FOTO: 300 protestētāju pavadībā Saeimā sākas virzība grozījumiem par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Krievu skolu aizstāvji sola nebeidzamus protestus, kamēr mazākumtautību izglītība netiks “likta mierā”

Aptuveni 300 cilvēku pie Saeimas protestē pret pāreju uz izglītību latviešu valodā

Rīga, 8.febr., LETA. Šorīt pie Saeimas sapulcējušies aptuveni 300 cilvēku, lai protestētu pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Kā novēroja aģentūra LETA, uz akciju sanākuši pamatā vecāka gadagājuma cilvēki, savukārt skolas vecuma jauniešu šajā pasākumā nav.
Klātesošajiem, kā ierasts, līdzi ir dažādi plakāti, kuros pausts izsmiekls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānam, kā arī uzsvērts, ka sanākušie cilvēki ir daļa Latvijas. Šoreiz piketētājiem līdzi ir plakāti ar tekstu “Paldies! Tagad es runāju latviski”, attēlotas arī briesmīgas situācijas, kurās jaunieši lieto narkotikas.
Protestējošie izsvilpa garāmejošos deputātus, taču ne vienmēr viņus atpazina un uzmanību pievērsa vien tad, kad deputāti protestētāju grupai pagāja garām vairākkārt. Kad protestētājiem atkārtoti gāja garām partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu-Meri, klātesošie viņu izsvilpa un aicināja nebalsot par likumprojektu. Deputāts pauda: “Es esmu par!”.
Protestējošie uzsver, ka likumprojekts izstrādāts nekvalitatīvi, tāpēc deputāti nedrīkst par to balsot. Viņi tāpat uzsver, ka šodienas balsojums faktiski nozīmēs likumprojekta likteni un “krievu izglītības likvidēšanu”.
Protesta laikā protestējošie nolasīja arī Raiņa dzejoli “Lauztās priedes”, to darot gan latviešu, gan krievu valodā.
Kā ziņots, Ministru kabinets janvārī piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Valdība piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF08-DF36-F1FE-132E-3EADE7367020/

Protesta pavadībā Saeimā sākas virzība grozījumiem par pāreju uz mācībām latviešu valodā

Rīga, 8.febr., LETA. Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) ceturtdien debatēs uzsvēra, ka šis ir valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Viņš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tāpat būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji nedzīvotu “divās paralēlās pasaulēs”, atšķirīgās mediju telpās. “Šeit ir Latvija,” sacīja deputāts, akcentējot, ka latviešu valoda “bija, ir un būs vienīgā valsts valoda”.
Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt šādas izmaiņas, uzsverot, ka šis ir otrais mazākumtautību mācību latviskošanas vilnis. Pimenovs norādīja uz pieprasījumu pēc izglītības krievu valodā, kā arī uzsvēra, ka vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem tiktu nodrošinātas apmācības arī mazākumtautību valodās.
Grozījumus Vispārējās izglītības likumā ceturtdien atbalstīja 66 deputāti, pret balsoja 21 parlamentārietis, bet Juris Viļums (LRA) balsojumā nepiedalījās. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 67 deputāti, pret bija 21 deputāts, bet Viļums balsojumā nepiedalījās.
Iepriekš valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā,
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.
Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.
Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.
Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.
Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.
Ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēniem. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs IZM ieskatā sekmēs jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.
Pērn tika nolemts, ka jau šajā mācību gadā 12.klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.
IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja iepriekš atgādināja, ka Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina, ka, lai gan mazākumtautību jauniešiem ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī.
Arāja skaidroja, ka pārmaiņas mācību valodā tiks īstenotas līdztekus jaunā mācību satura ieviešanai, kā arī jau apstiprinātajām izmaiņām valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtībā.
Arāja uzsvēra, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020.gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē. Šie līdzekļi būs pieejami valsts valodas prasmes līmeņa diagnostikai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, valsts valodas prasmes pārbaudēm, metodikas kursiem, citiem mācību pasākumiem, rokasgrāmatām un pedagogu portfolio mācību īstenošanai latviešu valodā, kā arī didaktiskajiem materiāliem mācībām pirmsskolas izglītībā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/7B000E44-C299-4B48-9AA9-685BD3E66724/

Šadurskis: Putinam un Kremlim ļoti nepatīk Latvijas izglītības reforma

Rīga, 8.febr., LETA. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Kremlim ļoti nepatīk Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izglītības reforma par pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc Saeimas sēdes žurnālistiem pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai ikviens vidusskolas beidzējs rakstītu, runātu, lasītu, domātu valsts valodā, kas viņiem ļautu izvairīties no jebkādiem ierobežojumiem turpmākajā dzīvē.
“Ir bezgala naivi iedomāties, ka, mācoties atsevišķi, mūsu jaunieši pēc tam dzīvos saliedētā sabiedrībā. Reizēm sastopamies ar tādu problēmu mazākumtautību izglītības programmās, – kā runāsim par Otro pasaules karu, Latvijas okupāciju? Tad mēģinām to pateikt kaut kā maigāk, lai neaizskartu kāda jūtas,” sacīja ministrs, uzsverot, ka tādā veidā jaunieši negūst skaidru priekšstatu par Latviju un tās vērtībām.
Politiķis ir pārliecināts, ka, ja nedzīvojam vienotā vērtību sistēmā, tad mēs vienkārši nedzīvojam kopā un tērējam enerģiju savstarpēju pretišķību izlīdzināšanai.
Šadurskis uzsvēra, ka izglītības reforma saliedēs sabiedrību. “Ir viens krievs, kam tiešām ļoti nepatīk šī reforma, un viņš tagad pa 55 centimetru biezu sniegu brien Maskavā, un viņam ir grūti. Putina kungam. Viņam un Kremlim ļoti nepatīk šī reforma, jo šī reforma, saliedējot sabiedrību, lielā mērā samazinās to sabiedrības daļu, kas ir atvērta Kremļa propagandai,” teica ministrs.
Kā ziņots, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) šodien debatēs uzsvēra, ka šis ir valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Viņš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tāpat būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji nedzīvotu “divās paralēlās pasaulēs”, atšķirīgās mediju telpās. “Šeit ir Latvija,” sacīja deputāts, akcentējot, ka latviešu valoda “bija, ir un būs vienīgā valsts valoda”.
Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt šādas izmaiņas, uzsverot, ka šis ir otrais mazākumtautību mācību latviskošanas vilnis. Pimenovs norādīja uz pieprasījumu pēc izglītības krievu valodā, kā arī uzsvēra, ka vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem tiktu nodrošinātas apmācības arī mazākumtautību valodās.
Grozījumus Vispārējās izglītības likumā šodien atbalstīja 66 deputāti, pret balsoja 21 parlamentārietis, bet Juris Viļums (LRA) balsojumā nepiedalījās. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 67 deputāti, pret bija 21 deputāts, bet Viļums balsojumā nepiedalījās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF06-A75E-6A8E-3CA1-7A3D97B24CF2/

Krievu skolu aizstāvji sola nebeidzamus protestus, kamēr mazākumtautību izglītība netiks “likta mierā”

Rīga, 8.febr., LETA. Protestu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā norise un intensitāte nesamazināsies, kamēr valsts nesadzirdēs cilvēku prasības un neliks mierā mazākumtautību izglītību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Mitrofanovs, kuram drīzumā paredzēts sākt darbu Eiropas Parlamentā savas partijas biedres Tatjanas Ždanokas vietā, pauda, ka Saeimas šodien pieņemtais lēmums likumprojektu izskatīšanu nodot komisijām nenozīmē krievu skolu aizstāvju padošanos.
Viņš solīja, ka protesta akcijas turpināsies, ar tām pavadot likumprojektu izskatīšanu Saeimā. Ja Saeima likumprojektus pieņems arī galīgajā lasījumā, protesti tāpat nebeigsies.
“Tie, kas domā, ka protesti beigsies, tie stipri šaubās. Varēs notikt kā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad lēmumu par izglītību valsts valodā pavadīja liela protesta kustība, kura tikai pieauga, līdz panāca savu,” teica Mitrofanovs.
Tāpat politiķis pauda, ka pati Saeima nožēlos šādus savus lēmumus, jo tiks sabojātas valsts simtgades svinības. Uz jautājumu, kā svinības varētu tikt sabojātas, Mitrofanovs atbildēja, ka tās tāpat paies protestu gaisotnē.
Nākamā protesta akcija paredzēta 24.februārī, pasākumu veltot krievu skolas dzimšanas dienai Latvijā.
Kā ziņots, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) šodien debatēs uzsvēra, ka šis ir valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Viņš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tāpat būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji nedzīvotu “divās paralēlās pasaulēs”, atšķirīgās mediju telpās. “Šeit ir Latvija,” sacīja deputāts, akcentējot, ka latviešu valoda “bija, ir un būs vienīgā valsts valoda”.
Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt šādas izmaiņas, uzsverot, ka šis ir otrais mazākumtautību mācību latviskošanas vilnis. Pimenovs norādīja uz pieprasījumu pēc izglītības krievu valodā, kā arī uzsvēra, ka vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem tiktu nodrošinātas apmācības arī mazākumtautību valodās.
Grozījumus Vispārējās izglītības likumā šodien atbalstīja 66 deputāti, pret balsoja 21 parlamentārietis, bet Juris Viļums (LRA) balsojumā nepiedalījās. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 67 deputāti, pret bija 21 deputāts, bet Viļums balsojumā nepiedalījās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF06-06C4-01AD-528B-188B6E42666F/

Pensionāri skolēnu vietā

Tvitera lietotāji ievērojuši šorīt pie Saeimas notikušo protestu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā, kas pulcēja aptuveni 300 cilvēku. Klātesošajiem, kā ierasts, līdzi bija dažādi plakāti, kuros pausts izsmiekls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānam, kā arī uzsvērts, ka sanākušie cilvēki ir daļa Latvijas. Protestējošie uzsvēra, ka likumprojekts izstrādāts nekvalitatīvi, tāpēc deputāti nedrīkst par to balsot. Viņi tāpat uzsvēra, ka šodienas balsojums faktiski nozīmēs likumprojekta likteni un “krievu izglītības likvidēšanu”. Pikets nevainagojās ar panākumiem, jo Saeima tomēr nodeva izskatīšanai komisijās likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tvitera lietotājiem šķiet aizdomīgi, ka akcijā pamatā piedalījās vecāka gadagājuma cilvēki, nevis skolas vecuma jauniešus.

Aktualitātei uzmanību vērš Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK).
Ģirts Lapiņš
@GirtsLapins
Pensionāri un pirmspensijas vecuma cilvēki protestē pret izglītību valsts valodā. Cilvēki, kas paši (bieži) tā arī nav iemācījušies valsts valodu savas dzīves laikā. Tagad grib marginalizēt arī savus mazbērnus. https://t.co/mWYl8bjsNg
Thu Feb 08 08:39:45 +0000 2018

Arī jurists Edgars Baldunčiks vērš uzmanību pasākuma dalībnieku vidējam vecumam.
Edgars Baldunčiks
@Balitis
200 pensijas vecuma jaunieši krieviski protestē pret vidējo izglītību latviski. https://t.co/DP2sRY4wVd
Thu Feb 08 06:51:36 +0000 2018

Par vecāka gada gājuma cilvēku aktivitātēm brīnās tvitera lietotāja Krista.
Krista
@Dino_Krista_LV
@Balitis Vot ko viņiem piketēt!? Tas jau ir vecuma delīrijs.. Labāk būtu sēdējušas mājas un zeķes adījušas. Ne viņi ir skolnieki, ne viņiem tas būtu jāuztrauc..
Thu Feb 08 08:24:09 +0000 2018

Par notikušo pajoko tvitera lietotājs Juris.
juris
@juriszalmanis
@Balitis šamējie rūpējas par nākamo dzīvi .. naivie
Thu Feb 08 09:47:28 +0000 2018

Edīte cenšas mierināt pasākuma dalībnieku bažas.
Edite
@mis_edita
Tie protestētāji – pensionāri pie Saeimas arī droši vien ir tie paši, kuri 50 gadu laikā tā arī nav spējuši apgūt valsts valodu. Un tie plakāti vispār smieklīgi – ja spiedīsiet mācīties latviski, kļūšu par bomzi vai narkomānu. Yeah, right!
Thu Feb 08 09:02:26 +0000 2018

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Edgars Engīzers (V) atpazinis atsevišķus aktīvistus.
Edgars Engīzers
@EngizersE
Pie Saeimas pulcējas daži krievu skolu aizstāvības veterāni. Tie paši kas 2003. Rindas gan stipri šķidrākas. Šķiet viss Rīgas Satiksmes atslēdznieku kolektīvs dabūjis 100gr. brīvdienu…. Cerams ka tehnika neplīsīs kamēr šie sildās pie Saeimas.
Thu Feb 08 07:18:15 +0000 2018

VL-TB/LNNK jauniešu nodaļas biedrs Kristaps Caune neizprot pašu protesta mērķi.
Kristaps
@KristapsCaune_
Kad cilvēki protestēs pret pārtikas ēšanu un rīkos kaut ko tik pat dīvainu kā daži indivīdi pret mācībām latviešu valodā Latvijas skolās?
Thu Feb 08 10:22:36 +0000 2018

Aktīva notikumu komentētāja Guna Skangale meklē, kā piesaistīt vairāk protestētāju.
Guna Skangale
@GunaSkangale
@KristapsCaune_ Kad kāds piedāvās samaksu par salšanu,plakātu turot,pie -11C ! 😀
Thu Feb 08 10:24:58 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/67ccf339-61b8-466e-be04-41d964ad0bdd/