VIDEO:”ABLV Bank”vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par bankas ilgstošu nomelnošanu. Kopš sankcijām no tās izņemti 600 miljoni eiro, tai noteikti maksājumu ierobežojumi

VIDEO:”ABLV Bank” vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par bankas ilgstošu nomelnošanu

Rīga, 19.feb., LETA. Komercbanka “ABLV Bank” vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu, pirmdien preses konferencē sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Viņš apgalvoja, ka banka apzināti nomelnota ilgākā laika periodā.
Plašāk komentēt plānoto sūdzību tiesībsargājošām iestādēm – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai – Bernis nevēlējās, lai netraucētu izmeklēšanu, vienlaikus uzsverot, ka bankas pārstāvji savā darbībā nekad neesot izmantojuši kukuļus.
TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien vēstīja, ka “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis pieļauj, ka kāda Latvijas centrālās finanšu iestādes amatpersona ilgstoši maldinājusi ārvalstu institūcijas par “ABLV Bank” darbību. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču Bernis nav minējis vārdā, tomēr no “ABLV Bank” vadītāja esot noprotams, ka viņš tieši Rimšēviču vaino negodprātīgā rīcībā, ziņoja raidījums.
Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien informēja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Konkrētajā kriminālprocesā apsūdzētas divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Privātpersona tiek turēta aizdomās par nozieguma atbalstīšanu.
VIDEO: https://youtu.be/5-vDfrRrJlc
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CDCD6455-A7F9-4384-9626-9A417913E27C/

Kopš ASV paziņojuma par plānotajām sankcijām no “ABLV Bank” izņemti 600 miljoni eiro

Rīga, 19.feb., LETA. Pagājušās nedēļas laikā kopš ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojuma par sankciju plāniem pret Latvijas “ABLV Bank” no tās izņemti 600 miljoni eiro, pirmdien preses konferencē sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
“ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds informēja, ka bankas pašu kapitāls 16.februāri bija 369,115 miljoni eiro, kapitāla pietiekamības rādītājs – 21,26%, bet likviditātes rādītājs – 74,67%.
Reinfelds uzsvēra, ka abi rādītāji ir krietni virs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā minimuma, attiecīgi 13,75% un 55%.
“ABLV Bank” vērstpapīru portfelī 99% jeb 1,5 miljardi eiro ir obligācijas, bet akcijas un fondi veido atlikušo daļu.
Bernis uzsvēra, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ir “ABLV Bank” labā, lai tā varētu stabilizēt situāciju un sakārtot lietas.
Bernis atzina, ka ir nepieciešams laiks, lai stabilizētu “ABLV Bank” darbību.
Vienlaikus viņš norādīja, ka “ABLV Bank” likviditātes, kapitāla pietiekamības rādītāji ir stipri virs regulatora noteiktā līmeņa.
Sarežģījumi esot saistīti ar grūtībām piekļūt pie pašu līdzekļiem, kas izraisa papildu spiedienu uz bankas likviditāti.
Pirms ECB lēmuma “ABLV Bank” bez kavējumiem izpildījusi visus maksājumus, izņemot maksājumus ASV dolāros. Bernis apliecināja, ka bankas līdzekļi nav arestēti.
Ar mērķi ir panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu otrdien, 20.februārī, “ABLV Bank” pārstāvji ECB vadībai prezentēs jauno situācijas stabilizācijas plānu un plānu tuvākajai nedēļai. Šie plāni tiks iesniegti arī Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijai (FKTK).
Kā ziņots, FKTK, izpildot ECB instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
“FinCEN” pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/201430F3-54FF-4B25-837E-E446FAAAD422/

Latvijas Banka piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu

Rīga, 19.feb., LETA. Latvijas Banka piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.
“Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” uzsvēra Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā aģentūra LETA uzzināja, lai arī aizdevums “ABLV Bank” ir piešķirts, nauda bankai pagaidām vēl nav pārskaitīta.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E3258449-880D-4DCC-BB9A-0A1FB2338239/

FKTK uz laiku aptur “ABLV Bank” klientu maksājumus

Rīga, 19.febr., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Kā aģentūru LETA informēja FKTK Komunikācijas daļas pārstāve Ieva Upleja, saskaņā ar minēto lēmumu bankai ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” sola Putniņš.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā 19.februārī plkst.00.00, un tie ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
FKTK vēl 18.februārī publiski ziņoja, ka Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina visu regulējošo prasību izpildi. Situācija Latvijas finanšu sektorā tiekot rūpīgi uzraudzīta sadarbība ar ECB.
“No FKTK puses varu sacīt, ka mūsu bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi. Kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī. Vidējais rādītājs ir virs vidējā Eiropā, likviditātes rādītājs ir divkārt augstāks. Mēs nodrošinām visas nepieciešamās uzraudzības darbības finanšu sektorā un sekojam līdzi esošajai situācijai. Finanšu sektora uzrauga pamatuzdevums ir stabilitātes nodrošināšana un noguldītāju interešu aizsardzība, un šis darbs šobrīd tiek veikts,” atzīmēja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.
Pirms FKTK nāca klajā ar lēmumu par “ABLV Bank” klientu maksājumu ierobežošanu, Razāne norādīja, ka komisija analizē iespējamos scenārijus arī saistībā ar šo komercbanku, un ECB ir “ABLV Bank” tieši uzraugošā institūcija. “ECB var mums deleģēt dažas pilnvaras, un tas ir darīts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu par trīs FKTK pilnvarnieku līdzdarbību šajā bankā, kas nodrošina monitoringu un attiecīgu informācijas apmaiņu,” viņa sacīja.
FKTK atgādināja, ka “ABLV Bank” ir veikts liels korektīvais darbs, un pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, ir iespējamās izolācijas novēršana saistībā ar sadarbības partneriem minētā reputācijas riska dēļ. Savukārt finanšu sektora uzrauga uzdevums esot rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt saistību izpildi pret saviem klientiem.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/61622BB4-89D1-40ED-9C0B-F5100CEED7FE/

FKTK saskaņā ar ECB instrukciju nosaka maksājumu ierobežojumus ABLV, Bank AS

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 18.02.2018. ārkārtas padomes sēdē, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju Nr. ECB-SSM-2018-FCMC-1, ir pieņēmusi lēmumu ABLV Bank, AS uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana Bankas sistēmā, kā arī Banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.02.2018. plkst. 00.00.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Šis ir Eiropas Centrālās bankas lēmums, un esam to pieņēmuši, balstoties ECB instrukcijā. Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību”.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu ABLV Bank, AS pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
ABLV Bank, AS stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Ierobežojumi ABLV Bank, AS stājas spēkā šonakt 19.02.2018. plkst. 00.00, un ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8A522D76-2C21-4532-B185-1A14585C0D8E/

Situācijas stabilizēšanai “ABLV Bank” lūgs Latvijas Bankai līdz 480 miljonu eiro aizdevumu

Rīga, 19.febr., LETA. Lai stabilizētu situāciju AS “ABLV Bank”, komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja “ABLV Bank” komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
“Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,” informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.
Pēc viņa teiktā, “ABLV Bank” aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku, nekā paredzēts standarta situācijās. Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību, skaidroja bankas pārstāvis.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar FKTK lēmumu “ABLV Bank” ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” sola Putniņš.
“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā 19.februārī plkst.00.00, un tie ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
FKTK vēl 18.februārī publiski ziņoja, ka Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina visu regulējošo prasību izpildi. Situācija Latvijas finanšu sektorā tiekot rūpīgi uzraudzīta sadarbība ar ECB.
“No FKTK puses varu sacīt, ka mūsu bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi. Kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī. Vidējais rādītājs ir virs vidējā Eiropā, likviditātes rādītājs ir divkārt augstāks. Mēs nodrošinām visas nepieciešamās uzraudzības darbības finanšu sektorā un sekojam līdzi esošajai situācijai. Finanšu sektora uzrauga pamatuzdevums ir stabilitātes nodrošināšana un noguldītāju interešu aizsardzība, un šis darbs šobrīd tiek veikts,” atzīmēja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.
Pirms FKTK nāca klajā ar lēmumu par “ABLV Bank” klientu maksājumu ierobežošanu, Razāne norādīja, ka komisija analizē iespējamos scenārijus arī saistībā ar šo komercbanku, un ECB ir “ABLV Bank” tieši uzraugošā institūcija. “ECB var mums deleģēt dažas pilnvaras, un tas ir darīts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu par trīs FKTK pilnvarnieku līdzdarbību šajā bankā, kas nodrošina monitoringu un attiecīgu informācijas apmaiņu,” viņa sacīja.
FKTK atgādināja, ka “ABLV Bank” ir veikts liels korektīvais darbs, un pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, ir iespējamās izolācijas novēršana saistībā ar sadarbības partneriem minētā reputācijas riska dēļ. Savukārt finanšu sektora uzrauga uzdevums esot rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt saistību izpildi pret saviem klientiem.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/92238187-AFBC-4D8D-A890-B81E86694162/

“ABLV Bank” vadītājs: Banka no valsts neprasa nevienu centu

Rīga, 19.feb., LETA. “ABLV Bank” no valsts neprasa nevienu centu, aģentūrai LETA pauda bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, norādot, ka banka lūdz Latvijas Banku iegādāties “ABLV Bank” rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus.
“No valsts neprasām nevienu centu, lūdzam nopirkt mūsu rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus,” teica Bernis, atzīmējot, ka runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc “ABLV Bank” lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu.
“Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pat neskatoties uz to, ka bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība ir labā līmenī,” piebilda Bernis.
Bankas rīcībā šobrīd ir pieejami vērtspapīri gandrīz 1,57 miljardu eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju, nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B8C92B24-D26D-4DEE-8428-268D19864638/

ABLV Banka – no valsts neprasām nevienu centu, lūdzam nopirkt mūsu rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus

ABLV Banka uzsver, ka no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu. Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc ABLV banka lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu.
Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pat neskatoties uz to, ka bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība ir labā līmenī.
Jau ziņojām, ka banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem augstas kvalitātes vērtspapīriem. Bankas rīcībā šobrīd ir pieejami vērtspapīri gandrīz 1,57 miljardu eiro apmērā.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/66F7C60D-E430-4BEC-8479-66C6BFC78066/

Kušners: Latvijas Bankas aizdevums “ABLV Bank” ir normāls finanšu darījums

Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums “ABLV Bank” pret vērtspapīru ķīlu ir normāls finanšu darījums, pirmdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas uzdevums bija aprēķināt, vai bankas piedāvātie vērtspapīri ir droši, savukārt aizdevuma lietderību vērtēja uzraugošās institūcijas – Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Kušners arī piebilda, ka Latvijas Bankas kompetencē neesot bijis vērtēt to, vai “ABLV” šāds aizdevums bijis nepieciešams, bet centrālā banka pieņēmusi lēmumu, ņemot vērā ECB un FKTK atzinumus.
Lūgts komentēt, kāpēc Latvijas Banka lēma “ABLV Bank” piešķirt 97,5 miljonus eiro, nevis bankas prasīto summu 480 miljonu eiro apmērā, Kušners sacīja, ka, neskatoties uz publiski izskanējušo summu, Latvijas Bankai tika iesniegti vērstpapīri par citu summu. “Mums iesniedza vērstpapīrus par citu summu un no šīs summas varējām izsniegt 97,5 miljonus eiro. Tā bija bankas vēlme saņemt šādu aizdevumu. Bet, ņemot vērā jauno situāciju, vēl būs nepieciešams institūciju viedoklis, vai tas ir aktuāli,” sacīja Kušners.
Tāpat Kušners uzsvēra, ka “ABLV” aizdotā summa nav nodokļu maksātāju nauda, bet gan Latvijas Bankas ģenerēti emitēti līdzekļi pret “ļoti drošu ķīlu”. “Tas no valsts puses ir normāls finanšu darījums,” teica Kušners.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka pirmdien piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.
“Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” uzsvēra Latvijas Bankā.
Tāpat ziņots, ka “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam
Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFB6-73E4-4F79-EE1A-D1138F56CD22/

“ABLV Bank” pirmdien rīkos preses konferenci

Rīga, 19.feb., LETA. “ABLV Bank” pirmdien rīkos preses konferenci, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Preses konference notiks plkst.17, Elizabetes ielā 23, Rīgā.
Preses konferencē piedalīsies “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F8846C28-D5FD-4F39-A6F0-7CF4EBDFF4D1/

Kučinskis: Rimšēviča lieta nav saistīta ar “ABLV” vai kādas citas strādājošas kredītiestādes darbu

Rīga, 19.febr., LETA. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana nav saistīta ar “ABLV Bank” vai kādas citas strādājošas kredītiestādes darbu, šodien pēc divu stundu garas Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem paziņoja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš informēja, ka Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja divus jautājumus – tika uzklausīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu un tika arī apspriesta “ABLV Bank” situācija.
Kučinskis apliecināja, ka abas lietas nav savstarpēji saistītas. Premjers norādīja, ka detalizētāku informāciju lietā par Latvijas Bankas prezidentu šodien sniegs KNAB.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka “ABLV” šodien solījusi iesniegt FKTK savas darbības plānu, lai apliecinātu spēju darboties ilgtermiņā.
Ministre uzsvēra, ka banka ir paudusi gatavību sadarboties ar ASV pusi, kas iepriekš paziņoja par “ABLV Bank” naudas atmazgāšanas shēmām, atvērt banku pārbaudēm un iespējams veikt izmaiņas vadībā, lai pierādītu, ka banka ir spējīga turpināt darbu. “Tas bankai ir dzīvības un nāves jautājums,” piebilda Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš šodien informēja, ka beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Latvijas Bankas prezidentu atbrīvos no izolatora Čiekurkalnā. Aizstāvis arī apliecināja, ka klientam pagaidām nav piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc Vārpiņa teiktā, Rimšēvičs nepiekrīt KNAB izvirzītām aizdomām par jebkādām pretlikumīgām darbībām.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskatot iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C5F9B6E7-4C92-4E0C-B22F-0856C216E5DB/

Rungainis: “ABLV Bank” grūtības neradītu draudus Latvijas finanšu sistēmai

Rīga, 19.febr., LETA. Komercbanka “ABLV Bank” nav sistēmiska banka, līdz ar to tās grūtības neradītu draudus Latvijas finanšu sistēmai, aģentūrai LETA sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.
“Līdz ar to arī valstij nekādā gadījumā nav jāiesaistās bankas glābšanā ar valsts naudu,” norādīja Rungainis.
Viņš arī uzskata, ka situācijai ar “ABLV Bank” nevajadzētu ietekmēt Latvijas kredītreitingu. “Tas nekādā veidā neapdraud valsts izaugsmi un maksātspēju. Gluži otrādi – valsts finanšu sistēma attīrīsies,” uzsvēra Rungainis.
Tehniski ar komercbanku “ABLV Bank” patlaban viss ir kārtībā, taču, ja pilnībā apstiprināsies visi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) minētie pārmetumi, būtu grūti iedomāties kā nopietna eirozonas banka šādā situācijā varētu izdzīvot, aģentūrai LETA sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.
“Laiks rādīs, kas notiks ar banku. Tehniski “ABLV Bank” ir gana labi kapitalizēta un pietiekami likvīda. Arī bankas aktīvu kvalitāte ir pietiekami augsta. Tāpat šī banka nav liela kreditētāja, attiecīgi tai arī nav zaudējumu no sliktiem kredītiem un banka ir spējīga norēķināties ar saviem klientiem,” skaidroja Rungainis.
Tomēr situācijā, kad ir spiediens no ASV puses un citas bankas atsakās sadarboties ar “ABLV Bank”, problēmas var rasties, sacīja eksperts.
“Bankas klientu lielākais vairums ir nerezidenti, Krievijas iedzīvotāji. Krievijā banku krīze ir jau 10 gadus un īpaši tā ir saasinājusies pēdējos divos gados – daudzas bankas ir slēgtas un cilvēki ir zaudējuši savus noguldījumus. Arī starp “ABLV Bank” klientiem ir daudz tādu, kuri paši ir zaudējuši naudu, vai kuru paziņas ir zaudējuši naudu,” sacīja Rungainis.
Viņš piebilda, ka banka viena pati nevar izdzīvot, tai ir jāstrādā tīklā un tad, kad citi partneri sāk norobežoties, klienti sāk reaģēt nervozi un var sākties klientu naudas aizplūšana, tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir noteikusi maksājumu ierobežojumus.
Rungainis skaidroja, ka patlaban Latvijas Banka ir nopirkusi likvīdus vērtspapīrus no “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju bankā, taču esot jāgaida, kāda būs Eiropas Centrālās bankas reakcija.
“Tehniski ar “ABLV Bank” viss bija kārtībā, taču patlaban atturēšos prognozēt, vai banka izdzīvos. Pēc līdzīgiem ASV pārmetumiem mazākas bankas nav izdzīvojušas, bet tas nenozīmē, ka šāds liktenis gaida arī “ABLV Bank”. Tomēr, ja “FinCEN” apsūdzības pilnībā apstiprināsies, tad ir grūti iedomāties, kā eirozonā varētu izdzīvot nopietna banka ar šādām apsūdzībām,” norādīja Rungainis.
Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/672A3CDD-8610-4607-81F8-27214174D7AF/

Naudiņš uzsver, ka finanšu sektors būtu rūpīgi jāuzmana arī SAB

Rīga, 19.febr., LETA. Finanšu sektors ir arī nopietns nacionālās drošības jautājums, tāpēc Satversmes aizsardzības birojam (SAB) tas būtu rūpīgi jāuzmana, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Politiķis aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka precīzāka informācija par pēdējo dienu notikumiem varētu būt Nacionālās drošības padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas rīcībā, bet lielākajai daļai Saeimas deputātu šādu ziņu nav. Pieņemt pareizos lēmumus gan var tikai tad, ja ir pieeja padziļinātai informācijai, uzskata Naudiņš.
Viņš norādīja, ka ir svarīgi netraucēt izmeklēšanu. Politiķis arī pauda, ka tic pašreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas priekšnieka Jēkaba Straumes spējām un profesionalitātei.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizdarītu spiedienu pret banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E38C95B6-77D6-40E6-93F5-A02B63B86523/

Deputāts Latkovskis: Nodokļu maksātāju naudas izmantošana “ABLV Bank” situācijas stabilizēšanai nebūtu atbalstāma

Rīga, 19.febr., LETA. Nodokļu maksātāju naudas izmantošana “ABLV Bank” situācijas stabilizēšanai, ja šāda iespēja tiktu aktualizēta, nebūtu atbalstāma, aģentūrai LETA šādu viedokli pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas priekšsēdētājs, partijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Ainars Latkovskis.
Politiķis uzskata, ka “ABLV Bank” veiktā pārsvarā nerezidentu no bijušajām PSRS republikām apkalpošana vērtējama kā riskants bizness. Latkovskis sacīja, ka nodokļu maksātājiem nav jāatbild nedz par biznesa risku, nedz par kādu iespējamu noziedzīgu rīcību. “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks akcentēja, ka par izveidojušos situāciju ir atbildīga banka un tās īpašnieki.
Komisijas priekšsēdētājs pirmdien vērsīsies ar vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot informēt par rezultātiem pēc tam, kas būs noslēgusies saistībā ar “ABLV Bank” sāktā pārbaude.
KNAB sācis pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Latkovskis nekomentēja Latvijas Bankas piešķirto aizdevumu “ABLV Bank”, ņemot vērā, ka Latvijas Banka savā darbībā ir neatkarīga institūcija.
Kā ziņots, Latvijas Banka piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā. Nauda bankai pagaidām vēl nav pārskaitīta.
“Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” skaidroja Latvijas Bankā.
Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D53049F6-2920-480D-B527-B89687E6C43E/

Birža uz nenoteiktu laiku apturējusi “ABLV Bank” biedra statusu

Rīga, 19.feb., LETA. Birža “Nasdaq Riga” pirmdien uz nenoteiktu laiku apturējusi “ABLV Bank” biedra statusu, teikts biržas paziņojumā.
Biržas biedri veic vērtspapīru tirdzniecību biržā. Lai iegūtu biedra statusu, kompānijai ir jābūt tiesībām veikt darījumus ar vērtspapīriem un tai jābūt attiecīgās valsts finanšu sektora uzraudzības institūcijas uzraudzībā. Biedrus, kuri strādās tirdzniecības sistēmā, apstiprina biržas valde.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F8293765-F96F-40BD-860C-D2C8D94182FB/

Komercbanku asociācija aicina valdību pēc iespējas ātrāk nākt klājā ar skaidru rīcības plānu

Rīga, 19.feb., LETA. Latvijas Komercbanku asociācija aicina valdību pēc iespējas ātrāk nākt klājā ar skaidru rīcības plānu saistībā ar notiekošo Latvijas finanšu sektorā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.
“Mēs apzināmies, ka starptautiskie sadarbības partneri aktīvi izvērtē mūsu valstij un nozarei kopumā piemītošos riskus. Īpaši, ņemot vērā starptautisko partneru uzmanību, aicinām valdību būt izlēmīgai, pēc iespējas ātrāk nākt klājā ar skaidru rīcības plānu un nodrošināt pastāvīgu komunikāciju,” teica Liepiņa.
Viņa arī norādīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija ir publiski paziņojusi par neiecietīgu attieksmi pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. Ņemot vērā starptautisko partneru pastiprināto uzmanību, katrs šāds gadījums ietekmē visus tirgus spēlētājus un nopietni iedragā nozares reputāciju.
“Esam pārliecināti, ka izlēmīga un stingra vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ilgtermiņā nesīs ieguvumus, palīdzot Latvijas finanšu sektoram atgūt stabilitāti un reputāciju. Sagaidām vispusīgu izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu pusē, lai varētu pamatoti vērsties pret fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot banku akcionārus, amatpersonas un darbiniekus, kas mēģina izmantot vai izmanto Latvijas finanšu sistēmu prettiesiskiem mērķiem. Ļoti ceram, ka šādu gadījumu nākotnē būs vēl mazāk, jo industrijā kopumā daudz strādā pie augstāko atbilstības standartu ievērošanas un finanšu nozares reputācijas būvēšanas,” pauda Liepiņa.
Viņa arī minēja, ka ikvienas uzraugošās institūcijas konstatēto trūkumu ir jāuzņem nopietni un nekavējoties jāveic iekšējā izmeklēšana – jākonstatē iespējamo pārkāpumu apmērs, jāsadarbojas ar uzraudzības iestādēm un jāsniedz visa nepieciešamā informācija, kā arī šādos gadījums noteikti jālemj par neatkarīgu konsultantu piesaisti.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3F044823-4F88-4B71-8933-9D5610CEAE04/

“SEB bankas” vadītāja: Nedēļas nogalē aktualizētie notikumi īstermiņā ir kaitējums Latvijas finanšu sektora reputācijai

Rīga, 19.feb., LETA. Nedēļas nogalē aktualizētie notikumi īstermiņā ir kaitējums Latvijas finanšu sektora reputācijai, aģentūrai LETA atzina “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
“Pagājušajā nedēļas nogalē aktualizētie notikumi īstermiņā ir kaitējums Latvijas finanšu sektora reputācijai, vienlaikus tomēr uzskatu, ka kopumā izlēmīga vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ilgtermiņā nesīs ieguvumus – palīdzēs Latvijas finanšu sektoram attīrīties un veicinās sektora stabilitāti ilgtermiņā. Šobrīd svarīga skaidra un operatīva rīcība no uzraugošajām iestādēm, skaidrojot katru no šiem finanšu sektoru ietekmējošajiem notikumiem, jo informācijas apmērs un tā interpretēšana turpināsies tik ilgi, kamēr izmeklējošās iestādes skaidri nenorādīs iemeslus,” sacīja Tetere.
Viņa arī norādīja, ka “SEB banka” šobrīd, kā ierasts, uzrauga savas ikdienas darbības, strādā ar klientiem, lai skaidrotu nozares aktualitātes, kā arī monitorē klientu uzvedību, lai izvairītos no liekiem satraukumiem un nevajadzīgām darbībām no klientu puses.
“Vīzija par Latviju kā finanšu centru nekad nav bijis pašmērķis. Tās Latvijas bankas, kas savu darbību fokusējušas uz vietējo iedzīvotāju un uzņēmumu apkalpošanu, nekad nav bijušas šīs stratēģijas virzītājas. Mums svarīgākas vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte, caurredzamība un ilgtspējīgs bizness,” piebilda “SEB bankas” vadītāja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9CE4E1D8-282B-4DB2-B2A5-4B3549529A0C/

Reizniece-Ozola: Situācija finanšu sektorā negatīvi ietekmēs valsts kredītreitingu

Rīga, 19.febr,. LETA. Situācija finanšu sektorā negatīvi ietekmēs valsts kredītreitingu, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa atzina, ka situācija ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un “ABLV Bank” liecina, ka Latvijas finanšu sektora reputācija piedzīvo grūtus laikus.
“Tam nebūs laba ietekme uz valsts kredītreitingiem. Tāpēc arī esam mainījuši valsts kredītu pārfinansēšanas taktiku. Ja mums bija plāns šo brīdi izmatot, lai pārfinansētu kādus iepriekšējos aizņēmumus, tad tagad ir skaidrs, ka šādā situācijā to nedarīsim,” teica ministre.
Viens no veidiem, kā nedaudz uzlabot finanšu sektora reputāciju, pēc Reiznieces-Ozolas domām, būtu, ja Rimšēvičs vismaz uz izmeklēšanas laiku atkāptos no amata.
“Ir svarīgi tas, kā izkļūsim no šīs situācijas. Un tas būs atkarīgs no tā, cik precīzi strādās tiesībsargājošās iestādes un finanšu sektora uzraugs,” pauda finanšu ministre.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AD1D264B-1A4D-4F70-A0E5-62E450235F4E/

Finanšu ministre: Valsts neriskēs ar savu naudu, lai glābtu “ABLV Bank”

Rīga, 19.febr., LETA. Valsts neriskēs ar savu naudu, lai glābtu “ABLV Bank”, pirmdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums “ABLV Bank” pret vērtspapīru ķīlu būtiski atšķiras no iepriekšējo valdību veiktajiem pasākumiem banku glābšanai. “Kopš 2008.gada vairs neeksistē nabassaite starp valsti un bankām, kad valsts mēdza glābt bankas, ieguldot savus līdzekļus. Valsts neriskēs ne ar vienu eiro, lai glābtu “ABLV Bank”,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
Vērtējot Latvijas Bankas lēmumu piešķirt aizdevumu “ABLV Bank” pret ķīlu, ministre sacīja, ka šis ir komerciāli pārdomāts un izdevīgs darījums. Pēc viņas teiktā, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atzinušas, ka šis darījums ir lietderīgs.
“Latvijas Banka nekad neveiks pasākumus, kas kaut nelielā mērā būs riskanti nodokļu maksātājiem. Šis ir normāls biznesa darījums, kādu Latvijas Banka veiktu jebkādos citos komercdarbības apstākļos,” atzina finanšu ministre.
Lai arī Latvijas Banka ir veiksi valstij un sabiedrībai izdevīgu darījumu pret vērtīgu “ABLV Bank” vērstpapīru ķīlu, Reizniece-Ozola pauda uzskatu, ka 97,5 miljoni eiro nav pietiekama summa, lai banka nodrošinātu pat īstermiņa likviditāti.
“FKTK jau ir noteikusi, ka bankai jāpierāda, kā tā var tuvāko dienu laikā nodrošināt finansējumu aptuveni pusmiljarda eiro apmērā, lai apliecinātu, ka banka dažu dienu laikā varēs nodrošināt regulāras naudas izmaksas klientiem. Pretējā gadījumā ECB neatcels “ABLV Bank” darbības ierobežojumus,” informēja finanšu ministre, piebilstot, ka minētais darbības plāns bankai jāizstrādā līdz trešdienai, 21.februārim.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka pirmdien piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.
“Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” uzsvēra Latvijas Bankā.
Tāpat ziņots, ka “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot ECB instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam
Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8CC3B047-70F1-4CC8-AC10-FA094F94B013/

Ašeradens: ASV speciālisti tuvāko divu nedēļu laikā plāno ierasties Latvijā, lai skaidrotu “ABLV Bank” pārkāpumus

Rīga, 19.feb., LETA. ASV speciālisti tuvāko divu nedēļu laikā plāno ierasties Latvijā, lai skaidrotu “ABLV Bank” pārkāpumus, pirmdien intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš norādīja, ka šobrīd situācija Latvijas finanšu sektorā nav laba un tam ir vairāki aspekti. “Pirmā problēma, ir tā, ka ASV kolēģi ieradīsies nākamo divu nedēļu laikā un tad arī skaidros precīzi, kas ir šie pārkāpumi un kas būtu darāms tālāk. Otra daļa – “ABLV Bank” atrodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārraudzībā un šobrīd nav īsti skaidrs modelis, kā varētu šo krīzi vadīt, jo Latvijas Bankas prezidents [Ilmārs Rimšēvičs] nav atgriezies savā darbavietā. Ir jādomā, kurš strādās ar ECB un kādā veidā mēs rīkosimies,” pauda Ašeradens.
Ministrs arī minēja, ka šobrīd valdībai nav nodoma bankā ieguldīt publiskos līdzekļus. “Vienīgais, ko šobrīd varu pateikt, tā ir sistēmiska banka un maz ticams, ka tas būs bez sekām. [..] Es aicinātu šobrīd gan nepārspīlēt situāciju un meklēt iespējamos risinājumus, lai stabilizētu bankas darbību,” pauda Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka šodien plānotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses konference ir ļoti svarīga, jo Latvijas ir nonākusi visu pasaules starmešu gaismā. “Šobrīd mēs tiešām ar milzīgu uzmanību gaidām, kāds būs organizācijas situācijas vērtējums, lai arī mēs varētu sākt formulēt no valdības puses savu pozīciju, jo līdz šim mums ir pieejama informācija tikai no medijiem, bet šī situācija bieži vien ir pretrunīga,” sacīja ministrs.
Tāpat ekonomikas ministrs piekrita iepriekš finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktajam, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča palikšana amatā vai vismaz viņa neatkāpšanās uz laiku ir būtisks reputācijas kaitējums Latvijas valstij.
“Mēs joprojām ceram uz Latvijas Bankas prezidenta paša rīcību, kas glābtu šo situāciju. Taču ir taisnība, ka likumdevējs ir iedevis Latvijas Bankas prezidentam praktiski neierobežotu mandātu uz viņa pilnvaru termiņa laiku – viņš ir atceļams tikai divos gadījumos: nāves gadījumā vai notiesājoša sprieduma gadījumā. Šeit likumdevējam rūpīgi jāvērtē situāciju – mēs runājam par ļoti augsta ranga amatpersonu, kas ir ne tikai Latvijas centrālās bankas prezidents, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis – šis mandāts ir ļoti augsts. Es ceru, ka maksimāli ātrā laikā augsta līmeņa juristi liks galvas kopā un skatīsies kā šo situāciju risināt. Domāju, ka tehniski nav problēmu izveidot likumdošanas risinājumu, kas ļautu izveidot kādu atstādināšanas mehānismu, piemēram, līdzīgu kā ar Saeimas deputātu – Saeimas deputāts nezaudē mandātu, bet noteiktā kārtībā tiek apturētas viņa tiesības darboties kamēr tiek uzturētas apsūdzības. Parlamenta juristiem ir jādomā, kādā veidā to darīt, lai tas būtu samērīgi nepamatotu uzbrukumu gadījumā,” sacīja Ašeradens.
Tāpat viņš pauda viedokli, ka amatpersonām nevajadzētu būt amatā ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Vēstīts arī, ka Rimšēviču sestdienas, 17.februāra, vakarā aizturēja KNAB. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9B0C2C86-3C93-446C-ACB0-9D47B43EB4E0/

Eksperts: Valdība nepietiekami skaidro aktuālās norises finanšu sektorā

Rīga, 19.febr., LETA. Saistībā ar krīzi “ABLV Bank” un norisēm ap Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču nedēļas nogalē pietrūka Latvijas valdības amatpersonu izsmeļošu skaidrojumu, kas sekoja tikai svētdien, lai arī norises aizsākās jau darba nedēļas izskaņā, šādu viedokli LTV “Rīta Panorāmā” pauda uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns.
Greiškalns uzsvēra, ka bankas ir uzticības bizness, kam visvairāk kaitē dažādas baumas, bet, kad trūkst informācijas, var rasties dažādas sazvērestības teorijas.
Eksperts norādīja, ka valsts kredītreitingu šīm norisēm nevajadzētu nekādi ietekmēt, jo šo reitingu nosaka valdības spējas izpildīt savas saistībās, par ko pašlaik nav ne mazāko bažu.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.
Latvijas Bankā aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs. KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Piektdienas vakarā aizturēts tika arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš pašlaik jau ir atbrīvots.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/942FF50C-46F9-4E80-A786-6C01197FB49A/

Kučinskis: “ABLV Bank” nav tik sistēmiski svarīga, tomēr valdība nav ieinteresēta bankas pazušanā no zemes virsas

Rīga, 19.febr., LETA. “ABLV Bank” nav tik pat sistēmiski svarīgas kā savulaik bankrotējušās “Parex banka” un “Latvijas Krājbanka”, jo tajās nav mūsu noguldītāju naudas, tomēr valdība nav ieinteresēta, lai banka pazustu no zemes virsas, šorīt LTV “Rīta Panorāmā” vērtēja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers skaidroja, ka “ABLV Bank” dod darbu cilvēkiem un ir gana nozīmīga finanšu jomā.
Kučinskis pastāstīja, ka pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojuma no “ABLV Bank” sākās zināmi ieguldītāju naudas atplūdi, tāpēc var runāt, ka bankai ir krīze.
Politiķis mierināja, ka krīzei “ABLV Bank” nevajadzētu ietekmēt kopējo Latvijas finanšu sektoru, jo pēc pēdējās banku krīzes esot būtiski uzlaboti uzraudzības mehānismi tā, lai šādas krīzes nevarētu atkārtoties. Ja vien nauda nav noguldīta miljonos, tad vispār nav pamata satraukties, piebilda Ministru prezidents.
Kučinskis piebilda, ka valdība neieguldīs naudu “ABLV Bank” bez nodrošinājuma, bet gan tiks skatīts jautājums par likvīdu vērtspapīru ieķīlāšanu par labu Latvijas Bankai.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
Lai stabilizētu situāciju AS “ABLV Bank”, komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja “ABLV Bank” komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.
“Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,” informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.
Pēc viņa teiktā, “ABLV Bank” aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku, nekā paredzēts standarta situācijās. Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību, skaidroja bankas pārstāvis.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar FKTK lēmumu “ABLV Bank” ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” sola Putniņš.
“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā 19.februārī plkst.00.00, un tie ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
FKTK vēl 18.februārī publiski ziņoja, ka Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina visu regulējošo prasību izpildi. Situācija Latvijas finanšu sektorā tiekot rūpīgi uzraudzīta sadarbība ar ECB.
“No FKTK puses varu sacīt, ka mūsu bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi. Kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī. Vidējais rādītājs ir virs vidējā Eiropā, likviditātes rādītājs ir divkārt augstāks. Mēs nodrošinām visas nepieciešamās uzraudzības darbības finanšu sektorā un sekojam līdzi esošajai situācijai. Finanšu sektora uzrauga pamatuzdevums ir stabilitātes nodrošināšana un noguldītāju interešu aizsardzība, un šis darbs šobrīd tiek veikts,” atzīmēja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.
Pirms FKTK nāca klajā ar lēmumu par “ABLV Bank” klientu maksājumu ierobežošanu, Razāne norādīja, ka komisija analizē iespējamos scenārijus arī saistībā ar šo komercbanku, un ECB ir “ABLV Bank” tieši uzraugošā institūcija. “ECB var mums deleģēt dažas pilnvaras, un tas ir darīts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu par trīs FKTK pilnvarnieku līdzdarbību šajā bankā, kas nodrošina monitoringu un attiecīgu informācijas apmaiņu,” viņa sacīja.
FKTK atgādināja, ka “ABLV Bank” ir veikts liels korektīvais darbs, un pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, ir iespējamās izolācijas novēršana saistībā ar sadarbības partneriem minētā reputācijas riska dēļ. Savukārt finanšu sektora uzrauga uzdevums esot rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt saistību izpildi pret saviem klientiem.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B7AC2E1A-14F4-4F47-B27F-FAC953ED9811/

Bičevskis: “ABLV Bank” grūtības nevar radīt būtisku ietekmi uz Latvijas kredītreitingu

Rīga, 19.febr., LETA. Komercbanka “ABLV Bank” nav sistēmiski nozīmīga finanšu iestāde, tādēļ tās grūtības nevar atstāt būtisku ietekmi uz Latvijas kredītreitingu, aģentūrai LETA sacīja bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs un bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
“Drīzāk ietekmi varētu atstāt valsts iestāžu reakcija uz notiekošo un spēja labi vadīt šo situāciju. Ja situācijas kontrole nebūs pietiekama, tas varētu uz kādu laiku pasliktināt kredītreitinga nākotnes vērtējumu,” sacīja Bičevskis.
Jautāts, vai “ABLV Bank” ir cerības izdzīvot pēc šīs krīzes, Bičevskis norādīja, ka jebkura finanšu iestāde var izglābties no krīzes, ja savlaicīgi un pareizi sāk risināt problēmas un pasaulē ir vairāki piemēri, kad krietni lielākām bankām izdevies noturēties pēc skandāliem par miljardos mērāmiem neveiksmīgiem finanšu darījumiem.
“Protams, savlaicīgi un labi lēmumi kaut ko maksās akcionāriem. Tomēr, ja problēmas tiek risinātas, ir visas iespējas izglābties. Šajā gadījumā pietiekami aktīvi ir iesaistījušies arī banku uzraugi,” norādīja Bičevskis.
Viņš piebilda, ka “ABLV Bank” problēmas rada reputācijas riskus Latvijas finanšu sektoram, jo ASV ir nozīmīgākais spēlētājs finanšu tirgos un lielākā daļa norēķinu pasaulē tiek veikta ASV dolāros, kas ir dominējošā valūta.
“Tas nekādā veidā nepalīdz Latvijas finanšu sektoram. Savukārt ietekme uz Latvijas ekonomiku nav tik liela, jo “ABLV Bank” vienmēr bijusi orientēta uz ārvalstu klientu apkalpošanu un Latvijas ekonomika nesabruks, ja šāda banka sabruks,” sacīja Bičevskis.
Vaicāts, vai valstij būtu jāiesaistās bankas glābšanā, Bičevskis norādīja, ka tādu finanšu iestāžu kā “ABLV Bank” glābšanā valsts neko nevar ietekmēt. “Esam Eiropas vienotajā banku uzraudzības sistēmā un viss tiek darīts atbilstoši Eiropas Centrālās bankas instrukcijām. Jebkādi lēmumi par publisku atbalstu bankai var tikt pieņemti tikai caur Eiropas Banku uzraudzības iestādi,” skaidroja Bičevskis.
Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E4AA2D20-57A5-4766-955F-C9654A73823D/

Finanšu ministrijas rīcībā nav datu, cik pašvaldības atvērušas kontus “ABLV Bank”

Rīga, 19.febr., LETA. Finanšu ministrijas (FM) rīcībā nav datu, cik pašvaldības atvērušas kontus AS “ABLV Bank”, aģentūrai LETA atzina ministrijā.
FM norādīja, ka tās rīcībā nav informācijas par pašvaldībām, kuras būtu atvērušas kontus bankā “ABLV”.
Tāpat neviena pašvaldība līdz šim nav vērsusies ministrijā pēc palīdzības saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FM aicina pašvaldības nodokļu maksātāju līdzekļus turēt Valsts kasē, tomēr pašvaldības var brīvprātīgi izvēlēties sadarboties ar jebkuru komercbanku.
Kā liecina Latvijas pašvaldību mājaslapās pieejamā informācija, vairumam pašvaldību nav kontu “ABLV Bank”. Informācija Jūrmalas domes mājaslapā liecina, ka šai pašvaldībai ir konts bankā “ABLV Bank” nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Kā aģentūru LETA informēja FKTK Komunikācijas daļas pārstāve Ieva Upleja, saskaņā ar minēto lēmumu bankai ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā 19.februārī plkst.00.00, un tie ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EDF5FF85-5FB3-42C9-96FB-95B0D27FBCB3/

Lībiņa-Egnere: Nav informācijas, ka no “ABLV Bank” būtu aizplūdušas lielas naudas summas

Rīga, 19.febr., LETA. Nav informācijas, ka pirms noteiktā aizlieguma par naudas izmaksāšanu no AS “ABLV Bank” būtu aizplūdušas lielas naudas summas, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).
Lībiņa-Egnere skaidroja, – ja būtu nepieciešams, Latvijai būtu jāspēj izpildīt likumā noteiktās saistības par noguldījumu garantēto apjomu. Saeimas deputāte informēja, ka atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai “ABLV Bank” garantēto noguldījumu apmērs ir aptuveni 525 miljoni eiro. Par praktiskas dabas jautājumiem būtu jāvaicā Finanšu ministrijai (FM) vai Valsts kases pārstāvjiem, piebilda komisijas vadītāja.
Vaicāta, vai noguldījumu garantiju fonds tiks izmantots, politiķe norādīja, ka to nevar komentēt.
NDK vadītāja kategoriski izslēdza iespēju ar valsts līdzekļiem piedalīties “ABLV Bank” situācijas stabilizēšanā. Viņa norādīja, ka lielākā daļa klientu nav Latvijas iedzīvotāji, un būtu “klaji bezatbildīgi tam izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus”.
Lībiņa-Egnere neizslēdza iespēju, ka pašreizējā nestabilitāte var radīt cilvēkos vēlmi izņemt savu naudu no bankas.
Politiķe norādīja, ka, visticamāk, trešdien, 21.februārī, varētu būs zināma sīkāka informācija par Eiropas Centrālās bankas (ECB) tālākajiem soļiem saistībā ar “ABLV Bank” situāciju.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Kā aģentūru LETA informēja FKTK Komunikācijas daļas pārstāve Ieva Upleja, saskaņā ar minēto lēmumu bankai ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/02EBCC55-AFA7-404A-B7F4-D4CB0BEA051D/

Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti 158 miljoni eiro

Rīga, 19.feb., LETA. Noguldījumu garantiju fondā (NGF) šobrīd ir uzkrāti 158 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Finanšu grūtībās nonākusī “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija otra lielākā banka Latvijā. Latvijas Komercbanku asociācijas jaunākie dati liecina, ka “ABLV Bank” noguldījumos septembra beigās bija piesaistījusi 2,675 miljardus eiro, kas ir par 8,1% jeb 235,277 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.
Tostarp uzņēmumu noguldījumi “ABLV Bank” septembra beigās bija 2,195 miljardu eiro apmērā, bet privātpersonu – 480,5 miljonu eiro apmērā. Pieprasījuma noguldījumi “ABLV Bank” septembra beigās bija 2,588 miljardu eiro apmērā, bet termiņnoguldījumi – 87,1 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus “ABLV Bank” 2017.gada pirmā pusgada pārskats liecina, ka bankas koncerna divdesmit lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra jūnija beigās veidoja 15,1% no kopējā koncerna noguldījumu apmēra, savukārt bankas divdesmit lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra veidoja 15,2% no kopējā bankas noguldījumu apmēra. No kopējā koncerna un bankas piesaistīto noguldījumu apmēra 83,9% bija piesaistīti no klientiem, kuru patiesā labuma guvēji ir NVS valstu rezidenti.
Asociācijas dati arī liecina, ka “ABLV Bank” 2017.gada jūnija beigās bija 21 589 klienti, tostarp 9356 juridiskās personas un 12 233 fiziskās personas. Bankas internetbankai bija 14 300 aktīvo lietotāju.
Jaunākos datus par “ABLV Bank” klientu bāzi bankas pārstāvji pagaidām aģentūrai LETA nav snieguši.
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir ne vairāk kā 100 000 eiro. Tāpat Noguldījumu garantiju likums nosaka noguldījumu kategorijas, kurām papildus garantētajai atlīdzībai piemērota papildu aizsardzība līdz 200 000 eiro. Nosacījumi, lai saņemtu papildu kompensāciju ir: līdzekļi klienta-privātpersonas kontā tika ieskaitīti ne agrāk, ka trīs mēnešu pirms noguldījumu nepieejamības dienas, tie veidojas no personai piederoša dzīvojamā nekustamā īpašuma pārdošanas, izmaksāti sociālam mērķim (piemēram, maksājums no laulātā šķiršanās gadījumā) vai kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumiem vai personas nepatiesu notiesāšanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/55383294-2A55-43D3-8415-81AF52181973/

Koalīcijas politiķi iestātos pret valsts līdzekļu ieguldīšanu “ABLV Bank” glābšanā

Rīga, 19.febr., LETA. Valsts līdzekļu ieguldīšana “ABLV Bank” glābšanā nebūtu atbalstāma, aģentūrai LETA uzsvēra vairāki koalīcijas politiķi.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot aktuālo jautājumu par “ABLV Bank” situāciju, akcentēja, ka noteikti neatbalstīs nodokļu maksātāju naudas novirzīšanu bankas stabilizēšanai.
Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks neredz iespēju, lai bankā tiktu ieguldīti valsts līdzekļi.
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībina-Egnere (V) uzsvēra, ka valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana “ABLV Bank” glābšanā ir kategoriski izslēgta, šāda iespēja komisijas sēdē netika apspriesta. Informācija par tālākajiem Eiropas Centrālās bankas lēmumiem attiecībā uz “ABLV Bank” būs pieejama pēc divām dienām.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) arī jau pauda, ka valsts neriskēs ar savu naudu, lai glābtu “ABLV Bank”. Ministre stāstīja, ka Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums “ABLV Bank” pret vērtspapīru ķīlu būtiski atšķiras no iepriekšējo valdību veiktajiem pasākumiem banku glābšanai. “Kopš 2008.gada vairs neeksistē nabassaite starp valsti un bankām, kad valsts mēdza glābt bankas, ieguldot savus līdzekļus. Valsts neriskēs ne ar vienu eiro, lai glābtu “ABLV Bank”,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka valsts nodokļu maksātāju naudu bankā neieguldīs. Valdības vadītājs tāpat vērsa uzmanību, ka “ABLV Bank” finansiālais stāvoklis nav salīdzināms ar situāciju, kāda savulaik bija “Parex” bankai un “Krājbankai”.
Attiecībā uz ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pārmetumiem “ABLV Bank” par iespējamu valsts amatpersonu kukuļošanu, Kučinkis akcentēja, ka, ja parādītos konkrēti fakti, valsts atbilstoši reaģētu neatkarīgi no tā, kuram šādā gadījumā nāktos “ciest”.
Runājot par Latvijas Bankas darbību, Kučinskis uzsvēra, ka pirmdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē visiem valdības locekļiem radās pārliecība, ka Latvijas Banka ir strādātspējīga un ar pietiekoši augstu kompetenci, lai risinātu tās atbildībā esošos jautājumus.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.
Savukārt Latvijas Banka piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.
“Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un FKTK atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” uzsvēra Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā aģentūra LETA uzzināja, lai arī aizdevums “ABLV Bank” ir piešķirts, nauda bankai pagaidām vēl nav pārskaitīta.
LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECFB3-A577-47CF-18BD-6A1E28F33FE3/

Eiropas Centrālā banka dod laiku situācijas stabilizēšanai ABLV bankā

Lai stabilizētu esošo situāciju, Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija, ievērojot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, ar 19.februāri pieņēmusi lēmumu ABLV bankai uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus klientu debeta operācijām.
Šāds lēmums pieņemts, lai dotu bankai pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, stabilizējot esošo situāciju un banka akumulētu nepieciešamos līdzekļus normālas darbības nodrošināšanai.
Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā.
Bankas aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku kā paredzēts standarta situācijās. Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/2B990F4A-EBA7-4729-8F7D-11902DB49754/

Latvijas banku sistēmas krīze apdraud Skanstes apkaimes attīstību

Lai noskaidrotu Eiropas Savienības līdzfinansētā Skanstes apkaimes revitalizācijas projekta risku izvērtējumu, ņemot vērā pēdējās nedēļas satraucošās norises Latvijas finanšu sistēmā, partijas “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcija rosinājusi un visas opozīcijas frakcijas ir vienojušās sasaukt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas ārkārtas sēdi.
Kā zināms, pagājušā nedēļā Latvijas finanšu sistēma cieta satricinājumu, kad ASV finanšu uzraudzības iestāde rosināja noteikt sankcijas pret “ABLV Bank”, kas esot saistīta ar dažādām pretlikumīgām darbībām.
Jāatzīmē, ka “ABLV Group”, kurā “ABLV Bank” ir mātes uzņēmums, ietilpst kompānija “Pillar”, kas lielākais nekustamo īpašumu attīstītājs Skanstes apkaimē.
Rīgas domes deputāts un partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Viesturs Zeps skaidro: “Ņemot vērā grūtības, kas ir skārušas “ABLV Bank”, pastāv nopietni riski, kas saistīti ar ES līdzfinansētā projekta Skanstes apkaimes revitalizāciju, t.sk. Skanstes tramvaja izbūvi. Lai noskaidrotu ES līdzfinansēto projektu ieviešanas risku, ar Rīgas domes opozīcijas frakcijām esam rosinājuši sasaukt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas ārkārtas sēdi.”
Par ziņotājiem uz ārkārtas sēdi aicināti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Armands Krūze un Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/C4375578-CB86-47FB-AAE4-31C84ABB27D3/

Jūrmalas pašvaldībai “ABLV Bank” esot norēķinu konts ar “nenozīmīgu atlikumu”

Rīga, 19.febr., LETA. Jūrmalas pašvaldībai ir norēķinu konts AS “ABLV Bank”, taču bankai piemērotie darbības ierobežojumi pašvaldības darbu un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem neietekmē, aģentūrai LETA sacīja pašvaldības pārstāve Zane Leite.
Viņa norādīja, ka konta apgrozījums un atlikums “ir nenozīmīgs pret kopējiem pašvaldības ieņēmumiem”. Pēc Leites paustām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteiktie ierobežojumi bankas darbībā pašvaldības darbu un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem neietekmē.
Pagaidām gan pašvaldība nav izlēmusi, kā risināt izveidojušos situāciju un gaidīs FKTK un Finanšu ministrijas norādījumus.
LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tikmēr FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Kā aģentūru LETA informēja FKTK Komunikācijas daļas pārstāve Ieva Upleja, saskaņā ar minēto lēmumu bankai ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.
Pagājušās nedēļas laikā kopš “FinCEN” paziņojuma par sankciju plāniem pret Latvijas “ABLV Bank” no tās izņemti 600 miljoni eiro, pirmdien preses konferencē sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EA3F1BAD-05E8-49C6-8E8A-3FB658724CA7/

LDDK: Būtiski notikumos finanšu sektorā iesaistītajām institūcijām pienākumus pildīt kvalitatīvi un maksimāli atbildīgi

Rīga, 19.febr., LETA. Ir būtiski, lai institūcijas, kas ir iesaistītas abos pašlaik aktuālākajos finanšu sektora notikumos, tām uzticētos pienākumus pildītu kvalitatīvi un maksimāli atbildīgi, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, komentējot Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča turēšanu aizdomās par kukuļņemšanu un komercbankai “ABLV Bank” noteiktos darbības ierobežojumus pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojuma par plāniem noteikt bankai sankcijas.
“Šobrīd trūkst informācijas, lai objektīvi izvērtētu situāciju pilnībā. Svarīgi, lai visas iesaistītās institūcijas uzticētos pienākumus pildītu kvalitatīvi un maksimāli atbildīgi. Nepieciešams nodrošināt situācijas stabilizāciju finanšu tirgū un pēc iespējas ātrāk novērst visus iespējamos riskus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī,” teica Meņģelsone.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume preses konferencē paziņoja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās.
Savukārt “FinCEN” pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” pārstāvji norādījuši, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskatot iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5085CE7D-96DF-4F63-BCC7-713130AF5608/

Premjers: Pašlaik nav iemesla neuzticēties FKTK

Rīga, 19.febr., LETA. Pašlaik nav iemesla neuzticēties finanšu sektora uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Runājot par banku sektora uzraudzību, Kučinskis norādīja, ka nav pamata domāt, ka FKTK uzraudzība būtu bijusi “neadekvāta vai sarunājuma”. Kopumā šīs jomas uzraudzība ir viens no būtiskiem jautājumiem, uzsvēra premjers.
Savukārt runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm, aizdomās par kukuļņemšanu aizturot Latvijas Bankas prezidentu Ilmātru Rimšēviču, Kučinskis pauda pārliecību, ka “šis nav šovs no KNAB puses” un darbībām ir pamats.
Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsvēra, ka nav pamata neuzticēties finanšu sektora uzraugam. Vienlaikus viņš piebilda, ka pašlaik situācija tikai attīstās, šī nav nobeiguma fāze, tāpēc ir pāragri sākt vērtēšanas darbu. Situācija jāstabilizē, un tā ir pirmā prioritāte, akcentēja ministrs.
Kā ziņots, FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Jau ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume preses konferencē paziņoja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Izmeklētāji sīkākas ziņas par lietu izmeklēšanas interesēs sniegt atteicās, tomēr apliecināja, ka šī lieta nav saistīta ar “FinCEN” paziņojumu un “ABLV Bank”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A365E268-35DD-40D2-B5C4-F450FA95BC40/

“ABLV Bank” neizslēdz darījumu un dzīvojamā kvartāla projekta “New Hanza” pārskatīšanu

Rīga,19.febr., LETA. “ABLV Bank” neizslēdz darījumu un dzīvojamā kvartāla projekta “New Hanza” pārskatīšanu, pirmdien preses konferencē sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Vaicāts, vai situācija, kad Eiropas Centrālā banka uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, ietekmēs, piemēram, “New Hanza” projektu, Bernis atzina, ka ilgtermiņā projekts varētu tikt pārskatīts.
“Šie projekti patlaban tiek attīstīti, bet ilgtermiņā tie tiks pārskatīti,” pauda Bernis un piebilda, ka patlaban svarīgākais ir stabilizēt bankas darbību.
“New Hanza” tiek veidots 24,5 hektāru platībā un tajā bez “ABLV Bank” galvenās mītnes, biroju un dzīvojamām ēkām paredzēts arī multifunkcionāls izklaides centrs “Hanzas perons”, bērnudārzs un skola, kā arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs un pilsētas dārzs.
Projektā investori līdz šim ieguldījuši apmēram 50 miljonus eiro, savukārt 2018.gadā plānots ieguldīt vēl 40 miljonus eiro.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FDF1C14C-3AD9-4762-8226-3FC62E5981EE/

Glābs “ABLV Bank”

Latvijas Banka piešķīrusi “ABLV Bank” aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā. “Ņemot vērā bankas “ABLV Bank” lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu “ABLV Bank” 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru,” uzsvēra Latvijas Bankā. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “ABLV Bank”, lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Ziņa satraukusi daudzus tvitera lietotājus, kuriem notikušais atgādina savulaik bankrotējušās “Parex bankas” glābšanu.

Viedokli izsaka vēsturnieks Gustavs Strenga.
Gustavs Strenga
@agnerts
Korupcija tomēr ir nenormāli dārga, jo rēķinu piestāda nevis korumpantiem, bet sabiedrībai un tai ir ilgtermiņa sekas, kuras skar visus.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ablv-bank-lugs-aizdevumu-lidz-480-miljoniem-uz-laiku-aptur-bankas-klientu-maksajumus.a268466/
Mon Feb 19 07:36:54 +0000 2018

Aizdomu pilns ir sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Hmieļevskis.
Dzintars Hmieļevskis
@Dzintarsh
Sakot, ka vēlēšanu gadā mūs sagaida liela jautrība, noteikti nebiju domājis beigas vienai no lielākajām Latvijas bankām vai centrālās bankas prezidenta nonākšanu tuptūzī.
Panikai nav iemesla, taču sūdi būs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ablv-bank-lugs-aizdevumu-lidz-480-miljoniem-uz-laiku-aptur-bankas-klientu-maksajumus.a268466/
Mon Feb 19 04:18:27 +0000 2018

Ziņa satraukusi tvitera lietotāju Jāni Bērziņu.
Jānis Bērziņš
@RedWhiteRedLV
Es kaut kā neiebraucu… ABLV apgalvo, ka neko neprasa, bet LB tomēr no viņiem nopērk kaut kādas (it kā LV valsts) obligācijas 480 mlj. eur apmērā?
Kurš melo? https://twitter.com/lsmlv/status/965469701928255488
Mon Feb 19 07:13:08 +0000 2018

Notikušais izbrīna uzņēmēju Ingu Kļaviņu.
Ingus Kļaviņš
@ingusklavins
Nespēju noticēt – Parex nr.2 ? Tagad viss sāk nostāties savās vietās. Postkomunisti kārtējo reizi glābj ušakovbandītu rūpalu, Rimševičs acīmredzot iebildis un šo ātri norakstīja. Ar ZZS pie valdīšanas tas ir tik vienkārši …
http://www.la.lv/latvijas-banka-iegadajusies-ablv-bank-vertspapirus-bankas-likviditates-nodrosinasanai/
Sun Feb 18 14:55:23 +0000 2018

Latvijas Bankas rīcība nav pieņemama uzņēmējam Andrim K.Bērziņam.
Andris K. Berzins
@akberzins
Man nav pieņemami, ka @LatvijasBanka izdod manus samaksātos nodokļus lai pārfinansētu @ABLV_Bank. Nodrošinat mazo noguldītāju naudu, jā, bet bankas noguldītāji 89% ir NVS valsts pilsoņi, ne LV pilsoņi. Vajag beidzot no nerezidentu naudas pūžņa atbrīvoties https://irir.lv/2018/02/18/latvijas-banka-iegadajas-ablv-bank-vertspapirus-bankas-likviditates-nodrosinasanai
Sun Feb 18 18:35:01 +0000 2018

Satraukumu mēģina remdēt baņķieris Harijs Āboliņš.
Harijs Abolins
@baurisharijs
@akberzins @LatvijasBanka @ABLV_Bank Vajag nedaudz kompetences pirms mētājaties ar apvainojumiem. Ja LB iegādājas Latvijas valsts obligācijas, nekādā veidā netiek aiztikts precīzi neviens nodokļu maksātāju cents.
Sun Feb 18 20:45:53 +0000 2018
Andris K. Berzins
@akberzins
@baurisharijs @LatvijasBanka @ABLV_Bank Pagaidām jā. Skat nākamo šī rīta ziņu. Man bail, ka tas viss ļoti ātri novedīs pie Parex2….. http://www.leta.lv/home/important/02EA3013-C050-48FB-A0AF-320C39611E69/
Mon Feb 19 04:39:38 +0000 2018

Latvijas Bankas nodomu neatbalsta arī tviterlietotāja Elza.
elza ?
@elzalatv
“Latvijas Banka pelna naudu Latvijas budžetam.”
Tātad, aizdodot 480 miljonus € divu miljonāru privātajai bankai, 480 milj.€ nenonāks Latvijas budžetā.
Ticība, ka šis aizdevums tiks atgūts, ir apm. tikpat liela, kā bija ticība atgūt visu to naudu, kas tika ieguldīta Pareksā. https://twitter.com/naivists/status/965478936842067968
Mon Feb 19 07:18:48 +0000 2018

Viņai atbild Latvijas Bankas IT speciālists Krišs Rauhvargers.
Krišs Rauhvargers
@naivists
@elzalatv 1) ir runa par vērtspapīru iegādi 480 mio vērtībā. Nevis “kaut kādu”, bet augstas likviditātes papīru, ko var pārdot tālāk, kad būtu vajadzība.
2) 480mio tāpat nenonāktu Latvijas budžetā, jo budžetā LB pārskaita daļu peļņas, nevis aktīvus!
Mon Feb 19 07:21:09 +0000 2018

Tvitera lietotājs Edgars Maskalāns un telekomunikāciju nozarē strādājošais Atis Skuja notikušajā saskatījuši ironiju.
Edgars Maskalans
@Emaska
Bagātākie cilvēki Latvijā #Fils #Bernis prasīs aizdevumu valstij! #ABLV
Kretīnisms
Mon Feb 19 06:05:15 +0000 2018
Atis Skuja
@Florestanss
@miculis Kaut kā smieklīgi, jāglābj 2 latvijas bagātākie cilvēki.
Mon Feb 19 05:35:44 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/3464072b-277b-42a7-aaf2-2b68d6067281