ASV Valsts kase vēršas pret “ABLV Bank” saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām
Rīga, 13.febr., LETA. ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls noteicis sankcijas Latvijas bankai “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
ASV Valsts kase uzskata, ka Latvijas komercbanka “ABLV Bank” rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” teikts ASV Valsts kases paziņojumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/3F66FCFB-167A-47B6-B431-0E79DCFAB475/
ASV nosaka sankcijas “ABLV Bank” saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām
Rīga, 13.febr., LETA. Rīga, 13.febr., LETA–POLITICO. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) noteicis sankcijas Latvijas bankai “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”
Banka nav novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Ministrijas lēmumus liek finanšu institūcijām spert īpašus pasākumus pret banku. Šie pasākumi var ietvert ziņošanu par noteiktām transakcijām un korespondentkontu vai izmaksas kontu aizliegumu.
Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – apstiprināja, ka ir informēta par šādu ASV Finanšu ministrijas iestādes paziņojumu.
FKTK uzsvēra, ka “ABLV Bank” turpina darbību un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu darbu ar FinCEN. Banka esot tiesīga izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu 60 dienu laikā.
FKTK iepazīstas ar šo paziņojumu pamatojošajiem dokumentiem, kā arī sadarbojas ar Eiropas Centrālo Banku, kuras tiešajā uzraudzībā atrodas šī Latvijas komercbanka.
“ABLV Bank” ir jāturpina iesāktais darbs un komunikācija ar klientiem, lai nodrošinātu tiem visu nepieciešamo informāciju un sniegtu nolīgtos pakalpojumus, savukārt klientiem papildu informācijas saņemšanai ir jāvēršas bankā, informēja FKTK.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” ir otra lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
“ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) uzraudzībā.
ECB īstenotais Vienotais uzraudzības mehānisms darbu sāka 2014.gada novembrī. Tā mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību un veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā. Pašlaik mehānismā ietilpst 19 eirozonas valstis. ECB tieši uzraugāmās kredītiestādes veido gandrīz 85% no eirozonas banku kopējiem aktīviem.
Katrā valstī ECB tiešai uzraudzībai pakļautas vismaz trīs vissvarīgākās kredītiestādes. Latvijā ECB tieši uzrauga “Swedbank”, “SEB banku” un “ABLV Bank”. Uzraudzība norit sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/AA671342-2A17-40FB-91D6-7B975804A0E2/
“FinCEN”: “ABLV Bank” vadība izmantojusi kukuļdošanu amatpersonu ietekmēšanai Latvijā
Rīga, 14.febr., LETA. Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) publiskotajā paziņojumā.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā. Banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
2014.gadā “ABLV Bank” bija iesaistīta vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtu aktīvu nozagšanā no trim Moldovas bankām – “BC Unibank S.A.”, “Banca Sociala S.A.” un “Banca de Economii S.A.”. Noziedznieki pārņēma šīs trīs bankas, izmantojot necaurskatāmu īpašumtiesību struktūru, ko daļēji finansēja “ABLV Bank” aizdevumi ofšoru uzņēmumiem, teikts ziņojumā.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF6D-E022-22BA-24CC-1330087C227D/
“ABLV Bank”: ASV Finanšu ministrijas ziņojumā nav ņemts vērā bankas paveiktais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā
Rīga, 13.febr., LETA. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumā par Latvijas komercbanku “ABLV Bank” izmantota nepatiesa informācija, kā arī nav ņemts vērā bankas pēdējos gados paveiktais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, teikts “ABLV Bank” paziņojumā.
“ABLV Bank” uzsver, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka patlaban izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus, un “pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus”.
“Mēs cieši sadarbojamies ar regulatoru, lai atklāti sniegtu visu nepieciešamo informāciju,” teikts “ABLV Bank” paziņojumā.
“ABLV Bank” uzsver, ka savā darbībā konsekventi ievēro starptautiskās, tajā skaitā Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. “Pēdējo gadu laikā “ABLV Bank” ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska un sankciju riska pārvaldīšanas jomā,” norādīja bankas pārstāvji.
Pēdējo divu gadu laikā banka esot veikusi vairākas neatkarīgas pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā sadarbībā ar ASV konsultantiem “Navigant Consulting” un “K2 Intelligence”. Kā uzsvērts paziņojumā, abu konsultantu ieteikumi ir izpildīti.
Tāpat banka atbilstības jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršan. sadarbojoties ar ASV stratēģisko konsultantu “Financial Integrity Network”.
Kā ziņots, FinCEN vērsies pret “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
FinCEN Latvijas bankai rosina piemērot Patriotu likuma 311.pantu, kas paredz aizliegumu atvērt un uzturēt korespondentkontu ASV, bet vajadzīgas gadījumā var nogriezt bankas piekļuvi ASV finanšu sektoram.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”
Banka neesot novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Ministrijas lēmumus liek finanšu institūcijām spert īpašus pasākumus pret banku. Šie pasākumi var ietvert ziņošanu par noteiktām transakcijām un korespondentkontu vai izmaksas kontu aizliegumu.
Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – apstiprināja, ka ir informēta par šādu ASV Finanšu ministrijas iestādes paziņojumu. FKTK uzsvēra, ka “ABLV Bank” turpina darbību un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu darbu ar FinCEN. Banka esot tiesīga izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu 60 dienu laikā.
“ABLV Bank” ir jāturpina iesāktais darbs un komunikācija ar klientiem, lai nodrošinātu tiem visu nepieciešamo informāciju un sniegtu nolīgtos pakalpojumus, savukārt klientiem papildu informācijas saņemšanai ir jāvēršas bankā, informēja FKTK.
FKTK iepazīstas ar šo paziņojumu pamatojošajiem dokumentiem, kā arī sadarbojas ar Eiropas Centrālo Banku, kuras tiešajā uzraudzībā atrodas šī Latvijas komercbanka.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” ir otra lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
“ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) uzraudzībā.
ECB īstenotais Vienotais uzraudzības mehānisms darbu sāka 2014.gada novembrī. Tā mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību un veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā. Pašlaik mehānismā ietilpst 19 eirozonas valstis. ECB tieši uzraugāmās kredītiestādes veido gandrīz 85% no eirozonas banku kopējiem aktīviem.
Katrā valstī ECB tiešai uzraudzībai pakļautas vismaz trīs vissvarīgākās kredītiestādes. Latvijā ECB tieši uzrauga “Swedbank”, “SEB banku” un “ABLV Bank”. Uzraudzība norit sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/8524B042-6693-4638-B251-90956AEC63E2/
“ABLV Bank” pusotra gada laikā IT sistēmās un biznesa procesu uzlabojumos, kas saistīti ar klientu un darījumu kontroli, ieguldījusi 9,5 miljonus eiro
Rīga, 14.feb., LETA. “ABLV Bank” apmēram pusotra gada laikā bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās un biznesa procesu uzlabojumos, kas saistīti ar klientu un darījumu kontroli, ieguldījusi 9,5 miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte, komentējot ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) plānus piemērot sankcijas bankai par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“Pēdējo gadu laikā esam būtiski samazinājuši ar klientu darījumiem saistītos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) un reputācijas riskus. Plānveidīgi un mērķtiecīgi veikta klientu bāzes pārskatīšana, un, salīdzinot ar 2015.gada beigām, 2017.gada beigās esam to samazinājuši par 21,3%. Atteicāmies no sadarbības ar klientiem, kuru darbība varēja radīt nepieņemami augstu risku, vai arī klienti nebija gatavi pietiekamā apmērā sniegt darījumus paskaidrojošu informāciju,” pauda Bunte.
Viņš arī informēja, ka, izpildot apņemšanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) 2016.gada 26.maijā noslēgtā administratīvā līguma ietvaros, šajā laika periodā IT sistēmās un biznesa procesu uzlabojumos, kas saistīti ar klientu un darījumu kontroli, ieguldīti 9,5 miljoni eiro. “Tagad katra darījuma atbilstības pārbaudei vidēji patērējam vismaz par trešdaļu resursu vairāk. Būtiski palielināta riska pārvaldībā un finanšu noziegumu novēršanas jomā strādājošo struktūrvienību kopējā kapacitāte – šobrīd ar atbilstību darbs saistīts katram sestajam bankas darbiniekam jeb aptuveni 16%. Speciālas apmācības NILLTF novēršanas jomā tika organizētas arī pārējiem darbiniekiem, kuru ikdienas pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar klientu apkalpošanu un darījumu apstrādi,” klāstīja Bunte.
Tāpat viņš norādīja, ka laika posmā no 2016.gada beigām līdz 2017.gada oktobrim FKTK veica neklātienes mērķa pārbaudi “ABLV Bank”. Tostarp 2017.gada 24.maijā pārbaudes rezultātā FKTK ierosināja administratīvo lietu, savukārt 2017.gada 24.novembrī FKTK un “ABLV Bank” noslēdza administratīvo līgumu, kurā vienojās par administratīvās lietas izbeigšanu. Pārbaudē FKTK konstatēja, ka “ABLV Bank” darbība atbilst starptautisko, tostarp Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu prasībām. Bunte arī citēja FKTK pausto: “Komisija nav konstatējusi bankas darbībā starptautisko, tajā skaitā Eiropas Savienības sankciju, Latvijas Republikas nacionālo sankciju, kā arī ASV noteikto sankciju pārkāpumus.”
Bunte piebilda, ka pēdējo divu gadu laikā banka ir veikusi arī vairākas neatkarīgas pārbaudes NILLTF novēršanas jomā, tostarp sadarbībā ar ASV konsultantiem “Navigant Consulting” un “K2 Intelligence”. Tāpat banka sadarbojas ar stratēģisko konsultantu no ASV “Financial Integrity Network” (FIN) atbilstības jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. “Banka savlaicīgi ir izpildījusi visus neatkarīgo konsultantu ieteikumus,” viņš uzsvēra.
“ABLV Bank” sabiedrisko attiecību speciālists arī norādīja, ka “ABLV Bank” turpinās pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, tostarp NILLTF novēršanas riska un sankciju riska pārvaldīšanas jomās.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FinCEN plāno noteikt sankcijas pret “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”
Banka nav novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4F26C739-3FA6-48F9-8ADD-B83B201E7DB8/
Deputāts Seržants: Latvijai jāsūta tiesiskās palīdzības lūgums ASV pēc sīkākām ziņām par pārmetumiem “AB LV Bank”
Rīga, 14.febr., LETA. Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām jāvēršas ar tiesiskās palīdzības lūgumu ASV, lai saņemtu sīkākas ziņas par ASV Finanšu ministrijas (FM) institūcijas pārmetumiem “ABLV Bank”, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Seržants (ZZS).
ASV FM Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) atzinumā par “ABLV Bank” norādīts uz Latvijas amatpersonu kukuļošanu un naudas atmazgāšanu.
Seržants kā piemēru norādīja autoražotāja “Daimler” kukuļdošanas lietu, kura tika sākta citā valstī. Tās laikā Latvija lūdza sniegt ārvalstu izmeklētāju rīcībā esošo informāciju, un sadarbība vērtējama kā pozitīva, atgādināja politiķis.
Lai sūtītu tiesiskās palīdzības lūgumu, kādai no iestādēm šajā jautājumā ir “jārosina lieta”, norādīja Seržants. No tā, ka pēc “FinCEN” atzinuma “ABLV Bank” var tikt noņemts dolāru korespondentkonts, var secināt, ka saņemtā informācija ir nopietna, pauda politiķis. Viņš reizē norādīja uz bankas tiesībām sniegt savu skaidrojumu ASV pusei.
Seržants pieļāva iespēju, ka šī situācija vārētu tikt apspriesta gan Korupcijas novēršanas komisijas, gan Nacionālās drošības komisijas sēdēs. Tajā skaitā nepieciešams iegūt informāciju, kādas sekas var būt ASV puses pieņemtajiem lēmumiem, ņemot vērā, ka “ABLV Bank” vērtējama kā sistēmiska banka, piebilda deputāts.
Kā ziņots, Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts “FinCEN” publiskotajā paziņojumā.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF6D-05BE-013E-8B78-F1C0D0396D03/
Abu Meri: Latvijas atbildīgajām institūcijām jāizvērtē ASV Finanšu ministrijas pārmetumi “ABLV Bank”
Rīga, 14.febr., LETA. Latvijas atbildīgajām institūcijām jāizvērtē ASV Finanšu ministrijas (FM) institūcijas pārmetumi “ABLV Bank”, aģentūrai LETA pauda partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
ASV FM Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) atzinumā par “ABLV Bank” norādīts uz Latvijas amatpersonu kukuļošanu un naudas atmazgāšanu.
Abu Meri akcentēja, ka ASV FM Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) atzinumā paustais nav labas ziņas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram rūp tiesiska valsts. Šādā situācijā par izteiktajiem pārmetumiem izvērtējums jāveic Latvijas atbildīgajām iestādēm, tajā skaitā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Latvijas Bankai.
Secinot, ka tas nepieciešams, iestādes šajā situācijā varētu arī sākt izmeklēšanu, norādīja politiķis, akcentējot, ka atzinumā konstatētais ir nopietns signāls Latvijai, uz ko atbilstoši jāreaģē.
Taujāts par politisko reakciju, “Vienotības” frakcijas vadītājs norādīja, ka, pirmkārt tas ir izpildvaras līmeņa jautājums, uz kuru valdībai ir atbilstoši jāreaģē, norādot uz nepieciešamajiem soļiem. Saeima nepieciešamības gadījumā varētu veikt nepieciešamos grozījumus likumos, skaidroja Abu Meri.
Kā ziņots, Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts “FinCEN” publiskotajā paziņojumā.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF69-8A4B-6792-B654-9BF3936D23C0/
KNAB veic pārbaudi par “ABLV Bank” iespējamo kukuļdošanu, ietekmējot Latvijas amatpersonas
Rīga, 14.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume jau vakar sociālajā tīklā “twitter” ierakstījis, ka KNAB veicot ziņojumā iekļautās informācijas pārbaudi atbilstoši biroja kompetencei. Par rezultātiem publiski birojs paziņos līdzko tas būs iespējams.
“FinCEN” publiskotajā paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā. Banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
2014.gadā “ABLV Bank” bija iesaistīta vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtu aktīvu nozagšanā no trim Moldovas bankām – “BC Unibank S.A.”, “Banca Sociala S.A.” un “Banca de Economii S.A.”. Noziedznieki pārņēma šīs trīs bankas, izmantojot necaurskatāmu īpašumtiesību struktūru, ko daļēji finansēja “ABLV Bank” aizdevumi ofšoru uzņēmumiem, teikts ziņojumā.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Aģentūra LETA arī ziņoja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D1F14715-700D-404C-BE3C-3C8C8B2F0C45/
“ABLV Bank” trešdien preses konferencē informēs par FinCEN ziņojumu
Rīga, 14.feb., LETA. “ABLV Bank” trešdien preses konferencē informēs par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumu, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Preses brīfings notiks plkst.15.30, Elizabetes ielā 23, Rīgā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FinCEN plāno noteikt sankcijas pret “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”
Banka nav novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/10C18652-4887-4F6D-A9F1-9F34175FA0CF/
VIDEO: “ABLV Bank”: Banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus
Rīga, 14.feb., LETA. Latvijas “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams, trešdien preses brīfingā paziņoja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka šodien ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” sacīja Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Reinfelds norādīja, ka “ABLV Bank” kategoriski iestājas pret finanšu institūciju izmantošanu prettiesiskām darbībām, tostarp to izmantošanai noziedzīgu iegūto līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai un sankciju apiešanai, un pilnībā atbalsta ASV Valsts departamenta cīņu pret šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. “ABLV Bank” ir arī sazinājusies ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai sāktu sarunas un sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā un veiktu visas nepieciešamās korektīvās darbības.
Bankas izpilddirektora vietnieks atzīmēja, ka “ABLV Bank” iekšējā kontroles sistēma līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju apiešanas novēršanas jomā un ieviestie kontroles risinājumi ir auditēti un pārbaudīti gan no regulatoru, gan starptautisku auditoru puses. Banka arī piekopj nulles tolerances politiku attiecībā uz klientiem, kuru darījumi var tikt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai sankciju pārkāpumiem.
“Tomēr, ja kāds, izmantojot bankas pakalpojumus, veic manipulācijas un krāpnieciskas darbības, banka tam pievērš visaugstāko prioritāti, lai atklātu noziedzīgu darbību un ziņotu par to tiesībsargājošajām institūcijām. Mēs vēršamies pret katru, kas cenšas mūsu banku izmantot noziedzīgiem mērķiem,” uzsvēra Reinfelds.
Viņš arī apliecināja, ka banka sniegs visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu.
Pēc Reinfelda teiktā, “ABLV Bank” ir atvērta jebkuru kompetento iestāžu atkārtotām un jaunām pārbaudēm un pati veicinās to īstenošanu, lai mazinātu jebkādas aizdomas par izskanējušo informāciju.
“Tāpat esam vienmēr bijuši un būsim atvērti sadarbībai ar ASV valsts iestādēm un esam gatavi nodrošināt nepieciešamo informāciju, sniedzot ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem iespēju veikt pārbaudi ar neierobežotām pieejām bankas informācijai,” viņš sacīja.
Bankas pārstāvis minēja, ka pēdējo gadu laikā “ABLV Bank” ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas.
“Mēs arī turpmāk būsim gatavi jebkurām rekomendācijām, kas stiprinātu bankas darbību. Papildu tam pēdējo divu gadu laikā banka veikusi vairākas neatkarīgas pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tostarp sadarbībā ar ASV konsultantiem “Navigant Consulting” un “K2 Intelligence”. Abu konsultantu ieteikumi jau ir izpildīti. Tāpat banka sadarbojas ar stratēģisko konsultantu no ASV “Financial Integrity Network” (FIN) atbilstības jautājumos,” klāstīja Reinfelds.
Viņš arī norādīja, ka par “FinCEN” paziņojumā minēto Ziemeļkorejas gadījumu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) puses bija ierosināta administratīvā lieta un 2017.gada novembrī noslēgts administratīvais līgums. Pēc pusgadu ilgušas pārbaudes tika sniegts atzinums, ka bankas darbībā nav konstatēti starptautisko, tostarp Eiropas Savienības sankciju, Latvijas nacionālo sankciju, kā arī ASV noteikto sankciju pārkāpumi.
Savukārt 2017.gada 24.maijā “ABLV Bank” vērsās Drošības policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu par apstākļiem un apgalvojumiem, kas bija izskanējuši attiecībā uz iespējamo Ziemeļkorejas starptautisko sankciju apiešanu. “Iesniedzām pieteikumu, jo nedz no bankas rīcībā esošajiem dokumentiem, nedz no bankas iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, nedz no publiskajiem resursiem netika konstatēta neviena bankas klienta saistība ar lietas materiālos minēto Ziemeļkorejas uzņēmumu,” sacīja Reinfelds.
Tāpat viņš norādīja, ka attiecībā par Moldovas lietu, kas pieminēta ASV ziņojumā un bija plaši atspoguļota medijos, banka 2016.gadā 15.augustā vērsās Valsts policijā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, jo tā saskārās ar organizēta noziedzīga grupēja prettiesisku rīcību, kas ilglaicīgi un mērķtiecīgi maldināja banku par veikto darījumu būtību un naudas līdzekļu piederību. “Minētās lietas ietvaros, izanalizējot situāciju, banka vienojās ar regulatoru vēl vairāk stiprināt nepieciešamos kontroles mehānismus un ieguldīja gandrīz 10 miljonus eiro to pilnveidošanai,” piebilda Reinfelds.
Viņš arī uzsvēra, ka “ABLV Bank” turpina darbību, veicot pārrunas ar visiem partneriem un finanšu institūcijām, aktīvi skaidrojot savu nostāju.
“Varam apliecināt, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī. Notikušais ir nepārvaramas varas situācija, līdz ar to varam apliecināt, ka daļa no pakalpojumiem šobrīd klientiem var būt nepieejami,” sacīja bankas pārstāvis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
VIDEO: https://youtu.be/9ziUbBjLMSM
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7D152A78-2D66-4E94-A5E1-6388E4CD4973/
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pērn no “ABLV Bank” saņēmis vairākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem
Rīga, 14.feb., LETA. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pagājušā gadā no Latvijas komercbankas “ABLV Bank” ir saņēmis vairākus ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, turklāt daļu šīs informācijas dienests nodevis izvērtēšanai tiesībsargājošās iestādēm, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns aģentūrai LETA teica, ka viņa vadītās iestādes kompetencē neietilpst banku uzraudzība un iespējamie banku izdarītie pārkāpumi, jo banku darbības uzraudzība ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kompetencē.
Dienests atbilstoši “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam” saņem un analizē banku dienestam nosūtītos ziņojumus par viņu klientu veiktajiem neparastiem un aizdomīgiem klientu finanšu darījumiem. “Tikai uzrauga – FKTK pienākums ir pārbaudīt vai bankā kā minētā likuma subjektā tiek ievērotas šā likuma prasības. Ja uzraugs konstatē banku klientu aizdomīgus darījumus, par kuriem banka labprātīgi nav ziņojusi dienestam, tad viņa pienākums ir vērsties pie mums ar attiecīgiem ziņojumiem” uzsvēra Burkāns.
Burkāns apliecināja, ka dienests pagājušā gadā no “ABLV Bank” ir saņēmis daudzus ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Daļu no šiem ziņojumiem Burkāna vadītais dienests ir iekļāvis materiālos, kas nosūtīti tiesībsargājošām iestādēm – Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldei vai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa sākšanu.
Dienesta vadītājs gan detalizētāk nekomentēja vai izmeklēšanas iestādes ir sākušas kriminālprocesus par “ABLV Bank” klientu darījumiem. Viņš arī neminēja konkrētas aizdomīgo darījumu summas.
Kopumā pagājušā gadā dienests izmeklēšanas iestādēm nodevis 225 materiālus par iespējamiem noziegumiem, tajā skaitā 202 materiālus par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat dienests pērn kopumā izdevis rīkojumus par 45,6 miljonu eiro iesaldēšanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds paziņoja, ka banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B3CC748F-D66F-4413-AA43-FEAF7571FE33/
Komercbanku asociācija atbalsta banku uzraugošo institūciju skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā
Rīga, 14.feb., LETA. Komercbanku asociācija atbalsta banku uzraugošo institūciju skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā, atzīmēja asociācijā, komentējot ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) plānus piemērot sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“Latvijas Komercbanku asociācijai, pārstāvot Latvijas banku sektoru, ir neiecietīga attieksme pret pārkāpumiem un Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām. Latvijas Komercbanku asociācija atbalsta banku nozares uzraugošo institūciju skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā, kā arī sagaida vispusīgu izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu pusē, lai varētu vērsties pret fiziskām un juridiskām personām, ieskaitot banku akcionārus, amatpersonas un darbiniekus, kas mēģina izmantot vai izmanto Latvijas finanšu sistēmu prettiesiskiem mērķiem,” sacīts asociācijas paziņojumā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka Latvijas banku nozare ir apņēmusies ievērot Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Latvijas un arī atsevišķu ārvalstu, piemēram, ASV, noteiktās prasības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un terorisma finansēšanas novēršanas (CFT), kā arī starptautisko finanšu sankciju jomā un turpinās iesāktās aktivitātes, lai nepieļautu banku iesaistīšanos vai to izmantošanu finanšu noziegumiem.
Vērtējot Latvijas banku sektora paveikto finanšu noziegumu apkarošanā, asociācijā atzīmēja, ka kopš 2016.gada ir noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem. “Banku nozare izprot situācijas nopietnību un turpinās vēl aktīvāk risināt Latvijas banku sektora problēmas, kas iepriekš bija saistītas ar pārmērīga riska uzņemšanos,” pauda asociācijā.
Latvijas Komercbanku asociācijā arī minēja, ka 2017.gada vasarā nozarei izdevās vienoties par augstāko standartu ieviešanu un ievērošanu, izstrādājot un asociācijas padomē oktobrī apstiprinot nozares pašregulācijas dokumentus – AML/CFT politiku un vadlīnijas. “Pieņemtie pašregulācijas dokumenti ir nozīmīgs solis Latvijas Komercbanku asociācijas mērķa sasniegšanā – tuvākajos 2-3 gados savu biedru vidū sasniegt augstākos starptautiskos standartus finanšu noziegumu novēršanā un apkarošanā,” sacīts paziņojumā.
Asociācijā minēja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju piemērošanas politika definējusi vienotas paaugstinātas prasības sadarbībai ar čaulas veidojumiem, proti, uzņēmumiem, kam nav saistības ar reālu saimniecisko darbību vai kas neveido saimnieciskās darbības veidam atbilstošu ekonomisko vērtību. Mērķis ir panākt lielāku caurskatāmību korporatīvajās struktūrās un darījumos, kurus apkalpo asociācijas biedri.
Vadlīnijas par paaugstināta riska jurisdikcijām arī nosaka, ka bankas nesadarbojas ar Finanšu darbības darba grupas (Financial Action Task Force (FATF) noteiktajām augsta riska jurisdikcijām. Īpaša piesardzība bankām jāievēro sadarbībā ar citām jurisdikcijām, kam dažādos starptautiski atzītos sarakstos ir augsta riska rangs, piemēram, nekāda netieša vai tieša sadarbība ar personām un uzņēmumiem no Ziemeļkorejas. Jaunā nozares politika paredz arī nulles toleranci pret likuma pārkāpumiem un prettiesisku darbību, kā arī stiprināt aktīvu sadarbību ar valsts iestādēm un tiesībsargājošajām iestādēm.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis aģentūrai LETA sacīja, ka ikvienas uzraugošās institūcijas konstatēto trūkumu ir jāuzņem nopietni un nekavējoties jāveic iekšējā izmeklēšana – jākonstatē iespējamo pārkāpumu apmērs, jāsadarbojas ar uzraudzības iestādēm un jāsniedz visa nepieciešamā informācija. “Šādos gadījums noteikti jālemj par neatkarīgu konsultantu piesaisti,” viņš piebilda.
Brazovskis arī uzsvēra, ka ikviens šāds gadījums nopietni iedragā nozares reputāciju, liekot katram tirgus spēlētājam vēlreiz izvērtēt valstij un nozarei kopumā piemītošos paaugstinātos riskus ar atsevišķiem pakalpojumiem, klientiem un jurisdikcijām.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FinCEN plāno noteikt sankcijas pret “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu,” paziņoja finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem.”
Banka nav novērsusi risku, ko rada šie konti, kas ietver plašu nelikumīgu darbību Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/39947E05-BDC5-4404-A2E8-3C4B8869F566/
Ministre: Ja kāda banka nav ņēmusi vērā Latvijas instrumentus cīņai pret naudas atmazgāšanu, lai rēķinās ar sekām
Rīga, 14.febr., LETA. Ja kāda banka nav ņēmusi vērā Latvijas instrumentus cīņai pret naudas atmazgāšanu, lai rēķinās ar sekām, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Aicināta vērtēt situāciju ar AS “ABLV Bank”, pret kuru ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmām, finanšu ministre atzina, ka šīs situācijas vērtēšana ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kompetencē.
“Tagad visus galvenos pasākumus veic FKTK, turklāt norit arī aktīvs darbs ar ASV pusi,” piebilda Reizniece-Ozola.
Viņa sacīja, ka pēdējo divu gadu laikā Latvija ir paveikusi gana daudz, lai FKTK būtu iespējas bargi vērsties pret bankām, kas atmazgā naudu vai iesaistās koruptīvās shēmās.
“Latvija sadarbībā ar citām valstīm pret šādām shēmām cīnās maksimāli agresīvi, turklāt mūsu rīcībā ir virkne instrumentu, lai šīs problēmas mazinātu. Ja kādai bankai nav skaidri spēles noteikumi, tad ir jārēķinās ar sekām,” uzsvēra Reizniece-Ozola.
Savukārt Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars atsaucās uz FKTK sniegto informāciju, ka “ABLV Bank” turpina darbu un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu saziņu un darbu ar paziņojuma autoriem. Tāpat tiek uzsvērts, ka šai bankai ir jāturpina iesāktais darbs un komunikācija ar klientiem, lai nodrošinātu tiem visu nepieciešamo informāciju un sniegtu nolīgtos pakalpojumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds paziņoja, ka banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/34A81F0D-0B25-45F1-9C88-0BCDA596E0E7/
Deputāts Naudiņš: ASV puses informācija par “ABLV Bank” lomu Latvijas amatpersonu kukuļdošanā ir skandaloza
Rīga, 14.febr., LETA. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) atzinumā paustā informācija, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, ir šokējoša un skandaloza, aģentūrai LETA uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romans Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Politiķis uzskata, ka ASV puses paziņojums liek domāt, ka viņu rīcībā ir ļoti nopietni pierādījumi, kas pamato šo pausto pozīciju. Latvijai jāizmanto abpusējā tiesiskās palīdzības līguma sniegtās iespējas, lai šajā gadījumā saņemtu sīkāku informāciju un pierādījumus no ASV. Tāpat, sadarbojoties abu pušu tiesībsargājošajām iestādēm, pēc minēto nodarījumu pierādīšanas vainīgie jāsauc pie atbildības, viņu rīcībai sniedzot bargu vērtējumu, šādu pārliecību pauda Naudiņš.
Izmeklēšana šajā jautājumā ir jāsāk veikt zibenīgi, akcentēja politiķis. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā jāpateicas ASV kolēģiem, jo viņu tehniskās iespējas, analizējot finanšu darījumus, ir lielākas nekā Latvijā. Politiķis reizē piebilda, ka jāatceras, ka pirms tiesas sprieduma nevienu nevar uzskatīt par vainīgu.
Vaicāts par šīs situācijas ietekmi uz tautsaimniecību, atbildīgās komisijas vadītājs norādīja, ka Latvijai pozitīva iezīme ir lielā konkurence banku sektorā, kas neļauj kāda biznesa nišai palikt tukšai. Naudiņš akcentēja, ka gan kukuļdošana, gan naudas atmazgāšana grauj godīgo uzņēmējdarbību.
Kā ziņots, Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts “FinCEN” publiskotajā paziņojumā.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Savukārt Latvijas “ABLV Bank” bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds paziņojis, ka banka un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka šodien ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” sacīja Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo pašlaik bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Reinfelds norādīja, ka “ABLV Bank” kategoriski iestājas pret finanšu institūciju izmantošanu prettiesiskām darbībām, tostarp to izmantošanai noziedzīgu iegūto līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai un sankciju apiešanai, un pilnībā atbalsta ASV Valsts departamenta cīņu pret šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. “ABLV Bank” ir arī sazinājusies ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai sāktu sarunas un sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā un veiktu visas nepieciešamās korektīvās darbības.
“ABLV Bank” pārstāvji norāda, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B9D5F119-8C41-464E-A62E-98352F7818A9/
ABLV bankas paziņojums
ABLV Banka kategoriski iestājas pret finanšu institūciju izmantošanu prettiesiskām darbībām, tai skaitā to izmantošanai noziedzīgu iegūto līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai un sankciju apiešanai, un pilnībā atbalsta ASV Valsts departamenta cīņu pret šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
ABLV Banka jau ir sazinājusies ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai sāktu sarunas un sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas ir mūsu rīcībā un veiktu visas nepieciešamās korektīvās darbības.
ABLV Banka uzsver, ka tās iekšējā kontroles sistēma līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju apiešanas novēršanas jomā un ieviestie kontroles risinājumi ir auditēti un pārbaudīti gan no regulatoru, gan starptautisku auditoru puses. ABLV banka piekopj nulles tolerances politiku attiecībā uz klientiem, kuru darījumi var tikt saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai sankciju pārkāpumiem.
Tomēr, ja kāds, izmantojot bankas pakalpojumus, veic manipulācijas un krāpnieciskas darbības, banka tam pievērš visaugstāko prioritāti, lai atklātu noziedzīgu darbību un ziņotu par to tiesībsargājošajām institūcijām. Mēs vēršamies pret katru, kas cenšas mūsu banku izmantot noziedzīgiem mērķiem.
ABLV Banka ar pilnīgu pārliecību uzskata, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem un informāciju, kas šobrīd nav bankas rīcībā un kuru mēs turpinām pārbaudīt.
ABLV Banka par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka šodien, 14.februāri, ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju.
Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai.
Mēs apliecinām, ka sniegsim visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu.
ABLV Banka uzsver, ka ir atvērta jebkuru kompetento iestāžu atkārtotām un jaunām pārbaudēm un pati veicinās to īstenošanu, lai mazinātu jebkādas aizdomas par izskanējušo informāciju.
Tāpat esam vienmēr bijuši un būsim atvērti sadarbībai ar ASV valsts iestādēm un esam gatavi nodrošināt nepieciešamo informāciju, sniedzot ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem iespēju veikt pārbaudi ar neierobežotām pieejām bankas informācijai.
Kopumā pēdējo gadu laikā ABLV banka ir pielikusi milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas. Mēs arī turpmāk būsim gatavi jebkurām rekomendācijām, kas stiprinātu bankas darbību.
Papildu tam pēdējo divu gadu laikā banka veikusi vairākas neatkarīgas pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā sadarbībā ar ASV konsultantiem Navigant Consulting un K2 Intelligence. Abu konsultantu ieteikumi jau ir izpildīti. Tāpat banka sadarbojas ar stratēģisko konsultantu no ASV Financial Integrity Network (FIN) atbilstības jautājumos.
Vēlamies vērst uzmanību uz jau iepriekš publiski izskanējušo informāciju:
Pirmkārt, attiecībā uz Ziemeļkoreju, kas pieminēta arī ASV sniegtajā atzinumā. Vēlamies uzsvērt, ka par Ziemeļkorejas gadījumu no regulatora puses bija ierosināta administratīvā lieta un 2017.gada novembrī noslēgts administratīvais līgums. Pēc pusgadu ilgušas pārbaudes tika sniegts sekojošs atzinums: Bankas darbībā nav konstatēti starptautisko, tajā skaitā, Eiropas Savienības sankciju, Latvijas Republikas nacionālo sankciju, kā arī ASV noteikto sankciju pārkāpumus.
2017.gada 24.maijā banka vērsās arī Drošības policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par apstākļiem un apgalvojumiem, kas bija izskanējuši attiecībā uz iespējamo Ziemeļkorejas starptautisko sankciju apiešanu. Iesniedzām pieteikumu, jo nedz no bankas rīcībā esošajiem dokumentiem, nedz no bankas iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, nedz no publiskajiem resursiem netika konstatēta neviena bankas klienta saistība ar lietas materiālos minēto Ziemeļkorejas uzņēmumu.
Otrkārt, par Moldovas lietu, kas pieminēta ASV ziņojumā un bija plaši atspoguļota medijos: banka 2016.gadā 15. augustā vērsās Valsts policijā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu, jo banka saskārās ar organizēta noziedzīga grupēja prettiesisku rīcību, kas ilglaicīgi un mērķtiecīgi maldināja banku par veikto darījumu būtību un naudas līdzekļu piederību. Minētās lietas ietvaros, izanalizējot situāciju, banka vienojās ar regulatoru vēl vairāk stiprināt nepieciešamos kontroles mehānismus un ieguldīja gandrīz 10 miljonus EUR to pilnveidošanai.
Par bankas darbību
ABLV banka turpina darbību, veicot pārrunas ar visiem partneriem un finanšu institūcijām, aktīvi skaidrojot mūsu nostāju. Varam apliecināt, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī. Notikušais ir “nepārvaramas varas” situācija, līdz ar to varam apliecināt, ka daļa no pakalpojumiem šobrīd klientiem var būt nepieejami.
Vēlamies pateikties klientiem par saprotošu un atbalstošu reakciju par notiekošo.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/131339E6-D443-444E-A06B-0A38E21CA30C/
Roberts Ozols
ASV Valsts kasei fatāli nepatīk «ABLV bank»
Interesants, varētu pat teikt, pārsteidzošs gadījums vērojams Latvijas banku sektorā. Modrais ASV Valsts kases departaments (Department of the Treasury), ko šaipusē pieņemts dēvēt par Finanšu ministriju, ir paziņojis, ka Latvijā reģistrētajai bankai “ABLV bank” tiek liegtas operācijas ar ASV dolāru, jo šī banka esot pieķerta “korupcijā”, nelegālās darbībās Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā un palīdzībā tiem, kas nodarbojas ar palīdzību visas cilvēces nīstajai Ziemeļkorejai.
Īpaši pikanti ir tas, ka ABLV, kas aktīvu ziņā ir otrā lielākā Latvijas banka, ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiešā pārraudzībā, taču nedz ECB, nedz Latvijas Banka, nedz Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), nedz, galu galā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija neko nav pamanījuši, bet, lūk, no okeāna otras puses baņķieri ir trāpījuši ar pirkstu debesīs, tagad saceļot piktu brēku.
Un, re, uz šiem kliedzieniem gandrīz momentā, negaidot oficiālu informāciju, jau reaģē Korupcijas novēršanas un apkatrošanas birojs (KNAB), bet ASV Valsts kases viedokli šajā jautājumā steidz publiskot visi, kam nav slinkums. Lai publikai ir par ko sašust.
Amerikāņi droši vien nenojauš, ka banka, kurā viņi atklājuši krāpnieku midzeni, ir viena no divām pirmā desmitnieka bankām, kam galvenie īpašnieki joprojām ir Latvijas pilsoņi.
ASV Valsts kases funkcionāru iekustinātais akmens veļas arvien draudīgāk, un arvien vairāk uzmācas sajūta, ka beigas ir Latvijas miljonāru saraksta galvgalī gozējošos Oļega Fiļa un Ernesta Berņa bankai! Daudziem par to droši vien ir ļauns prieks. Man tas nepatīk.
Kaut vai tāpēc, ka “ABLV Bank” viedoklis publiku interesē arvien mazāk. Nekas vēl nav pierādīts, ir tikai ASV klerku viedoklis, kas, izrādās, mūsu mazajā banānvalstiņā ir obligāts. Bet vai kāds sods draud ECB, kura ir bijusi tik akla kontrolētāja? Vai kāds pateiks, kad demisionēs Ilmārs Rimševičs, kurš arī neko nav ne redzējis, ne dzirdējis? Par bēdīgi slaveno fuktuku pat nerunāsim, nav vērts, viņi vispār nekad ne par ko neatbild.
Un vai kādu vairs interesē tas, ka ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) ziņojums attiecas uz banku, kura vismaz formāli neatrodas tās jurisdikcijā? Vai varbūt tomēr atrodas, kā tur ir, Rimševiča kungs?
Un kuru vairs interesē ABLV apgalvojumi, ka banka esot iepazinusies ar FinCEN ziņojumu un “uzskata, ka tajā izmantota nepatiesa informācija” un “nav ņemta vērā būtiska informācija par bankas pēdējos gados paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā”? Kāpēc vispār banka pūlējās kaut ko skaidrot, ja zvērināto verdikts jau ir gatavs: “vainīgs!”?
Tas nekas, ka šo ziņojumu ir sniedzis ASV departaments, kura priekšlikumiem, lai cik labi tie būtu domāti, šeit vismaz formāli nav nekāda juridiska spēka. Turklāt bankai – atkal jāuzsver, formāli – ir dotas 60 dienas, lai iesniegtu rakstiskus iebildumus. Nu, iesniegs. Bet vai pēc 60 dienām vairs būs tāda ABLV banka? Mūsu banku uzraugi palaikam mēdz būt naski ārvalstu interešu uzraudzībā. Pēc Lietuvas iegribas tika likvidēta “Latvijas Krājbanka”. Amerikāņi, protams, mūsu isteblišmentam ir vēl lielāki draugi. Bet arī ABLV ir krietni lielāka nekā bija “Krājbanka”.
Pārāk stabila tā Latvijas komercbanku sistēma, pārāk stabila… Šādos apstākļos ASV Valsts kases nepatika Latvijas otrajai lielākajai bankai var izrādīties fatāla.
Visbeidzot, ja mūsu dārgā koalīcija atkal mēģinās glābt privātu banku par nodokļu maksātāju naudu, vai šoreiz ir cerība piesaistīt arī Eiropas līdzekļus? Jo ECB kā galvenajam uzraugam taču būtu jājūt kaut kripata atbildības.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/asv-valsts-kasei-fatali-nepatik-ablv-bank
Rinkēvičs: Latvijas atbildīgās iestādes veiks pārbaudi par “FinCEN” paziņojumu
Rīga, 15.febr., LETA. Latvijas atbildīgās iestādes veiks pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla “FinCEN” paziņojumu, kurā “ABLV Bank” apsūdzēta kukuļdošanas izmantošanā, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
“Pārbaude notiks cieši sadarbojoties ar ASV, lai pilnībā noskaidrotu lietas apstākļus un atbilstoši rīkotos. To darīt ir mūsu pašu interesēs, lai nodrošinātu Latvijas finanšu sektora caurspīdīgumu un uzlabotu tā reputāciju,” skaidroja ministrs, uzsverot, ka Latvijas atbildīgās iestādes rīkojas apņēmīgi un atbilstoši procedūrām, savukārt Latvijas banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 13.februāra paziņojums skaidri definē termiņus un darbus, kas “ABLV” bankai ir jāveic.
Rinkēvičs norādīja, ka neatkarīgi no kāda konkrēta gadījuma Latvijas valdības nostāja ir allaž bijusi principiāla, proti, cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu ir starptautiskā miera un drošības apdraudējuma jautājums.
“Latvija sadarbojas ar ASV, gan sniedzot atbalstu ANO sankciju režīma stiprināšanā, gan ASV divpusējo sankciju piemērošanas īstenošanā. Bez tam Latvija ir pievienojusies OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos,” atzīmēja ārlietu ministrs.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka jebkādi gadījumi, kad Latvijas finanšu sistēma tiek izmantota prettiesiskām un starptautiskos standartus vai sankciju režīmu pārkāpjošām vai apejošām darbībām, ir nepieļaujami.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Trešdien preses brīfingā bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds žurnālistiem paziņoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Banka vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā – ar aicinājumu pārbaudīt šo “FinCEN” apgalvojumu.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6CEA2F2E-FBF2-422F-A1A0-E386DC4926FC/
Birža piemērojusi uzraudzības statusu “ABLV Bank”
Rīga, 15.febr., LETA. Biržas “Nasdaq Riga” valde ceturtdien piemērojusi uzraudzības statusu “ABLV Bank”, teikts biržas paziņojumā.
Uzraudzības statuss “ABLV Bank” piemērots atbilstoši biržas noteikumu prasībām, kas nosaka, ka uzraudzības statusu piemēro, ja ir iestājušies emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu apdraudēt ieguldītāju intereses, kā arī citos gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim attiecībā uz finanšu instrumentu vai tā emitentu.
“Esam informēti par biržas pieņemto lēmumu. Tā ir standarta procedūra, kuru birža piemēro šādās situācijās un tas nenosaka nekādus ierobežojumus. Tas ir veids, kādā birža investoriem nodod informāciju, lai pievērstu papildu uzmanību par emitentu, piemēram, lasītu ziņas, kuras tas par sevi publicē. “ABLV Bank” šobrīd pilda visas saistības, kas attiecas uz obligācijām un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) ziņojuma priekšlikums neietekmē obligāciju turētājus. Vēlreiz apliecinām, ka bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī,” aģentūrai LETA atzīmēja “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
“ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat “FinCEN” ziņojumā sacīts, ka “ABLV Bank” iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji informēja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
“”ABLV Bank” par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,” žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EDA64DB5-EDEB-4D29-969B-40141ACD6F7B/
Ietekmīgā “ABLV Bank”
Latvijas “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) publiskotajā paziņojumā. “FinCEN” norāda, ka “ABLV Bank” biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes. 2014.gadā “ABLV Bank” bija iesaistīta vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtu aktīvu nozagšanā no trim Moldovas bankām – “BC Unibank S.A.”, “Banca Sociala S.A.” un “Banca de Economii S.A.”. Noziedznieki pārņēma šīs trīs bankas, izmantojot necaurskatāmu īpašumtiesību struktūru, ko daļēji finansēja “ABLV Bank” aizdevumi ofšoru uzņēmumiem, teikts ziņojumā. Paziņojums sarūgtinājis daudzus tviterlietotājus.
Notikušais nav pārsteidzis žurnālisti Ingu Spriņģi.
Inga Springe
@IngaSpringe
Kāds nezināms jaunums:) “”ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu, https://irir.lv/2018/02/13/asv-nosaka-sankcijas-ablv-bank-par-nelikumigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-shemam?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+14.02.2018.&utm_medium=email
Wed Feb 14 06:19:15 +0000 2018
Tviterlietotājs ar segvārdu “Nodus gordius” (Gordija mezgls) rosina rūpīgi pārbaudīt bankas darbību.
Nodus Gordius ??
@Nodusgordius
Kremļa botu aktivitātei vajadzētu rosināt padziļinātu un citāda veida šās “bankas” darbības pārbaudi – no iespējamā Valsts apdraudējuma aspekta. https://twitter.com/Nepareizais/status/963703155681779712
Wed Feb 14 10:03:49 +0000 2018
Skeptiski noskaņots ir “Pieteik.com” tviterkonts.
pietiek.com
@PietiekPortals
ASV Finanšu ministrijas struktūras paziņojums, ka “ABLV Bankas vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā”, protams, ir traki interesants, taču diemžēl neviens konkrēts fakts tam nav un, šķiet, arī netiks piekabināts. Tā ka – bla bla bla…
Wed Feb 14 09:52:08 +0000 2018
Jurists Aivars Borovkovs dalās savos novērojumos.
Aivars
@Borovkovs
@PietiekPortals @ainarsbr11 Tā ir viena bīstama mūsdienu tendence – vispirms publiski paziņot, ka kāds izdarījis smagu noziegumu, bet pēc tam tas tā arī paliek – vainas pierādījumu nav, bet par teikti arī – neviens neatbild.
Wed Feb 14 10:18:31 +0000 2018
Tehnoloģiju koprades telpas “TechHub Riga” līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš sašutis par notikušo.
Andris K. Berzins
@akberzins
Kāpēc gudri, talantīgi Latvijas baņķieri nevar nodarboties ar likumīgiem darījumiem? Jākaunās, kad ASV valdība izdod bargos vārdos ziņojumu par @ABLV_Bank naudas atmazgāšanu Ziemeļkorejas labā. Un visām organizācijām kuras ņem naudu no ABLV jāpardomā…. https://www.fincen.gov/news/news-releases/fincen-names-ablv-bank-latvia-institution-primary-money-laundering-concern-and
Tue Feb 13 17:49:49 +0000 2018
Didzis Rūtītis spriež par notikušā iesaistīto darbinieku attapību.
Didzis Rūtītis
@didzisdadzis
@akberzins @ABLV_Bank Vai tad šo baņķieru darbība norāda uz to, ka viņi ir gudri un talantīgi? Uz naudas atmazgāšanu jā, bet uz ilgtspējīgu biznesu, acīmredzot, nē, ja reiz ziņojumā rakstītais atbilst realitātei.
Tue Feb 13 18:43:27 +0000 2018
Ziņai atsakās ticēt IT jomā strādājošais Jānis Bojārs.
Janis Bojars
@JanisWizard777
@akberzins es neticu ka kaut kas tāds notiek (vai notika) @ABLV_Bank Latvijā! 😉
Tue Feb 13 17:57:47 +0000 2018
Savas domas izsaka tvitera lietotājs ar segvārdu “Sportsmenis”
Sportsmenis
@sportsmenis
@akberzins @preteklis @ABLV_Bank AB.LV jau kopš pirmsākumiem tautā bija pazīstama kā “Bandītu banka”. Dažiem nedaudz acis aizmālēja rebrendings, tomēr cik man zināms, lietas tur bīda tie paši ļautiņi. Neviens no tiem neietilpst kategorijā “cienījams”.
Wed Feb 14 07:48:29 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/2ecf0227-c06c-4dba-9f05-89f74476c67c
