Valsts kontrole informē par pašvaldību rīcību, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu
Rīga, 7.febr., LETA. Šodien Valsts kontrole informēs par revīzijas “Vai pašvaldību rīcība ir likumīga un lietderīga, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistītos pakalpojumus?” rezultātiem, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.
Rezultāti tika prezentēti Valsts kontroles telpās, Skanstes ielā 50, Rīgā.
Pasākumā piedalījās Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V).
Revīzijā tika analizēts, kā tiek plānota kapsētu attīstība un organizēta kapsētu ikdienas apsaimniekošana; kā risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi (kapa vietas iegūšana, nepieciešamie maksājumi un to apmērs); cik pilnvērtīga ir veikto apbedījumu uzskaites sistēma, vai piederīgie var atrast radinieka kapavietu.
Revīzijas izlasē ietvertas Jūrmalas, Liepājas, Aglonas, Engures, Kārsavas, Ogres, Pļaviņu, Priekules, Rojas, Rūjienas un Viesītes pašvaldību kapsētas.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/23E36BF5-DB0B-4D4E-94CF-59BA3F551719/
Pašvaldībās būtiski atšķiras kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas
Rīga, 7.febr., LETA. Pašvaldībās būtiski atšķiras kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas – no trim eiro līdz pat 500 eiro, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Šodien preses konferencē Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins stāstīja, ka gandrīz visas no aptuveni 1740 kapsētām Latvijā apsaimnieko pašvaldības, tomēr valstī nav šo jomu regulējošu likumu un noteikumu.
Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldības nepilnīgi informē sabiedrību par kapavietu pieejamību un izmantošanu. Tāpat pašvaldībās ir noteiktas atšķirīga kapavietas iegūšanas un apsaimniekošanas izmaksas.
Piemēram, jaunas kapavietas iegūšana var izmaksāt no trim eiro līdz pat vairāk nekā 500 eiro, bet gada “nomas” maksa variē no 1,42 eiro līdz 4,15 eiro. Dažkārt par kapavietas iegūšanu ir jāmaksā vairāk, nekā par apbedīšanu. Valsts kontrole secinājusi, ka bieži vien maksājumi ir saskaldīti daudzos dažādos maksājumos, lai gan varētu noteikt vienu skaidru maksājumu.
Vairākās pašvaldībās Valsts kontrolei radušās šaubas par finanšu līdzekļu godprātīgu izmantošanu, piemēram, Ogres pašvaldības kapitālsabiedrībā ieņēmumi reģistrēti tikai revīzijas laikā – vairāk nekā sešus mēnešus pēc darījuma.
Valsts kontrole revīzijā secināto ir saskaņojusi ar visām pašvaldībām un tās apņēmušās veikt uzlabojumus, lai sniegtu iedzīvotājiem saprotamus un pieejamus pakalpojumus ar skaidru maksāšanas kārtību.
Revīzija tika veikta no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam 11 pašvaldībās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECEFF-835A-30ED-D196-80C342447781/
Kapsētu saimniecība Latvijā: neskaidri noteikumi un maksājumi
Valsts kontrole pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā piedāvā vairākus risinājumus jomas sakārtošanai. Lai piederīgie mirušu tuvinieku varētu apbedīt cieņpilni, nepieciešamos pakalpojumus izvēloties pēc saviem ieskatiem un iespējām, pašvaldībām jānodrošina ērta pieeja informācijai, skaidri noteikumi kapavietas iegūšanai, saprotami un pamatoti maksājumi.
Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.
“Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole revīzijā iekļautajām pašvaldībām sniegusi ieteikumus aktuālo problēmu risināšanai, taču revidentu ieskatā valstī nepieciešams plašāks risinājums kapsētu saimniecības sakārtošanai. Tas varētu būt īpaši izstrādāts likums vai vienots pamatprincipu kopums, par ko pašvaldības vienojas savstarpēji.
Balstoties uz revīzijā izvērtētajiem jautājumiem, Valsts kontrole ir izstrādājusi pašvaldībām jaunu pašnovērtējuma rīku – anketu, kas sniegs arī citām – revīzijā neiesaistītām – pašvaldībām iespēju izvērtēt savu darbību kapsētu apsaimniekošanā un identificēt nepieciešamos uzlabojumus.
“Apkopojot revīziju laikā gūtās atziņas, arī turpmāk tiks veidoti šādi visiem pieejami rīki, lai tiem, kuri vēlas strādāt labāk, dotu iespēju mācīties un sevi pārbaudīt,” skaidro Elita Krūmiņa. Plānots, ka līdzīgas pašnovērtējuma anketas Valsts kontrole pašvaldību vajadzībām izstrādās arī citās jomās.
Valsts kontrole, veicinot atvērto pieeju datiem, savā mājaslapā apkopojusi un padarījusi publiski pieejamus visu Latvijas pašvaldību saistošos noteikumus par kapsētu izmantošanu un ar to saistīto pakalpojumu cenrāžus: [LINKS]
Kapsētu saimniecības revīzijas kopsavilkums: [LINKS]
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/3990D935-2DF6-4F1B-A096-2283B1CC471B/
Valsts kontrole: Lemjot par jaunu kapsētu izveidi, Engures novadā rūpīgi jāizvērtē teritorijas izmantošanas iespējas
Jelgava, 8.febr., LETA. Engures novada pašvaldībai rūpīgi jāizvērtē teritorijas izmantošanas iespējas, tajā skaitā, lemjot par jaunu kapsētu izveidi, savā revīzijas ziņojumā norāda Valsts kontrole (VK).
Revidenti skaidroja, ka Engures novadam ir gara Rīgas jūras līča piekrastes josla, lielu novada teritorijas daļu aizņem dabas parki – Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP), Engures ezera dabas parks. Tādējādi pašvaldībai ar īpašu rūpību jāizvērtē tās teritorijas izmantošanas iespējas, tajā skaitā, lemjot par jaunu kapsētu teritoriju izveidi, saskaņojot iedzīvotāju un dabas bagātību saglabāšanas turpmākajām paaudzēm intereses.
VK norāda, ka minētā problēma atspoguļojas pašvaldības rīcībās, meklējot iespējas jaunas kapsētas izveidei Lapmežciema pagasta Ragaciemā, pret kuru 2016.gadā iestājās dabas vērtību aizstāvji. Iecere par kapsētas izveidošanu vairāku gadu garumā ir bijusi saistīta gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un to pakļautībā esošu uzraudzības institūciju, gan prokuratūras un tiesībsarga iesaisti.
VK secinājusi, ka pašvaldības darbības kapsētu uzturēšanā un attīstībā tiek īstenotas atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam, tomēr dokumentos nav noteikti konkrēti un izmērāmi kapsētu teritoriju un infrastruktūras attīstībā veicamo darbību rezultāta rādītāji, kas neļauj pārliecināties par veikto darbību atbilstību iedzīvotāju prioritārajām vajadzībām.
Turklāt, lai gan kapsētu apsaimniekošanas sakārtošanas nolūkā ir izstrādāti kapsētu izmantošanu reglamentējoši saistošie noteikumi, kuros noteikts arī apbedījumu un apbedīto uzskaites un kartēšanas pienākums, kā arī nekopto kapavietu aktēšana, kapsētās veikto darbību uzraudzība un informācijas pieejamības nodrošināšana, šie noteikumi netiek ievēroti.
Izpētīts arī, ka katrā pagastā apbedījumu uzskaite un kartēšana notiek atšķirīgi, kā arī ir kapsētas, kurās uzskaite netiek veikta vispār. Turklāt pašvaldība nav apzinājusi trūkstošās informācijas kopējo apjomu. Piemēram, Kārniņu kapsētā trūkst datu par aptuveni pusi iepriekš veikto apbedījumu. Arī informācija par kapsētās veiktajiem apbedījumiem publiski nav pieejama.
Pašvaldība neveic nekopto kapavietu apzināšanu, lai apkopotu datus par iespējamajām pārskatāmā nākotnē apbedīšanai pieejamajām kapavietām, lai gan ir secinājusi, ka kapavietu trūkums ir aktuāla problēma, norāda VK.
Engures novada pašvaldība VK norādījusi, ka kapsētu pieejamības jautājums novadā aktualizējās salīdzinoši nesen, kad pašvaldība sāka plānot Lapmežciema pagastā jaunas kapsētas ierīkošanu. Tad arī saskatīta nepieciešamība izdot kapsētu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī izveidot vienotu apbedījumu vietu uzskaites sistēmu.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2016.gada septembrī spēkā stājušies ĶNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuri pieļauj jaunas kapsētas izbūvi Lapmežciema kāpās, pret ko iestājās dabas vērtību aizstāvji, norādot, ka tādējādi tiks postītas retas dabas vērtības. VARAM iepriekš skaidrojusi, ka kapsētas ierīkošana Lapmežciema pagastā tiek pieļauta kā izņēmums, jo šis pagasts pilnībā atrodas nacionālajā parkā un no vienas puses to ieskauj Rīgas jūras līcis, bet no otras puses – Kaņiera ezers. Ir jāņem vērā arī augstais gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo jaunas kapsētas vietas izvēli.
Jau vēstīts, ka VK revīzijā secināts arī, ka pašvaldībās būtiski atšķiras kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas – no trim eiro līdz pat 500 eiro.
VK secinājusi, ka pašvaldības nepilnīgi informē sabiedrību par kapavietu pieejamību un izmantošanu. Tāpat pašvaldībās ir noteiktas atšķirīgas kapavietas iegūšanas un apsaimniekošanas izmaksas.
Piemēram, jaunas kapavietas iegūšana var izmaksāt no trim eiro līdz pat vairāk nekā 500 eiro, bet gada “nomas” maksa variē no 1,42 eiro līdz 4,15 eiro. Dažkārt par kapavietas iegūšanu ir jāmaksā vairāk, nekā par apbedīšanu. VK secinājusi, ka bieži vien maksājumi ir saskaldīti daudzos dažādos maksājumos, lai gan varētu noteikt vienu skaidru maksājumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133ECF04-8E31-EE6B-429C-5E1B3FDB42B7/
