VIDEO: https://youtu.be/uo2vH-GE0ac
Gunita Gailāne, DELFI žurnāliste
Rimšēvičs noliedz pazīšanos ar Krievijas militāro tehnoloģiju uzņēmēju; par foto sūdzēsies Drošības policijai
Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs noliedz pazīšanos ar Krievijas militāro tehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Dmitriju Pilščikovu, kā arī to, ka būtu kopā ar viņu piedalījies medībās.
Rimšēvičs otrdien preses konferencē norādīja, ka Pilščikovu nepazīst. Krievijā viņš esot bijis vien divas reizes, kad Kamčatkā nevis medījis, bet makšķerējis – ķēris lašus.
Pirmā reize bijusi 2010. gadā, kad viņš tur bijis kopā ar nu jau mūžībā aizgājušo Valēriju Maliginu, bet otrā reize – 2012. gadā, kad viņam bijis cits ceļa biedrs. Viņš arī neesot uz Krieviju devies caur Baltkrieviju.
Savukārt Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, vaicāts par ārvalstu medija AP publicēto fotogrāfiju, kurā redzams Rimšēvičs kopā ar Pilščikovu un citiem cilvēkiem, norādīja, ka par to būs iesniegums Drošības policijā, jo esot pietiekoši daudz pazīmju, ka fotogrāfija ir viltojums.
Savukārt pats Rimšēvičs sacīja, ka viņš fotogrāfiju nav redzējis.
Uz jautājumu, kā iespējams noteikt, ka bilde ir viltojums, ja Rimšēvičs to nav redzējis, LB prezidents atbildēja, ka tas ir kā “tūristu braucienā, kad sasēžaties autobusā un neziniet, kas tie par cilvēkiem”.
Tāpat viņš noteica, ka tā nav viņa “kompānija”, turklāt viņa arhīvā tādas fotogrāfijas neesot.
Jau ziņots, ka intervijā aģentūrai AP “Norvik bankas” pārstāvis Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
“Norvik banka” iesniegusi starptautiskā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda “augsta ranga Latvijas amatpersona” esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, ziņo LETA.
Guseļņikovs AP apgalvojis, ka ar Rimšēviču saistītas personas prasījušas bankai atmazgāt no Krievijas nākušus finanšu līdzekļus, kā arī norādījis uz ciešajām saitēm ar Krievijas amatpersonām.
…Info avots: http://www.delfi.lv/news/national/politics/rimsevics-noliedz-pazisanos-ar-krievijas-militaro-tehnologiju-uznemeju-par-foto-sudzesies-dp.d?id=49764613
10 VIETAS RIMŠĒVICA MEDĪBU BILDĒ, KAS LIECINA PAR TĀS REDIĢĒŠANU
1. Ģitaras grifam vajadzētu būt inplantētam onkuļa, kas ir saliecies uz priekšu, mugurā. Ja nu vienīgi kāds viņu ir nedaudz atbīdījis tālāk, lai sanāktu vieta kur apsēdināt Rimšēvica kungu;
2. Mistiskā melnā ēna kur tai nevajadzētu būt, bet par šīm ēnām vēl turpinājumā;
3. Starp onkuļiem, kuru starpā nav domstarpību, nav arī šo melno ēnu;
4. Ēna precīzi kopē sejas kontūru un neņem vēra Rimševica tik mednieciski zilās jakas auduma krokojumu formas;
5. Un atkal savienojums, un atkal aizdomīga ēna, šoreiz deguns pazudis, varbūt tas tāds “namjoks” no “družbaniem”, ka nebūtu ko “ņuhu” zaudēt;
6. Tā kā šis onkulis tika bīdīts, roku vajadzēja nedaudz piezīmēt, sanāca ne visai, bet nekas melnā ēna nāks palīga;
7. Pats interesantākais un acīmredzamākais “mākslinieku” feils: Aizmirsa piezīmēt dakšai spalu;
8. Zem šķīvja saļodzās galda perspektīve, kas norāda ka šķīvis ir mainījis savu atrašanās vietu;
9. Šķīvis ir “integrējies” bļodā par dziļu;
10. Varbūt puteklis , bet varbūt nejaušs otas triepiens.
Jebkurā gadījumā , arī analizējot skatienus , visi skatās daudz maz sakarīgi , tikai Rimšēvics nez kāpēc pēta Maligina jaku, kā arī šķīvis ar kartupeļiem un divām dakšām, vairāk piestāv tiem diviem jautrajiem……..
Tapēc šaubu nav, tik “nejauši ” atrastā bilde ir rediģēta.
…Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1757423270946809&set=a.161909080498244.31348.100000374606387&type=3&theater
VIDEO: Rimšēvičs noliedz pazīšanos ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju un par publicēto foto apsver vērsties DP
Rīga, 20.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neizslēdz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš otrdien notikušajā preses konferencē žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP).
Rimšēvičs norādīja, ka Piļščikovu nepazīstot.
Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis pērnā gada nogalē aizsaulē aizgājušais zāļu ražotāja AS “Olainfarm” lielākais īpašnieks Valērijs Maligins, bet otrajā – uzņēmējs Andris Kreislers. Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta.”
Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. “Šī nav mana kompoānija, tie visi cilvēki tika salikti lidmašīnā, atlidoja uz Kamčatku. No dažādiem reisiem sabrauc dažādi cilvēki, un viņi tiek vienkārši aizvesti uz upi,” skaidroja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents arī apliecināja, ka viņam joprojām ir pielaide valsts noslēpumam.
AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
VIDEO: https://youtu.be/uo2vH-GE0ac
…Info avots: http://www.leta.lv/search/find/?patern=fotogr%C4%81fija&mode=nonozare,stem&item=FA2AD7A9-969D-4FE0-81BF-50E52B16B884
Kučinskis nenoliedz Rimšēviča bildes ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju autentiskumu
Rīga, 20.febr., LETA. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nenoliedz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīga persona, ir autentiska.
Ministru prezidents šodien pēc valdības sēdes, atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju, žurnālistiem teica, ka bilde ir datēta ar 2010.gadu.
“Neizslēdzu, ka bilde ir īsta, bet būtisks ir jautājums, kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota,” sacīja Kučinskis.
Premjera rīcībā gan neesot informācijas par Rimšēviča biežo viesošanos Krievijā, ko Kučinskim apliecinājuši drošības dienesti.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neizslēdz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš otrdien notikušajā preses konferencē žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP).
Rimšēvičs norādīja, ka Piļščikovu nepazīstot.
AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/79D8333A-CC21-4CA1-9886-164845779233/
SAB sācis pārbaudi par informāciju attiecībā uz Rimšēviču
Rīga, 20.febr., LETA. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, aģentūru LETA informēja SAB.
SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.
SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.
Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta. Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tāpat pieeja noslēpumam tiek liegta personai, kura ir kādas ārpus ES un NATO bloka esošas ārvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Aģentūra AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
Rimšēvičs šodien preses konferencē noliedza AP vēstīto. Krievijā viņš esot bijis tikai divreiz – organizētos braucienos makšķerēt Kamčatkā.
AP rīcībā esošās, 2010. gadā uzņemtās fotogrāfijās viņš redzams pēc makšķerēšanas saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
Rimšēvičs skaidroja, ka nepazīst attēlā redzamos cilvēkus, jo čartera lidojumam uz Kamčatku savāktas savstarpēji nepazīstamas makšķernieku grupas. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis pērnā gada nogalē aizsaulē aizgājušais zāļu ražotāja AS “Olainfarm” lielākais īpašnieks Valērijs Maligins, bet otrajā – uzņēmējs Andris Kreislers.
Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B05C5048-FB6F-4B57-B572-29B40F84BCD5/
AM: Bilde ar Rimševiču ir saistīta ar ārēju informācijas uzbrukumu pret Latviju
Rīga, 20.febr., LETA. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.
AM vērš uzmanību, ka šāda operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.
Aizsardzības ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir aģentūras AP žurnālista Karlo Piovano ieraksts sociālajā tīklā “twitter” 19.februārī plkst.19.05 ar saiti uz vietni “AP News” un fotogrāfiju, kurā redzams Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras “Scanpix” datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse. AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja ar ko domāta “trešā puse”.
AM vērš uzmanību, ka tālāk šī ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas, tai skaitā “India Everyday”, “Idaho Press”, “The North Platte Telegraph”, “Conservative Angle”, “The Fresno Bee”, “Last Minute Christmas” un citās. Dažās no šīm vietnēm konkrētais raksts ir vienīgā šāda veida publikācija. Šī ir metode, ar kuras palīdzību īsā laka posmā iespējams palielināt informācijas apjomu, kas uzrādās meklēšanas sistēmās.
Iepriekšminētais liecina, ka tā ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. Ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums.
AM pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šogad oktobrī.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja, kura valsts šādu informācijas operāciju, iespējams, realizējusi, taču piebilda, ka viens no AM uzdevumiem ir analizēt notikumus informācijas telpā, jo informācijas telpa ir viens no hibrīdkara mērķiem. Tāpat Galkins nekomentēja ar ko ministrija domājusi “trešo pusi”.
AM pārstāvis nekomentēja vai izplatītā fotogrāfija ir autentiska vai oriģināla, jo svarīgāk ir pievērst sabiedrības uzmanību “šī fotogrāfijas stāsta izplatīšanas metodēm”.
“Mēs nekādā veidā neapšaubām AP darbu un to vai fotogrāfija ir autentiska. Tā nav AM atbildības joma,” uzsvēra Galkins.
Tāpat Galkins nekomentēja AP rakstā minēto informāciju, ka Rimšēvičs bieži viesojies Krievijā un ticies ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu.
Šobrīd AM struktūras un Nacionālie bruņotie spēki darbojas ikdienas režīmā. Galkins nekomentēja vai ministrija šajā sakarā sadarbojas ar Rīgā izvietoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru un par iespējamo uzbrukumu informēta ir NATO.
AM aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informācijas avotus un nevairot šādu informācijas operāciju panākumus.
AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes.
Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā.
Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.
2010.gadā Rimšēvičs uz Krieviju devies, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.
Pats Rimšēvičs šodien žurnālistiem paziņoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā. Latvijas Bankas prezidents arī noliedza izskanējušo informāciju, ka Krievijā ieceļojis caur Baltkrieviju.
Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta.” Šajā sakarā tiek gatavots arī iesniegums Drošības policijai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata.
KNAB nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/76D214BB-DCF7-48C1-91BE-90F7F43A591C/
Aizsardzības ministrija: Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija
Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.
Aizsardzības ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir “AssociatedPress” žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni “AP News” un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras “Scanpix” datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse.
Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka tālāk šī ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas, tai skaitā “India Everyday”, “IdahoPress”, “The North Platte Telegraph”, “Conservative Angle”, “The Fresno Bee”, “Last Minute Christmas” . Dažās no šīm vietnēm konkrētais raksts ir vienīgā šāda veida publikācija. Šī ir metode, ar kuras palīdzību īsā laka posmā iespējams palielināt informācijas apjomu, kas uzrādās meklēšanas sistēmās.
Tas viss liecina, ka tā ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. Ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums. Aizsardzības ministrija pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī.
Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informācijas avotus un nevairot šādu informācijas operāciju panākumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/4181D38D-63B8-47C0-9B33-BD275E6AB003/
Ziņu aģentūra AP pārliecināta par bildes ar Rimšēviču īstumu
Rīga, 20.febr., LETA. Ziņu aģentūra AP ir pārliecināta par šonedēļ izplatītās fotogrāfijas, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopā ar vairākām personām, īstumu, aģentūru LETA informēja AP sabiedrisko attiecību direktore Lorēna Īstone.
Viņa uzsvēra, ka AP foto redaktors ir pārbaudījis attēlu un pārliecinājies par bildes autentiskumu, kā arī to, ka bilde nav apstrādāta. AP pārstāve gan nekomentēja, kas ir šīs bildes avots.
Vienlaikus Īstone norādīja, ka AP arī neatkāpjas no sniegtās informācijas pirmdien publicētajā rakstā par Rimšēviču.
Kā ziņots, AP šonedēļ publicēja rakstu, kurā “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Tāpat rakstā vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam pievienota arī fotogrāfija.
Rimšēvičs otrdien preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP).
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/61F3A6C2-8FBE-48F9-8C1F-701F93127C6F/
Lībiņa-Egnere: Drošības iestādes neapšauba bildes ar Rimšēviču autentiskumu
Rīga, 21.febr., LETA. Drošības iestādes neapšauba, ka šonedēļ izplatītā fotogrāfija, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kopā ar vairākām personām, ir autentiska, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).
Sīkāk šo jautājumu gan viņa nekomentēja. Viņa pastāstīja, ka šodien komisijas sēdes tēma bija ieplānota jau agrāk – tika diskutēts par kiberdrošības jautājumiem, tāpat komisija pieskaras arī aktuālajiem notikumiem. Lībiņa-Egnere gan atturējās sniegt plašāku informāciju par slēgtajā komisijas sēdē pārrunāto, norādot, ka dienesti snieguši savus ziņojumus.
Lūgta paust viedokli par Aizsardzības ministrijas (AM) otrdien izplatīto paziņojumu, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju, politiķe arī atturējās no plašākiem komentāriem. Viņa tikai norādīja, ka par Latviju ir pastiprināta interese, un šādi gadījumi, kas norisinās pēdējo dienu laikā, var tikt izmantoti.
Kā ziņots, AP šonedēļ publicēja rakstu, kurā “Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
Tāpat rakstā vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam pievienota arī fotogrāfija.
Rimšēvičs otrdien preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP).
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BB95B7E1-F70E-4BC0-9D33-8CF7E1D583BA/
Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētājs: Nebrīnīšos, ja Rimšēviča lietā parādīsies jaunas personas un epizodes
Rīga, 21.febr., LETA. Nebūs brīnums, ja saistībā ar Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietu parādīsies “jauni pārsteigumi,” jaunas epizodes un jaunas iesaistītās personas, šorīt Latvijas Radio izteicās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Politiķis zināja stāstīt, ka operatīvās darbības šajā lietā varētu būt veiktas vairāku gadu garumā, varētu būt iegūts gana daudz informācijas, bet jautājums esot, cik sekmīgi izdosies nostiprināt operatīvajā darbībā iegūto informāciju kā pierādījumus, kas korupcijas lietās esot ļoti sarežģīti.
Rimšēviča teikto Latvijas sabiedrībai deputāts lielā mērā novērtēja kā aizstāvības pozīciju, nevis objektīvus faktus, piemēram, Saeimā lemjot par likuma grozījumiem, lai pastiprinātu cīņu pret naudas atmazgāšanu, Latkovskis nav piefiksējis faktiski nekādu Latvijas Bankas aktivitāti, lai arī Rimšēvičs apgalvo, ka tieši viņš esot bijis viens no aktīvākajiem šajā jomā.
Lūgts vērtēt, vai pastāv iespēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt ticis maldināts, kā to novērtējis pats Rimšēvičs, Latkovskis bija gana skeptisks, tomēr sacīja, ka varot jau būt visādi, tāpēc viņš aicinājis situācijas izvērtēšanai un izmeklēšanai aktīvi pieslēgt ASV un Eiropas speciālos dienestus.
Latkovskis atgādināja, ka neviena Latvijas amatpersona, kas kaut nedaudz ir informēta par šo lietu, neapstrīd tiesībsargājošo iestāžu darbu, un arī Aizsardzības ministrija (AM) ar savām aizdomām par bildi, kurā Rimšēvičs redzams Krievijā, nevis apstrīd sākto lietu, bet gan norāda uz informācijas izplatības dīvainībām.
“Krievija pielej eļļu ugunī. Viņu mērķis ir radīt zināmu haosu,” vērtēja Latkovskis, “Krievija mūsu stratēģisko partneru acīs cenšas pasniegt Latviju kā neizdevušos valsti.”
Latkovskis tomēr grib uzzināt, vai Latvijas drošības iestādes bija informētas par Rimšēviča braucieniem un Krieviju, jo ir skaidrs, ka tik augsta amatpersona kā LB prezidents vienmēr tiks novērota no Krievijas specdienestu puses un iegūtā informācija var tikt negatīvi izmantota.
KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/267E2F73-249E-4FE7-A46E-5AEEAF8A5924/
Latkovskis: Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā, bet tas neizdodas
Rīga, 20.febr., LETA. Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā, taču tas neizdodas, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) paziņojumu par iespēju, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju, Latkovskis pauda viedokli, ka Krievijas politika ir oportūnistiska, un tā mēģina radīt haosu, starptautiskās sabiedrības acīs parādīt Latviju kā neizdevušos valsti. “Viņi redz, ka situācija ir nokaitēta un pielej eļļu ugunij,” uzskata politiķis.
Vienlaikus Latkovskis uzsvēra, ka tas nav saistīts ar pašu kriminālprocesu vai Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu. “Es pilnībā uzticos izmeklējošām iestādēm un uzskatu, ka jādara viss iespējamais, lai izmeklēšana notiktu raitāk,” sacīja Latkovskis, norādot, ka jāprasa palīdzība ASV Federālās izmeklēšanas birojam (FIB) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai jeb “Olaf”.
Krievija šādas situācijas mēģina izmantot un var to darīt arvien vairāk, tuvojoties vēlēšanām, uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs.
Kā ziņots, AM paziņojusi – ņemot vērā pēdējo dienu notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums
Iespējams, tā ir ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. Ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums. AM pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šogad oktobrī.
Tāpat ziņots, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nolēmis neatkāpties no amata.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/202679ED-3DAC-4B08-8F43-4350C477E416/
Cik īsta ir „Rimšēviču kompromitējošā” fotogrāfija no Krievijas?
Par to slaveno Ilmāra Rimšēviča bildi Krievijā… neesmu nekāds dižais eksperts, bet varbūtība, ka tā ir fake, manuprāt, ir diezgan liela. Nav nepieciešama pat nekāda īpašā tehnoloģija, lai palielinot saprastu, ka tur kaut kas nav kārtībā: pievelkot attēlu tuvāk un pamainot bildes kontrastu, ir skaidri redzamas “griezuma” līnijas.
Tā kā Kremlis nekad savā propagandā nav izcēlies ar augstu profesionalitāti, attēls visticamāk ir no Googles (ja būtu baigā vēlēšanās, gan jau Googles ārēs bildes oriģinālu varētu atrast), un Rimšēviča grieztais kakls visticamāk ir izgrieztais krekls, bet gaišā kakla daļa visticamāk ir palikusi no kāda vietējā Volodjas. Krekls tāpēc, ka Googlē no Rimšēviča praktiski neatrast privāta rakstura foto bez uzvalka.
Protams, nemaz nerunāsim par to, ka Rimšēviča grimase (blakussēdētājs ir stāstnieks, bet Rimšēviča skatiens tālēs zilajās) nu galīgi neatbilst bildes scenārijam.
Varbūt kāds, kam ir profesionāla foto apstrādes programmatūra, atradīs vēl nesakritības un dīvainības.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/cik_ista_ir_rimsevicu_kompromitejosa_fotografija_no_krievijas
“Delna” aicina sabiedrību racionāli vērtēt apstākļus, kas izraisījuši KNAB izmeklēšanu pret Rimšēviču
Rīga, 21.febr., LETA. Biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna”” aicina sabiedrību racionāli vērtēt apstākļus, kas izraisījuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanu pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Biedrībā uzsvēra, ka tā norobežojas no spekulatīviem un, iespējams, maldinošiem paziņojumiem, kā arī aicina valsts amatpersonas un citas iesaistītās puses radīt apstākļus kvalitatīvai un operatīvai izmeklēšanai un izvairīties no izteicieniem, kas kāpina sacelto ažiotāžu vai politizē izmeklēšanu.
“Publiski izskanējusī pretrunīgā informācija nedrīkst novirzīt uzmanību no nepieciešamības stiprināt Latvijas finanšu sistēmu un mazināt korupcijas un naudas atmazgāšanas riskus caur Latvijas kredītiestādēm, uz ko norādīts ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pieprasīto sankciju dokumentā,” paziņojumā skaidroja biedrība, aicinot valdību izsvērt sabiedrības ieguvumus un zaudējumus no nerezidentu banku darbības Latvijā.
Kā ziņots, pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.
KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar “ABLV Bank” un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV “FinCEN” iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat “ABLV Bank” vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda “FinCen”.
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2F807F62-B18D-437D-A1E9-BB9E95B2D3D3/
“SEB bankas” vadītāja: Latvijas finanšu nozares skandāliem var būt ietekme uz Latvijas kredītreitingiem
Rīga, 21.febr., LETA. Pēdējā laika skandāli Latvijas finanšu nozarē ietekmē valsts tēlu un var atstāt iespaidu uz valsts kredītreitingiem, kas savukārt var ietekmēt tēriņu sadārdzināšanos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
“Negribētu teikt, ka ietekmēs kopīgo ekonomikas izaugsmi,” sacīja Tetere, uzsverot, ka notikušais ietekmēs viedokli par Latviju kā ilgtermiņa caurspīdīgu partneri. Viņa norādīja, ka Latvija ir daļa no starptautiskās sabiedrības, tādēļ it īpaši finanšu jomai ir svarīgi, ko par to domā. “Tas atstās traipus uz audekla,” sacīja Tetere.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka bankas, kas strādā ar Latvijas rezidentiem, patlaban jūtas daudz labāk, nekā 2009.gadā. Klienti, protams, uzdodot jautājumus, taču ir pragmatiski un esošā situācijā nav sistemātiska aktivitāte.
Tetere apliecināja, ka pēdējos gados ir uzlabojumi, lai nerezidentu nauda Latvijā mazinātos. Tomēr joprojām Latvijas finanšu sistēmā esot diezgan liels apjoms nerezidentu naudas. Tādēļ ilgtermiņā attīrīšanās nāktu par labu.
Tetere no valsts pārvaldes un tiesībsargājošām institūcijām vēlas skaidrojumus par turpmāko rīcības plānu. “Ja ir vakuums, radīsies informācija, kas aizpilda šo vakuumu,” sacīja “SEB bankas” vadītāja.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Rimšēvičs apsūdzības noraida.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/135814EC-5CF5-45B4-933C-1DA1EF21D3C6/
Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav būtiski uzlabojies
Rīga, 21.febr., LETA. Globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2017.gadā Latvijas pozīcijas nav būtiski uzlabojušās, intervija Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.
Viņa norādīja, ka gadu iepriekš Latvija indeksā saņēma 57 punktus, kas to ierindoja 44.vietā. Attiecībā uz 2017.gadu mērķis bijis sasniegt vismaz 60 punktus, taču šo mērķi neesot izdevies sasniegt. Konkrētu punktu summu un ieņemto vietu Gātere vēl neatklāja.
Viņa atzina, ka arī šogad Korupcijas uztveres indeksā Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas.
“Delnas” pārstāve atgādināja, ka jau 2020.gadā mērķis esot Latvijai sasniegt vismaz 70 punktus, kas būtu tikpat, cik pērn bijis Igaunijai.
Kā ziņots, šodien būs pieejami globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti par 2017.gadu. “Transparency International” nodaļa Latvijā nāks klajā ar plašāku paziņojumu par iepriekšējā gadā sasniegto progresu un problēmām cīņā ar korupciju Latvijā.
2016.gadā iecietība pret korupciju Latvijā bija turpināja mazināties. Korupcijas uztveres indeksā Latvija bija ieguvusi līdz šim augstāko punktu skaitu – 57 no 100, kas bija par diviem punktiem vairāk nekā gadu iepriekš. 2014.gadā Latvija šajā indeksā bija novērtēta ar 55 punktiem, 2013.gadā – ar 53 punktiem, bet 2012.gadā – ar 49 punktiem.
Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, kopējā reitingā Latvija 2016.gadā tika piedzīvojusi kritumu par četrām pozīcijām – no 40. uz 44.vietu, dalot to ar Gruziju, kura arī bija ieguvusi 57 punktus. Gan Igaunija, gan arī Lietuva minētajā reitingā ieņēma augstākas vietas – attiecīgi 22. un 38.vietu. Igaunija pērn bija ieguvusi 70 punktus, bet Lietuva – 59.
Kā norāda “Sabiedrība par atklātību “Delna””, korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema. ”Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E65781FD-E5E0-45FC-A9FC-8AA5CEB023C8/
Sārts: Materiāli par Latvijas saistību ar korupcijas shēmām plaši publicēti vietnēs, kas izplata Krievijai atbalstošus vēstījumus
Rīga, 23.febr., LETA. Materiāli par Latvijas saistību ar korupcijas shēmām plaši publicēti mājaslapās, kas parasti izplata Krievijai atbalstošus vēstījumus, intervijā Kanādas telekanālam “CBC” uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
ASV gadījumā līdzīga situācija ar materiālu publicēšanu esot tikusi novērota pirms 2016.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Tagad ASV saistībā ar notikušo izvirzījušas apsūdzības Krievijas interneta troļļu un propagandistu “Interneta pētījumu aģentūras” darbiniekiem.
Sārts intervijā “CBC” stāsta, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par korupciju. Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) savukārt norādījusi, ka ziņu aģentūras AP publikācija par Latvijas saistību ar korupcijas shēmām “tika ļoti plaši izplatīta, turklāt arī tādās mājaslapās, kas parasti izplata Krieviju atbalstošus vēstījumus, kā tas jau iepriekš redzēts ASV priekšvēlēšanu laikā,” Kanādas telekanālam apgalvo Sārts, uzsverot, ka tas izskatās ļoti aizdomīgi.
“Mājaslapu tīkli, kurus esam novērojuši, pastiprina vēstījumus, kas vērsti uz sabiedrības šķelšanos. Šajā situācijā ir divi aspekti: ir konkrētā apsūdzība korupcijā, bet kāds to mēģina izmantot, lai padarītu situāciju sliktāku,” norāda Sārts.
AM šonedēļ paziņoja, ka, ņemot vērā pēdējo dienu notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plaša mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju, un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums. AM vērsa uzmanību, ka šāda operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.
Iepriekš AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA nekomentēja, kura valsts šādu informācijas operāciju, iespējams, realizējusi, taču piebilda, ka viens no AM uzdevumiem ir analizēt notikumus informācijas telpā, jo informācijas telpa ir viens no hibrīdkara mērķiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2B088451-AE64-4FBA-B5F2-389596F7E955/
Stāsts par copi Kamčatkā
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neizslēdz, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš otrdien notikušajā preses konferencē žurnālistiem paziņoja, ka, visticamāk, saistībā ar šo fotoattēlu tiks gatavots iesniegums Drošības policijai (DP). Rimšēvičs norādīja, ka Piļščikovu nepazīstot. Rimšēvičs apgalvoja, ka Krievijā bijis vien divas reizes, kad devies uz Kamčatku makšķerēt lašus, nevis medīt. Runājot par AP publicēto fotogrāfiju, Latvijas bankas prezidents paziņoja: “Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta.” Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. “Šī nav mana kompānija, tie visi cilvēki tika salikti lidmašīnā, atlidoja uz Kamčatku. No dažādiem reisiem sabrauc dažādi cilvēki, un viņi tiek vienkārši aizvesti uz upi,” skaidroja Rimšēvičs. Daudzi tvitera lietotāji spriež par minētā fotoattēla patiesumu un uzņemšanas apstākļiem.
Grafiskais dizaineris Edgars Eglītis saprotoši uztver notiekošo.
Edgars Eglītis
@eedgars
Kurš ta nav braucis uz copi ar mazpazīstamiem čaļiem! ?♂️
Tue Feb 20 11:50:42 +0000 2018
Ierēdne Rudīte Martišauska komentē attēla tapšanu.
Rudīte Martišauska
@AlksneR
@Skepse @eedgars @mvanags Stāsts par copi Kamčatkā, kur satiekas nepazīstami cilvēki pavisam noteikti nav izdomāts. Un tur nesatiekas trūcīgi ļaudis, jo pasākums nav lēts. Nav brīnums, ka safotogrāfē visus.
Tue Feb 20 12:30:35 +0000 2018
Rimšēviča teikto apšauba tvitera lietotāja Anete Kiseļeva.
Anete Kiseļeva
@anetekiseleva
Cilvēks, kurš pelna 150k gadā, brauc ar tūrfirmu autobusā uz upi? ??♀️
Tue Feb 20 10:45:14 +0000 2018
Tvitera lietotājs “Gaiss” pieņem, ka baņķieris meklējis asas izjūtas.
Gaiss
@ZaneGaisa
@anetekiseleva Gribas taču kaut ko ekstrēmu, pirmatnēju.
Tue Feb 20 11:11:51 +0000 2018
Anete Kiseļeva
@anetekiseleva
@ZaneGaisa Vīrs strādā tūrismā tieši ar šāda kaluma klientiem, un nē, viņi pirmatnējo un mežonīgo nemeklē autobusos random kompānijās.
Tue Feb 20 11:12:53 +0000 2018
Uz Latvijas Bankas prezidenta patriotisma trūkumu norāda grafiskais dizaineris Arvis Villa.
Arvis Villa
@Skepse
makšķerēt Kamčatkā?!? īsti patrijoti drīkst tikai sēņot… Ādažu poligonā…
Tue Feb 20 13:05:24 +0000 2018
Reklāmas nozares eksperts Ēriks Stendzenieks pieļauj, ka fotogrāfija nav falsificēta.
Eriks Stendzenieks
@E_Stendzenieks
@kalaus_m @reinistraidas @laacz Ja nopietni, domāju, ka tur viss ir īsts. Bet, no otras puses – katram mājās ir vismaz 100 līdzīgu fotogrāfiju. Kurš nav bijis izbraucienā ar teltīm.
Tue Feb 20 13:31:26 +0000 2018
Savs vērtējums par attēla patiesumu ir Kārlim.
Kārlis
@skazhy
Rimšēviča bilde, protams, ir viltota. Kurš latvietis neapēd visus kartupeļus. https://pbs.twimg.com/media/DWermiLWAAIvQWD.jpg
Tue Feb 20 12:41:13 +0000 2018
Par cilvēcīgu aizmāršību atgādina uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Ksenija Andrijanova
@and_kse
Par Rimšēviču neko nezinu, bet es dažreiz arī esmu pārsteigta, uz bildēm ieraugot, ar ko iepriekšējā naktī bija dzerts.
Tue Feb 20 13:03:44 +0000 2018
Tvitera lietotājs Armands Valdbergs norāda uz Rimšēviča atbildību.
SdnamrAValdbergS
@AValdbergs
@and_kse Nu tavam brīvmākslinieces tēlam tas tikai par labu nāk. Ar nopietnu baņķieri, kurš valsts finanšu sistēmas stabilitātes garants, ir mazliet savādāk. 🙂 Citur jau šķībi skatīsies, ja golfu ar ne pārāk pareizu kompanjonu spēlēsi. 🙂
Tue Feb 20 14:00:00 +0000 2018
Blogeris Lauris Vanags spriež par notikušo.
TR Notārs
@trNotars
Slavenā Rimšēviča “copes bilde” vēlreiz apstiprina veco patiesību – ciemošanās Krievijā, vienalga kādos nolūkos, ir kā pārgulēšana ar sifilītiķi: agrāk vai vēlāk tas kaut kādā nepatīkamā veidā nāks atpakaļ.
Tue Feb 20 13:31:30 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/fa4a63fa-650b-4046-b077-518b9aef0fa0
Aizdomas par informācijas uzbrukumu
Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus banku sektorā un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu pastāv augsta varbūtība, ka no ārienes tiek organizēts plašs mēroga informācijas uzbrukums pret Latviju un, iespējams, ka arī notiks uzbrukuma turpinājums, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa. AM vērš uzmanību, ka šāda operācija pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā. Aizsardzības ministrijas analīze liecina, ka operācijas avots ir aģentūras AP žurnālista Karlo Piovano ieraksts sociālajā tīklā “twitter” 19.februārī plkst.19.05 ar saiti uz vietni “AP News” un fotogrāfiju, kurā redzams Rimšēvičs kopā ar vairākām personām. Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras “Scanpix” datubāzē, ir secināts, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota vakar, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse. AM vērš uzmanību, ka tālāk šī ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas. Iepriekšminētais liecina, ka tā ir, iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. AM pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šogad oktobrī. AM rīcība pārsteigusi tvitera lietotājus, kuri izsaka domas par ministrijas atzinumiem.
Žurnālists un lektors Oļģerts Tipāns interesējas par premjerministra Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ietekmi Aizsardzības ministrijā.
Oļģerts Tipāns
@olgertstipans
ZZS Ministru prezidents un ZZS finanšu ministre aicina Rimšēvicu atkāpties, savukārt ZZS vadītā Aizsardzības ministrija runā par pret Latviju vērstu informācijas operāciju. Interesanti, kāda loma tajā ir Kučinskim un Reizniecei – Ozolai?:)
Tue Feb 20 22:22:24 +0000 2018
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis gaida skaidrojumu no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa.
Rinalds Gulbis
@RinaldsGulbis
Valstī krīze, apjukums. Tagad situāciju cenšas skaidrot Aizsardzības ministrija, tikmēr prezidents lasa lekcijas skolēniem. Man vienīgajam liekas, ka kaut kas visā šajā nav normāli?
Tue Feb 20 17:38:55 +0000 2018
Komunikācijas risku analītiķe Rita Eva Našeniece novērtē ministrijas rīcību.
Rita Eva Naseniece
@RitaEvaNa
Pateicoties Dievam un NATO, vismaz Aizsardzības ministrija ir pie samaņas. Kučinskim, Vējonim, Mūrniecei vajadzētu tomēr pamosties un uzrunāt cilvēkus. Tagad nevar slēpties pagultēs.
http://www.mod.gov.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2018/02/20-01.aspx?cs=fad39488
Tue Feb 20 17:49:49 +0000 2018
Polittehnologs Jurģis Liepnieks kritizē ministrijas rīcību.
Jurģis Liepnieks
@JurgisLiepnieks
Šī krīze atsedz tik daudz jaunas krīzes un jaunas nekompetences un stulbumus. Aizsardzibas ministrijas paziņojums – nekompetence un neprofesionālisms no negaidīta avota.
Tue Feb 20 17:35:35 +0000 2018
Reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks skaidro amatpersonu attieksmi.
Eriks Stendzenieks
@E_Stendzenieks
@JurgisLiepnieks Valsts ir būveta uz pieņēmuma, ka nekad nekas slikts nevar notikt. Nu varbūt maksimāli sniegs. Bet ne jau kaut kāda finanšu krīze. Visi kasa vēderus.
Tue Feb 20 17:39:16 +0000 2018
Žurnāliste Guna Vilnīte ironizē par notikušo.
Guna Vilnīte
@BluForster
@E_Stendzenieks @JurgisLiepnieks Nu bet! Mēs taču esam ES un NATO. Kas tad slikts var notikt? :))) Alkatība un stulbums netiek uzskatīti par apdraudējumu. Velti
Tue Feb 20 18:31:20 +0000 2018
Liepnieks tomēr piekrīt ministrijas paustajam paziņojumam.
Jurģis Liepnieks
@JurgisLiepnieks
Taču neskatoties uz muļķībām aizsardzības min. paziņojumā un ekrānšāviņiem, kuros redzams vairāk nekā vajadzētu, es piekrītu tam, ka notiek PR kampaņa pret Latviju.
Tue Feb 20 17:47:45 +0000 2018
Jurģis Liepnieks
@JurgisLiepnieks
Ja nu šis ir uzbrukums valstij, tad mērķi pēc šāda sākuma, ir daudz tālejošāki.
1) Banku domino – garantiju fonda, budžeta, kredītreitinga katastrofa, jana SVF glābšanas prog.
2) Valdības demisija, polit. krīze.
3) Vēlēšanu rezultāts, kādu mēs pat šobrid iztēloties nevaram.
Tue Feb 20 18:57:46 +0000 2018
AM paziņojumu interpretē Lotārs Zariņš.
Lotārs Zariņš
@lotarszarins
Krievija ir atteikusies no dūres un militāra spēka lietošanas, jo ir sapratusi, ka Latvijas vājais punkts ir elite http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/774367-hibridkars_ir_sacies_tas_ir_tikai_sakums
Wed Feb 21 07:54:23 +0000 2018
Tikmēr AM versiju apšauba laikraksta “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš.
Gatis Madžiņš
@Madzins
Saskaņā ar AM loģiku, citastarpā, sanāk, ka informatīvo uzbrukumu LV vada bijušais NATO ģenerālsekretārs kopā ar tā pašas bankas padomē esošo Vācijas specdienestu bosu. Nav komentāru. Bravo
Tue Feb 20 19:00:06 +0000 2018
Konspirāciju ministrijas rīcībā saskatījis tvitera lietotājs Helmuts.
Helmuts
@Helmuts
Tagad arī ĀM un armija oficiāli sāk piesegt kukuļņēmējus? Zombēt cilvēkus ar Krievijas uzbrukumu, nu protams, uzmanību jānovērš 🙂 #rimsevics
Tue Feb 20 19:53:45 +0000 2018
Cita starpā tvitera lietotājs Juris izbrīnīts par Krievijas mediju zemo aktvitāti sociālajos tīklos.
Juris????
@SimplemanLv
@tomsons kas ir interesanti, nav gadījies šajās dienās lasīt pārpludinātus tvītus no Krievijas lielajiem masu medijiem, tiem,kuri izmanto katru nieku, lai 10x dienā tvītotu vienu un to pašu. Šoreiz- klusums! Dīvaini. Iespējams, ka ir, bet tā pieklusināti.
Wed Feb 21 06:11:50 +0000 2018
Līdzīgus novērojumus veicis žurnālists Aidis Tomsons.
aidis
@tomsons
@SimplemanLv Tā ir. Arī Krievijas TV par Rimšēviča aizturēšanu neinteresējas. Neesmu redzējis nevienu sižetu, lai gan speciāli šajās dienās ieslēdzu paskatīties.
Wed Feb 21 07:16:10 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/01893f13-6c88-4560-8db2-a7396592cd0f/
