OIK reforma tika apzināti īstenota atsevišķu uzņēmumu interesēs; lai to izmainītu, vajadzīga tikai politiskā griba un mazliet godaprāta

Ekonomikas ministrija (EM) ļoti labi apzinājās, kāds būs šīs jaunās “obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformas” rezultāts – tā tika veidota un mērķtiecīgi virzīta, lai dažiem uzņēmumiem varētu būtiski samazināt OIK slogu, pārliekot to uz pārējo uzņēmumu pleciem, norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš – Tāpēc tā tika virzīta steidzamības kārtā kopā ar budžeta paketi un pieņemta nakts melnumā, lai gan tai ar 2017. gada budžetu nebija nekāda sakara.
Liekulīgas ir arī koalīcijas partneru tagad paustās rūpes par Latvijas zemniekiem, jo tie atbalstīja šo EM virzīto “OIK reformu” par spīti opozīcijas paustajiem argumentiem un brīdinājumiem.
“Ja tik tiešām EM un koalīcijas partneriem ir vēlme atrisināt šo kārtējo “OIK afēras” ietvaros radīto EM skandālu, nevis tikai imitēt vētrainas darbības, lai varētu turpinātu piesegt pašas radītos “OIK afēras” rezultātus, tas ir vienkārši un ātri izdarāms – veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos,” uzskata Zariņš.
Pirmkārt, paredzot “sezonālā pieslēguma” iespēju, nosakot atbilstošu minimālo pieslēguma periodu un pieslēguma efektivitātes kritērijus, lai nodrošinātu šo iespēju paredzētajām mērķa grupām, piemēram, zemnieku saimniecībām, bet novērstu “izmaksu optimizācijas” iespējas tiem, kuri šo pieslēguma iespēju neizmanto pietiekoši efektīvi, piemēram – “guloši” nekustamie īpašumi.
Otrkārt, esošā metodika aprēķina un diferencē OIK pēc iepriekšējā gada datiem, taču ņemot vērā, ka valsts ir atpirkusi no Latvenergo 75% obligātā iepirkuma apjomu, kurš veidoja lielāko OIK jaudas komponentes daļu, bet no šī gada Latvenergo tas vairāk nav jāmaksā, tad pamatoti būtu to ņemt vērā, tagad nosakot OIK diferenciāciju starp jaudas un elektrības komponentēm – balstoties uz reālo izmaksu sadalījumu, kas tagad nav ņemts vērā, tādejādi saglabājot nepamatoti lielu OIK jaudas komponenti.
Taču visefektīvākā iespēja nozīmīgi samazināt augsto OIK slogu, ir nodrošināt atbilstošu “OIK nozares” pārraudzību, kuru EM joprojām “nez kāpēc” nevēlās īstenot.
“Un ja EM tik tiešām beidzot patiesi vēlas izveidot visiem godīgu OIK izmaksu pārdales mehānismu, nevis tikai slēpt kārtējo neveiksmīgo manipulāciju, tad vispirms EM vajadzētu zemniekiem un pārējiem, uz kuriem tagad gulstas papildus OIK maksājumu slogs, atklāti acīs skatoties paskaidrot, kāpēc vispār vajadzēja īstenot šādu “OIK reformu” par labu energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem jau tā 85% no OIK izmaksām tiek kompensētas uz visas pārējās sabiedrības rēķina?” norāda deputāts Zariņš.
Ja EM izvairās to darīt, tad atbilstošām kompetentām iestādēm nemaz nebūtu tik grūti noskaidrot, kurš konkrēti no šīs “OIK reformas” ir vislielākais ieguvējs, un kāda ir bijusi tā saistība ar šīs “OIK reformas” lēmuma virzītājiem, lai varētu izvērtēt – kā interesēs patiesībā ir tikusi īstenota šī “OIK reforma”, kuru EM bīdīja steidzami “nakts melnumā”, neļaujot to izdiskutēt, lai rezultātā tā stātos spēkā tikai aiznākošajā gadā?
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/9A22DF51-F727-4BA6-8AAA-A4B12507C924/