PTAC informē par informatīvi izglītojošo kampaņu “Atbildīga aizņemšanās – sauc lietas īstajos vārdos!”
Rīga, 7.feb., LETA. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šodien informē par informatīvi izglītojošo kampaņu “Atbildīga aizņemšanās – sauc lietas īstajos vārdos!”, aģentūrai LETA pavēstīja PTAC pārstāvji.
Vienlaikus informatīvi izglītojošās kampaņas atklāšanas pasākumā tiek prezentēts Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes pētījums “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā”.
Tostarp pētījums atklāj, ka patērētāju finanšu pratība praksē ir zema – 32% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu veidošanas pieredzes, bet 90% sabiedrības nav gandrīz nekādu zināšanu par ieguldījumiem.
Vienlaikus pētījumā 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai.
Pasākums notika “Splendid Palace” kafejnīcā “Cafe Noir”, Elizabetes ielā 61, Rīgā.
Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), PTAC direktore Baiba Vītoliņa, Latvijas Universitātes asociētais profesors ekonomikā Jānis Priede, kā arī Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes komunikācijas pētniece Evija Ansonoska.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbalsta nepieciešamību sekmēt atbildīgu aizņemšanos un finanšu pratību Latvijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka efektīvākai izvirzīto mērķu sasniegšanai izglītojošiem pasākumiem jāaptver visi finanšu tirgus pakalpojumi, kā arī tie būtu īstenojami sadarbībā ar nozari.
“Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ir svarīgi, lai katrs eirocents tiktu izlietots maksimāli efektīvi. Fokusējoties tikai uz vienu nozari, ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu var būt mazāk efektīva. Turklāt šāda pieeja ir pretrunā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam, ar kuru tika deleģēts uzdevums PTAC sadarbībā ar finanšu nozares asociācijām izglītot patērētājus kreditēšanas jomā,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, paužot bažas, ka Valsts kontrole var atzīt šo līdzekļu izmantošanu kā neatbilstošu un neefektīvu.
Gan nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, gan Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija regulāri īsteno sabiedrības izglītošanas pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt finanšu pratību Latvijas iedzīvotāju vidū, līdz ar to nozares uzņēmumi atkārtoti aicina PTAC rast iespēju kopīgam darbam.
“Laikā, kad valsts budžeta līdzekļi pietrūkst medicīnai, izglītībai un citām jomām, ir svarīgi strādāt kopā, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus. Aizvadītā gada oktobrī asociācija gan klātienē, gan rakstiski lūdza iespēju iesaistīties sabiedrības izglītošanas kampaņā, diemžēl PTAC neuzskatīja, ka papildu resursi būtu nepieciešami,” norāda Āboltiņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8D3A25DD-192E-4D61-8C54-520AF8003AA4/
PTAC: Iedzīvotāji Latvijā tērē vairāk nekā nopelna, jāveicina finanšu pratība
Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) informatīvi izglītojošā kampaņā par atbildīgu aizņemšanos – “Sauc lietas īstajos vārdos” vērš uzmanību, ka iedzīvotāju finanšu pratība Latvijā ir zema un aicina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo ilgtspēju, lemjot par naudas aizņemšanos. PTAC un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) veiktā pētījuma “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā” rezultāti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji tērē vairāk, nekā nopelna un uzkrājumu veidošanu kavē vieglā iespēja aizņemties.
Jānis Upenieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs: “Latvijas ekonomiskā izaugsme ir stabila, pēdējo gadu laikā vērojama stabila ekonomikas augšupeja, par ko liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, izmantojot dažādus finansējuma avotus, tostarp, dažādus kreditēšanas veidus. Līdz ar to būtiska ir sabiedrības izglītošana par finanšu pratību. Finanšu tehnoloģiju attīstība patlaban globāli ir straujāka nekā sabiedrības spējas tai pielāgoties, arī kreditēšanas jomā fintech industrijas straujā attīstība ir veicinājusi gan kreditēšanas pieaugumu, gan klientu apkalpošanas ērtumu, gan pakalpojumu dažādību. Jāuzsver, ka kreditēšana ekonomiskās attīstības ciklā ir veicināma un nevar pēc būtības apgalvot, ka kredīts tas ir labi vai slikti. Kredīts ir atbildības uzņemšanās par savu rīcību – tā ir patērētāja apzināta izvēle; tādēļ uzskatu, ka gan valsts pārvaldes – šajā gadījumā PTAC, gan arī pašas kreditēšanas nozares uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai šo izvēli izdarīt apzināti – ar zināšanām un izpratni par katra paša indivīda pieņemtajiem lēmumiem.”
2017.gada 1.pusgadā bankas kopumā visa veida kredītos mājsaimniecībām izsniegušas 300,89 miljonus EUR. Savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – identiskā laika periodā – 280,59 miljonus EUR. Detalizētāk aplūkojot tieši patēriņa kredītu portfeli, ir redzams, ka bankas patēriņa kredītus (kredīti patēriņa preču iegādei, norēķinu kontu kredītlīnijas, u.tml.) 2017.gada 1.pusgadā izsniegušas 104,52 milj. EUR apjomā. Savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji patēriņa kredītos (tai skaitā lombardu pakalpojumi, patēriņa kredīti un distances kredīti) ir izsnieguši 191,48 milj. EUR. 2017.gada 1.pusgadā no jauna izsniegtajos nebanku kredītos dominē Distances jeb ātrie kredīti ar vairāk kā 114 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegtu nebanku kredītu kopsummas. Šī iemesla dēļ PTAC kā patērētāju nebanku kreditētāju uzraudzības iestādei bija svarīgi izpētīt iemeslus, kas mudina izmantot tieši šādu kredīta veidu, patērētāju spēju atmaksāt, vienlaicīgi spēju uzkrāt, kā arī sabalansēt savas mājsaimniecības budžetu.
PTAC un LU BVEF pētījumā noskaidrots, ka galvenais iemesls izvēlei par labu ātrajiem kredītiem pie nebanku aizdevējiem ir ērta un ātra aizdevuma noformēšana (71,70%), kā arī tas, ka nav nepieciešams sniegt paskaidrojumu tēriņu nolūkam (52,27%), nav jākārto dažādas formalitātes (51,99%) un ir iespējas aizņemies nelielas naudas summas (51,39%).
LU BVEF asoc. prof. Jānis Priede skaidro: “”Eiropas Savienībā un arī Latvijā ilgstoši īstenotā patēriņa veicināšanas politika ir radījusi pretrunīgus rezultātus. No vienas puses bizness attīstās un valsts ekonomika aug, bet no otras puses – nepamatot aug arī daudzu cilvēku tēriņi un optimisms par saviem nākotnes ienākumiem. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai ir minimāli (mēnesis) uzkrājumi. Motivāciju krāt būtiski mazinājušas zemās depozītu procentu likmes un, kā apliecina pētījums – arī viegli pieejamie ātrie kredīti. Cilvēki nekrāj, jo ir viegli aizņemties.”
Lai gan pēdējo gadu laikā nebanku aizdevumu skaits ir samazinājies, kopumā ir pieaugusi aizdevumu summa. Tas norāda, ka iedzīvotāji ir gatavi aizņemties lielākas summas vai aizņemties atkārtoti. Saskaņā ar LU BVEF veiktā pētījuma rezultātiem visbiežāk ātrie kredīti ņemti rēķinu vai parādu segšanai (38,89%), pārtikas un sadzīves preču iegādei (27,59%), kā arī transporta līdzekļa iegādei vai remontam (27,30%). Tāpat viens no biežākajiem aizņemšanās iemesliem elektronikas preču un sakaru līdzekļu iegāde (21,06%), kas nav uzskatāmas par pirmās nepieciešamības precēm. Aizņēmums ņemts arī zālēm vai medicīnas pakalpojumiem (19,13%), kam seko mājokļa remonts (18,65%) un ceļojumi (12,47%).
Baiba Vītoliņa, PTAC direktore: “Tas, ka ar katru gadu pieaug aizdevumu apjoms dažādās nozarēs, ir būtisks signāls tam, ka arvien lielāka uzmanība jāpievērš sabiedrības finanšu pratībai, kas šobrīd praktiskajā rīcībā un attieksmē ir salīdzinoši zema. Dažādu aizdevēju komunikācija ir tik piesātināta, ka patērētājam šobrīd ir sarežģīti pieņemt racionālu lēmumu, jo vilinājumu un iespēju ir ļoti daudz.”
Pētījuma rezultāti liecina, ka no tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, 50% pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās atkārtoti pie citiem kredītdevējiem vai no draugiem, lai atmaksātu parādu. “Tas norāda uz to, ka ir īpaši svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un spēju salīdzināt dažādus aizdevumu veidus, izvērtējot nepieciešamību aizņemties. Sauc lietas īstajos vārdos, jebkurš aizņēmums ir parāds, kas uzliek papildu finanšu slogu aizņēmējam. Līdz ar to ir vitāli svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā patērētājs spētu izvērtēt, salīdzināt un izvēlēties piemērotāko finansējuma avotu,” skaidro B.Vītoliņa.
Pētījuma ietvaros 38,6% respondentu atzina, ka viņiem ir grūti saplānot savu budžetu, lai atmaksātu kredītu. Kā galvenos iemeslus nespējai atdot kredītu noteiktajā termiņā 50,28% respondenti minējuši ienākumu samazināšanos un 49,53% citus neplānotus tēriņus. Tāpat atdot naudu laikā 38,81% respondentus kavējis uzkrājumu trūkums un grūtības atlikt naudu kredīta atmaksai. No tiem, kuri pagarināja kredīta atmaksas termiņu, vairākumā gadījumu 81,2% kredīta atmaksas termiņš tika pagarināts divas un vairāk reizes, bet 35,5% gadījumu pat četras un vairākas reizes.
PTAC informatīvi izglītojošā kampaņa par atbildīgu aizņemšanos – “Sauc lietas īstajos vārdos!” tiek īstenota ar mērķi informēt sabiedrību par atbildīgu aizņemšanos un patērētāju maksātspējas izvērtēšanu, aicinot patērētājus kritiski izvērtēt un salīdzināt dažādus aizdevumu piedāvājumus, atbilstoši savai spējai tos atmaksāt.
Kampaņas ietvaros izstrādāta izglītojoša un interaktīva interneta vietne www.parads.lv, kur pieejams parāda atmaksas kalkulators, ar kura palīdzību ir iespējams noteikt darba stundu apjomu, kas jānostrādā, lai atdotu parādu. Tāpat interneta vietnē pieejams finanšu saistību terminu skaidrojums jeb vārdnīca, kā arī ekspertu padomi, kam pievērst uzmanību pirms izšķirties par aizdevumu, lai savlaicīgi būtu iespējams to apmaksāt, izvairoties no jaunām parādsaistībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/0A18B55A-7678-4F9B-A286-1E92B3D4560E/
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji slikti māk rīkoties ar savām finansēm
Rīga, 7.febr., LETA. Latvijas iedzīvotāji slikti māk rīkoties ar savām finansēm, nereti tērējot vairāk, nekā nopelna, un izmantojot vieglas iespējas aizņemties, tajā skaitā ātros kredītus, liecina Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) veiktā pētījuma “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā” rezultāti.
Pētījumā noskaidrots, ka 32% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu veidošanas pieredzes, bet 90% sabiedrības nav gandrīz nekādu zināšanu par ieguldījumiem.
Vienlaikus pētījumā 27% kredītņēmēju atzinuši, ka nav lasījuši kredītsaistību līgumu, teju 30% kavē saistību atmaksu, gandrīz puse pagarina kredīta atmaksas grafiku, bet 39% uzņemas kredītsaistības rēķinu un kredīta maksājumu segšanai.
Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji neņem kredītu bankā, ir ātra un ērta aizdevumu noformēšana pie nebanku aizdevējiem (71,7%), tas, ka nav jāpaskaidro aizņēmuma iemeslus (52,27%) un nav jākārto dažādas formalitātes (51,99%), iespēja aizņemties nelielu summu (51,39%), izdevums uz ļoti īsu laika periodu (45,27%), nav jāprasa nauda radiem, draugiem (39,48%), ērta un viegla kredīta pagarināšana (35,83%), nav nepieciešami lieli, regulāri ienākumi (31,81%), izdevīgi nosacījumi, piemēram bezprocenta aizdevums (25,42%), dažādas atlaides, akcijas lojāliem klientiem (16,51%), iespēja izvēlēties summu, termiņu, procentus (11,39%), var neuztraukties par atdošanu, nebanku aizdevēji to necenšas piedzīt (0,68%).
LU BVEF asociētais profesors Jānis Priede sacīja, ka pētījuma mērķis bija noskaidrot iemeslus, apstākļus un situācijas, kā arī pārdošanas prakses, kas mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot distances jeb ātros kredītus. Pētījumā izgaismojušies patērētāju dzīvesstila momenti dzīvot šodien, tērēt visus līdzekļus šodien, lai gan ir jābūt līdzsvaram un cilvēkiem jāveido arī uzkrājumi. Liela daļa iedzīvotāju ir ar neregulāriem un nelegāliem ieņēmumiem, kas tiem traucē izmantot klasisko komercbanku pakalpojumus. Tāpat zemo precentlikmju dēļ noguldīt naudu depozītā nav izdevīgi.
Galvenie pētījumā iegūtie secinājumi ir tas, ka Latvijā patēriņa un dzīves kvalitātes prasības pārsniedz iedzīvotāju ienākumus, un ir zema finanšu pratība. Iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra ir ļoti zemā līmenī, kamēr ātro kredītu uzņēmumu apgrozījums aug. Tāpat pētījumā noskaidrojies, ka iedzīvotāji neveido uzkrājumus, kam galvenais iemesls ir vieglā kredītu pieejamība. Sabiedrības acīs pamazām nebanku aizdevēji kļūst līdzīgi bankām.
Arī cilvēku spēja atšķirt nebanku un banku kredītdevējus ir visai zema.
LU profesors Ivars Austers norādīja, ka galvenie faktori, kas traucē iedzīvotājus veidot finanšu uzkrājumus, ir viegla kredītu pieejamība, dažādas vajadzības, kā piemēram, apģērbs, elektropreces, ceļojumi, kā arī neuzticība naudas sistēmas stabilitātei, neskaidrība par nākotni un zemi ienākumi.
Kritiska situācija veidojoties tad, ka iedzīvotāji nevar izkļūst no ātro kredītu apburtā loka. Nereti cilvēki nelepojas, ka ņem ātros kredītus, taču, ņemot vērā to, ka citi tā rīkojas, atkārto šo soli. Visbiežāk šāds lēmums tiek pieņemts – emocionāli, uzmanību pievēršot aktuālo vajadzību apmierināšanai, nevis ilgtermiņā.
Tāpat ātro kredītu patēriņu veicina – tas, ka tos paņemt ir ātri un ērti, nevienam nekas nav jāpaskaidro, piebilda Austers. Būtiska ietekme ir arī reklāmai, draugu ieteikumiem un tiešajai pārdošanai, piemēram, zvaniem, īsziņām un e-pasta vēstulēm. Pastāv arī sakarība starp ātro kredītu izmantošanu un to, vai cilvēks pazīst ātro kredītu ņēmējus.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks sacīja, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme ir stabila un pēdējo gadu laikā ir stabila ekonomikas augšupeja, par ko liecina makroekonomiskie rādītāji, iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, izmantojot dažādus finansējuma avotus, tostarp dažādus kreditēšanas veidus. Līdz ar to būtiski izglītot sabiedrību par finanšu pratību.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa apstiprināja, ka vairāk nekā 40% no nebanku kredītdevējiem ņemto aizņēmumu ir ātrie kredīti. Ātro kredītu cilvēki visbiežāk ņem ātro kredītu rēķinu un parādu segšanai, pārtikas un sadzīves preču iegādei, transporta līdzekļa iegādei vai remontam, elektronikas preču un sakaru līdzekļu iegādei, zālēm vai medicīnas pakalpojumiem, mājokļa remontam un ceļojumiem.
Pēc viņas teiktā, cilvēkam ir rūpīgi jāizvērtē, vai viņam tiešām ir nepieciešams šis kredīts un kāda iespēja atmaksāt kredītu. “Cilvēkiem ir tiešām grūtības izvērtēt savu maksātspēju – ir vai nav nepieciešams kredīts un kāds,” uzsvēra PTAC vadītāja, piebilstot, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem 50% no tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās to atkārtoti pie citiem kredītdevējiem, vai no draugiem, lai atmaksātu parādu.
Vītoliņa aģentūrai LETA teica, ka Latvijas iedzīvotāji slikti māk rīkoties ar savām finansēm, par ko pēc būtības liecina ātro kredītu ņemšana, jo šis aizdevumu veids nav piemērots mērķiem, kam cilvēku izmanto šos līdzekļus. “Cilvēki maz domā par to, kā pareizāk savas finanses pārvaldīt vai neveido uzkrājumus tāpēc, ka ir viegli pieejami kredīti,” viņa sacīja. Taču iedzīvotājiem jāņem vērā, ka, ņemot ātros kredītus un nespējot tos nomaksāt, pastāv risks zaudēt darbu. Katram cilvēkam atkarībā no viņu ienākumu veida ir jāizvērtē iespējas atmaksāt aizņēmumu.
Pēc viņas teiktā, PTAC sācis informatīvi izglītojošu kampaņu par atbildīgu aizņemšanos “Sauc lietas īstajos vārdos”, kurā vērsīs Latvijas iedzīvotāju uzmanību zemo finanšu pratību Latvijā un aicinās iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo ilgtspēju, lemjot par naudas aizņemšanos.
Tostarp tapusi mājaslapa “parads.lv”, kurā mājaslapā cilvēki var redzēt, cik darba stundu būs jāstrādā, lai kredītu atmaksātu. Šajā mājaslapā ir arī “Parādu vārdnīca”, kurā ir patērētājiem noderīga informācija, lai tie atpazītu dažādus terminus finanšu pratības kontekstā, izglītojoša satura materiāli un plānots rīkot arī dažādus informatīvus pasākumus, lai celtu finanšu pratību.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) pauda pārliecību, ka sabiedrības izglītošana finanšu pratības jautājumos ir kritiski svarīga ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai, tomēr PTAC kā uzraugošā iestāde nedrīkst iejaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem. “Patiesi žēl, ka PTAC vadība pēc vairākiem nozares lūgumiem tā arī nevēlējās sadarboties, lai izstrādātu sabiedrības izglītošanas kampaņu, kas veicinātu patērētāju spēju kritiski izvērtēt savu kredītspēju un veicinātu atbildīgu aizņemšanos. Tā vietā patērētājs tiek iebiedēts, radot sajūtu, ka nebanku kredīti ir slikti un to izmantošana klientam ir pazemojoša,” uzsvēra LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka PTAC ar kampaņu, kas finansēta par nodokļu maksātāju naudu, šobrīd iejaucas un kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Tāpēc nozares uzņēmumi lūgs Valsts kontroli (VK) izvērtēt PTAC realizētās kampaņas “Sauc lietas īstajos vārdos” atbilstību izvirzītajiem mērķiem, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
LAFPA pauda satraukumu par LU pēc PTAC pasūtījuma veiktā pētījuma “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā” kvalitāti. Asociācijas ieskatā pētījuma autori, analizējot nebanku kreditēšanas nozari, atsaucas uz vairāku banku ekspertiem, tomēr nav veikuši nevienu interviju ar pašas nozares pārstāvjiem. Ārvalstu pētījumi apkopoti, neskatot produktu un normatīvā regulējuma atšķirības dažādās valstīs. Analizējot kredītņēmēju portretu, pētījumā apkopoti iedzīvotāju pieņēmumi, nevis skatīti reālu klientu profili, turklāt respondentiem jau iepriekš piedāvāti negatīvi apgalvojumi par klientu profiliem, piemēram, “cilvēki, kuriem nav legāli ienākumi”, “pensionāri ar mazām pensijām”, “mazturīgas ģimenes ar bērniem”.
“Ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, tad nodevumiem ir jābūt profesionāliem un kvalitatīviem. Lai gan LU ir parakstījusies zem šī pētījuma, tā kvalitāte ir apšaubāma, tāpēc lūgsim VK šajā gadījumā izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu,” norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.
Tāpat nozares asociācija atkārtoti aicina PTAC sadarboties, lai īstenotu sabiedrības izglītošanas pasākumus iedzīvotāju finanšu pratības stiprināšanā. LAFPA uzskata, ka efektīvākai izvirzīto mērķu sasniegšanai izglītojošiem pasākumiem jāaptver visi finanšu tirgus pakalpojumi, kā arī tie jāīsteno sadarbībā ar nozares asociācijām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E7B1C7CA-9087-4435-8F58-C57E268D1EF7/
LAFPA atkārtoti aicina PTAC sabiedrības izglītošanas pasākumus īstenot sadarbībā ar nozari
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbalsta nepieciešamību sekmēt atbildīgu aizņemšanos un finanšu pratību Latvijas iedzīvotāju vidū. Vienlaikus nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka efektīvākai izvirzīto mērķu sasniegšanai izglītojošiem pasākumiem jāaptver visi finanšu tirgus pakalpojumi, kā arī tie būtu īstenojami sadarbībā ar nozari.
“Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ir svarīgi, lai katrs eiro cents tiktu izlietots maksimāli efektīvi. Fokusējoties tikai uz vienu nozari, ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu var būt mazāk efektīva. Turklāt šāda pieeja ir pretrunā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam, ar kuru tika deleģēts uzdevums Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sadarbībā ar finanšu nozares asociācijām izglītot patērētājus kreditēšanas jomā,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, paužot bažas, ka Valsts Kontrole var atzīt šo līdzekļu izmantošanu kā neatbilstošu un neefektīvu.
Gan nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, gan Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija regulāri īsteno sabiedrības izglītošanas pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt finanšu pratību Latvijas iedzīvotāju vidū, līdz ar to nozares uzņēmumi atkārtoti aicina PTAC rast iespēju kopīgam darbam.
“Laikā, kad valsts budžeta līdzekļi pietrūkst medicīnai, izglītībai un citām jomām, ir svarīgi strādāt kopā, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus. Aizvadītā gada oktobrī asociācija gan klātienē, gan rakstiski lūdza iespēju iesaistīties sabiedrības izglītošanas kampaņā, diemžēl PTAC neuzskatīja, ka papildu resursi būtu nepieciešami,” norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Pielikumā:
• Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vēstule Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kurā asociācija lūdz iespēju piedalīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā tas deleģēts Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019.gadam.
Izvilkums par deleģējumu īstenot sabiedrības izglītošanu sadarbībā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju no Ministru kabineta rīkojuma Nr. 126 par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam:
MĒRĶIS: Attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi
1. HORIZONTĀLIE RĪCĪBAS VIRZIENI
1.1. DIGITALIZĀCIJA UN INOVĀCIJA
1.1.3. Patērētāju izglītošana patērētāju kreditēšanas jomā, it sevišķi jautājumos par atbildīgu aizņemšanos un parāda saistību pārvaldīšanu. Nodrošināta patērētāju informētība. Patērētāju informācijas pieejamības paaugstināšana, sekmējot atbildīgu aizņemšanos. EM PTAC, LAFPA, LKA Ik gadu laika periodā no 2017.-2019.gadam
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus. Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/21C0FA49-4DAB-4795-A9E2-45F6F2CFCACB/
LAFPA: uzraugošā iestāde nedrīkst iejaukties finanšu tirgus konkurencē
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) uzskata, ka sabiedrības izglītošana finanšu pratības jautājumos ir kritiski svarīga ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai, tomēr, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, uzraugošā iestāde nedrīkst iejaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to nozares uzņēmumi lūgs Valsts Kontroli izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) realizētās kampaņas “Sauc lietas īstajos vārdos” atbilstību izvirzītajiem mērķiem, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
“Patiesi žēl, ka PTAC vadība pēc vairākiem nozares lūgumiem tā arī nevēlējās sadarboties, lai izstrādātu sabiedrības izglītošanas kampaņu, kas veicinātu patērētāju spēju kritiski izvērtēt savu kredītspēju un veicinātu atbildīgu aizņemšanos. Tā vietā patērētājs tiek iebiedēts, radot sajūtu, ka nebanku kredīti ir slikti un to izmantošana klientam ir pazemojoša,” uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka uzraugošai iestādei ir jābūt neitrālai un objektīvai, lai kvalitatīvi spētu nodrošināt savu funkciju īstenošanu.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka PTAC ar kampaņu, kas finansēta par nodokļu maksātāju naudu, šobrīd iejaucas un kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū.
“Ja regulators mudina patērētājus izmantot banku pakalpojumus, analizējot faktorus, kāpēc priekšroka tiek dota nebanku sektoram nevis banku pakalpojumiem, ir grūti saskatīt PTAC spēju īstenot objektīvu un profesionālu nozares pārraudzību,” skaidro asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
LAFPA arīdzan pauž satraukumu par kvalitāti, kādā Latvijas Universitāte, pēc PTAC pasūtījuma, ir veikusi pētījumu “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā”.
Pētījuma autori, analizējot nebanku kreditēšanas nozari, atsaucas uz vairāku banku ekspertiem, tomēr nav veikuši nevienu interviju ar pašas nozares pārstāvjiem. Ārvalstu pētījumi apkopoti, neskatot produktu un normatīvā regulējuma atšķirības dažādās valstīs. Analizējot kredītņēmēju portretu, pētījumā tiek apkopoti iedzīvotāju pieņēmumi, nevis skatīti reālu klientu profili, turklāt pētījuma respondentiem jau iepriekš tiek piedāvāti negatīvi apgalvojumi par klientu profiliem, piemēram, “cilvēki, kuriem nav legāli ienākumi”, “pensionāri ar mazām pensijām”, “mazturīgas ģimenes ar bērniem”.
“Ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, tad nodevumiem ir jābūt profesionāliem un kvalitatīviem. Lai gan Latvijas Universitāte ir parakstījusies zem šī pētījuma, tā kvalitāte ir apšaubāma, tāpēc lūgsim Valsts Kontroli šajā gadījumā izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu,” norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.
Nozares asociācija atkārtoti aicina PTAC sadarboties, lai īstenotu sabiedrības izglītošanas pasākumus, kas patiesi stiprinātu iedzīvotāju finanšu pratību. LAFPA uzskata, ka efektīvākai izvirzīto mērķu sasniegšanai izglītojošiem pasākumiem jāaptver visi finanšu tirgus pakalpojumi, kā arī tie būtu īstenojami sadarbībā ar nozares asociācijām.
Jau iepriekš ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 126 par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam PTAC sadarbībā ar finanšu sektora nozares asociācijām tika deleģēts īstenot sabiedrības izglītošanas pasākumus, sekmējot atbildīgu aizņemšanos.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9DA32796-D223-4F71-BADA-B5EEC42D1161/
