Nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkstēs uzglabāt ilgāk par vienu gadu
Rīga, 7.febr., LETA. Nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkstēs uzglabāt ilgāk par vienu gadu, paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie priekšlikumi nolietoto riepu apsaimniekošanas nepilnību risināšanai.
Kā liecina VARAM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā iekļautie priekšlikumi nolietoto riepu apsaimniekošanas nepilnību risināšanai, lai veicinātu nolietoto riepu pārstrādi un reģenerāciju, ministrija izstrādājusi kritērijus, lai definētu nolietoto riepu beigu statusu, tādējādi nosakot, ka nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu gadu. Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kritēriji atkritumu stadijas izbeigšanai gumijas materiāliem, kas iegūti no riepām” tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 8.februārī.
Grozot MK noteikumus “Kārtība, kādā atbrīvo nodabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”, ministrija arī izstrādās stingrākus nosacījumus ražotāju atbildības sistēmām un apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par riepām attiecībā uz riepu savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju. Tiek izstrādāti nosacījumi, lai tiktu nodrošināta nolietotu riepu pieņemšana no iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus jāveicina no riepām iegūto izejvielu un materiālu izmantošana Latvijā, piemēram, ceļu būvē, sporta laukumu izveidē un citur.
Ziņojumā arī norādīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 1.februārī ir iesniegti VARAM izstrādāti “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Likumprojekts paredz, ka apsaimniekotājs, kurš darbojas ražotāju atbildības sistēmā VARAM padotībā esošai iestādei – Valsts vides dienestam (VVD) iesniedz un uztur spēkā finanšu nodrošinājumu visu atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas piemērošanas laiku. Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no apsaimniekotāja saistību izpildes.
Savukārt sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju VARAM izvērtēs riepu atkārtotas izmantošanas un lietotu riepu ievešanas un izplatīšanas aspektus. Tāpat VARAM izvērtēs zemes īpašnieku, valdītāju atbildības pastiprināšanu par teritorijas piesārņošanu.
VARAM ieskatā nolietoto riepu apsaimniekošanas attīstības iespējām ir nepieciešams izveidot kompleksu pieeju. MK noteikumi “Kritēriji atkritumu stadijas izbeigšanai gumijas materiāliem, kas iegūti no riepām” sniedz risinājumu attiecībā uz nākotnes pārstrādes un reģenerācijas procesiem. Savukārt ne mazāk svarīgs jautājums ir nodrošināt uzkrāto riepu apsaimniekošanu, uzsver VARAM.
Iespējamais problēmas risinājums var būt brīvprātīga vienošanās starp VVD un Apsaimniekotājiem vai pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumiem, ka noteiktā laika periodā tie nodrošinās arī uz šo brīdi uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu, pieļauj ministrijā.
Papildus, sadarbībā ar VVD, ir plānots pārskatīt un būtiski stiprināt riepu apsaimniekošanas sistēmu kontroles aspektus. Nepieciešams pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un riepu savākšanas sistēmu un sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas savstarpēju integrāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/30E28022-02AC-44D5-9696-E4235DC572C8/
VIDEO: Aptauja: 85% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka atbildīgajiem dienestiem uzreiz vai pāris mēnešu laikā jālikvidē neatļauto riepu krājumi
Rīga, 7.febr., LETA. Lielākā daļa jeb 85% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka neatļauto riepu krājumu izvešana un pārstrāde atbildīgajiem dienestiem būtu jānodrošina uzreiz pēc to atrašanas vai pāris mēnešu laikā, liecina sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā biedrības “Vides aizsardzības klubs” (VAK) aptauja.
Kā norādīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš, 52,5% no aptaujātajiem uzskata, ka situācija ar neatļauto riepu krājumu izvešanu un pārstrādi ir jārisina uzreiz pēc riepu krāvuma atrašanas, 32,4% uzskata, ka to nepieciešams izdarīt pāris mēnešu laikā, 4,4% norādīja, ka tam jāatvēl pusgads un 2% atzīmēja, ka jautājuma risināšanai varētu veltīt gadu. Savukārt 0,5% uzskata, ka riepas nav obligāti jāaizvāc.
Vienlaikus aptauja atklāj, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu uzskata, ka nelegāli uzkrāto riepu krāvums jāpārstrādā par valsts līdzekļiem.
Vaicāti, kam par nelegālo riepu krājumiem būtu jāuzņemas atbildība, 65,9% aptaujāto uzskata, ka tas būtu jādara uzņēmējiem, kas veido nelegālos krāvumus, 37,2% aptaujāto atzīmēja, ka tam jābūt Valsts vides dienestam (VVD), 36,3% norādīja, ka tai ir jābūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, savukārt 35,7% aptaujāto ieskatā tam jābūt attiecīgo pašvaldību vadībām risināmam jautājumam.
Piedāvājot aptaujātajiem novērtēt iespējamos risinājumus nelegālo riepu krājumu izplatības mazināšanai, 89% par efektīvu uzskatīja sistēmas izveidi, kas veicinātu legālu atkritumu apsaimniekošanu, 69% par efektīvu atzina sodu paaugstināšanu par neatļautu riepu krāvumu veidošanu un tikpat liels respondentu skaits par efektīvu uzskatīja iedzīvotāju mudināšanu ziņot par nelegāliem riepu krājumiem. Savukārt 67% uzskata, ka efektīvs risinājums būtu stingrāka normatīvā regulējuma ieviešana.
Vaicājot, kā aptaujātie rīkotos gadījumā, ja atklātu nelegālu riepu krājumu, 26,3% atzina, ka par to ziņotu VVD, 15,1% zvanītu uz operatīvo dienestu tālruni “112”, 12,9% par to informētu sociālajos tīklos, 12% veiktu atzīmi aplikācijā “Vide SOS”, 10,9% ziņotu kādai “zaļajai” vides organizācijai un 5,6% ziņotu medijiem.
Vienlaikus 25,8% norādīja, ka neziņotu par atklātu nelegālu riepu krājumu, jo nezina, kas par to jāinformē, savukārt 7,8% neziņotu, jo neuzskata, ka viņiem minētais jautājums būtu jārisina. Pēc Kaktiņa teiktā, šī tendence liecina, ka ir svarīgi valsts līmenī domāt par sabiedrību izglītojošiem pasākumiem vides aizsardzības jomā. Turklāt viņš pieļāva, ka respondentu skaits, kas neziņotu par nelegālu riepu krājumiem, jo nezina, kur šajā jautājumā vērsties, dzīvē varētu būt lielāks nekā aptaujā.
Taujāti, kā paši iedzīvotāji tiek galā ar lietotajām riepām, 61,3% atzina, ka tās atstāj servisā, 25% tās glabā mājas garāžā, 18,1% paši pastāvīgi tās nogādā atkritumu savākšanas laukumos, 2,9% tās atstāj pie atkritumu konteinera, 0,3% atstāj mežā, bet 9,2% to glabāšanai vai pārstrādei izmanto citu risinājumu.
VAK prezidents Arvīds Ulme norādīja, ka pētījuma rezultāti uzskatāmi demonstrē, ka nelegālo riepu krāvumu veidošanās pilsētā satrauc ne tikai vides aktīvistus, bet arī lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. “Turklāt viņi vēlas daudz aktīvāku atbildīgo dienestu iesaisti problēmas risināšanā, tostarp, izmaiņas likumdošanā, kas ļautu valstij šādus riepu krājumus izvest un pārstrādāt par budžeta maksātāju līdzekļiem,” skaidroja Ulme.
Ņemot vērā, ka 61,3% aptaujāto atzina, ka nolietotās riepas atstāj servisā, VAK prezidents vērsa uzmanību, ka cilvēki ne vienmēr ir pilnībā informēti par šo bīstamo atkritumu savākšanu un pārstrādi.
“Pieņemu, ka cilvēki, kuri savas nolietotās riepas atstāj autoservisos, tic, ka šie bīstamie atkritumi tiks savākti un pārstrādāti. Taču ir tādi komersanti kā SIA “Nordic Recycling”, kam ir izsniegta licence riepu apsaimniekošanā, kas diemžēl lauž sabiedrības uzticību. Lai gan formāli tas nepārkāpj noteikumus, jo neatļauti lielus riepu apjomus neveido vienuviet, taču realitātē “Nordic Recycling” šīs riepas atstāj autoservisos, nevis savāc pārstrādei. Līdz ar to daudzos autoservisos veidojas bīstami un neatļauti riepu krāvumi,” sacīja Ulme.
Viņš arī norādīja, ka daudzviet Latvijā izveidojušies riepu kalni pārsniedz to pieļaujamo apjomu vai uzglabāšanas ilgumu, jo uzņēmumiem, kuru pārraudzībā ir minēto atkritumu pārstrāde, realitātē nav attiecīgās kapacitātes tos uzglabāt un nodot pārstrādei vai pārstrādāt pašiem atbildīgi, droši un atbilstoši visiem noteikumiem.
VAK ieskatā, minēto situāciju iespējams novērst, izstrādājot caurspīdīgus, detalizētus un skaidri definētus noteikumus atkritumu apsaimniekošanas licences izsniegšanai. Šādu soli kā labāko iespējamo risinājumu atbalstījuši arī 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas norādījuši, ka nepieciešams ieviest stingrāku normatīvo regulējumu.
Ņemot vērā, ka 85% aptaujāto uzskata, ka atbildīgajiem dienestiem uzreiz vai pāris mēnešu laikā jānodrošina neatļauto riepu krājumu izvešana un pārstrāde, pēc VAK domām tas liecina, ka riepām no Rīgas pretlikumīgā riepu krāvuma Čiekurkalnā, Starta ielā 7 un 7a, Rīgā, sen jau bija jābūt izvestām.
Iepriekš ziņots, ka VVD kopš aizvadītā gada jūnija beigām pieprasījis aizvākt 1000 tonnas riepu, kas atrodas riepu glabātuvē Rīgā, Starta ielā 7 un 7A, kas atrodas pretim SIA “Riepu bloki” Čiekurkalna riepu krāvumam.
Līdz ar to VAK pauda aicinājumu valsti, nekavējoties izvest ārā riepas no minētās teritorijas un nodrošināt to pārstrādi, kā arī izstrādāt stingrāku kārtību un prasības Atkritumu apsaimniekošanas likumā par to, kā notiek riepu savākšana, pārstrāde un šī procesa kontrole jeb uzraudzība. Tāpat biedrība aicināja skaidrāk definēt riepu pārstrādes prasības, lai tās nekrātos nevienam nevajadzīgos riepu blokos, noteikt lielāku atbildību riepu importētājiem un augstākus sodus par prasību neievērošanu un iekasēt dabas resursu nodokli par riepām un par šo naudu organizēt riepu savākšanu un pārstrādi, ja privātie apsaimniekotāji to nespēj nodrošināt.
Aptauju VAK sadarbībā ar SKDS veica no šā gada 17.janvāra līdz 22.janvārim. Tās laikā aptaujāti 1005 iedzīvotāji visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
VIDEO: https://youtu.be/gauz5Ltt8p8
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECEFD-642A-1DED-C6EB-FA12DFC85AE7/
VIDEO: Deviņi iedzīvotāji no desmit: Riepu krāvumus no Starta ielas bija jāizved pāris mēnešu laikā pēc atrašanas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 85% uzskata, ka atbildīgajiem dienestiem būtu jānodrošina neatļauto riepu krājumu izvešana un pārstrāde uzreiz pēc to atrašanas vai pāris mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka riepām no Rīgas lielākā pretlikumīgā riepu krāvuma Čiekurkalnā bija jābūt jau izvestām, liecina Vides aizsardzības kluba (VAK) veiktais pētījums, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS”.
Aptauja arī atklāj, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu uzskata, ka nelegāli uzkrāto riepu krāvumu ir jāpārstrādā par valsts līdzekļiem.
“Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka nelegālo riepu krāvumu veidošanās pilsētā satrauc ne tikai vides aktīvistus, bet arī lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, turklāt viņi vēlas daudz aktīvāku atbildīgo dienestu iesaisti problēmas risināšanā, tostarp, izmaiņas likumdošanā, kas ļautu valstij šādus riepu krājumus izvest un pārstādāt par budžeta maksātāju līdzekļiem,” iedzīvotāju aptaujas datus komentē biedrības “Vides aizsardzības klubs” prezidents Arvīds Ulme.
Ņemot vērā, ka lielākais vairums jeb 61% aptaujāto atzīst, ka nolietotās riepas atstāj servisā, Vides aizsardzības kluba prezidents vērš uzmanību uz vēl kādu bīstamu tendenci.
“Pieņemu, ka cilvēki, kuri savas nolietotās riepas atstāj autoservisos, tic, ka šie bīstamie atkritumi tiks savākti un pārstrādāti. Taču ir tādi komersanti kā SIA “Nordic Recycling”, kam ir izsniegta licence riepu apsaimniekošanā, kas diemžēl lauž sabiedrības uzticību. Lai gan formāli tas nepārkāpj noteikumus, jo neatļauti lielus riepu apjomus neveido vienuviet, taču realitātē “Nordic Recycling” šīs riepas atstāj autoservisos, nevis savāc pārstrādei. Līdz ar to daudzos autoservisos veidojas bīstami un neatļauti riepu krāvumi,” zina stāstīt Arvīds Ulme.
Biedrības vadītājs arī norāda, ka daudzviet Latvijā izveidojušies riepu kalni pārsniedz to pieļaujamo apjomu vai uzglabāšanās ilgumu, jo uzņēmumiem, kuru pārraudzībā ir šo atkritumu pārstrāde, realitātē nav attiecīgās kapacitātes tos uzglabāt un nodot pārstrādei vai pārstrādāt pašiem atbildīgi, droši un atbilstoši visiem noteikumiem.
Pēc VAK domām, šādu situāciju varētu novērst, izstrādājot caurspīdīgus, detalizētus un skaidri definētus noteikumus atkritumu apsaimniekošanas licences izsniegšanai. Šādu soli kā labāko iespējamo risinājumu atbalstījuši arī 67% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas norādījuši, ka nepieciešams ieviest stingrāku normatīvo regulējumu.
Vides aizsardzības klubs aicina valsti, nekavējoties izvest ārā riepas no Starta ielas 7 un 7a, un nodrošināt to pārstrādi; izstrādāt stingrāku kārtību un prasības Atkritumu apsaimniekošanas likumā par to, kā notiek riepu savākšana, pārstrāde un šī procesa kontrole jeb uzraudzība; skaidrāk definēt riepu pārstrādes prasības, lai tās nekrātos nevienam nevajadzīgos riepu blokos; noteikt lielāku atbildību riepu importētājiem un augstākus sodus par prasību neievērošanu un iekasēt dabas resursu nodokli par riepām un par šo naudu organizēt riepu savākšanu un pārstrādi, ja privātie apsaimniekotāji nespēj to nodrošināt.
Pētījumu veica Vides aizsardzības klubs sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS laika posmā no 17. līdz 22. janvārim. Tās laikā tika aptaujāti 1005 iedzīvotāji visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Arī jaunākie Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas publicētie dati parāda, ka riepu pārstrādes apjomi ir dramatiski kritušies un ir pamats satraukumam.
Saites uz vizuālajiem materiāliem:
• Prezentācija un pastkarte: https://failiem.lv/u/pujchzyx
• Video lejupielādei: https://failiem.lv/u/rtkduct9#_
• Youtube VIDEO: https://youtu.be/Sos2j58GhOg un https://youtu.be/3zfh0FZxug8
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/6AD83EFF-6A9F-4AAC-BD3C-2D4EA96D5910/
