Barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Slapiņa bērni tiesājas par dubultpilsonības saglabāšanu
Rīga, 5.febr., LETA. Valdība pirms diviem gadiem noraidījusi barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību – tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.
Šāds lēmums pieņemts Laimdotas Straujumas (V) valdības laikā, vēsta laikraksts. Tā noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu ļaut viņiem saglabāt Latvijas pilsonību.
“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.
Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. “Diena” noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
“Diena” noskaidrojusi, ka Latvijas pilsonību Slapiņi ieguva ar dzimšanas brīdi kā sava tēva tiešie pēcnācēji. 1994.gadā Slapiņa atraitne ar abiem bērniem pārcēlās uz Maskavu, kur bērni kā savas mātes pēcnācēji ieguva otru pilsonību – Krievijas.
Latvijas Pilsonības likums dubultpilsoņiem kopš bērnības, kuriem otrā ir Krievijas pilsonība, neparedz iespēju saglabāt abas pilsonības. Līdz ar to formāli Slapiņa bērniem, sasniedzot 25 gadu vecumu, būtu jāizvēlas, kuru no abām pilsonībām saglabāt.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju “atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši, un ceturtdien, 8.februārī, gaidāma Administratīvās rajona tiesas sēde.
“Slapiņa bērni sevi uzskata par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri savu pilsonību ir ieguvuši likumīgā ceļā, un uzskata, ka piešķirtās tiesības uz Latvijas pilsonību nevar tikt atņemtas, ierobežotas vai izteikti lūgumi atteikties no pilsonības, kas pašlaik ir vienīgais, kas ļauj saglabāt saikni ar tēvu un valsti, kuras dēļ tēvs zaudēja savu dzīvību, cīnoties par tās neatkarību,” laikrakstam norādījusi Slapiņu intereses aizstāvošā advokāte Vita Liberte.
Barikādes Rīgā ilga no 13.janvāra līdz 27.janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20.janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21.janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
“Diena” atzīmē, ka Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā, ko jau pēc nāves 2010.gada novembrī piešķīra Slapiņam, klātesot kinooperatora atraitnei Natālijai Djušenai, no toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām glabāšanā saņēma Slapiņa dēls Andris.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DF2FEAB0-4D78-4039-B4AE-3F1E94C6AC84/
Premjers nekomentē Slapiņa bērnu pilsonības jautājumu, jo tas esot IeM jautājums
Rīga, 5.febr., LETA. Tas ir Iekšlietu ministrijas kompetences jautājums, lūgts komentēt iepriekšējās valdības lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību, aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2015.gada 3.novembra sēdē piedalījās deviņi ministri, kuri turpina darbu arī esošajā valdībā, proti, ministri Edgars Rinkēvičs (V), Jānis Reirs (V), Rihards Kozlovskis (V), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Ārlietu ministrs Rinkēvičs aģentūrai LETA nekomentēja šo jautājumu. Ņemot vērā, ka visi materiāli par šo jautājumu satur ierobežotas pieejamības informāciju, ārlietu ministrs nevar to komentēt, norādīja ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) pārstāve Santa Vaļuma norādīja, ka ministrs diemžēl nevar komentēt Iekšlietu ministrijas virzītā rīkojuma projektu, jo tas satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aģentūra LETA sacīja, ka viņš neatminas pirms diviem gadiem notikušajā sēdē pārrunāto. “Es nevaru komentēt divus gadus vecu sēdi un to, kāds bija pamatojums šim [valdības] lēmumam. Neatceros,” sacīja Dūklavs.
Tāpat minētajā valdības sēdē piedalījās tā laika premjerministre Laimdota Straujuma (V) un ministri Anrijs Matīss (V) un Guntis Belēvičs, kurš tolaik pārstāvēja ZZS.
Savukārt sēdē nepiedalījās toreizējā un arī tagad esošā kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kā arī kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Kā ziņots, Straujumas valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.
“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.
Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. “Diena” noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju “atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C6601ADA-16D5-4974-B8F6-322721A75BEF/
PMLP: Lemjot par dubultpilsonības saglabāšanu, vecāku nopelni netiek vērtēti
Rīga, 5.febr., LETA. Lemjot par Latvijas dubultpilsonības saglabāšanu, netiek vērtēti pilsonības lūdzēju vecāku nopelni valsts labā, norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saistībā ar iepriekšējās valdības lēmumu noraidīt kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību.
Saskaņā ar Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar Krieviju, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam ir jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai Krievijas valsts pilsonību, jo dubultpilsonība ar Krieviju ir aizliegta. Lai atteiktos no Latvijas pilsonības, ir jāiesniedz iesniegums PMLP, aģentūru LETA informēja PMLP.
Jau 2014.gada 19.jūnijā PMLP informēja Andri un Annu Slapiņu par Pilsonības likuma prasībām un noteiktajiem termiņiem, norādīja PMLP.
2014.gada 17.decembrī Latvijas vēstniecībā Krievijā, pamatojoties uz Pilsonības likumu, Slapiņa bērni iesniedza iesniegumu Ministru prezidentam, lūdzot atļaut saglabāt Latvijas pilsonību, neatsakoties no Krievijas pilsonības un pamatojoties uz svarīgām valsts interesēm.
“2015.gada 4.novembrī Ministru kabinets (MK), izskatot Andra Slapiņa un Annas Slapiņas iesniegumu par dubultpilsonības saglabāšanu, konstatēja, ka MK nebija tiesiska pamata atļaut saglabāt abas pilsonības kā personām, kuras dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas valsts vai sabiedrības dzīvē. Šādās situācijās tiek vērtēti tikai konkrētās personas nopelni valsts labā, nevis to vecāku nopelni. Pie tam, kinooperatora bērnu iesniegumā kā iemesls tika norādīts, ka, atsakoties no Krievijas pilsonības, tiks ierobežotas viņu iespējas strādāt Krievijā,” teikts PMLP paziņojumā.
Ņemot vērā, ka kinooperatora bērni Andris Slapiņš un Anna Slapiņa, pretēji Pilsonības likumā noteiktajām prasībām, nolēma saglabāt Krievijas pilsonību, PMLP nebija iespējas viņiem saglabāt dubultpilsonību, jo likums to neparedz, bet bija pienākums lemt par pilsonības atņemšanu.
Kamēr tiesas process vēl nav noslēdzies, personai joprojām ir tiesības atteikties no Krievijas pilsonības un saglabāt Latvijas pilsonību, norādīja PMLP.
Kā ziņots, Laimdotas Straujumas (V) valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.
Pēc valdības noraidošā lēmuma PMLP pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/532108D1-8738-451C-AD4E-B3344DC2E7F5/
Saeimas komisija izvērtēs Slapiņa bērnu pilsonības jautājumu un iespēju vērsties valdībā
Rīga, 5.febr., LETA. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šonedēļ pārrunās iepriekšējās valdības lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību, kā arī izvērtēs iespēju vērsties valdībā ar aicinājumu pārskatīt šo lēmumu, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Politiķis pastāstīja, ka šis jautājums pārrunāts nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes sēdē. Jansons rosinās Pilsonības komisijas tuvākajā sēdē izvērtēt situāciju un lemt, vai komisijai nevajadzētu vērsties valdībā ar aicinājumu saglabāt Slapiņa bērniem dubultpilsonību. Politiķis skaidroja, ka valdība šādi varētu rīkoties, ņemot vērā Pilsonības likuma regulējumu, kas paredz iespēju Ministru kabinetam sniegt atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm.
Vairāki valdošās koalīcijas politisko spēku pārstāvji vēlas vispirms iepazīties ar situāciju un tad komentēt šo situāciju. Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA norādīja, ka politiskajam spēkam vispirms ir jāiepazīstas ar situāciju, lai varētu to komentēt. “Vienotība” arī plāno sniegt komentāru vēlāk. “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ints Dālderis norādīja, ka ir jāpārrunā šis jautājums.
Kā ziņots, vēl Laimdotas Straujumas (V) valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.
“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.
Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. “Diena” noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7C6B919F-C4C2-4C3E-82C3-38BB230A9E4D/
Koalīcija vienojusies saglabāt Latvijas pilsonību barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Slapiņa bērniem
Rīga, 5.febr., LETA. Valdošās koalīcijas politiķi pirmdien vienojušies barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem tomēr saglabāt Latvijas pilsonību, neraugoties uz to, ka viņiem ir arī Krievijas pilsonība, aģentūrai LETA pastāstīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Viņš norādīja, ka dubultpilsonības saglabāšana Slapiņa bērniem bija nacionālās apvienības iniciatīva, bet koalīcijas partneri pret to neiebilda.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem apstiprināja, ka koalīcijā ir atbalsts, lai mainītu 2015.gada valdības lēmumu, ar kuru Slapiņa bērnu lūgums tika neatbalstīts. Ja lēmuma projektu paspēs sagatavot, tad valdība šo jautājumu varētu skatīt jau rīt.
Dzintars piebilda, ka, 2015.gadā pieņemot lēmumu, valdība varētu būt pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, kas ir visnotaļ birokrātisks. Toreiz netika izmantots Pilsonības likuma pants, kas pieļauj iespēju valdībai izdarīt izņēmumu valsts politisko interešu vārdā. Savukārt, šajā gadījumā šāds izņēmums būtu piemērojams, uzsvēra politiķis.
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka šis ir vienprātīgs koalīcijas lēmums – ļaut Slapiņa bērniem saglabāt Latvijas pilsonību.
Kā ziņots, vēl Laimdotas Straujumas (V) valdība pirms diviem gadiem noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu saglabāt dubultpilsonību, un tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”.
“Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši.
Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. “Diena” noskaidrojusi, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēmusi abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzējuši tiesā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/73048E68-5C7B-49D0-A74D-7C89B9DFFB5A/
Kozlovskis: Pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums nesaglabāt pilsonību Slapiņa bērniem tika kārtīgi izdiskutēts
Rīga, 6.febr., LETA. Pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums nesaglabāt pilsonību barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem tika kārtīgi izdiskutēts, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs atzina, ka līdz šim Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir strikti vērtējusi tās personas, kuras lūdz saglabāt Latvijas pilsonību. Savukārt pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums nesaglabāt pilsonību Slapiņa bērniem ticis kārtīgi izdiskutēts.
“Pirms diviem gadiem lēmums nebija pieņemts vienā dienā, turklāt tas tika skatīts arī Saeimas atbildīgajā komisijā. Tolaik argumentos strikti pieturējāmies pie personu vērtējuma, jo līdz šim līdzīgi lēmumi par pilsonības saglabāšanu tika sagatavoti, vērtējot konkrēto personu tiesiskās saites, nevis vadoties no radinieka nopelniem. Varu apliecināt, ka šeit nav runa par Slapiņa ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, bet gan viņa bērnu izvēli saglabāt tiesiskās saites ar Krieviju,” skaidroja Kozlovskis.
Viņš gan piebilda, ka tolaik iespējams risinājums varēja būt uz humāniem apsvērumiem piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Kozlovskis stāstīja, ka valdības šīs dienas lēmums atļaut Slapiņa bērniem saglabāt Latvijas pilsonību ir zināms precedents, jo Ministru kabinets attiecīgajā jautājumā pirmo reizi ir pieņēmis politisku lēmumu.
Bijusī premjerministre Laimdota Straujuma (V) aģentūrai LETA nekomentēja 2015.gada viņas vadītās valdības lēmumu. Viņa norādīja, ka “Vienotības” valde vakar diskutēja par situāciju un vienojās, ka Latvijas pilsonība Annai un Andrim Slapiņiem ir jāpiešķir, atrodot juridiski korektu formu.
“Uzskatu, ka šis nav ierēdnieciski risināms jautājums, tas ir politisks lēmums, un es to pilnībā atbalstu. Tas, ka kinooperatora Andra Slapiņa bērni būs arī Latvijas pilsoņi, ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni,” sacīja Straujuma.
Slapiņa bērni tiks informēti par valdības lēmumu un attiecīgi tiks arī lūgts izbeigt sākto tiesvedības procesu.
Kā ziņots, par 2015.gadā pieņemto valdības lēmumu pirmdien ziņoja laikraksts “Diena”, kas noskaidrojis, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Kozlovska virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju “atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēma abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Barikādes Rīgā ilga no 13.janvāra līdz 27.janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20.janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21.janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/69F22FAA-6580-4D52-81EA-FF80E1A8133B/
Barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Slapiņa bērniem ļauj saglabāt dubultpilsonību
Rīga, 6.febr., LETA. Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm mainīja pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas (V) vadītā Ministru kabineta pieņemto lēmumu noraidīt barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu ļaut viņiem saglabāt dubultpilsonību.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka ministri vienbalsīgi un bez domstarpībām pieņēma lēmumu atjaunot Slapiņa bērniem Latvijas pilsonību, ņemot vērā viņu tēva nopelnus valsts neatkarības atjaunošanā.
Pēc premjera teiktā, tagad šis jautājums tiks nodots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē.
Pirmdien valdošās koalīcijas politiķi vienojās kinooperatora Slapiņa bērniem Annai un Andrim Slapiņiem tomēr saglabāt Latvijas pilsonību, neraugoties uz to, ka viņiem ir arī Krievijas pilsonība.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 2015.gada 3.novembra sēdē, kurā tika noraidīts Slapiņa bērnu lūgums saglabāt dubultpilsonību, piedalījās deviņi ministri, kuri turpina darbu arī esošajā valdībā, proti, ministri Edgars Rinkēvičs (V), Jānis Reirs (V), Rihards Kozlovskis (V), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Straujuma aģentūrai LETA pagaidām nav komentējusi minētā lēmuma iemeslus. Tomēr pirmdien pēc koalīcijas lēmuma mainīt viņas laikā lemto Straujuma sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja: “Lēmums saglabāt pilsonību kinooperatora Slapiņa bērniem ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni. Ja pilsonības piešķiršanai būs nepieciešams atsevišķs likums Saeimā, es noteikti balsošu ”par””.
Kā ziņots, par 2015.gadā pieņemto valdības lēmumu pirmdien ziņoja laikraksts “Diena”, kas noskaidrojis, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Kozlovska virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju “atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17.janvārī nolēma abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Barikādes Rīgā ilga no 13.janvāra līdz 27.janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20.janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21.janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/3132902A-3940-4EDD-9D24-6A7D195ACB3B/
Cīņa par dubultpilsonību
Valdība pirms diviem gadiem noraidījusi barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērnu lūgumu saglabāt dubultpilsonību – tagad jautājums nonācis izlemšanai tiesā, vēsta laikraksts “Diena”. Šāds lēmums pieņemts Laimdotas Straujumas (V) valdības laikā, vēsta laikraksts. Tā noraidījusi Slapiņa bērnu – 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra – lūgumu ļaut viņiem saglabāt Latvijas pilsonību. “Ņemot vērā mūsu tēva nopelnus Latvijas labā, kā arī to, ka Krievijas pilsonības zaudēšanas gadījumā mūsu darba tiesības Krievijā būs būtiski ierobežotas un mums faktiski būs liegta iespēja te strādāt, mēs lūdzam Ministru kabinetu atļaut mums saglabāt Latvijas pilsonību, no kuras mēs negribam atteikties kā sava tēva bērni un kā Latvijas patrioti,” 2014.gada decembrī toreizējai valdības vadītājai Straujumai rakstījuši jaunieši. Gadu vēlāk, 2015.gada 3.novembrī, valdība noraidījusi šo lūgumu. Latvijas Pilsonības likums dubultpilsoņiem kopš bērnības, kuriem otrā ir Krievijas pilsonība, neparedz iespēju saglabāt abas pilsonības. Līdz ar to formāli Slapiņa bērniem, sasniedzot 25 gadu vecumu, būtu jāizvēlas, kuru no abām pilsonībām saglabāt.
Barikāžu laika atskaņās gremdējas Signe Martisune.
smartbsolutions @smartbsolutions
@Ielasgaruma Un šobrīd Andra Slapiņa bērniem jācīnās par #Latvija pilsonības saglabāšanu… skumji un dīvaini…
Mon Feb 05 07:01:13 +0000 2018
Žurnālists Romāns Meļņiks rosina diskutēt par dubultpilsonības saglabāšanu Slapiņa bērniem.
Romāns Meļņiks @romans_melniks
Šī nu ir tēma, par ko vajadzētu plašāku diskusiju. Tie paši politiķi, kas piemiņas dienās noliek ziedus un notrauš asaru pie pieminekļa, klusā vienpratībā nobalso par pilsonības liegšanu Barikāžu laikā nošautā operatora bērniem. Nu ja, nav jau sportisti, kam pilsonību rasts dāļāt twitter.com/DienaLv/status…
Mon Feb 05 05:42:19 +0000 2018
Meļņikam iebilst Guntars Cipulis.
Guntars Cipulis @GCipulis
@romans_melniks @Terzens Ne nu liekulība, ne stulbums – cilvēkiem pašiem jāizvēlas Krievijas vai Latvijas pilsonība. Likumā abas nav atļautas.
Mon Feb 05 07:15:05 +0000 2018
Romāns Meļņiks @romans_melniks
@GCipulis @Terzens Kad vajag “piepirkt” kādu noderīgu sportistu, likuma izņēmumi atrodas. Tagad ne?
Mon Feb 05 07:20:06 +0000 2018
Tvitera lietotājs “Nepareizais” iebilst pret dubultpilsonības saglabāšanu.
Nepareizais @Nepareizais
Maskavā dzīvojošie Slapiņa bērni nevar izvēlēties starp 2 pilsonībām, grib saglabāt gan ?? gan ??, spekulē uz tēva nopelniem, un stāsta pasakas, ka ar ārzemju pasēm Krievijā nevar strādāt… #skumji https://t.co/JLbauSfroB
Mon Feb 05 08:34:39 +0000 2018
“Nepareizā” nostājai iebilst tvitera lietotājs “Mark Levenson”.
Mark Levenson @DrLVeris
@Nepareizais Ar ko bērni vainīgi, ka mamma viņus aizveda no Latvijas uz Krieviju? Kāpēc latviešu izcelsmes amerikāņi var dzīvot ar 2 pilsonībām, bet šie nedrīkst?
Mon Feb 05 08:37:53 +0000 2018
Mark Levenson @DrLVeris
@Nepareizais Latvijas valstij ir jāizrāda elementāra cieņa pret šiem cilvēkiem! Koreja bez problēmām piešķir pilsonību korejiešu izcelsmes cittautiešiem, ja viņu vecāki (senči) ir piedalījušies neatkarības cīņās (pret Japānu). ELEMENTĀRA CIEŅA!
Mon Feb 05 09:01:40 +0000 2018
Tikmēr tvitera lietotājai Gaidai Matisonei šķiet, ka būtu pareizi piekāpties Slapiņa bērnu prasībai.
Gaida Matisone @GaidaMatisone
#Latvija KAUNS1 KAUNS1 KAUNS1 Slapiņa bērnu tēvs atdeva savu dzīvību par Latviju. Valstij būtu JĀLŪDZ ANDRI UN ANNU kļūt oar Latvijas pilsoņiem! diena.lv/raksts/latvija…
Mon Feb 05 10:22:55 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/def9f4db-b51b-411b-a3fc-28ce7fc51685/
Valsts prezidents Valdis Zatlers (centrā) pasniedz Viestura ordeni par izrādīto drosmi un varonību, piedaloties Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvāra barikāžu laikā kinooperatora, barikāžu dalībnieka Andra Slapiņa tuviniekiem. Pa kreisi – Slapiņa dēls Andris. Foto: Ieva Čīka, LETA
https://infogram.com/tev-muzam-dzivot-latvija-1gl8m3jylyxnp36
