo likumpārkāpumu Latvijas Bankas prezidents tika aizturēts.
Jau ziņots, ka Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus. Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu nav nosaucis vārdā, taču apliecinājis, ka domāts Rimševics.
Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Lietā apsūdzētas vēl piecas personas. Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Savukārt Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda un amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
KNAB paziņojis, ka krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā – nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs Jēkabs Straume vakar žurnālistiem atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Sprūdu.
VIDEO: https://youtu.be/uo2vH-GE0ac
…Info avots un video: http://www.leta.lv/news/latvia/E2553BF3-C867-428B-AE47-B55B5116CB89/

VIDEO: Rimšēvičs apgalvo, ka viņam izteikti nošaušanas draudi, un savu aizturēšanu saista ar “ABLV Bank” lietu

Rīga, 20.febr., LETA. Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apgalvo, ka viņam ir izteikti nogalināšanas draudi.
Rimšēvičs šodien žurnālistiem pastāstīja, ka pagājušā piektdienā “ABLV Bank” vērsās Latvijas Bankā pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu. Latvijas Bankai tika pieprasīts izsniegt vienu miljardu eiro, ko Latvijas Banka nevarot izsniegt. Pēcpusdienā jeb pēc trijām stundām, kad šī ziņa par aizdevuma nesniegšanu sasniegusi “ABLV Bank”, Latvijas Bankā tika sākta kratīšana. “Pēc tam, kad mēs pieņēmām lēmumu par aizdevuma nepiešķiršanu, sākās kratīšana,” sacīja Rimšēvičs.
“Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem esmu informējis drošības institūcijas,” uzsvēra Rimšēvičs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Latvijas Bankas prezidents atklāja, ka janvāra beigās viņam uz mobilo tālruni atnākusi īsziņa “no konkrēta cilvēka”. Kas ir šis cilvēks, Rimšēvičs neatklāja, taču uzsvēra, ka par to informējis drošības iestādes.
Šovakar intervijā LTV raidījumam “1:1” Rimšēvičs paskaidroja, ka īsziņu viņš saņēmis no sev ļoti labi pazīstama cilvēka, kurš īsziņas tekstā norādīja, ka viņam ir informācija par vēlmi Rimšēviču nogalināt.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka par draudiem informēts Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Biroja pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA teica, ka birojs nesniedzot komentārus par to kādas personas, tostarp amatpersonas, un ar kādiem lūgumiem vēršas SAB.
SAB kompetencē gan nav veikt izmeklēšanu kriminālprocesos vai nodrošināt amatpersonu apsardzi. Ar šiem jautājumiem nodarbojas Valsts policija un Drošības policija. Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA teica, ka policija nevarot apstiprināt, ka tā būtu saņēmusi Rimšēviča iesniegumu.
Arī Drošības policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka šobrīd šāds iesniegums nav saņemts.
“”ABLV Bank” šobrīd nevēlas komentēt smagos kriminālnoziegumos aizdomās turamās personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Šobrīd strādājam, lai stabilizētu bankas darbību, fokusēsimies uz šo darbu,” aģentūrai LETA sacīja “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
VIDEO: https://youtu.be/uo2vH-GE0ac
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A007B4F1-83C0-4F37-8371-2C24C118203B/

Rimšēvičs neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata

Rīga, 20.febr., LETA. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
“Es saprotu, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, iespējams, sarežģītākā manā mūžā. Es sajūtu milzīgu atbalstu no cilvēkiem, milzīgu atbalstu no cilvēkiem, kurus es nepazītu, no maniem draugiem, no manas ģimenes. Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” otrdien preses konferencē teica Rimšēvičs.
Viņš arī atzina, ka viņu baida tas, ka tiesvedība varētu vilkties gadiem, un nebūs iesējas saņemt pilnvērtīgu, ātru un taisnīgu tiesu.
“Es esmu cilvēks, kurš ir stāvējis klāt daudzās Latvijai svarīgās lietās, daudzos svarīgos attīstības un vēstures mirkļos, un es uzskatu, ka mana palīdzība, Latvijas valstij tiesājoties pret [“Norvik bankas” īpašnieku Grigoriju] Guseļņikovu [..] varētu ļoti noderēt. Mana atkāpšanās ļautu tādiem cilvēkiem kā Guseļņikovs triumfēt,” sacīja Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka šobrīd Guseļņikovs ir “atsedzis visas savas kārtis”, tāpēc ir iespējams rīkoties.
Jautāts, vai trešdien, 21.februārī, viņš dosies uz darbu, Rimšēvičs atbildēja: “Šobrīd to ir grūti pateikt. Lai paiet šodiena”.
Pēc preses konferences Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš apliecināja, ka klientam KNAB kā drošības līdzekļus piemērojis aizliegumu pildīt amata pienākumus, kā arī aizliedzis tikties ar konkrētām personām, taču neatklāja personu skaitu. Ja Rimšēvičs vēlas izbraukt no valsts, tad par to viņam jāinformē valsts iestādes.
Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumu, par Latvijas finanšu tirgus reputāciju Rimšēviča neatkāpšanās gadījumā, Vārpiņš norādīja, ka par finanšu tirgus reputāciju bija jādomā tiesībsargājošajām institūcijām. “Par finanšu tirgus reputāciju bija jādomā tām tiesībsargājošajām instancēm, kuras šo gatavoja, bija gatavas uz šādu soli. Ņemot vērā, ka Rimšēvičs ir pietiekami augsta amatpersona un jebkādas procesuālas darbības var izraisīt šādu sabiedrisko rezonansi, visam bija jābūt sagatavotam, lai uzreiz var uzrādīt apsūdzību, būtu ātra tiesvedība, kuras ceļā pierādīti ir vai nav vainīgs,” teica advokāts.
Guseļņikovs iepriekš intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015.gada, draudot pretējā gadījumā pret “Norvik banku” vērst sankcijas. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot “Norvik bankas” īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.
“Norvik banka” arī iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda “augsta ranga Latvijas amatpersona” esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.
Tāpat aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās. Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
KNAB sāktajā kriminālprocesā tika aizturēti Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien, 16.februārī, Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas, 18.februāra, vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja.
Rimšēviču no Valsts policijas izolatora, kur viņš atradās kopš nakts uz svētdienu, atbrīvoja pirmdienas, 19.februāra, vakarā.
Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kuru “kāds labs Rimšēviča draugs” jau esot iemaksājis Valsts kases kontā, informēja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
Ar aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata pēc viņa aizturēšanas klajā nāca virkne politiķu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E8975BF5-F397-4463-B90C-6CB40AE67FCD/

Rimšēvičs: “Norvik banka” šķīrējtiesā no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus

Rīga, 20.febr., LETA. “Norvik banka” un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus. Tā, neprecizējot prasītās summas valūtu, otrdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.
“Latvijas valsts patlaban zināmā mērā veic “lāča pakalpojumu”, palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsāktie šie te procesi, un ļaus atsaukties, demonstrējot, ka Latvijas valstī notiek visādas lietas,” sacīja Rimšēvičs, paužot viedokli, ka tas ļaušot “Norvik bankas” lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam palielināt iespējas uzvarēt prāvā Latviju.
Kā ziņots, “Norvik banka” un tās īpašnieku prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja pērn 28.decembrī. Prasību iesniegusi “Norvik banka”, Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasītājus lietā pārstāv Apvienotās Karalistes “Quinn Emanuel Urquhart & Sullivan”.
Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana esot notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus.
Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvoja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Savukārt “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Norvik banka” 2017.gada deviņos mēnešos guva peļņu 3,253 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. “Norvik bankas aktīvi 2017.gada 30.septembrī bija 843,478 miljoni eiro, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2016.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 878,176 miljonu eiro apmērā.
Pēc aktīvu apmēra “Norvik banka” 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. “Norvik bankas” akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Grigorijs Guseļņikovs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/919ACA34-E11D-4DE2-93B8-FC2237D3AE10/

Rimšēvičs noliedz pazīšanos ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju un par publicēto foto apsver vērsties DP

Rīga, 20.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neizslēdz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš otrdien notikušajā preses konferencē žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP).
Rimšēvičs norādīja, ka Piļščikovu nepazīstot.
Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis pērnā gada nogalē aizsaulē aizgājušais zāļu ražotāja AS “Olainfarm” lielākais īpašnieks Valērijs Maligins, bet otrajā – uzņēmējs Andris Kreislers. Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta.”
Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. “Šī nav mana kompoānija, tie visi cilvēki tika salikti lidmašīnā, atlidoja uz Kamčatku. No dažādiem reisiem sabrauc dažādi cilvēki, un viņi tiek vienkārši aizvesti uz upi,” skaidroja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents arī apliecināja, ka viņam joprojām ir pielaide valsts noslēpumam.
AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FA2AD7A9-969D-4FE0-81BF-50E52B16B884/

SAB sācis pārbaudi par informāciju attiecībā uz Rimšēviču

Rīga, 20.febr., LETA. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, aģentūru LETA informēja SAB.
SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.
SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.
Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta. Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tāpat pieeja noslēpumam tiek liegta personai, kura ir kādas ārpus ES un NATO bloka esošas ārvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Aģentūra AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
Rimšēvičs šodien preses konferencē noliedza AP vēstīto. Krievijā viņš esot bijis tikai divreiz – organizētos braucienos makšķerēt Kamčatkā.
AP rīcībā esošās, 2010. gadā uzņemtās fotogrāfijās viņš redzams pēc makšķerēšanas saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
Rimšēvičs skaidroja, ka nepazīst attēlā redzamos cilvēkus, jo čartera lidojumam uz Kamčatku savāktas savstarpēji nepazīstamas makšķernieku grupas. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis pērnā gada nogalē aizsaulē aizgājušais zāļu ražotāja AS “Olainfarm” lielākais īpašnieks Valērijs Maligins, bet otrajā – uzņēmējs Andris Kreislers.
Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B05C5048-FB6F-4B57-B572-29B40F84BCD5/

Kučinskis nenoliedz Rimšēviča bildes ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju autentiskumu

Rīga, 20.febr., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nenoliedz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīga persona, ir autentiska.
Ministru prezidents šodien pēc valdības sēdes, atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju, žurnālistiem teica, ka bilde ir datēta ar 2010.gadu.
“Neizslēdzu, ka bilde ir īsta, bet būtisks ir jautājums, kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota,” sacīja Kučinskis.
Premjera rīcībā gan neesot informācijas par Rimšēviča biežo viesošanos Krievijā, ko Kučinskim apliecinājuši drošības dienesti.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neizslēdz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš otrdien notikušajā preses konferencē žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP).
Rimšēvičs norādīja, ka Piļščikovu nepazīstot.
AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/79D8333A-CC21-4CA1-9886-164845779233/

Ašeradens: Top skaidrs, ka Rimšēviča lieta nebūs gadījums ar vienu epizodi

Rīga, 20.febr., LETA. Pašlaik arvien vairāk top skaidrs, ka korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta nebūs gadījums ar vienu epizodi, šorīt Latvijas Radio izteicās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Politiķis atgādināja, ka “ir “ABLV Bank” situācija, ir “Norvik Bank” situācija”, turklāt ir parādījusies fotogrāfija, kurā 2010.gadā Rimšēvičs redzams Krievijā, šķiet, medībās, saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu.
Pēc ministra vārdiem, Latvijas valdībai šajos apstākļos priekšā stāv divi galvenie uzdevumi. Viens no tiem ir Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošana, parādot spējas šo jautājumu risināt. Savukārt otrs problēmu sektors ir nerezidentu naudas apkalpošana Latvijas bankās, par ko Latvija jau tikusi daudzkārt brīdināta, piemēram, iestāšanās OECD laikā, kad daudz kas jau mainīts un nomainīta FKTK vadība, tomēr esot acīmredzams, ka jādara vēl vairāk. Šīs banku sfēras tumšākās puses sakārtošana būs ļoti būtiska, piebilda politiķis.
Ašeradens uzsvēra, ka nav nekāda pamata neuzticēties Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, kuras profesionāli dara savu darbu, savukārt “Norvik Bank” lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova atklāsmes, ka Rimšēvičs regulāri esot izspiedis kukuļus, viņš vērtēja gana atturīgi, jo esot jautājums, cik informācija ir pārbaudīta.
Jau ziņots, ka pirmdienas vakarā, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Rimšēvičs pret 100 000 eiro drošības naudu tika atbrīvots no Valsts policijas izolatora. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs Jēkabs Straume vakar žurnālistiem atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FEF8983D-9F39-4DA8-8DF4-EC872E6B7DE1/

Latkovskis: Saistībā ar Rimšēviču un “ABLV Bank” jālūdz palīdzība FIB un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai

Rīga, 20.febr., LETA. Saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietas izmeklēšanu, kā arī ar pārbaudi par “ABLV Bank” Latvijai jālūdz palīdzība ASV Federālās izmeklēšanas birojam (FIB) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai jeb “Olaf”, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Ņemot vērā, cik liela uzmanība šīm lietām ir pievērta Rietumvalstīs un kādu iespaidu tās var atstāt uz Latviju, politiķis uzsver, ka gan Rimšēvica lieta, gan ASV puses veltītie pārmetumi “ABLV Bank” ir jāizmeklē ātri un profesionāli. Ja nepieciešams, valdībai jāpiešķir papildus līdzekļi izmeklētāju, operatīvo darbinieku un prokuroru darbam, tajā skaitā virsstundām, norāda Latkovskis.
Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs pauž bažas, ka minēto lietu savlaicīga neatrisināšana var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas reputāciju un kredītreitingu. Tāpēc Latvijai ir jāparāda, ka tā ir ieinteresēta ātrāk nonākt pie risinājuma, ko raitāk ļautu sasniegt FIB un “Olaf” iesaistīšanās šajā procesā, skaidro politiķis.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma normas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā paziņojis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro.
Rimšēvičs brīvdienās tika aizturēts un pirmdien pēc atbrīvošanas žurnālistiem teica, ka neatzīst savu vainu un šodien preses konferencē sniegs plašākus komentārus.
Savukārt “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Guseļņikovs arī sīkāk apraksta, kā tas esot noticis.
Jau vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat “ABLV Bank” vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda “FinCen”.
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFB1-C448-1241-DBB9-E40558E12ABC/

Kučinskis: Patlaban vienīgais rīks liegt Rimšēvičam ieņemt amatu ir viņam noteiktais drošības līdzeklis

Rīga, 20.febr., LETA. Patlaban vienīgais rīks liegt Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ieņemt amatu ir viņam noteiktais drošības līdzeklis, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Vaicāts par Rimšēviča lēmumu nepamest centrālās bankas vadītāja amatu, Kučinskis atzina, ka viņam ir noteikts drošības līdzeklis, kas liedz ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.
“Tas ir pietiekams, jo citu instrumentu nav. Turklāt tādējādi netiks apdraudēta izmeklēšanas gaita,” piebilda Kučinskis.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem pauda, ka ir saprotama Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, tomēr Latvijas finanšu sistēmas reputācijas dēļ viņam uz lietas izmeklēšanas laiku amats būtu jāpamet.
Gan premjers, gan finanšu ministre atzina, ka neplāno personīgi tikties ar Rimšēviču, lai pārliecinātu viņu pamest amatu. Kučinskis uzsvēra, ka viņš šajā lietā neiejauksies. Savukārt Reizniece-Ozola sacīja, ka “Rimšēvičs ir pieaudzis cilvēks un pats spēj novērtēt situāciju”. “Nedomāju, ka man būtu kāda ietekme vai iespēja pārliecināt,” piebilda ministre.
Reizniece-Ozola arī atzina, ka Rimšēviča lēmums palikt amatā var ietekmēt Latvijas reputāciju un reālu iespēju piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pieņemšanā.
“Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis viņam liedz izbraukt no valsts. Tad rodas jautājums, kā viņš praktiski varēs pildīt ECB padomes locekļa funkcijas? Citi Latvijas Bankas darbinieki var piedalīties ECB sēdēs un paust viedokli, bet viņiem nebūs balsstiesību. Šis ir viens no praktiskiem iemesliem, kāpēc Rimšēvičam būtu jādod iespēja Latvijai pilntiesīgi sevi pārstāvēt ECB,” uzsvēra finanšu ministre.
Kā ziņots, Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. “Es saprotu, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, iespējams, sarežģītākā manā mūžā. Es sajūtu milzīgu atbalstu no cilvēkiem, milzīgu atbalstu no cilvēkiem, kurus es nepazītu, no maniem draugiem, no manas ģimenes. Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” otrdien preses konferencē teica Rimšēvičs.
Viņš arī atzina, ka viņu baida tas, ka tiesvedība varētu vilkties gadiem, un nebūs iesējas saņemt pilnvērtīgu, ātru un taisnīgu tiesu. “Es esmu cilvēks, kurš ir stāvējis klāt daudzās Latvijai svarīgās lietās, daudzos svarīgos attīstības un vēstures mirkļos, un es uzskatu, ka mana palīdzība, Latvijas valstij tiesājoties pret [“Norvik bankas” īpašnieku Grigoriju] Guseļņikovu [..] varētu ļoti noderēt. Mana atkāpšanās ļautu tādiem cilvēkiem kā Guseļņikovs triumfēt,” sacīja Rimšēvičs.
Ar aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata pēc viņa aizturēšanas klajā nāca virkne politiķu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F56E964E-EAA1-46C1-9898-F795B4FD17EA/

Latvijas Banka komunicē ar KNAB jautājumā par Rimšēvičam piemērotajiem aizliegumiem

Rīga, 20.feb., LETA. Latvijas Banka komunicē ar Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroju (KNAB) jautājumā par Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam piemērotajiem aizliegumiem, aģentūrai LETA pavēstīja centrālajā bankā.
“Esam kontaktā ar biroju par to, kādi lēmumi pieņemti šajā lietā un kā tie attiecas uz bankas prezidentu,” sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, vienlaikus piebilstot, ka Latvijas Banka nevar komentēt KNAB veiktās izmeklēšanas darbības.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas Banka savā darbā ievēro nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām. “Esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā,” teica Silakalns.
Viņš norādīja, ka Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā un tās uzdevumu izpilde nav ietekmēta. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiek nodrošināti visi ierastie pakalpojumi, no tiem būtiskākie – starpbanku maksājumu infrastruktūras nodrošināšana un uzņēmēju un iedzīvotāju apgāde ar skaidru naudu. “Sūdzības nav saņemtas un problēmas nav konstatētas,” piebilda Silakalns.
Atbilstoši likumam Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir seši cilvēki, un bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietniece Zoja Razmusa.
Silakalns piebilda, ka Rimšēvičs ievēro KNAB noteiktos ierobežojumus pildīt amata pienākumus un pašlaik neatrodas Latvijas Bankas telpās.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Pēc KNAB sniegtās informācijas, Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/91393A42-855E-4A33-BA2B-6834DA9A6B69/

EP deputāte: Latvijas finanšu sistēmas reputācija ir iedragāta

Rīga, 20.febr., LETA. Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča vainošana korupcijā ir pamatīgi iedragājusi Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, šorīt LTV “Rīta Panorāmā” vērtēja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V).
Vaidere pauda nostāju, ka Rimšēvičam derētu atkāpties no LB vadības pat tad, ja viņš jūtas nevainīgs, jo LB prezidents tomēr simbolizē visu finanšu sistēmu.
Kopumā notikumus ap Rimšēviču politiķe vērtēja kā satraucošus, vienlaikus uzsverot, ka ir arī piesardzīga ar gala spriedumiem, bažījoties, vai šī nav kāda kampaņa, kas nāk no Krievijas saistībā ar Latvijā šogad gaidāmajām vēlēšanām.
Es ceru, ka šis skandāls nav balstīts uz kaut kādiem apgalvojumiem no viena avota puses, sacīja Vaidere, reputācijas graušana varētu būt veids, kā ietekmēt vēlēšanas Latvijā.
Pēc Vaideres vārdiem, minēto apsvērumu dēļ viņa arī no saviem kolēģiem Eiropas Parlamentā jūtot gana piesardzīgu attieksmi, proti, arī viņi pirms kategorisku vērtējumu sniegšanas vēloties pagaidīt, ar ko beigsies izmeklēšana.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B54DDAF0-EACF-49E1-A753-C98C9E5B2EF2/

Putniņš: Nav izslēdzams, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru

Rīga, 20.feb., LETA. Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“Izslēgt mēs to nevaram, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi viens uz otra – tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi – viena no lielākajām bankām [“ABLV Bank”] ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevaram izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā, jāstrādā kopā,” sacīja Putniņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, “Norvik bankas” lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. “Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām par kurām runā Guseļņikova kungs. Mums ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību. Tas, ko apgalvo šī persona [..], nav taisnība,” teica Putniņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015.gada, draudot pretējā gadījumā pret “Norvik banku” vērst sankcijas. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot “Norvik bankas” īpašniekam palīdzēt, jo FKTK, kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.
“Norvik banka” arī iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda “augsta ranga Latvijas amatpersona” esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.
Tāpat ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”, saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.
Vēstīts arī, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F415132C-7D75-499D-9C6C-9AEE49248B9C/

Komercbanku asociācija: ECB būtu jāsniedz skaidrojums, kāpēc tās uzraudzītajā “ABLV Bank” ir izveidojusies attiecīgā situācija

Rīga, 20.feb., LETA. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsniedz skaidrojums, kāpēc tās uzraudzītajā “ABLV Bank” ir izveidojusies attiecīgā situācija, otrdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
Viņa norādīja, ka ECB tiešā atbildības kompetencē ir banku biznesa modeļu riski, tāpēc pēc iespējas ātrāk tai būtu skaidro, kā “ABLV Bank” varēja izveidoties esošā situācija. “ECB būtu jānodod skaidrs vēstījums Latvijas sabiedrībai, kādas darbības tā ir veikusi un kā varēja tikt pieļauta šāda situācija,” sacīja Liepiņa.
Viņa aicināja ECB pārstāvjus tuvākajā laikā ierasties Latvijā un sniegt pilnu pārskatu, kādas uzraudzības darbības ir veiktas, kādas konsultācijas no ECB ir veiktas ar ASV partneriem, kādi riski, vērtējot biznesa modeli un darbību, nav ievērtēti, un kādā veidā pietiekami ātri nav saskatīta šādas situācijas tuvošanās.
Liepiņa minēja, ka arī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai (“FinCEN”) pēc iespējas ātrāk būtu jāsniedz pilna informācija par konstatētajiem pārkāpumiem “ABLV Bank” darbībā, lai Latvijā būtu iespējams veikt izvērstu izmeklēšanu. “Tikai ātrāka skaidrības ieviešana mums varētu palīdzēt saprast, kā rīkoties tālāk,” piebilda Liepiņa.
Jautāta par uzraugošo institūciju sadarbību ar bankām, Liepiņa norādīja, ka tā ir godprātīga. “Manā pieredzē tā [sadarbība starp banku uzraugu un bankām] viennozīmīgi ir godprātīga. Var teikt, ka sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ar Finanšu ministriju, ar Latvijas Banku pēdējos gados esam paveikuši ļoti daudz, lai mazinātu riskus, kādus uzņemas banku sektors ar ārvalstu klientu apkalpošanu, lai noteiktu skaidrus nosacījumus, kādiem principiem ir jāatbilst klientiem, kurus mēs apkalpojam, kā identificēt šos klientus, un kā uzraudzīt veiktās darbības,” teica Liepiņa.
Latvijas Komercbanku asociācijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka ECB būtu aktīvāk jāiesaistās diskusijās un jāskaidro radušos situāciju. “Ņemot vērā, ka “ABLV Bank” biznesa modeļa izvērtēšana bijusi ECB kompetencē un pārraudzībā, kā arī, respektējot ECB neatkarību, aicinām Saeimas deputātus uzrunāt ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Daniele Nouy), lūdzot pēc iespējas ātrāk apmeklēt Latviju, un kopīgi ar Latvijas pusi meklēt labākos situācijas risinājumus un izprast radušās situācijas iemeslus,” pauda asociācijā.
Asociācijā arī atzīmēja, ka tā jau ir publiski paziņojusi par neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. Ņemot vērā starptautisko partneru pastiprināto uzmanību, katrs šāds gadījums ietekmē visus tirgus spēlētājus un nopietni iedragā nozares reputāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Putniņš iepriekš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D2B30E1D-158B-4297-B32A-7DCA73B7D7BC/

“ABLV Bank” atcēlusi izsludinātās jaunās obligāciju emisijas

Rīga, 20.feb., LETA. “ABLV Bank” atcēlusi izsludinātās jaunās obligāciju emisijas, teikts bankas paziņojumā biržai “Nasdaq Riga”.
“Ievērojot esošo situāciju un godprātīgi attiecoties pret investoriem, “ABLV Bank” valde nolēmusi neveikt izsludinātās divas parasto kupona obligāciju emisijas un neizpildīt obligāciju sākotnējā piedāvājumā saņemtos pieteikumus obligāciju iegādei,” sacīts paziņojumā.
Vienlaikus bankas pārstāvji piebilst, ka obligāciju sākotnējā piedāvājumā ietvaros “ABLV Bank” saņēma 145 pieteikumus par vairāk nekā 50 miljoniem eiro ekvivalentā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka parakstīšanās uz parastajām kupona obligācijām 75 miljonu ASV dolāru apmērā un 20 miljonu eiro apmērā bija plānota no 15 janvāra līdz 19.februārim. Obligācijas banka plānoja emitē 2018.gada 23.februārī, bet to dzēšanas datums bija paredzēts 2020.gada 23.februāris.
Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, 19.februāra, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/833B30AD-42ED-4E81-9808-98FA93C0A6C1/

Reizniecei-Ozolai neesot pamata neuzticēties FKTK vadītājam

Rīga, 20.febr., LETA. Finanšu ministrei Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neesot iemesla neuzticēties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam Pēteram Putniņam, šodien žurnālistiem sacīja ministre.
Neskatoties uz pēdējo dienu notikumiem finanšu jomā, Reiznieces-Ozolas rīcībā nav faktu, lai neuzticētos FKTK vadībai.
“Ja tādi uzradīsies, tad attieksme mainīsies un sekos rīcība. Bet pagaidām man nav iemesla neuzticēties Putniņam,” uzsvēra ministre.
Reizniece-Ozola atzinīgi izteicās par pēdējos divos gados uzlaboto FKTK uzraudzības kvalitāti, kā arī iestāde saņēmusi ne tikai kritiskus, bet arī labus vārdus no starptautiskajiem partneriem.
“FKTK divu gadu laikā ir augusi, bet iestādes darbā vēl ir veicami uzlabojumi,” teica Reizniece-Ozola.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio finanšu ministre atzina, ka patlaban nav informācijas par FKTK amatpersonu iesaisti negodprātīgu lēmumu pieņemšanā.
“Pirmkārt, FKTK lēmumus nepieņem viens cilvēks, bet padome vairāku cilvēku sastāvā, kas nozīmē, ka jābūt diskusijai un pieņemtam profesionālam lēmumam. Otrkārt, šobrīd nav nekādu faktu vai informācijas, kas apliecinātu, ka kāds no FKTK darbiniekiem vai vadības būtu iesaistīts negodprātīgu vai neprofesionālu lēmumu pieņemšanā,” sacīja Reizniece-Ozola, atbildot uz jautājumu, vai plānots veikt pārbaudes arī par FKTK priekšsēdētājs Pētera Putniņa rīcību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” teica Putniņš.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5623A2BF-2B74-4208-9778-8BDAF940E226/

Lembergs: Rimšēvičam pašam jāvērtē savs lēmums neatkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata

Ventspils, 20.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvicam pašam ir jāvērtē savs lēmums neatkāpties no amata, aģentūrai LETA pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).
“Es nevaru būt padomdevējs, prokurors un soģis. Tas Rimšēvičam pašam jāvērtē,” sacīja Lembergs, lūgts komentēt bankas prezidenta lēmumu.
Ventspils mērs gan piebilda, ka, neatkāpjoties no amata, Rimšēvičs neko nepārkāpj un “stingri ievēro likumu, likumdevēja gribu”. Likumā “Par Latvijas Banku” noteikts, ka pirms noteiktā pilnvaru termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata, vai viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Ja runa par kriminālpārkāpumu, tad ir jābūt notiesājošam tiesas spriedumam, lai Saeima kā darba devējs varētu lemt par bankas prezidenta atsaukšanu no amata, bet tiesvedība ir ļoti ilgstošs process, likumu traktēja Lembergs. “Šajā gadījumā nav pat celta apsūdzība,” uzsvēra Ventspils mērs.
Lembergs arī norādīja, ka esošā likumdošana neparedz prasību, ka Latvijas Bankas prezidentam un padomei būtu jāsniedz Saeimai atskaite par savu darbu. Viņaprāt, pastāvošā kārtība, kad Saeimas ieceltajām amatpersonām nav jāatskaitās parlamentam, “liecina par gļēvulību”.
Jau ziņots, ka aizdomās par kukuļņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
KNAB nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFC2-9230-674E-48CC-AEE09029997A/

Saeimā meklēs risinājumus Rimšēviča atsaukšanai no amata

Rīga, 20.febr., LETA. Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka pēc Rimšēviča paziņojuma, ka viņš neplāno atkāpties, ir jāapspriežas un jāizvērtē iespējami risinājumi. Vakar politiķe teikusi, ka pēc izskanējušajām aizdomām par kukuļa izspiešanu Rimšēvičam pašam jāatkāpjas no amata, vai arī Saeimā būs jāmeklē citi juridiskie risinājumi viņa atbrīvošanai no ieņemamā amata.
Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi risinājumi tiks meklēti, atgādinot, ka Rimšēvičam pašlaik kā drošības līdzeklis noteikts liegums pildīt amata pienākumus. Koalīcijas partijas vakar konceptuāli pauda atbalstu iespējamiem grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas paredzētu iespēju apturēt centrālās bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku, kā arī noteikt divu pilnvaru termiņu ierobežojumu. Šos likumprojektu “Vienotība” lūgs iekļaut šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā, pastāstīja Lībiņa-Egnere.
Taujāta, vai normu par Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru apturēšanu varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, politiķe teica, ka šis jautājums ir jāizvērtē.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš uzskata, ka ir jāmeklē situācijas risinājums. Komentējot iespēju normu piemērot ar atpakaļejošu datumu, Bērziņš arī norādīja, ka šis jautājums ir jāizvērtē.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka Latvijas Bankas padome strādā pārliecinoši un Rimšēviča pienākumus nepieciešamības gadījumā var pildīt viņa vietniece. Saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja vadības politiķim sniegto informāciju secināms, ka balsojums parlamentā par Rimšēviča atcelšanu nevarot notikt, jo nav saņemts iesniegums par atkāpšanos, kā arī nav notiesājoša tiesas sprieduma, pauda politiķis.
Brigmanis piebilda, ka Rimšēvičs publiski ir paudis gatavību šajā situācijā tiesāties. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādīja, ka politiskais spēks paļaujas uz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) situācijas risināšanā. Krauze atzina, ka arī šī situācija ir radījusi milzīgu kaitējumu Latvijas finanšu sistēmas reputācijai.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
Jau ziņots, ka “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A01979BB-FF3D-4934-9B1B-AC241D699C91/

Dombrovskis: Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju

Rīga, 20.febr., LETA. Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.
Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.
“Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz “ABLV Bank”, ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,” uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.
Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē – kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās. Lieta neesot saistīta ar kredītiestādēm, kas pašreiz darbojas Latvijā – ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
KNAB sāktajā kriminālprocesā tika aizturēti Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien, 16.februārī, Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas, 18.februāra, vakarā viņu no Valsts policijas (VP) izolatora atbrīvoja.
Rimšēvičs otrdien preses konferencē paziņoja, ka nolēmis neatkāpties no amata. Viņš arī apgalvoja, ka viņam ir izteikti nogalināšanas draudi.
Tāpat aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CA567157-A283-43B3-BD8F-19DB28F74801/

“Vienotība” mudina Saeimu balsot par neuzticības izteikšanu Rimšēvičam un aicinājumu atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata

Rīga, 20.febr., LETA. “Vienotība” aicinās Saeimu balsot par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvičam un aicinājumu atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, aģentūru LETA informēja partijā.
Šāds lēmums gan nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu, jo saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, “Vienotība” ir sagatavojusi Saeimas lēmumprojektu, lai izteiktu neuzticību Rimšēvičam un aicinātu atkāpties no amata. “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri rīt ar to iepazīstinās frakcijas deputātus, lai iesniegtu lēmumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē šo ceturtdien, 22.februārī.
“Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atrašanās amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus un radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju,” uzsver Abu Meri.
Pašlaik KNAB korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.
Kā ziņots, Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka pēc Rimšēviča paziņojuma, ka viņš neplāno atkāpties, ir jāapspriežas un jāizvērtē iespējami risinājumi.
Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi risinājumi tiks meklēti, atgādinot, ka Rimšēvičam pašlaik kā drošības līdzeklis noteikts liegums pildīt amata pienākumus. Koalīcijas partijas vakar konceptuāli pauda atbalstu iespējamiem grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas paredzētu iespēju apturēt centrālās bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku, kā arī noteikt divu pilnvaru termiņu ierobežojumu. Šos likumprojektu “Vienotība” lūgs iekļaut šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā, pastāstīja Lībiņa-Egnere. Taujāta, vai normu par Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru apturēšanu varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, politiķe teica, ka šis jautājums ir jāizvērtē.
Tāpat ziņots, ka aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/508B89C0-3571-45F8-9411-56FFB007E0A5/

Repše: Nespēju iedomāties, ka Latvijas Bankas prezidents varētu būt vainojams inkriminētajos noziegumos

Rīga, 20.febr., LETA. Bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Einārs Repše nespējot iedomāties, ka viņa pēctecis amatā Ilmārs Rimšēvičs varētu būt vainojams viņam inkriminētajos noziegumos, liecina otrdien Repšes kontā mikroemuāru vietnē “Twitter” veiktais ieraksts.
“Ja LB Prezidents nav vainīgs, viņam šobrīd nav jāatkāpjas no amata. Tā būtu Latvijas nedraugu uzvara,” rakstījis Repše.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) viņš vēlētos redzēt iespējami ātru situācijas risinājumu “vienā vai otrā virzienā”.
“Līdz šim ļoti cienu gan manu draugu un kolēģi LB Prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan mūsu tiesībsargājošās iestādes. Tagad grūti iedomāties, ka abi varētu arī turpmāk palikt vienā laivā. Ļoti ceru uz drīzu un izsmeļošu situācijas skaidrojumu tiesiskā ceļā ar faktiem un pierādījumiem,” rakstīja Repše.
Aģentūrai LETA ar Repši pagaidām nav izdevies sazināties.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.
Rimšēvičs otrdien paziņoja, ka nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/049E3CD9-D4C9-42BE-B149-B3C21E6C0F76/

Repše: Tiesībsargājošajām iestādēm jāskaidro, vai Rimšēviča lietā viņiem ir nopietni pierādījumi

Rīga, 21.febr., LETA. Tiesībsargājošajām iestādēm būtu plašāk sabiedrībai jāskaidro, vai viņiem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā ir nopietni pierādījumi, aģentūrai LETA sacīja kādreizējais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše.
Viņš norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts policijas pirmdien notikusī preses konference informatīvajā ziņā esot bijusi “ļoti tukša”. Esot saprotams, ka atbildīgās amatpersonas pašlaik nedrīkst izpaust izmeklēšanas detaļas, taču atbildīgajām amatpersonām skaidri jāpasaka, vai šajā lietā ir vai nav atbilstoši pierādījumi, pauda Repše.
Bijušais Latvijas Bankas vadītājs akcentē, ka Rimšēviča situācijā iniciatīva ir nākusi no tiesībsargājošo iestāžu puses. Viņš norāda, ka ciena tiesībsargājošās instances un vienmēr ir uzticējies to veiktajām darbībām. Ņemot to vērā, Repše norāda, ka Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanai un kratīšanai viņa īpašumā ir jābūt ļoti nopietnam pamatam.
Reizē kādreizējais centrālās bankas vadītājs neizslēdz iespēju, ka “varbūt arī tā nav” jeb ka tiesībsargiem varētu arī nebūt bijis pamats šādi rīkoties. “Tās būtu šausmas, kam negribētos ticēt,” pauž Repše. “Ļoti ceru, ka tas [aizturēšana] netika darīts, lai parādītu varu vai citādi izrādītos,” norāda bijušais Latvijas Bankas vadītājs.
Ja bija pamats Rimšēviču aizturēt uz 48 stundām, tad būtu jāsecina, ka tiesībsargu rīcībā ir ļoti nopietni pierādījumi, līdz ar to konsekventa rīcība būtu arī lūgt tiesu apcietināt viņu, sacīja Repše. Tāpēc nav saprotams, kāpēc cilvēku bija nepieciešams aizturēt, un vai izmeklētāju tālāka nevēršanās tiesā nav norāde uz to, kāda ir situācija ar pierādījumiem šajā lietā, norādīja kādreizējais centrālās bankas vadītājs.
Viņš piebilda, ka bija ļoti satriekts un apjucis, lasot par izmeklēšanas darbībām un izskanējušajām aizdomām attiecībā uz Rimšēviču.
Kā ziņots, Repše vietnē “Twitter” iepriekš rakstīja, ka nespējot iedomāties, ka viņa pēctecis amatā Rimšēvičs varētu būt vainojams viņam inkriminētajos noziegumos. “Ja LB Prezidents nav vainīgs, viņam šobrīd nav jāatkāpjas no amata. Tā būtu Latvijas nedraugu uzvara,” rakstījis Repše.
No KNAB viņš vēlētos redzēt iespējami ātru situācijas risinājumu “vienā vai otrā virzienā”. “Līdz šim ļoti cienu gan manu draugu un kolēģi LB Prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan mūsu tiesībsargājošās iestādes. Tagad grūti iedomāties, ka abi varētu arī turpmāk palikt vienā laivā. Ļoti ceru uz drīzu un izsmeļošu situācijas skaidrojumu tiesiskā ceļā ar faktiem un pierādījumiem,” rakstīja Repše.
Jau vēstīts, KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar “ABLV Bank” un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7CEAB1F7-0821-4E08-BCFF-7853B8D2A1A1/

Nav iemesla atkāpties

Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. To viņš paziņoja otrdien sasauktajā preses konferencē. Rimšēvičs žurnālistiem arī pastāstīja, ka pagājušā piektdienā “ABLV Bank” vērsās Latvijas Bankā pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu. Latvijas Bankai tika pieprasīts izsniegt vienu miljardu eiro, ko Latvijas Banka nevarot izsniegt. Pēcpusdienā jeb pēc trijām stundām, kad šī ziņa par aizdevuma nesniegšanu sasniegusi “ABLV Bank”, Latvijas Bankā tika sākta kratīšana. “Pēc tam, kad mēs pieņēmām lēmumu par aizdevuma nepiešķiršanu, sākās kratīšana,” sacīja Rimšēvičs. “Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem esmu informējis drošības institūcijas,” uzsvēra Rimšēvičs. Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas – par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Ar aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no amata pēc viņa aizturēšanas klajā nāca virkne politiķu. Starp tvitera lietotājiem ir daudzi, kuri nepiekrīt Rimšēvičam, jo uzskata, ka amatpersonai būtu savs amats jāatstāj.

Komiķis Edgars Bāliņš pamanījis palšo mediju uzmanību Rimšēvičam.
Edgars Bāliņš @MrBalins
Šobrīd valstī nenotiek neviens pasākums, koncerts vai konference. Visi Latvijā pieejamie mikrofoni atrodas uz Rimšēviča galda. http://pbs.twimg.com/media/DWeGvNzXUAALkpq.jpg
Tue Feb 20 10:01:16 +0000 2018

Tehnoloģiju eksperts un blogeris Kristaps Skutelis skatījies preses konferenci.
Kristaps Skutelis @krizdabz
Rimšēviča preses konference ir absolūti labākais video, ko esmu redzējis pēdējo 5 gadu laikā! Tāda spriedze, emocijas un abu intervējamo ķermeņu valoda.
Tue Feb 20 10:55:35 +0000 2018

Žurnāliste Evija Unāma rezumē Rimšēviča teikto.
Uzvārds @EvijaUnama
Vienvārdsakot – viss ir izdomāts, esmu tīrs, turpināšu strādāt un pats @KNABinforme ir korumpēts. Tāds neslēpts mesidžs nāk no LB prezidenta puses…
Tue Feb 20 10:55:43 +0000 2018

Teikto komentē žurnālists Bens Latkovskis.
Bens Latkovskis @BensLatkovskis
@EvijaUnama @KNABinforme Tāds ir viņa stils 20 gadu garumā. Līdz šim vienmēr ir izdevies.
Tue Feb 20 10:57:22 +0000 2018

Līdzīgas sajūtas radušās juristei Evitai Gošai.
Evita Gosa @evitagosa
Īss I. Rimšēviča preses konferences kopsavilkums: “Не виноватая я — он сам пришел!” [Ar “viņu” jāsaprot G. Guseļņikovs.]
Tue Feb 20 11:21:58 +0000 2018

Mārketinga speciālists Alberts Ziemelis komentē Rimšēviča uzstāšanos.
Alberts Ziemelis @AlbertsZiemelis
Ilmārs ir baigi pārliecinošs. Labākā aizsardzība – uzbrukums.
Tue Feb 20 10:20:42 +0000 2018

Tviterdiskusiju tēmu rosina mainīt mediju jomā strādājošā Inese Liepiņa.
Inese Liepiņa @LiepinInese
Tātad Rimšēvičs nav vainīgs, mēs varam atgriezties pie Stambulas konvencijas, ja?
Tue Feb 20 11:24:08 +0000 2018

Žurnāla “Ir” galveno redaktori Nelliju Ločmeli interesē sabiedrības domas šajā jautājumā.
Nellija Ločmele @NellijaL
Rimševičs neaiziet no amata, jo uzskata, ka šobrīd ir nepieciešams Latvijas valstij. Hm, un ko domā valsts?
Tue Feb 20 11:13:51 +0000 2018

Viedokli izsaka Andris Skrastiņš.
Andris Skrastins @andrisskrastins
Rimšēvics tagad kārtos savus rēķinus ar Norvik banku vai pārstāvēs Latviju ECB. Atlaist!
Tue Feb 20 11:14:49 +0000 2018

Arī “Vienotības” Jaunatnes organizācijas valdes loceklim Krišjānim Bušam ir sava versija, kā būtu jārīkojas Rimšēvičam.
Krišjānis Bušs @kbuss
Atkāpšanās būtu visvalstiskākā rīcība šobrīd. https://twitter.com/lsmlv/status/965897718282571776
Tue Feb 20 10:37:41 +0000 2018

Līdzīgās domās dalās Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits.
Tālis Linkaits @Talis_L
No valsts prestiža, banku sistēmas uzticamības un pārstāvības ECB viedokļa Rimšēvica kungam būtu jāatkāpjas neatkarīgi no izvirzīto apsūdzību pamatotības. Palīdzēt starpt tiesvedībai var arī citā statusā
Tue Feb 20 11:33:05 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/5493a739-788e-442e-af0c-d87f36274a99