Dzintars Zaļūksnis
Jau rakstīju (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/latvijas-partijas-starp-blavieniem-un-realitati
), ka mācību valoda vispārizglītojošajās skolās pašlaik ir viens no “Vienotības” “vaļiem”, kas varētu šo partiju ne tikai aizvilkt garām vēstures mēslainei, bet pat ievilkt to 13. Saeimas veidotajā valdošajā koalīcijā. Turklāt iespējams, ka šis valis ir “treknākais” no visiem.
Ar tā palīdzību “Vienotība” šauj reizē trejus zaķus. Pirmkārt, nekritiskākajam elektorātam demonstrē savu “latvisko nacionālismu”, kas šajā gadījumā izpaužas vēl liekulīgākā formā nekā pašpasludinātās nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK piekoptais.
Otrkārt, visiem neticīgajiem sūta vēstījumu – hei, mūsu biedra Kārļa Šadurska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic reformas, ka šķind vien! Tas nekas, ka šī pati ministrija tā paša Šadurska vadībā četru gadu laikā lielākajai daļai pedagogu tā arī nav vīžojusi palielināt algas, lai gan ik gadu tikušas likvidētas pārdesmit skolas.
Treškārt un galvenokārt, “krievu skolu reforma” pašlaik darbojas visas nespējīgās koalīcijas labā, padziļinot “ideoloģisko” plaisu starp latviešu un krievu vēlētājiem. “Vienotības” un Šadurska izsludinātie solījumi “atbildīgi pildīt uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas”, “nodrošinot ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi” un “ar jauno mācību valodas regulējumu paplašināt mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū”, nav nekas cits, kā pagariem eifēmismiem piesegti priekšvēlēšanu saukļi, kuri, visticamāk, tā arī paliks “karājamies gaisā”.
IZM esot rosinājusi “būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēniem”.
Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs IZM (“Vienotības”) ieskatā sekmēšot “jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu”. Jau šajā mācību gadā 12. klases centralizētie eksāmeni notikšot tikai latviešu valodā. Ticu, ka tā būs. Nu un? Šaubos, vai šai valstij lojālie krievu jaunieši par to īpaši uztraucas.
Toties aplam uztraucas daļa viņu vecāku, kas mācībās valsts valodā saskata apdraudējumu “krievu pasaulei”, kura ar putiniskās propagandas atbalstu prasa tiesības runāt tikai “dzimtajā valodā”.
Nākamajā mācību gadā tikšot sākta “jauno izglītības vadlīniju ieviešana” arī pirmsskolas iestādēs jeb bērnudārzos, kur paredzēts “būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā”.
Lielisks plāns, bez šaubām. Ja abstrahējamies no realitātes, kurā “krievu pasaules” iemītnieki tūdaļ pat jūtas apbižoti, noskaņojas uz protestiem un attiecīgi mēģina noskaņot arī savu jauno un, esmu pārliecināts, daudz elastīgāko un saprātīgāko paaudzi. Un šajā putrā neviens vairs neskatās, kādi būs “valodas procenti” un ko nozīmē “jaunās bilingvālās izglītības modelis 7.-9. klasē”.
No “krievu pasaules” puses skan aizvainoti un nokaitināti brēcieni, no “Vienotības” elektorāta puses – pilnīga apmierinājuma elsas. Rūdīta tērauda ķīlis starp abām pusēm ir iesists, un vēlēšanās atkal katra balsos par saviem šķietamajiem “aizstāvjiem”, kuri izrādīsies tie paši vēži pat tajās pašās kulītēs. Un pēc 13. Saeimas vēlēšanām vēl četrus gadus vēros, kā politikāņi cirtīs vēl vienu “krievu skolu astes” gabaliņu – tā vietā, lai beigtu eksperimentēt ar mazajām skolām, turēt pedagogus bada maizē un ignorēt augstākās izglītības saistību ar dzīvi.
Sabiedrības šķelšanās pēc valodas principa ir izdevīga ne tikai “Vienotībai”, bet arī visai valdošajai koalīcijai kopumā. Tāpēc mūsu trejpartijas plānveidīgi tracina abas puses, lai tām ne mūžam neienāktu prātā uz brīdi nolikt malā savu aizvainojumu, kopīgi aizmēzt pašreizējo isteblišmentu un sākt normālu, smagu, bet civilizētu dialogu.
Tāpēc “pāreja uz mācībām latviešu valodā”, ko plānots sākt 2019./2020. mācību gadā, atkal būs “pakāpeniska”, ar mistiskiem “modeļiem”, “procentiem”, “latviskotiem priekšmetiem”, “iespēju saglabāšanu” u.tml. Šī “pakāpenība”, ja esat pamanījuši, stiepjas jau 25 gadus, un gala tai joprojām nemana. Hallo, nacionālās apvienības politikāņi, vai jūs to esat pamanījuši?
Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina: lai gan mazākumtautību jauniešiem “ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī”. Kura ir tā neprasmīgā daļa? Vai ne tā, kuras vecākā paaudze spītīgi dzīvo Kremļa propagandas atbalstītajā, tik pazīstamajā un ērtajā “krievu pasaulē” un darīs visu, lai ievilktu tajā arī pārējo sabiedrību? Vienkārši tāpēc, ka viņiem – ne viņu bērniem – tā ērtāk.
Jebkurā gadījumā stūrgalvīga atteikšanās apgūt svešvalodas nepavisam nav tā pievilcīgākā “krievu pasaules” īpatnība. Jautājums ir pavisam vienkāršs – vai Latvijas sabiedrībai tai jāpielāgojas, vai tomēr jāiet tālāk? Tos, kas vēlas runāt tikai krieviski, tur arī atstājot – daļēji mistiskajā, daļēji reālajā “krievu pasaulē”.
Tiesa, lai to izdarītu, ir radikāli jāpārskata ne tikai oficiālais viedoklis par “mazākumtautību” skolām, bet arī par Latvijas Republikas pilsonības saturu un Latvijas pases piešķiršanu. Mēs visi esam cilvēki. Normāls dialogs ir iespējams nevis tad, ja izvairās otru pusi aizvainot, bet gan tad, ja cenšas saprast šā aizvainojuma iemeslus un iespēju robežās tos novērst – arī piekāpjoties, ja tas nekaitē valsts un tās pilsoņu interesēm.
Taču “Latvijas nepilsonība” ir lielisks sabiedrības šķelšanas instruments, tāpēc Latvijas isteblišments – “Saskaņu” ieskaitot – arī šo problēmu risinās tikai vienā, “izglītības reformā” iemēģinātā un par labu atrastā veidā: asti cērtot pa mazam gabaliņam.
Tā, lai abas puses pat nenojaustu, ka saprātīga politika nozīmē saprātīgus kompromisus.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/vienotibas-prieksvelesanu-fokuss-bezgaligais-karagajiens-pret-krievu-skolam
Bērni ir paliek bērni, vienalga, kāda ir viņu dzimtā valoda. Foto: Panther Media/Scanpix
